Latvijai un Horvātijai ir kopīgs mērķis — vienota, droša un demokrātiska Eiropa

Rīgā oficiālā vizītē uzturas Horvātijas ārlietu ministrs Tonino Picula

Vakar, 4.aprīlī: Horvātijas un Latvijas ārlietu ministri paraksta Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu; Horvātijas Republikas ārlietu ministrs Tonino Picula Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 4. aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Horvātijas Republikas ārlietu ministru Tonino Piculu, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Tikšanās laikā apspriesta abu valstu divpusējā sadarbība, kā arī Eiropas Savienības (ES) un drošības politikas jautājumi. Abas puses raksturoja Latvijas un Horvātijas attiecības kā ļoti labas un intensīvas. Ministri pauda pārliecību par nepieciešamību turpināt aktīvu darbu līgumtiesiskās bāzes tālākā veidošanā, īpaši ekonomiskajā sadarbībā, piemēram, noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu. I.Bērziņš atzīmēja Latvijas ieinteresētību attīstīt sadarbību starp abu valstu aizsardzības resoriem, īpaši jautājumos, kas saistīti ar virzību uz NATO, kā arī tieslietās un iekšlietās, cīņā ar organizēto noziedzību.

Sarunas gaitā notika viedokļu apmaiņa par ES integrācijas procesu gaitu abās valstīs. Horvātijas puse pauda interesi pārņemt pieredzi no Latvijas tādos jautājumos kā ES politikas jautājumu koordinēšana, ar ES saistīto nacionālo dokumentu izstrāde, sadarbība ar parlamentu ES jautājumu koordinācijā, iestāšanās sarunu pozīciju izstrāde.

Pārrunājot drošības politikas jautājumus, I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta pēc iespējas plašāku NATO paplašināšanos gaidāmajā Prāgas sammitā, uzaicinot dalībai NATO visas kandidātvalstis, kuras atbildīs NATO izvirzītajiem kritērijiem. I.Bērziņš apsveica Horvātijas vēlmi pievienoties Rīcības plāna dalībai NATO procesam. Ministrs arī ielūdza Horvātijas pusi piedalīties jūlijā plānotajā Viļņas desmitnieka sanāksmē Rīgā “Tilts uz Prāgu”.

Tikšanās noslēgumā parakstīti divi starpvaldību līgumi — Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Latvijas un Horvātijas ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē

Preses konferenci ievadīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, paužot prieku par Horvātijas ārlietu ministra, sava labā drauga Tonino Piculas pirmo oficiālo vizīti Latvijā. Viņš pavēstīja, ka abas valstis jau gandrīz pilnībā izveidojušas savu attiecību līgumtiesisko bāzi. Tās pilnīgošanai vēl nepieciešams noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu, un abas puses jau domā par to. Pēc I. Bērziņa informācijas, abi ārlietu ministri vienojušies, ka jāveicina sadarbība arī starp Latvijas un Horvātijas Ekonomikas, Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijām.

Pēc I. Bērziņa domām, Horvātijai būtiska ir Latvijas pieredze ceļā uz Eiropas Savienību (ES), īpaši sadarbība starp Saeimas Eiropas lietu komisiju un valdību, ko ministrs raksturoja kā partneru sadarbību. Latvijas puse esot gatava dalīties ar horvātu kolēģiem savā pieredzē. “Mums ir kopīgs mērķis — vienota, droša Eiropa. Šī mērķa vārdā mēs gribam iespējami drīzāk redzēt savas valstis ES un NATO. Šī apziņa mūs vieno un palīdz mums sadarboties,” teica Latvijas ārlietu ministrs.

Horvātijas Republikas ārlietu ministrs Tonino Picula uzsvēra, ka abu valstu attiecības ir ne vien ļoti labas, bet pat teicamas. Viņaprāt, tas esot paradokss, ka tikai tagad notiek Horvātijas ārlietu ministra pirmā oficiālā vizīte Latvijā.

Starp Latviju un Horvātiju parakstīti jau vienpadsmit starpvaldību līgumi visdažādākajās sadarbības jomās. Arī pēc T.Piculas vārdiem, abu valstu sadarbības padziļināšanai nepieciešami ciešāki ekonomiskie kontakti, jo līdzšinējais apjoms — 2,5 miljoni ASV dolāru gadā — abas puses nevarot apmierināt. Pēc Horvātijas ārlietu ministra domām, ir jāveicina abu valstu uzņēmēju sadarbība. T.Picula uzsvēra, ka paralēli divpusējo attiecību jautājumiem abas puses apspriedušas arī daudzpusējās sadarbības faktus, taču arī šajā jomā akcentētas Latvijas un Horvātijas ārpolitiskās prioritātes — iestāšanās ES un NATO. T. Picula uzsvēra Latvijas atbalstu viņa valstij ceļā uz ES un NATO, palīdzot Horvātijai atgūt iestāšanās sarunās iekavēto. Viņš akcentēja arī abu valstu veiksmīgo sadarbību Viļņas desmitniekā, kopīgi virzoties uz NATO. Horvātijas ārlietu ministrs pauda ieinteresētību attīstīt arī reģionālo sadarbību, kas pilnībā atbilstu vienotās Eiropas principiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 4.aprīlī, Ārlietu ministrijā: Horvātijas Republikas ārlietu ministrs Tonino Picula un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

“LV”: — Vai jūs apspriedāt arī satraucošo notikumu attīstību Izraēlā? Kāds ir jūsu viedoklis par Izraēlas un palestīniešu konflikta eskalāciju?

I.Bērziņš: — Nē, mēs šo jautājumu vēl neesam apsprieduši. Bet noteikti to apspriedīsim.

T.Picula: — Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Mēs dzīvojam globalizācijas apstākļos, kad valstis kļūst aizvien tuvākas. Taču globalizācija paver ne vien jaunas iespējas, tā rada arī jaunus draudus.

“LV”: — Cik nozīmīga mūsu valstu sadarbībā ir drošības dimensija?

T.Picula: — Tā ir ļoti nozīmīga, un es gribu uzvērt, ka drošība vispirms ir politisks jautājums. Ne vien tādēļ, ka bijis 11. septembris. Mēs radām pavisam jaunu drošības dimensiju, kas pirmkārt nozīmē NATO paplašināšanu, un Latvija ar Horvātiju ir ļoti ieinteresētas šajā procesā. Taču es gribu uzvērt, ka mēs nevēlamies būt tikai drošības patērētāji. Mēs šai drošības dimensijai gribam dot arī paši savu pievienoto vērtību. Horvātija ceļā uz savu neatkarību ieguvusi arī brīvības cīņu pieredzi, kas ir ļoti nozīmīga. Mēs esam pārliecināti, ka labākais veids, kā dot savu ieguldījumu, lai novērstu potenciālus konfliktus Eiropā, ir iesaistīties kolektīvajās drošības struktūrās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors