Par valsti stiprinošo integrāciju

ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons:

Ja nemaldos, tad tas viss sākās 1996. gadā kāda vācu valodā runājoša parlamenta deputāta dēļ, kurš neprata latviešu valodu. Jautājums – ko darīt ar Vēlēšanu likumu, – tas ir atkarīgs no Latvijas. Bet Rietumu sabiedrībai ar tās demokrātijas, vispārējas vienlīdzības un cilvēktiesību ievērošanas tradīcijām šāda situācija nav raksturīga. Jautājums ir par to, kādā sabiedrībā Latvija grib atrasties. Varu iedomāties, ka Roberta Ārmitidža vēstule parādījās tieši tagad tādēļ, ka tika slēgtas EDSO pārstāvniecības Latvijā un Igaunijā un tika izvirzītas zināmas prasības likumdošanai.

ASV Kongress pagājušajā gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecībām iedalīja apmēram 5 miljonus dolāru. Mēs strādājam kopīgi ar Latvijas organizācijām, atbalstām veselības, vides programmas, palīdzam ekonomiskajā attīstībā, sociālajā integrācijā. Palīdzam apgūt valodu tiem, kas grib iegūt pilsonību. Cenšamies, lai palīdzība aptvertu pēc iespējas vairāk cilvēku. Īpaši es gribētu atzīmēt pēdējo virzienu, jo naturalizācijas process palīdz Latvijas sabiedrībai saliedēties. Tas dara valsti stiprāku. Mēs paturam prātā, ka ASV ir imigrantu zeme, kurā katrs ir ieradies ar savu vēsturisko bagāžu.

11. septembra traģēdija mūs visus nostādīja fakta priekšā, ka ir spēki, kas kalpo šausmīgam ļaunumam. Un mums jādomā par to, kā mūsu sabiedrībai – ar atvērtām robežām, brīvu presi un tirgus ekonomiku – pasargāt savus cilvēkus no mazas, bet postošas idejas pārņemtas grupas. Līdz 11. septembrim mēs lepojāmies ar pārvietošanās brīvību. Taču mūsu robežas arī pēc traģēdijas tomēr palikušas atvērtas. Mums ir skaidrs, ka postītāji var ierasties lidmašīnā, var nosūtīt indi pa pastu – kādas avīzes redakcijai, piemēram, un mums visiem jāsaprot, ka ļaunums nekur nav pazudis. Viņi grib ar bailēm un nāvi izmainīt pasauli. Taču mēs nedrīkstam baidīties, un mums jādzīvo tāpat kā iepriekš. Taisnība, esot maksimāli modriem.

Pagaidām nekādu īpašu NATO plānu attiecībā pret Latviju nevar būt, jo Latvija vēl nav iestājusies NATO. Domāju, ka viens no ieguldījumiem, ko Latvija varētu dot, NATO stādamās, tā varētu būt spēja sadarboties ar Krieviju – ekonomikā, tūrismā utt. Tās ir diezgan dabiskas, ģeogrāfiski nosacītas ekonomiskas attiecības. Cik zinu, 80% Latvijas iedzīvotāju pārvalda krievu valodu.

Neesmu dzirdējis, ka Krievija būtu lūgusi uzņemt to NATO. Un tomēr Krievijas un NATO attiecības attīstās diezgan dinamiski, it īpaši pēdējā laikā. Paveras jaunas sadarbības jomas, iepriekšējie jautājumi tiek apspriesti dziļāk, sevišķi par cīņu pret narkotiku tirdzniecību, organizēto noziedzību. Attiecības kā ar Krieviju, tā ar Latviju pašlaik attīstās vajadzīgajā virzienā.

Šeit ir daudz biznesmeņu un amerikāņu kompāniju, ko apvieno ASV Tirdzniecības palāta. Pamatos viņi ir apmierināti ar situāciju. Nedomāju, ka ir kādas īpašas iebildes nodokļu sakarā. Visi grib maksāt pēc iespējas mazāk. Pēdējos gados Latvijas ekonomika ir ievērojami izmainījusies, progresējusi, uzlabojies biznesa klimats. ASV nav pats lielākais investors, Latvijā darbojas vēl 6–7 Eiropas valstis, taču amerikāņu investīcijas mērāmas simtos miljonos dolāru. Tie ir pakalpojumi, nekustamais īpašums, eksports. Atzīmēšu jauno Komerclikumu – ar tā palīdzību būs vieglāk kārtot biznesa lietas.

Amerikāņu klātbūtni var redzēt universālveikalos. Arī mākslas darbos – grāmatās, kinofilmās. Šī klātbūtne visdrīzāk ir amerikāniskais gars – idejas, kam piekrīt Latvija un ASV: uz cilvēktiesībām dibināta demokrātija.

“ČAS”