Lai apzināmies: Latviju apdraud “klusējošā epidēmija”

Pēc speciālistu aprēķiniem, Latvijā ir vismaz 160 000 sieviešu, kas slimo ar osteoporozi. Osteoporoze ir kaulu vielmaiņas slimība, kuras rezultātā strauji samazinās kaulu masa, kauli kļūst trausli un to lūzuma risks palielinās līdz kritiskai robežai. Kā atzinuši mediķi un kā to pierāda vairākās valstīs veiktie pētījumi, draudi saslimt ar osteoporozi pastāv ikvienam cilvēkam, taču lielākā riska grupa ir sievietes, kas sasniegušas 50 gadu vecumu. Statistika liecina, ka gandrīz katra otrā sieviete, kas pārsniegusi 50 gadu slieksni, cieš no osteoporozes, tāpat šī slimība skar katru astoto vīrieti pēc 50 gadu vecuma.

Kā vakar, 27.martā, preses konferencē Latvijas Ārstu biedrībā pastāstīja Latvijas Osteoporozes biedrības prezidents profesors Aivars Lejnieks, Latvijā nav veikta osteoporozes slimnieku uzskaite un apzināšana. Tam par iemeslu ir gan informācijas trūkums mediķu vidū, kā rezultātā pacientiem reti kā diagnoze tiek norādīta osteoporoze, gan tas, ka osteoporoze tiek diagnosticēta tikai pēc kaulu lūzumiem, tas ir slimības vēlīnā stadijā, gan arī apstāklis, ka osteoporozes slimnieku uzskaitei un šīs slimības izplatības pētīšanai valsts nepiešķir līdzekļus. Iepriekšminētais skaitlis — 160 000 osteoporozes slimnieču — aprēķināts, vadoties pēc statistikas kaimiņvalstīs, kur pētījumi ir veikti. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, osteoporoze un tās klīniskās sekas kaulu lūzumu veidā ir otra izplatītākā veselības problēma pasaulē — no osteoporozes cieš aptuveni 75 miljoni cilvēku Eiropā, ASV un Japānā. Starptautiskā Osteoporozes fonda (IOF) veiktie pētījumi liecina, ka sievietes risks dzīves laikā ciest no osteoporozes ir lielāks nekā kombinēts krūšu, dzemdes un olnīcu vēža risks.

Osteoporozes smagākās sekas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, kas cilvēku padara par invalīdu uz visu atlikušo mūžu. 80 procenti no IOF aptaujātajiem osteoporozes slimniekiem apgalvo, ka labāk būtu miruši, nekā cietuši no gūžas lūzuma, jo kaulu bojājumi un nervu saspiedumi rada ļoti lielas sāpes. IOF apkopotā informācija liecina, ka osteoporozes radīto komplikāciju dēļ nāves gadījumu skaits sievietēm ir pat lielāks nekā no audzējiem — pēc gūžas kaulu lūzumiem pusgada, gada laikā mirst 8 līdz pat 22 procenti slimnieču, vīriešu mirstība ir vēl lielāka — 33 procenti. Neārstējot šo slimību, gandrīz vienmēr iespējami atkārtoti kaulu lūzumi — pēc IOF datiem, tādi novēroti 89 procentiem osteoporozes slimnieču.

Osteoporozes izplatība pasaulē vieš nopietnas bažas par to, ka arī Latvijai šī problēma nav gājusi secen. “Reāli nav iespējams, ka Latvija būtu šīs slimības neskarta “saliņa”. Tas, ka nav precīzas statistikas, nozīmē tikai to, ka osteoporoze ir “klusējošā epidēmija”. Diemžēl valsts un atbildīgās amatpersonas to kategoriski atsakās saprast,” skaidroja profesors A.Lejnieks. Ministru kabineta 1998.gada 4.aprīļa noteikumi Nr. 428 sākotnēji paredzēja iekļaut osteoporozes ārstēšanai paredzētos medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā no 2001.gada 11.jūlija. Vēlāk šis datums tika pārcelts uz 2002.gada 1.janvāri, tomēr Labklājības ministrija, pamatojoties uz nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, izslēdz osteoporozi no kompensācijai paredzēto diagnožu saraksta.

Kā pastāstīja Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas priekšsēdētāja Inese Ērgle, mēneša izdevumi medikamentiem vienam osteoporozes slimniekam ir aptuveni 45 lati. Tā kā vairums slimnieku ir pensijas vecumā, var vien iedomāties, cik no viņiem var atļauties ārstēšanos. Pēdējo gadu sasniegumi medicīnā ļauj sekmīgi cīnīties ar šo slimību un ja ne panākt krasu slimnieku stāvokļa uzlabošanos, tad vismaz apturēt tās progresu. Šobrīd Latvijā ir pieejama arī precīza diagnostikas aparatūra — vispilnīgākā izmeklēšana iespējama klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Osteoporozes centrā un medicīnas sabiedrībā “ARS” (izmeklēšana, kas ir vienkārša, nekaitīga un nesāpīga, izmaksā aptuveni 12 līdz 17 latu). Mazāk specifiska, bet pasaulē atzīta un izmantota ir diagnostika ar ultraskaņas metodi papēža kaulā, kas ir pieejama P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Konsultatīvajā poliklīnikā, Rīgas 2.slimnīcā, Veselības centrā 4 (Rīgā) un Daugavpils slimnīcā (izmeklēšana maksā vidēji 5 latus). Kurzemniekiem iespējams veikt izmeklēšanu ar Aizputes slimnīcas rīcībā esošo mobilo perifēro rentgenstaru osteodensitometru. Taču Latvijas sociālekonomiskā situācija diemžēl ir tāda, ka objektīvu apstākļu pēc osteoporozes riska grupu cilvēki, pat apzinoties iespēju saslimt vai pat jau slimojot, nevar atļauties ne izmeklēšanu, ne ārstēšanu.

Tāpēc gan Latvijas Osteoporozes biedrība, kas apvieno mediķus, gan osteoporozes slimnieki un viņu tuvinieki, kas arī apvienojušies asociācijā, par savas darbības galvenajiem mērķiem uzskata panākt osteoporozes ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un to atmaksu ne vien 50, bet 75 un pat 100 procentu apmērā. Tāpat gan ārsti, gan mediķi uzskata, ka valstij būtu jāsedz izmeklēšanas izdevumi vismaz lielākajai osteoporozes riska grupai — sievietēm pēc 45 gadu vecuma, lai katra varētu veikt bezmaksas izmeklējumus un, ja nepieciešams, laikus sākt ārstēšanu.

“Uzskats, ka osteoporoze, kas izpaužas kā kaulu trauslums un bieži lūzumi, ir neatņemams novecošanas pavadonis, šodien vairs neiztur kritiku. Latvijā konstatēti osteoporozes gadījumi arī 30 gadus veciem cilvēkiem, turklāt smagā formā,” skaidro I.Ērgle. Par galvenajiem osteoporozes riska faktoriem tiek uzskatīta iedzimtība, dzimumhormonu trūkums organismā, sasniedzot noteiktu vecumu, smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids, nepilnvērtīgs uzturs, nepietiekama ķermeņa masa. Jāatceras, ka osteoporoze sākas un attīstās bez kādiem īpašiem simptomiem un bieži vien tiek konstatēta tikai kaulu lūzumu gadījumos. Aizputes slimnīcas galvenā ārste Ingrīda Circene aprēķinājusi, ka gadījumā, ja valsts segtu savlaicīgus osteoporozes profilakses pasākumus, diagnosticēšanu un ārstēšanu, tas izmaksātu par 58 procentiem lētāk nekā smagāko osteoporozes seku likvidācija — gūžas kaula protezēšana.

Savirknējot visus faktus, rodas vairāki secinājumi un jautājumi — ārsti atzīst, ka osteoporoze Latvijā tāpat kā citur pasaulē ir sasniegusi epidēmijas apmērus. Statistikas trūkums ļauj atbildīgajām valsts institūcijām izlikties, ka problēmas nav un tās risināšanai nav tērējami jau tā nepietiekamie veselības aprūpes līdzekļi. Tad varbūt tiešām taisnība ir māksliniecei Džemmai Skulmei, kura, būdama Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas patronese, atgādina, ka arī visi nabadzīgie un slimie veido valsts tēlu. Viņa to zīmē kā vecu seju ar iekritušu bezzobu muti. Vai nākotnē arī osteoporozes saliektu muguru, piesaistītu pie gultas...?

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore