• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sērgām un diferencētu ražošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.04.2002., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61018

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par skaidru valodas programmu

Vēl šajā numurā

09.04.2002., Nr. 53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sērgām un diferencētu ražošanu

Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre:

Kompensācijas. Dažādas baumas klīst – ka angļi tirgoja inficētus kaulus un tā tālāk, konkrēti nav pierādīts un arī manā rīcībā nav pierādījumu, ka viens zemnieks otram pārdeva, bet kompensācijas bija pārāk lielas, tik lielas, ka stimulēja viņus to darīt. Inficēt, kā rezultātā saņemt tik lielu kompensāciju, ka iznāk peļņa. Noliegt es to nevaru tāpēc,ka es neticu, ka citādi būtu varējusi rasties situācija, ka nevar ar šo sērgu tikt galā. Tik lielā mērā izplatījās mutes un nagu sērga, ka tā apstājās tikai pirms pāris nedēļām! Vēl mēnesis, un būtu gads.

Kāpēc vakcinācija Eiropas Savienībā un asociētajās valstīs ir aizliegta jau no 1994. gada un līdz pat šai dienai, to es nesaprotu. Tāpat es nesaprotu, kāpēc ES aizliedza no ASV ievest putnu gaļu. Tirgus aizsardzību vajag pamatot ar cenu diferenci, bet nevis tāpēc izgudrot, ka tur ir hlororganiskie savienojumi, kuru tur reāli nav. Nē, protams, sērgu gadījumos ir jākauj, ja ir sērgas skarts punkts, bet ir jāvakcinē apdraudētā teritorija – nevajag visur kaut, priekš kam? Ja vīruss tomēr ir stiprāks par vakcīnu un iet tālāk, tad vēl lielākā teritorijā izvakcinēt. Un tad sākt kaut uz iekšieni, nevis visā valstī.

Mēs gribam pārdot pārtikas produktus, tad mums jāpiemērojas pārdošanas vietas prasībām. Uz Eiropas tirgu – jāatbilst viņu direktīvām, uz austrumu tirgu – gostiem. Paliek trešais, nacionālais tirgus. Es nedomāju, ka katra maza piparu bode vai mazais cehs, kam jauda ir pusotra tonna, tagad apgādās Vāciju, Franciju, Portugāli un tā tālāk. Nu muļķības. Muļķības.

Mēs panācām, ka pārstrādes uzņēmumiem dod laiku pārorientēties – seši gadi un lauksaimniekiem, fermām – desmit gadi. Uz ko mēs pastāvam arī šobrīd – ka būs divu līmeņu uzņēmumi, eksportam uz Eiropas kopējo tirgu un Latvijas iekšējam tirgum. Par ko sākās Latvijā rīvēšanās – lielie saka, nu kāpēc mums ir jāiegulda, kāpēc tad pārējiem nē! Lielās kompānijas grib, protams, kā vaļi izmantot visu tirgus spēles laukumu. Vienādas prasības, kas tiks ieviestas, būs higiēnas prasības, bet tālāk, sortimenta ziņā, šīs prasības tiks diferencētas. Tādējādi mēs kapacitāti, kopējo ražošanas apjomu uzturēsim, tas ir tas būtiskākais mums. Lai izmanto izejvielas, ražo, organizē, kā to darīja japāņi, un lai aizstāv savu tirgu, kā to dara poļi. Sadodas elkoņos. Tur ir tas, ka tauta atbalsta valsti un valsts atbalsta tautu. Mums bieži vien ir tikai tas otrais. Ka valsts atbalsta tautu un bieži vien tauta to nenovērtē.

 

“RĪGAS LAIKS”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!