• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par piensaimniecības nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.04.2002., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pirmo pasāžu Daugavas malā

Vēl šajā numurā

09.04.2002., Nr. 53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par piensaimniecības nākotni

Tas, vai Latvijā piensaimniecībai vispār ir nākotne, izšķirsies tuvākajos divos gados. Pirmkārt, tas atkarīgs no mūsu sarunu vedēju prasmes pārliecināt Eiropas Savienību par augstākām piena ražošanas kvotām, nekā pašlaik tā piedāvājusi, un, otrkārt, no tā, vai piena ražotāji un pārstrādātāji spēs piemēroties ES prasībām.

Zemnieki ir satraukti, ka daudzas piena saimniecības nemaz nesagaidīs Latvijas iestāšanos ES, tās bankrotēs jau pirms tam. Piena iepirkuma cena pēdējā mēneša laikā samazinājusies, un nav pamata optimismam, ka tā varētu paaugstināties.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības dati liecina, ka februārī vidējā piena iepirkuma cena bija 10,5 santīmi litrā, kas ir par 3 procentiem zemāka nekā janvārī, bet par 6 procentiem pārsniedz 2001. gada iepirkuma cenu. Arī piena iepirkuma apjoms pārstrādes uzņēmumos ir pārsniedzis pagājušā gada rādītājus – janvārī un februārī iepirktas 49 020 tonnas piena, kas ir par 10,6 procentiem vairāk nekā 2001. gadā.

Vidējā piena iepirkuma cena ES valstīs un kandidātvalstīs ir augstāka nekā Latvijā. ES valstīs par tonnu piena zemniekiem pērn maksāja vidēji 183 latus, Latvijā – tikai pusi no šīs summas, Lietuvā – 48%, bet Igaunijā – 62 procentus. Vidējā piena iepirkuma cena ES kandidātvalstīs bija 76% no ES valstīs saņemtās samaksas.

Arī piena iepirkums šogad ir citāds nekā citus gadus: parasti martā piena ir trūcis, bet šogad ir tā pārprodukcija. Latvijā gan legālā, gan arī nelegālā veidā ienāk piens no Lietuvas. Piena tirgū Latvijā vismaz 23 procenti produkcijas ir nezināmas izcelsmes.

Piensaimnieki uzskata, ka situāciju piena tirgū varētu glābt gan subsīdijas, gan atsevišķu produktu, piemēram, sviesta, sausā piena un, iespējams, siera intervences iepirkums. Zemkopības ministrijas vadībā iespējamā piena intervences modeļa izstrādei pašlaik jau strādā darba grupa.

Arī paši piena ražotāji prasa lielākas subsīdijas. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu labākas nākotnes perspektīvas, jo nacionālās subsīdijas piena nozarē no ES varēs izprasīt tikai tad, ja līdz iestāšanās brīdim Latvija tādas pati būs maksājusi saviem zemniekiem.

Pašlaik Latvijā tikai 41% saražotā piena atbilst ES prasībām, turpretī Igaunijā – 87%, bet Čehijā – pat 95%. Galvenā problēma piensaimniecībā ir tā, ka zemniekiem trūkst līdzekļu modernizācijai. Tikai 6 procentiem Latvijas piena ražošanas saimniecību ir slaukšanas iekārtas un 7 procentiem – piena dzesētāji. Piensaimnieki līdzekļu trūkuma dēļ nevar izmantot nedz SAPARD atbalstu, nedz varēs paņemt lētos Hipotēku un zemes bankas kredītus, jo jau tagad saimniecības lielākoties ir apķīlātas.

 

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!