Pēc “Latvijas faktu” socioloģiskajām aptaujām un secinājumiem

Aptaujas tehniskā informācija

IZLASE: Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1001 Latvijas republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem Stratifikācijas pazīmes: a) ģeogrāfiskā b) nacionālā. Izlase aprēķināta balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

METODE: Aptauja tika veikta izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar Kiša matricas palīdzību.

Intervēšanu veica kopumā 64 “Latvijas faktu” intervētāji. Intervētāju instruktāžu un darba kvalitātes pārbaudi veica 5 “Latvijas Faktu” intervētāju tīkla reģionālie pārraugi. Intervēšana notika latviešu un krievu valodās.

INTERVĒŠANAS LAIKS: 14.03.2002 – 24.03.2002

Aptaujā sasniegtās izlases salīdzinājums ar iedzīvotāju statistiku

Patērētāju konfidences indikators

Patērētāju konfidences indikatoru, kas raksturo sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņas valstī, veido aptaujā iegūtie rezultāti par respondentu prognozēm, kā tuvāko 12 mēnešu laikā varētu izmainīties:

1. vispārējā ekonomiskā situācija Latvijā;

2. bezdarba līmenis Latvijā;

3. respondenta ģimenes finansiālais stāvoklis;

4. iespēja, ka nākamo 12 mēnešu laikā respondents varēs iekrāt kaut cik naudas.

Līdzīgi, kā iepriekšējos pētījumos, arī 2002.gada martā patērētāju konfidences indikators ir negatīvs (–14,6). Tas ļauj secināt, ka sabiedrības vērtējumā valstī nav gaidāma strauja materiālās labklājības un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās.

Kaut gan salīdzinājumā ar februāri, martā iegūtais patērētāju konfidences indikators nav būtiski mainījies, tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka pašlaik šī patērētāju “uzticības” rādītāja atzīme ir zemākā pēdējā pusgada laikā.

Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji vairāk cerīgi nekā pesimistiski prognozēja Latvijas vispārējās ekonomiskās situācijas, kā arī savas ģimenes finansiālā stāvokļa izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, savukārt kritiski tika vērtēta iespēja, ka tuvākā gada laikā varētu samazināties bezdarba līmenis valstī un, jo īpaši, iespēja, ka respondents nākamo 12 mēnešu laikā varēs iekrāt naudu.

Latvijas ekonomiskās situācijas vērtējums un prognozes par tās attīstību

Aptaujas jautājums:

“Kā Jūs novērtētu vispārējo Latvijas ekonomisko situāciju, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms 12 mēnešiem?”

Nedaudz mazāk par pusi (45,2%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījusies. Kopumā pozitīvi Latvijas ekonomiskās situācijas attīstību pēdējā gada laikā novērtēja 19,2% respondentu. 26,3% aptaujas dalībnieku skatījumā Latvijas ekonomiskā situācija ir nedaudz vai ievērojami pasliktinājusies.

Aptaujas jautājums:

Kā pēc Jūsu domām varētu mainīties vispārējā ekonomiskā situācija Latvijā nākamo 12 mēnešu laikā?”

Arī prognozējot Latvijas ekonomisko attīstību turpmākajos 12 mēnešos visbiežāk (39,9% gadījumu) respondentu atbildēja, ka, viņuprāt, tā paliks bez izmaiņām. Pārējie aptaujas dalībnieku vidū Latvijas ekonomiskās situācijas attīstība turpmākā gada laikā prognozēta vairāk optimistiski nekā pesimistiski. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26,1%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka valsts ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos nedaudz vai ievērojami uzlabosies, savukārt kritiski Latvijas ekonomiskās situācijas turpmāko attīstību prognozēja 17,3%.

Ģimenes finansiālā situācijas novērtējums un prognozes par tās attīstību

Aptaujas jautājums:

“Kā Jūs novērtētu savas ģimenes pašreizējo finansiālo situāciju, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms 12 mēnešiem?”

2002.gada martā vairākums (52,6%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņa ģimenes finansiālā situācija pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījusies. 17,9% aptaujas dalībnieku uzskata, ka viņa ģimenes finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir nedaudz vai ievērojami uzlabojusies. Tomēr ievērojami lielāks (28,5%) bija to respondentu skaits, kas atbildēja, ka viņu ģimenes finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir kļuvusi sliktāka.

Aptaujas jautājums:

“Kā, pēc Jūsu domām, varētu izmainīties Jūsu ģimenes finansiālais stāvoklis nākamo 12 mēnešu laikā?”

Arī prognozējot savas ģimenes finansiālās situācijas attīstību turpmākajos 12 mēnešos, gandrīz katrs otrais (48,7%) aptaujas dalībnieks atbildēja, ka, viņuprāt, tā paliks bez izmaiņām. Gandrīz ceturtā daļa (24,4%) aptaujas dalībnieku ģimenes finansiālā stāvokļa turpmāko attīstību prognozēja optimistiski. Ievērojami mazāks (15,2%) bija to aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka visticamāk viņu ģimenes finansiālā situācija turpmāko 12 mēnešu laikā nedaudz vai pat ievērojami pasliktināsies.

Politisko partiju izvēle

Aptaujas jautājums:

“Par kuru politisko partiju Jūs domājat, ka balsotu, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas?”

2002.gada martā, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, pārliecinoši populārākais Latvijas politiskais spēks ir E.Repšes veidotā partija “Jaunais Laiks”. Partijas “Jaunais Laiks” popularitāte turpina pieaugt – 2002.gada februārī par to būtu gatavi balsot 19,8% vēlētāju. Pārējo Latvijas politisko partiju popularitāte ir nedaudz sarukusi. Līdzīgi kā 2002.gada februārī, arī martā otro vietu populārāko Latvijas politisko spēku sarakstā ieņem politiskā apvienība “PCTVL” ar 9,4% atbalstītāju, savukārt trešajā pozīcijā ir Savienība “Latvijas Ceļš” ar 8,6% vēlētāju.

Ministriju darbības vērtējums

Aptaujas jautājums:

“Mēs vēlētos noskaidrot, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar atsevišķu ministriju darbu. Tagad es lasīšu dažādu ministriju nosaukumus, un Jūs man par katru no tām, lūdzu pasakiet, cik lielā mērā Jūs esat apmierināts ar tās darbu. Vai Jūs esat apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai esat neapmierināts ar šīs ministrijas darbu?”

Līdzīgi kā 2002.gada janvārī un februārī, arī martā aptaujāto iedzīvotāju vairākums pozitīvi novērtēja LR Kultūras, Ārlietu un Aizsardzības ministriju darbu. Negatīvi vērtējumi aptaujā dominēja par LR Ekonomikas, Finansu, Labklājības, Zemkopības, Satiksmes, Izglītības un zinātnes un Tieslietu ministriju darbību.

Pozitīvu reitingu (pozitīvo un negatīvo vērtējumu attiecība) 2002.gada martā ieguva tās pašas ministrijas, kas pozitīvi tika vērtētas arī janvārī un februārī – LR Kultūras, Ārlietu, Aizsardzības, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts. Pārējo ministriju darbība tika vērtēta vairāk kritiski nekā atzinīgi.

Iegūto rezultātu aina LR pilsoņu auditorijā būtiski neatšķiras no aptaujas kopējiem rezultātiem. Kā vispārēju tendenci var atzīmēt, ka LR pilsoņi LR ministriju darbu visumā vērtēja atzinīgāk nekā nepilsoņi.

LR Ministru Kabineta locekļu darbības vērtējums

Aptaujas jautājums:

“Tagad es Jūs lūgšu novērtēt zemāk minēto Ministru kabineta locekļu darbību. Es Jums nolasīšu vairāku Ministru kabineta locekļu vārdus, un Jūs man par katru no tiem pasakiet, kā Jūs vērtējat viņa darbību – ļoti pozitīvi, daļēji pozitīvi, daļēji negatīvi vai ļoti negatīvi?”

2002.gada martā vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāji pozitīvi novērtēja LR Ministru prezidenta A.Bērziņa, LR Kultūras ministres K.Pētersones, LR Aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska un LR Ārlietu ministra I.Bērziņa darbību. Negatīvs vērtējums vairākumā gadījumu tika pausts par LR Ekonomikas ministra A.Kalvīša, LR Finansu ministra G.Bērziņa un LR Labklājības ministra A.Požarnova darbību.

Tāpat kā 2002.gada janvārī un februārī, arī martā augstākie reitingi LR Ministru Kabineta locekļu vidū ir LR Kultūras ministrei K.Pētersonei (+40.9), LR Ministru prezidentam A.Bērziņam (+35.3), LR Aizsardzības ministram Ģ.V.Kristovskim (+30.9) un LR Ārlietu ministram I.Bērziņam (+29.6). Pārējo LR Ministru Kabineta locekļu reitingi ir ievērojami zemāki. Salīdzinoši viskritiskākā attieksme pausta par Ekonomikas ministra A.Kalvīša (–36.6), Labklājības ministra A.Požarnova (–27.2) un Finansu ministra G.Bērziņa (–24.0) darbību.

LR pilsoņu auditorijā Ministru Kabineta locekļu darbība vērtēta nedaudz atzinīgāk nekā visu aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā:

Turpinājums — seko