Lielākā daļa sabiedrības intuitīvi jūt, ka iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir optimālā Latvijas alternatīva, tomēr šī apzināšanās atšķirībā no noskaņām, kādas valdīja pirms pieciem, septiņiem gadiem, šobrīd neizraisa sajūsmu, raksturojot eiroskeptiķu skaita pieaugumu mūsu valstī, jauno pētnieku otrās konferences “Latvijas drošība: vēsturiskie, politiskie un tiesiskie aspekti” atklāšanas uzrunā atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Viņš gaidāmo iestāšanos ES salīdzināja ar aprēķina laulībām, kad jauna būtne bez īpašām jūtām apprec vecāku, labi situētu vīru, kas var nodrošināt pārtikušu dzīvi nākotnē. J.Stradiņš aicināja jaunos pētniekus, kas ir brīvi no pagātnes aizspriedumiem un kas ir atvērti modernai pasaulei, atrast prāta, nevis jūtu argumentus, pamatojot nepieciešamību iestāties ES. Akadēmiķis uzskata, ka pievienošanās Eiropai un Amerikai kļūs par demokrātijas garantu mūsu valstī, turklāt ne tik daudz par militāru, bet gan par politiskas izpratnes un kultūras garantu.

Arī Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks savā uzrunā norādīja, ka Latvijai nav citas izvēles, kā vien iestāties ES. Laikā, kad globālā izpratnē notiek reģionalizācija, pasaule vairs netiek uztverta kā atsevišķas valstis, bet gan kā Eiropa, Amerika, Āzija, Āfrika — latvieši maldinātu sevi, domājot, ka Latvija var pastāvēt kā neatkarīga valsts, nepievienojoties nevienai starptautiskai organizācijai.

R.Pīks pauda uzskatu, ka nākotnē arī pašā Eiropā nostiprināsies lielāka reģionu ietekme. Latvija šajā situācijā būs ieguvēja, jo mūsu valsts ir vienots kultūras identitātes reģions – līdzvērtīgs pašreizējo ES dalībvalstu reģioniem, kas vēsturiski izveidojušies nacionālo valstu iekšienē. Vairākas valstis Eiropas vidienē ir veidojušās spēka rezultātā, nevis kā vienoti nacionālās identitātes reģioni. Nākotnē valstīm vairs nebūs tik liela nozīme, uzskata R.Pīks, jo šobrīd aktualizējas dabiskās identitātes jautājums. Saistībā ar šo jautājumu Eiropas Konventā norit diskusija par to, kāds nākotnē būs ES juridiskais modelis, informēja R. Pīks.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka arī drošības jautājumu kontekstā tiek iztirzāts jautājums par reģionalizāciju, tomēr šajā gadījumā nostāja ir “pret”. Krievija labprāt gribētu veidot drošības apakšorganizāciju ap Baltijas jūru, bet iestāšanās NATO šīm tendencēm neļaus vērsties plašumā.

Līdzīgi kā R. Pīks sprieda par Latvijas iestāšanos ES kā par vienīgo loģisko izvēli, arī Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka drošības un aizsardzības politikas pamatā nav liekams nekas cits, kā vien iestāšanās NATO. Līdz ar dalību NATO Latvija gūs nebijušas drošības garantijas, tā iekļūs to valstu skaitā, kas lems pasaules likteni. Lai gan ekonomiskās attīstības ziņā Latvija vēl nav iekļuvusi piecdesmitniekā, dalība NATO mūsu valsti piepulcēs tām pasaules divdesmit piecām valstīm, kas pieņem izšķirošus lēmumus notikumu attīstības gaitā. Nokļūšana zem NATO lietussarga Latvijai būs liels sasniegums, jo līdz ar to mūsu valsts izrausies no vairākus gadsimtus ilgušās Krievijas tiešās ietekmes vai vēlmes paturēt Latviju savā ietekmes zonā, sacīja Ģ.V.Kristovskis. Turklāt iestāšanās NATO būs mūsu valsts kvalitātes zīme, kas apliecinās, ka Latvija ir spējusi ievērot visus kritērijus, lai iestātos šajā organizācijā. Runājot par Latvijas rīcības plāniem dalībai NATO, jaunās spēka struktūras veidošanu un izmaiņām militārajā izglītībā, mūsu valsts pēdējos trīs gados ir attīstījusies straujāk nekā pārējās ES kandidātvalstis. Ģ.V.Kristovskis pastāstīja, ka šobrīd Latviju vērtē kā labāk sagatavotu valsti dalībai NATO nekā Poliju, Čehiju un Ungāriju, kas organizācijā iestājās 1999. gadā. NATO amatpersonas ir skaidri pateikušas, ka tikai mēs paši ar kaut kādu nepārdomātu soli varam sabojāt savu iestāšanos NATO, neviens cits no ārpuses to vairs nevar izdarīt.

Eiropas Komisijas (EK) vecākais administrators Eduards Bruno Deksnis piekrita aizsardzības ministra teiktajam, piebilstot, ka to pašu var attiecināt uz Latvijas iestāšanos ES. Arī iestāšanos ES var kavēt vienīgi Latvijas neapdomīga rīcība. E.B.Deksnis pastāstīja, ka pirms pāris nedēļām EK ir sākts rakstīt Latvijas iestāšanās līgumus ES latviešu valodā.

Runājot par drošības aspektu ES, E.B.Deksnis atzina, ka visas kandidātvalstis, izņemot Maltu, jutušās nedrošas un kaut kādā mērā baidījušās no savām kaimiņvalstīm. No ES kandidātvalstis sagaida drošību. Pēc ES paplašināšanās jaunajās dalībvalstīs vajadzētu justies drošāk. Tomēr Latvijā tā varētu arī nebūt, jo šeit ir liels slēpts eiroskeptiķu bloks, kas pārstāv Krievijas intereses.

Konferences otrajā daļā par Latvijas drošības dažādiem aspektiem referēja Latvijas Universitātes, Eiropas Integrācijas institūta, Nacionālās aizsardzības akadēmijas, LZA Ekonomikas institūta un Baltijas stratēģisko pētījumu centra jaunie pētnieki.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore