Ministru kabineta Komitejas 8.aprīļa sēdē

Sēdē izskatīja noteikumu projektu “Gaļas un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”, kuri noteiks prasības svaigas gaļas (liemenis, liemeņa daļas, blakusprodukti), maltas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu veselības marķējumam, prasības mājas viennadžu svaigas gaļas marķējumam un liellopu un svaigas teļa gaļas un maltas gaļas īpašajam marķējumam.

Veselības marķējums ir marķējums, kas apliecina, ka produkcija iegūta vai ražota atzītā pārtikas uzņēmumā, kurš atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā. Īpašais marķējums ir marķējums, kurā norādīta precīza informācija par svaigas liellopu gaļas vai maltas gaļas izcelsmi (dzīvnieku vai dzīvniekiem, no kuriem gaļa iegūta).

Noteikts, ka veselības marķējumu drīkst lietot tikai tādai produkcijai, kas iegūta atbilstīgi normatīvo aktu prasībām uzņēmumā, kurš atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā. Produkciju, kura nav izmantojama cilvēku uzturā, ar veselības marķējumu nemarķē.

Noteikts, ka uzņēmums produkcijas marķēšanu atbilstīgi šo noteikumu prasībām sāk ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tā atzīšanas. No 2004.gada 1.janvāra aizliegts izplatīt produkciju, ja tā nav marķēta atbilstīgi šo noteikumu prasībām.

Sēdē izskatīja noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek veikta veterinārā ekspertīze, un veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamie darba apstākļi”, kuri noteiks: kārtību, kādā tiek veikta dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu veterinārā ekspertīze; ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

Noteikumi neattiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, ko izmanto pašpatēriņam.

Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē noteikumu prasību izpildi, kā arī pilnvaro veterinārārstus veikt govju, aitu, kazu, cūku, zirgu, putnu, trušu, lauku saimniecībā audzētu savvaļas putnu un zīdītāju pirmskaušanas apskati (kaujamo dzīvnieku zinātniski atzītu izmeklēšanu, lai pieņemtu lēmumu par to nokaušanu) un dzīvnieku, kā arī medījamo dzīvnieku kautproduktu un dzīvnieku izcelsmes produktu ekspertīzi. Dzīvnieku kautproduktu ekspertīzi pēc dzīvnieku pirmskaušanas apskates veic kautuvēs, bet medījuma, kuru paredzēts laist apgrozībā, kautproduktu ekspertīzi veic kautuvēs vai gaļas pārstrādes uzņēmumos.

Svaigu un saldētu zvejas produktu ekspertīzi veic zivju pieņemšanas vietās (ostās), apstrādes uzņēmumos, izsoles vietās, vairumtirgos un tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība.

Piena, kurš nav bijis termiski apstrādāts virs 40° C vai citādi apstrādāts, iegūstot līdzvērtīgu efektu, un nepasterizēta piena produktu, mājas apstākļos ražotu olu, medus un biškopības produktu, kurus ražotājs vai pārdevējs piedāvā vai pārdod patērētājam, ekspertīzi veic tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība un ekspertīzes veikšanai nepieciešamie apstākļi. Apstrādei un piena produktu ražošanai paredzētā piena atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām pārbaudi veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar piena savākšanu, transportēšanu, apstrādi un piena produktu ražošanu.

Olu ražošanas uzņēmumos un olu produktu ražošanas uzņēmumos ražoto olu un olu produktu ekspertīzi veic ieguves, ražošanas, apstrādes vai sagatavošanas pārstrādei posmos.

Noteikts, ka produktu ieguves un pārstrādes uzņēmuma, kā arī tirgus īpašnieks slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par produktu ekspertīzi; nodrošina ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

Sēdē izskatīja noteikumu projektu “Dabas lieguma “Jaunanna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri noteiks dabas lieguma “Jaunanna” individuālo aizsardzību un izmantošanu, kā arī tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu Pededzes upes palieņu saglabāšanu un ar tām saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, tad dabas lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Lai nodrošinātu optimālu sugu un biotopu aizsardzību atbilstīgi to izvietojumam teritorijā, dabas liegumā ir izdalītas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; ainavu aizsardzības zona. Dabas lieguma platība ir 1322 ha.

Sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz papildināt likumu, nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) oficiālā un saīsinātā nosaukuma (firmas) izvēles ierobežojumus, paredzot, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī citas ziņas, kas varētu maldināt par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām. Tādējādi likumprojekts saskaņots arī ar Komerclikuma 29.panta noteikumiem, nodrošinot vienotas prasības nosaukumu veidošanā gan Uzņēmumu reģistrā reģistrējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), gan komercreģistrā ierakstāmajiem komersantiem.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments