Kad zinātnes doma tepat Latvijā sien kopā tagadni, mūžus un aizlaikus

Vakar, 4.aprīlī, Akadēmija sanāca uz kārtējo gada pilnsapulci

Gada pilnsapulces prezidijā: LZA viceprezidents Juris Ekmanis, LZA prezidents Jānis Stradiņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 4. aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kurā pašreiz ir 336 visu kategoriju — īstenie, goda, ārzemju, korespondētāji — locekļi, sanāca uz gada pilnsapulci.

Ievadrunu teica LZA prezidents Jānis Stradiņš (runa publicēta tieši pilnsapulces dienā vakar — “LV” Nr.51, 04.04.2002.).

Pilnsapulcē piedalījās un zinātniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

LZA Lielās medaļas tika pasniegtas izciliem zinātniekiem. Akadēmiķis Tālis Millers ar LZA Lielo medaļu 2002. gadā apbalvots par izcilu zinātnisku devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā.

Pirmoreiz šis augstais apbalvojums piešķirts krievu zinātniekam. LZA goda loceklis, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Vladimirs Toporovs ar LZA Lielo medaļu 2002. gadā apbalvots par izcilu zinātnisku devumu baltu valodniecībā un baltu etnoģenēzes izpētē.

V. Toporovs (dz. 1928. g.) ir viens no ievērojamākajiem slāvistiem, indoeiropeistiem, specializējies baltu un slāvu ģenēzes un vēstures jautājumos, folkloristikā, mitoloģijā, valodniecībā, poētikā un literatūrzinātnē.

Kopā ar Vjačeslavu Ivanovu jau 1958. gadā izvirzījis jaunu teoriju par baltu un slāvu valodu cilmi un attīstību, plaši pētījis šo valodu vēsturi. Īpaši interesējies par toponīmiju, izskaidrojis daudzus, arī latviešu, toponīmus. Viens no izcilākajiem prūšu valodas pētniekiem, vairāksējumu vārdnīcas “Prusskij jazik” (I —V sēj. 1975 — 1990, izdevums turpinās) autoriem. Šajā vārdnīcā, risinot prūšu valodas etimoloģijas problēmas, izmantoti arī latviešu valodas un citu indoeiropiešu valodu piemēri.

Kā Latvijas zinātnieku viesis atzina LZA rīkotajā preses konferencē, interese par Latviju viņam radusies jau zēnībā, pētot vienīgo karti, kas tolaik bijusi viņa rīcībā Maskavas dzīvoklī. Šajā kartē aiz Padomju

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2002.gada Lielo medaļu un arī kolēģu ziedus saņēmis Tālis Millers; LZA Lielās medaļas laureātu Vladimiru Toporovu sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Savienības robežām bijis iezīmēts arī kāds stūrītis no Krievijas rietumu kaimiņvalstīm. Un klāt pierakstīts: Lietuva, Estlande. Bet Latvijas vārda vietā — Liflande un Kūrlande. Uzreiz sācis urdīt jautājums: kas tā par valsti, kurai kartē pat vārda nav? Jo latviešu Maskavā līdz 1937. gada represijām bijis daudz.

Sveicot laureātu, LZA prezidents Jānis Stradiņš uzsvēra, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai ir liels gods pasniegt šāgada Lielo medaļu pētniekam, kura nozīmība sniedzas tālu pāri šai zemei, šai zālei un šim laikam. Turklāt tieši jaunais krievu zinātnieks Vladimirs Toporovs bija viens no tiem, kas izvirzīja Ļeņina prēmijas saņemšanai akadēmiķi Jāni Endzelīnu, kad zinātnieks Latvijā bija kritis nežēlastībā. (J. Endzelīns Ļeņina prēmiju saņēma mūža nogalē 1958. gadā.)

Vladimirs Toporovs nolasīja akadēmisko lekciju “Pēdējā pusgadsimta baltistikas pētījumu rezultāti”, kurā laureāts aplūkoja daudzas būtiskas problēmas. Jo pēdējo gadu pētījumi ļauj runāt par pilnīgi jaunu baltu un baltu valodu priekšvēstures izpratni, kā arī jēdziena “baltiskums” — kā īpaša valodas stāvokļa — apzīmējuma izpratni, ar kuru saistīts ne viens vien paradokss. Teorētiski visinteresantākie ir laika un telpas paradoksi, kas ļauj spriest par baltiskā elementa nozīmi citu indoeiropiešu valodu un

Kopīgā gandarījumā: ievērojamais neorganiskās ķīmijas speciālists, bij. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns; Krievijas vēstnieks Igors Studeņņikovs un LZA Lielās medaļas laureāts, izcils zinātnieks un domātājs Vladimirs Toporovs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Eiropas etnosu starpā, par “baltiskā” sakariem ar citām valodām un etnosiem, par “baltisko” telpu un “baltisko” laiku.

Lielās medaļas laureāts savā akadēmiskajā lekcijā sniedza virkni piemēru, parādot, cik plašā areālā atrodamas senbaltu galindu pēdas, vēršot uzmanību, ka kriviču cilts nosaukuma izcelsme ir cieši saistīta ar baltiem pazīstamo jēdzienu “krīvs”, ka Rietumkrievijas apkaimes hidronīmos atrodams vairāk nekā pusotra tūkstoša baltismu. Viesis savā lekcijā pieskārās vēl daudzām citām interesantām un dziļāk pētāmām baltu agrīnās vēstures kopsakarībām.

V. Toporova akadēmiskās lekcijas klausītāju pulkā bija arī Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs.

Tika pasniegtas balvas Latvijas ievērojamākajiem zinātniekiem.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopīgo Pauļa Lejiņa balvu par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstrādi Latvijas apstākļos tika godināta Dr. agr. Māra Skrīvele, ar Frīdriha Candera balvu mehānikā par darbu ciklu “Slāņaino kompozītu konstrukcijas elementu aprēķināšanas metodes, ievērojot lokālus efektus” — Dr. sc. ing. Valerijs Poļakovs, ar LZA un LLMZA kopīgo Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnēs par darbu kopu “Pētījumi meža izejvielu pilnīgas izmantošanas tehnoloģiju un jaunu produktu izstrādē” — Dr.sc. ing. Māris Daugavietis, ar LZA un Rīgas Latviešu biedrības kopīgo Kārļa Mīlenbaha balvu par devumu latviešu valodas kā valsts valodas statusa iedzīvināšanā un nostiprināšanā — Dr. philol. Dzintra Hirša. Pirmo reizi tika pasniegta Tālivalža Vilciņa balva socioloģijā, to par rakstu kopu “Indivīds un politika pārmaiņu laikā” saņēma Dr. sc. soc. Brigita Zepa. Tika sveikts arī Dr. habil. phys. Juris Žagars, kas pašlaik atrodas komandējumā ārzemēs, bet apbalvots ar Frīdriha Candera balvu astronomijā par darbu kopumu “Zemes mākslīgo pavadoņu redzamā kustība”.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības “RD Alfa” balvu fizikā par izciliem darbiem magnētisko koloīdu teorijā ir apbalvots Dr. habil. phys. Andrejs Cēbers.

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem saņēma Jānis Alnis — Ludviga un Māra Jansonu balvu, Remo Merijs Meri — Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu, Daniela Balode (Kaca) — Zentas Mauriņas balvu.

Fizikas un tehniskajās zinātnēs LZA balvas jaunajiem zinātniekiem saņēma Oļģerts Ozoliņš un Jevgēnijs Jegorovs, ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnēs — Marija Mihailova un Iveta Ūzuliņa, humanitārajās un sociālajās zinātnēs — Beāta Baranovska un Sandra Palkavniece. LZA un akciju sabiedrības “RD Alfa” studentu prēmijas fizikā un tās inženierpielietojumos saņēma Dmitrijs Docenko, Tatjana Ogurcova un Rita Veilande.

Pārskatu par LZA darbību 2001. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters.

LZA uzraudzības padomes ziņojumu nolasīja akadēmiķis Kalvis Torgāns.

Pilnsapulce noklausījās LZA statūtu komisijas apkopotos un akceptētos priekšlikumus LZA statūtu grozījumiem — ar tiem iepazīstināja LZA viceprezidents statūtu komisijas vadītājs Juris Eklmanis. Sapulce atbalstīja un akceptēja priekšlikumus par grozījumiem LZA statūtos.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors