Par darbošanos rosīgo interesēs

Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors Ārijs Ūdris:

Foto: A.F.I.

Šīs aģentūras dibinātājos piedalās Rīgas pilsēta, Jūrmala, Limbaži, Ogre, Tukums un Rīgas rajons. Uzticētais budžets, ņemot vērā, ka darbība jāsāk bez īpašas pieredzes un tikai ar mūsu priekšteču Rīgas reģiona attīstības padomes mantojumu, ir 201 tūkstotis latu. Mums nav pirmajā vietā labas izvietošanās iespējas un nav pirmajā vietā dienesta mersedesu pirkšana. Mūsu plānā ir 47 projekti, kas lielākoties skar mūsu reģiona intereses, bet dažs skar arī visas Latvijas un pat kaimiņvalstu intereses. Nu, piemēram, dzelzceļa transporta kravu kustības atjaunošana no Igaunijas caur Latviju uz Lietuvu, Baltkrieviju un tālāk. Esmu piekritis vadīt šo aģentūru ar nosacījumu, ka mēs varēsim nodarboties ne tikai ar projektu rakstīšanu, bet arī ar to veicināšanu līdz realizācijai. Tas savukārt radīs uzticību tai sabiedrības grupai, kura ar skepsi raugās, sak, atkal jaunu aģentūru nodibinājuši, bīdīs papīrus, nekā tur nebūs. Būs un mēs skatījāmies pēc vajadzīgiem projektiem ne tikai Rīgai, kura ir puse no Latvijas, bet arī pārējiem apkārtējiem rajoniem. Tās ir domas gan par lauksaimniecības produktu biržu, gan par valdības deklarācijā pausto vajadzību pēc bioetanola produktiem, par rapša audzēšanu vai spirta ražošanu. Attiecībā uz spirta ražošanu esam tikuši diezgan tālu, un tas lai būtu kā labs piemērs mūsu darbībai visa reģiona līmenī. Spirtu var ražot gan no koksnes atkritumiem, gan no lauksaimniecības produktu pārpalikumiem – nu, bet jūs teiksiet, ka šī rūpniecība taču nav tieši saistīta ar pašvaldību lietu. It kā ne, taču mums ir konceptuāls dibinātāju atbalsts tam. Transports visur Latvijā brauc ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, taču Eiropas Savienībā ir izstrādāta likumprojektu pakete par pakāpenisku pāreju biodegvielu izmantošanai. Saprotams, ka arī uz mums tas attieksies un mums tam jābūt gataviem. Tāpēc esam gatavi atbalstīt spirta ražošanu no graudiem vai koksnes, jo tas dod veselu sistēmu, kurā iekļaujas gan zemnieku saimniecības, gan transporta organizācijas pilsētās, un tie ir tūkstoši mūsu reģiona iedzīvotāju.

Atkarībā no projektu mērķiem tajos var tikt izmantota Eiropas fondu nauda, tad mēs varam piepalīdzēt ar idejām, kā tos projektus uzrakstīt. Bet citādi nedz mēs te esam nākuši veikt kādu privatizāciju, nedz tamlīdzīgi. Darbosimies pašvaldību un rosīgu cilvēku interesēs. Ir tādas sfēras, par kurām it kā visiem ir interese – ar varenām ministrijām sākot un mazām pašvaldībām beidzot.

Citi koordinācijas piemēri – ja kāduviet izdevies veiksmīgs projekts, tad mūsu uzdevums iedrošināt cilvēkus ko līdzīgu pasākt citā rajonā, un viena tāda lieta, ar ko stipri strādājam – par sabiedrisku projektu realizāciju uz koncesiju izsniegšanas pamata. Tas būtu tā, ka pašvaldības teritorijā ir kāda laba platība, teiksim, ezers vai upe, taču pagasts pats nespēj to sekmīgi apsaimniekot, rīkot tūrismu un tādējādi pelnīt naudu. Tad var tā rīkoties, ka šo platību nodod apsaimniekošanai tam, kurš grib un var darīt.

Jau darbojas Salacas ielejas projekts, par kuru pārliecināt vietējās pašvaldības brauca mūsu cilvēki, Makšķernieku asociācijas cilvēki. Tur tiešām izdevās pie viena galda sasēdināt visus vietējo pašvaldību vadītājus, kuri līdz šim palaikam pat sanīdās, kas tur Salacā zvejos, kas saimniekos un tamlīdzīgi. Tad tomēr izdevās nodibināt firmu SIA “Salacas ieleja”, kura apņēmusies upi apsaimniekot. Tas nozīmē veidot kempingus, stāvvietas – visu, kas nepieciešams plaša vēriena tūrismam. Līdz šim – negribu nevienu apvainot – daudzviet gar Salacu ir tikai džungļi – nu, diezgan briesmīgs skats. Nekas labāks nemaz arī nebūtu, ja mēģinātu pie Salacas “pacelt” vienu vietu. Viens uzņēmējs tur liks, liks naudu, kamēr aizdomāsies, kam viņam vienīgajam upmalā būt tādam idiotam, izgāzt naudu, kad apkārt nekas nenotiek. Taču, ja rīkojas pēc plāna – rekur, būs viesnīca, rekur, autostāvvietas, rekur putnu vērošanas vietas, nezin, varbūt slaloma trase, tad arī tam “pionierim” ir vieglāk. Viņš vairs nav vienīgais, uz sakoptajām vietām sāk braukt aizvien vairāk cilvēku. Starp citu, šo pašu projektu mierīgi var “pārnest” arī uz Gauju. Sarunas notiek.

“LAUKU AVĪZE”