Lai atmiņās dokumentējam okupācijas laiku

Padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1991. gadam Latvijas iedzīvotāji nebija tikai un vienīgi daudzējādo spaidu cietēji vai pakļāvīgi rīkojumu izpildītāji. Daudzi jo daudzi no mums glabā atmiņas ne vien par mežabrāļu vai jaunatnes grupu organizēto pretošanos tā laika varai, kas jau tiek pētīti pēc arhīvu dokumentiem, bet arī par neskaitāmiem nevardarbīgas pretestības gadījumiem uzspiestajai ideoloģijai, vides un saimniecības nesaprātīgai pārveidei, latviešu valodas lietojuma un tautisko ieražu ierobežojumiem.

Klusā nepakļāvība izpaudās ļoti dažādos veidos un darbības jomās:

• profesionālā darbā (valsts pārvaldes iestādēs — visu līmeņu plānu izstrādē; saimnieciskos uzņēmumos — dažādu rīkojumu vairāk vai mazāk pilnīgā izpildē; zinātnē un mākslinieciskā jaunradē, apejot cenzūras žņaugus);

• sabiedrisko organizāciju darbībā (ne vien jau aprakstītajā Rakstnieku savienības darbā, bet arī dabas aizsardzības un folkloras kustībā, koru repertuāru izvēlē u.c.);

• sadzīvē — pārstāstot un pierakstot politiskās anekdotes, izplatot neatļauto literatūru, svinot Jāņus pēc to nosodījuma, izvairoties no dienesta armijā un dalības vēlēšanās, saglabājot bibliotēkās izņemto literatūru, stāstot bērniem par pieredzēto starpkaru posmā un izsūtījumā, mājas saietos atsvaidzinot atmiņā publiskai izpildei neatļautas dziesmas u.c.

Par šādām un līdzīgām no varas pārstāvjiem slēptām vai ar tai pieņemamiem lozungiem maskētām darbībām nav un tā laika apstākļos nevarēja būt nekādu dokumentālu liecību. Tas jaunāko paaudžu pārstāvjiem var radīt maldīgu priekšstatu par dzīvi okupācijas laikā un it kā notikušo vispārējo komunistiskās ideoloģijas piesavināšanos. Ja tas tā būtu bijis, 1988. gadā nebūtu izveidojusies un guvusi neredzēti plašu atbalstu Tautas fronte.

Lai savāktu un saglabātu nākamībai liecības ar patieso cilvēku rīcības un uzskatu daudzveidību pagājušajā laikposmā, mūsu tautas asprātību un izdomas bagātību, pretojoties totalitārisma žņaugiem, aicinām pierakstīt savas vai vecāku atmiņas par visdažādākajiem aktīvajiem un arī pasīvajiem nepakļaušanās veidiem okupācijas varas prasībām un ideoloģijai.

Atmiņu pierakstam noteikti jāsatur norāde par darbības vietu un laiku vai vismaz aptuvenu laikposma raksturojumu, kā arī ziņas par vēstītāju — pilns vārds un uzvārds, pašreizējā adrese un tālruņa numurs, dzimšanas gads vai tagadējais vecums, nodarbošanās aprakstāmo notikumu laikā un loma tajos (arī vērotāja vai ziņu uzklausītāja dati, atmiņu datējums).

Ja atmiņas pierakstījuši nevis paši notikumu dalībnieki, bet citi cilvēki pēc atstāsta, tad jānorāda šo sūtītāju vārds un iespējas sazināties (tālruņa numurs, pasta vai elektroniskā pasta adrese), ja rastos nepieciešamība pēc kādiem stāstījuma precizējumiem.

Atmiņu pierakstu vai dokumentālas liecības (vēstules, fotogrāfijas u.c.) lūdzam sūtīt uz Latvijas Okupācijas muzeju Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, LV-1050, vai pa e-pastu: omf@latnet.lv.

Ļoti gaidīsim.

Lai Jums veicas!

Dr.oec. Pārsla Eglīte, Dr. hist. Heinrihs Strods