Par attieksmi pret tēvu zemes valodu

Foto: A.F.I.

Atklātā sabiedriskā fonda “Dabas retumu krātuve” vadītājs Guntis Eniņš:

Kāpēc man un jums, un visiem mums būtu jāpūlas mācīt latviešu valodu tiem krieviem, kas paši to negrib, jo tanī pašā laikā mēs paši savu valodu vairs labi nemākam. Vai krievi runā vai nerunā latviski, tas mani satrauc daudz mazāk nekā tas, ka latvieši vairs neprot savu valodu un runā sliktā, jau stipri sakropļotā mēlē. Mani dzen bēdās un izmisumā skarbā patiesība, ka arī latviešu nacionālisti aktīvi piedalās mūsu dārgās latviešu valodas kropļošanā. Un bēdīgi, ka paši to neapjēdz.

Lielākie latviešu valodas bendes nav vis Eiropas komisāri un tiepīgie krievi, bet gan Saeimas deputāti, ministri un žurnālisti. Klīst tāda leģenda, ka latvieši kādreiz nokāpuši no kokiem un laikam viņiem vēl no tiem laikiem saglabājies kaut kas no mērkaķu rakstura – atkārtot to, ko lielākais mērkaķis rāda vai runā priekšā. Un tāpēc, ja kāds kungs radiofonā stāsta, ka veiksmīgi “nopārdevis ekskluzīvas” tulpes “uz Holandi un kaut kur novienojies” ar priekšniecību “projekta prioritāšu ietvaros”; vērīgi klausītāji, aiz auss kasītāji, jo ērmīgāka runa, jo centīgāk sāk to atdarināt. Tādā veidā latviešu valodas kropļošanas lavīnas ātrums pieaug.

Tagad jāteic, ka kropļojumi no angļu valodas ir daudz bīstamāki nekā no krievu valodas. Pret krievu valodas iespaidu uz latviešu valodu bija organiska un morāla pretestība kā pret iekarotāju valodu, bet anglicismus tagad paši rautin raujam latviešu valodā iekšā.

Tie nav smiekli caur asarām. Tā ir atziņa, ka latviešu valodai kapu rok un var izrakt tikai paši latvieši. Tā ir svarīgākā atziņa, ko mums vajadzētu saprast un domāt par to katru dienu – ko es varu darīt latviešu valodas glābšanas labā.

Tagad, kad ir nodibināta Māras Zālītes vadītā Latviešu valodas komisija, ir īstais brīdis izmantot šos spēkus, lai vērstos pret neinteliģentiem ierēdņiem – latviešu valodas jomā stingri pieprasīt no viņiem nekropļot latvju valodu. Vispirmām kārtām tas attiecas uz radio, televīziju un presi, kura tiražē latviešu valodas kļūdas gan ar intervējamo ierēdņu mutēm, gan ar pašu korespondentu mutēm un rakstiem.

“DIENA”