Rīgā notiek starptautisks forums “Baltic IT&T 2002: e–Baltics”

Vakar, 4.aprīlī, foruma laikā: Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents, foruma rīcības komitejas priekšsēdētājs prof. Imants Freibergs un IEEE Komunikāciju asociācijas prezidente Selija Desmonda

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa līdzdalība nozīmīgākajos foruma “Baltic IT&T 2002 Forum: e–Baltics” pasākumos ir apliecinājums tam, cik svarīgi Latvijas valdībai ir piedalīties ar informācijas tehnoloģijām saistītu jautājumu risināšanā, vakar, 4. aprīlī, preses konferencē atzina Eiropas Komisijas (EK) Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta (DG Information Society) direktora vietnieks Visente Parahons Koljada (Vicente Parajon Collada).

Kā pastāstīja V. P. Koljada, EK pārstāvju galvenais uzdevums konferencē “Baltic IT&T 2002” ir informēt par Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos veiktajām izmaiņām, kas attiecas uz informācijas tehnoloģiju nozari. Eiropas Padome un Eiropas Parlaments par nepieciešamajām izmaiņām acquis communautaire vienojās pagājušā gada decembrī.

Dokumentu paketē ietverti jauni nosacījumi raidīšanai. Mehānismu ieviešanā piedalīsies nacionālo valstu regulatori, cieši sadarbojoties ar EK un citu valstu attiecīgajām institūcijām. Jaunajā dokumentu paketē norādīts, ka konkurences loma elektronisko un telekomunikāciju sektorā pieaugs, turklāt konkurences principu izpratnē ir pārbīdīti akcenti – turpmāk galvenais aspekts būs dominējošā pozīcija tirgū. Paketē ir iekļauta arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes vienošanās par konkrētu frekvenču izmantošanu, norādīja V. P. Koljada.

Jauno nosacījumu iestrāde likumdošanā ir jāveic līdz nākamā gada sākumam. Tas attiecas gan uz visām ES dalībvalstīm, gan uz kandidātvalstīm.

Ministru prezidenta padomnieks Dzintars Zariņš atzina, ka šis gads izstādē “Baltic IT&T 2002”, ko A. Bērziņš atklāja 3. aprīlī, ir iezīmīgs ar to, ka īpaša vērība tiek veltīta dažādiem risinājumiem informācijas tehnoloģiju pielietošanā. Pirms deviņiem gadiem, kad notika pirmā izstāde, uzmanības centrā galvenokārt bija

datortehnika, tagad situācija ir mainījusies: gan šā gada izstādē, gan konferencē tiek uzsvērts tas, ka jaunu risinājumu rašana ir galvenais uzdevums.

Šis gads ir iezīmīgs ar jaunu projektu, ko īsteno Ekonomikas ministrijas struktūrvienība Latvijas Attīstības aģentūra un ko atbalsta valdība — puduru jeb klasteru veidošanu, norādīja Dz. Zariņš. Klasters ir

Lietuvas Ministru kabineta Informācijas pārvaldes vadītājs Jozs Zalatorjus un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: A.F.I.

apvienība, kuru veido ar noteiktu nozari saistīti uzņēmumi un organizācijas, lai identificētu un risinātu nozarē pastāvošās problēmas. Klasteru valdība redz kā instrumentu, kas spēj apvienot Latvijas informācijas tehnoloģiju ražotājfirmas, galvenokārt — programmatūras ražotājus, lai varētu sekmīgi konkurēt ES. Šāds klasters varētu kļūt par vienu no centriem, kurā tiktu izstrādāti programmnodrošinājumi, kas varētu būt viens no galvenajiem eksporta produktiem informācijas tehnoloģiju nozarē, skaidroja Dz. Zariņš.

Foruma rīcības komitejas priekšsēdētājs, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidents Imants Freibergs norādīja, ka LITTA kā viens no galvenajiem foruma rīkotājiem šajā pasākumā vēlas aktualizēt informācijas tehnoloģiju asociācijas un nevalstisko organizāciju lomu informācijas tehnoloģiju attīstībā. Mūsu valstī ir divi galvenie spēlētāji, kas darbojas, veidojot informācijas sabiedrību: valdība, sākot ar pašvaldību un beidzot ar starptautisko līmeni, un informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, sacīja I. Freibergs. Konferencē liela uzmanība tiks pievērsta valdības lomai likumdošanas, regulācijas kontekstā. Tiks spriests arī par e–pārvaldes izveidošanu — lai tā būtu efektīvāka, caurskatāmāka un pieejamāka sabiedrībai.

Savukārt informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji ir aicināti piedalīties diskusijās par telekomunikāciju un elektronisko komunikāciju infrastruktūru, kā arī par programmatūras izstrādāšanu, piesaistot firmās ekspertus no ārpuses. LITTA pārstāvji centīsies uzsvērt to, cik svarīga ir Latvijas un Baltijas reģiona attīstība šajā ziņā un cik daudz mēs varam sniegt tieši informācijas tehnoloģiju, programmatūras un sistēmu izstrādāšanas jomā, teica I. Freibergs.

Šis forums ir pārrobežu sadarbības nostiprināšanas un jaunu kontaktu dibināšanas iespēja. Tas ir pasākums, kurā var apmainīties pieredzē, rast jaunus sadarbības partnerus un parakstīt līgumus gan individuālā, gan organizāciju līmenī. 2001. gada foruma laikā tika nodibināta Baltijas jūras reģiona IT&T asociāciju alianse, un LITTA noslēdza asociatīvo līgumu,

Vakar, 4.aprīlī, preses konferencē: Pasaules tirdzniecības centra UNCTAD/WTO nodaļas direktors Pēters Valters, Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Visente Parahons Koljada un Ministru prezidenta padomnieks Dzintars Zariņš Foto: A.F.I.

atgādināja I. Freibergs. Šogad savukārt būtiskākais notikums ir starptautiskā asociāciju līguma parakstīšana starp LITTA un komunikāciju asociāciju IEEE (IEEE Communications Society). Šis dokuments pavērs plašas iespējas Latvijas asociācijai, gan gūstot informāciju par IEEE darbību, gan iepazīstinot sadarbības partnerus ar saviem sasniegumiem. Līdz ar līguma parakstīšanu LITTA pieslēdzas starptautiskai apritei, sacīja I. Freibergs. Parakstot šo dokumentu, asociāciju pārstāvji apņemas nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informatīvajiem materiāliem, organizēt kopīgus pasākumus, strādāt pie kopīgiem zinātniskiem projektiem un veicināt zinātniski tehnisku sadarbību.

IEEE komunikāciju asociācijas prezidente Selija Desmonda (Celia Desmond) pastāstīja, ka IEEE aptver ļoti daudzas pasaules valstis un plašus reģionus, tajā ir apmēram 65 000 biedru un vairāk nekā puse no tiem darbojas starptautiskā līmenī. Līgums apliecina IEEE centienus atbalstīt un virzīt tālāk dažādu programmatūru un sistēmu izstrādi un sadarboties likumdošanas jomā.

Pasaules tirdzniecības centra UNCTAF/WTO nodaļas direktors Pēters Valters (Peter Walter) pastāstīja, ka organizācijas galvenais mērķis ir tirdzniecības veicināšana un eksporta kapacitātes attīstīšana informācijas tehnoloģiju sektorā. Organizācija uzkrājusi bagātīgu pieredzi, strādājot pārejas ekonomikas valstīs. P. Valters atzīmēja, ka svarīgs uzdevums, kurš veicams ikvienā valstī, bet ar kuru ne ikkatra spēj tikt galā, ir sadarbības un partnerības veidošana starp valsts un privāto sektoru, jo tikai kopīgi atrastie un definētie darbības virzieni nodrošinās sekmīgu informācijas tehnoloģiju nozares attīstību.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Ministru prezidents Andris Bērziņš foruma “Baltic IT&T 2002” plenārsesijā:

Dārgie foruma dalībnieki, ļaujiet man jūs sveikt Latvijas galvaspilsētā Rīgā sestajā starptautiskajā konferencē “Baltic IT&T 2002”.

Man bija tas gods pasludināt par atklātu Baltijas valstīs plašāko izstādi, kas veltīta informācijas tehnoloģijām, telekomunikācijām un biroju automatizācijai.

Pagājušajā gadā Rīga atzīmēja savu astoņsimto dzimšanas dienu, un par godu šim notikumam pilsētā notika daudzi nozīmīgi pasākumi. Īpaši es gribētu atzīmēt 21. starptautiskās Hanzas dienas, kas ļāva mums atcerēties pagātni un tajā pašā laikā atzīt faktu, ka vēsture patiesi atkārtojas. Ja mēs gribam uzsvērt, ka mums ir jāmācās no vēstures, tad Hanzas savienības pilsētu tradīcijas ir izcils sadarbības piemērs arī 21. gadsimta jaunās ekonomikas laikā. Rīgai, tāpat kā Lībekai, Visbijai un citām Hanzas savienības pilsētām, bija nozīmīga loma reģiona tirdzniecības politikā. Rīga bija lielākais tirdzniecības centrs Zviedrijas Karalistē. Rīga bija arī ietekmīgs kultūras centrs un Krievijas impērijas administratīvais centrs.

Liela delegācija no Eiropas Savienības informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju sektora piedalīsies forumā “e–Baltija”. Esmu pārliecināts, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Rīgai un Latvijai būs aizvien pieaugoša loma augsto tehnoloģiju jomā un programmnodrošinājuma attīstībā. Šobrīd mūsu uzdevums ir nodrošināt pilnīgu Latvijas integrāciju Eiropas Savienības kultūras, ekonomikas un drošības struktūrās un organizācijās. Šī integrācija veicinās valsts augšupeju un palīdzēs sasniegt tādu vidējo dzīves līmeni kā Eiropas Savienības valstīs.

Pagājušais gads Latvijai bija ļoti veiksmīgs ekonomikā, kā arī sadarbībā informācijas tehnoloģiju nozarē. Latvijā ekonomika attīstās straujāk nekā citās ES kandidātvalstīs. Zemais inflācijas rādītājs ir fenomenāls panākums. Māstrihtas kritēriju ieviešana neradīs problēmas. Mūsu stabilā valūta veicina uzņēmējdarbību un nodrošina stabilu ārvalstu investīciju pieaugumu. 2001. gadā bezdarba līmenis bija ap 7%, tomēr mums pietrūkst kvalificētu ekspertu tādā dinamiskā nozarē kā informācijas tehnoloģijas.

Man bija liels gods būt par Baltijas valstu foruma “e–bizness” goda priekšsēdētāju 2001. gada septembra beigās. Šajā laikā, neraugoties uz šokējošajiem 11. septembra notikumiem Ņujorkā, Igaunijas un Lietuvas premjerministri ieradās Rīgā, kur augsta līmeņa lektori sniedza savus ziņojumus. Starp tiem bija Erki Likanens, Eiropas komisārs, kas atbildīgs par uzņēmējdarbību un informācijas sabiedrību. Šis pasākums izvērtās par nozīmīgu sadarbības forumu: ministri no 11 valstīm vienojās par vadlīnijām nākotnes sadarbībai, aizsākot Ziemeļu e–dimensijas projektus.

Septembra forumā pirmoreiz tika prezentēts Latvijas informācijas tehnoloģiju klastera projekts. Šos projektus var uzskatīt par nozīmīgu līdzekli, lai veicinātu eksporta preču ražošanu.

Mēs arī esam definējuši Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kas balstās uz jaunām rūpniecības nozarēm un sakņojas uzkrātajās zināšanās, lai tās varētu izmantot esošo zinātnisko bāzi un attīstītu informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģiju un farmāciju, kā arī jaunu materiālu ražošanu.

Šodienas foruma “Baltic IT&T 2002: e–Baltics” moto ir — “Par efektīvām publiskā un privātā sektora partnerattiecībām”. Un tādēļ viens no foruma mērķiem ir veicināt Baltijas jūras reģiona valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu publiskā un privātā sektora pārstāvju sadarbību, uzkrājot pieredzi un attīstot kontaktus. Mūsu foruma mērķi ir: novērtēt un vairot kandidātvalstu eksporta potenciālu informācijas tehnoloģiju un sakaru nozarē, konsolidēt dažādu valstu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju politikas veidotāju viedokļus un iezīmēt biznesa redzējumu, ko nodrošina elektroniskie komunikāciju līdzekļi un nacionālā eksporta stratēģija informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē.

Pagājušais gads bija arī veiksmīgs, iedzīvinot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstības projektus. Mēs esam izveidojuši vidi infrastruktūras attīstībai, pieņemot sociālās un ekonomiskās programmas “e–Latvija” vadlīnijas. Mērķi un uzdevumi, kas izklāstīti programmā, ir analogi ES programmai “e–Eiropa”. Eiropas Savienības Padome Lisabonā definēja šīs stratēģijas pamatmērķus 2000. gada martā, un programmas rīcības plāns tika pieņemts Feirā, Portugālē, 2000. gada jūnijā. Saskaņā ar e–Eiropas stratēģiju Latvijas programmā ir izvirzīti šādi uzdevumi:

— nodrošināt vispārēju pieeju internetam, kā arī lētākus, ātrākus un drošākus interneta sakarus;

— nodrošināt vispārējās informācijas apstrādes iemaņas un pieeju informācijai;

— nodrošināt informācijas pakalpojumus un to izmantošanu.

Kā es jau minēju, pagājušajā gadā tika iesākta Latvijas informācijas tehnoloģiju klastera projekta īstenošana. Ir paveikts liels darbs, lai parādītu, ka klastera ideja ir realizējama un piemērota mūsu valsts iespējām. Latvijas lielākās programmatūru firmas ir atzinušas šo projektu. Valsts palielinās savu atbalstu šī projekta īstenošanai, radot labvēlīgāku vidi augstas tehnoloģijas produktu ražošanai. Šajā gadījumā tas nozīmē tiesisko, tehnisko, ekspluatācijas un arī ideoloģisko apstākļu analīzi, to izmaiņas un pielāgošanos.

Iepriekšējos gados ir nodrošināti daudzi priekšnoteikumi, pievēršot īpašu uzmanību jaunajai paaudzei, lai panāktu tādu stāvokli, ka visi skolu absolventi prot lietot datoru un internetu. Kopš 1997. gada Latvijā tiek īstenots Latvijas Izglītības informācijas sistēmas projekts, kas nodrošina metodoloģijas pamatu datoru kursu apguvei skolās. Šī projekta ietvaros datorizācijas procesa sākotnējais posms jau ir pabeigts, un daudzu skolu pārvaldē tiek izmantoti izglītības iestāžu elektroniskās pārvaldes principi.

Pašlaik mūsu uzmanības centrā ir izglītība, kas sagatavo visaugstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistus. Manuprāt, ir iesācies sekmīgs dialogs starp darba devējiem un izglītības darbiniekiem par mācību programmām un izglītības kvalitātes atbilstību šīs industrijas vajadzībām. Tā rezultātā ir palielinājies studentu skaits specialitātēs, kas ir saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

Ne mazāk pūļu tiek veltīts, lai nodrošinātu ekspluatācijas un — varētu teikt — ideoloģiskos priekšnoteikumus informācijas tehnoloģiju klastera izveidošanai. Laikā, kad Latvijas firmas iesaistās starptautisku projektu īstenošanā un palielinās Latvijā radītu programmatūru daudzums, īpaši nozīmīgs kļūst autortiesību jautājums. Es varu atzīmēt, ka datoru pirātisma līmenis ir samazinājies par septiņiem procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un es personiski esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai šī pozitīvā tendence saglabātos. Protams, nodokļu politikas optimizācija, īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir ISO—9000 sertifikāts, bija viens no līdzekļiem, kā veicināt to uzņēmumu attīstību, kas ražo augstas tehnoloģijas produkciju. 2004. gadā ir paredzēts samazināt pašreizējā ienākuma nodokļa apmēru no 22 procentiem līdz 15 procentiem. Mums ir izdevies samazināt izdevumus, kas radušies zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju izstrādes procesā, kā arī samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par 30 procentiem.

Rezumējot es gribu teikt, ka man ir pamatotas cerības, ka informācijas tehnoloģiju klastera projekts labi iekļausies Latvijas ekonomikas sistēmā.

Pirmkārt, Latvijā jau vairākās paaudzēs ir pastāvējusi augstas tehnoloģijas produkcijas ražošanas tradīcija.

Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas speciālisti pilnībā apzinās, ka šai industrijai jāveic divkāršs uzdevums mūsu valsts attīstības kontekstā. Pirmkārt, tai jānodrošina stingrs atbalsts citām Latvijas industrijas nozarēm, palīdzot tām sagatavoties jaunajiem tirgus apstākļiem, ar ko mūsu uzņēmumiem būs noteikti jāsaduras, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Otrkārt, ne mazāk svarīgi ir tas, lai Latvijas informācijas tehnoloģiju industrija kļūtu par vienu no industrijas nozarēm, kas ļautu Latvijai izcelties citu Eiropas valstu starpā, pateicoties tās speciālistu prasmei un profesionālismam. Var pajautāt: kā tas notiks? Atbildēt uz šo jautājumu ir reizē vienkārši un grūti. Tas ir vienkārši, ja ņem vērā, ka:

— pirmkārt, Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijai ir pozitīva eksporta bilance. Skaitļiem, kas raksturo šādas produkcijas eksportu, ir stabila tendence palielināties;

— otrkārt, Latvijai nav bagātu dabas resursu — tikai inteliģenti un izglītoti iedzīvotāji, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi jaunieši studē informācijas tehnoloģiju jomas specialitātēs un viņiem ir pamatotas cerības uz spožu karjeru, ko var nodrošināt jaunu izgudrojumu panākumi;

— treškārt, pēdējā laikā Latvijā ir notikusi mērķtiecīga informācijas tehnoloģiju industrijas reorganizācija, lai optimizētu informācijas sistēmu attīstību, pakalpojumu sniegšanu un šo sistēmu uzturēšanu.

Valdība ir izanalizējusi esošo stāvokli un saprot, cik informācijas tehnoloģiju industrijai ir svarīga nozīme mūsu valstī. Valdība jau ir veikusi virkni pasākumu, lai atbalstītu šīs industrijas attīstību. Lai radītu labvēlīgu vidi informācijas tehnoloģiju attīstībai, ir apstiprināti vairāki konceptuāli dokumenti, kā arī pieņemti vairāki īpaši likumi — un daudzi vēl tiek izskatīti Saeimā. Turklāt valdība nodrošina tiešu finansējumu dažādām aktivitātēm, kas ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju industrijas attīstību, iesaistot Latvijas Attīstības aģentūru, kas ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Valdības atbalsts ir spilgts apliecinājums pārliecībai, ka informācijas tehnoloģiju klastera izveidošana Latvijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju asociācijas vadībā var nodrošināt Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas panākumus nākotnē. Mēs apzināmies, cik nozīmīgs ir šis pasākums, un mēs turpināsim tam sniegt ekonomisku un politisku atbalstu. Es esmu pārliecināts, ka ar kopīgām pūlēm Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas panākumi ir neizbēgami.

Kādēļ ir reizē arī grūti atbildēt uz iepriekš minēto jautājumu? Lai šī vīzija piepildītos, ir nepieciešams pašaizliedzīgs un intensīvs darbs. Valdība sagaida, ka informācijas tehnoloģiju industrija piedāvās kompleksus un efektīvus ārējos pakalpojumus, informācijas sistēmas, kas ir drošas un optimāli integrētas, lai apmierinātu valsts pārvaldes vajadzības un spētu aktīvi piedāvāt preces un pakalpojumus ar valsts e-iepirkumu sistēmas palīdzību, kas tiks īstenots tuvākajā nākotnē e-pārvaldes projekta ietvaros.

Nobeigumā es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību šī nozīmīgā foruma organizētājiem — Latvijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju asociācijai, Baltijas valstu Ministru padomes Informācijas tehnoloģiju komitejai un firmai “Data Media Group”. Atzinība ir jāizsaka arī Eiropas Savienībai, kas atbalsta šo pasākumu, kā arī sponsoriem, kuru ieguldījums nodrošināja šī foruma sarīkošanu visaugstākajā līmenī.

“LV” (Gunta Štrauhmane, Rūta Kesnere) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Imants Freibergs	Visente Parahons Koljada	Selija Desmonda	Pēters Valters Foto: A.F.I.