Ministru kabineta 9. aprīļa sēdē

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Pirmsmuitošanas darbību veikšanas kārtība”, kuri nosaka: pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību un apstiprina tā veidlapas paraugu; kārtību, kādā muitas teritorijā ievestās preces uzrādāmas un piesakāmas muitas iestādē; preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību.

Noteikts, ka, lai veiktu pirmsmuitošanas darbības, preču valdītājs muitas iestādē iesniedz vienu no šādiem dokumentiem: šo noteikumu pielikumā norādīto pirmsmuitošanas dokumentu;  kravas deklarāciju, manifestu vai citu līdzvērtīgu dokumentu, ja preces ved ar jūras transportu; pavadzīmi vai citu līdzvērtīgu dokumentu, ja preces ved ar dzelzceļa transportu; gaisa transporta dokumentu vai citu līdzvērtīgu dokumentu, ja preces ved ar gaisa transportu; starptautisko preču transporta pavadzīmi (CMR) vai citu līdzvērtīgu dokumentu, ja preces ved ar autotransportu. Pirmsmuitošanas dokumentu atļauts iesniegt, arī izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus. Pirmsmuitošanas dokuments iesniedzams 24 stundu laikā pēc preču nogādāšanas muitas iestādē, muitas noliktavā vai citā muitas iestādes norādītajā vietā. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču atbilstību pirmsmuitošanas dokumentā norādītajām ziņām.

Noteikts, ka visas muitas teritorijā ievestās preces uzrāda muitas iestādei (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus) — nogādā muitas iestādē, muitas noliktavā vai citā muitas iestādes norādītajā vietā un iesniedz muitas iestādē vienu no pirmsmuitošanas dokumentiem.  Ja krava, ko ieved muitas teritorijā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļauta veterinārajai kontrolei, fitosanitārajai kontrolei vai kontrolei par atbilstību obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām, pēc preču ievešanas muitas teritorijā to uzrāda attiecīgajai muitas iestādei un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārajai robežinspekcijai: ostā, ja preces ved ar jūras transportu; lidostā, ja preces ved ar gaisa transportu; robežkontroles punktā, ja preces ved ar autotransportu; dzelzceļa preču nodošanas un pieņemšanas stacijā, ja preces ved ar dzelzceļa transportu. Ja preces pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru (arī saskaņā ar 1975.gada 14.novembra Muitas konvenciju par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem), izmantojot TIR grāmatiņu, preces uzrāda muitas iestādei arī pēc tranzīta procedūras pabeigšanas. Preču uzrādīšana muitas iestādei tiek pabeigta, kad attiecīgā muitas iestāde ir pieņēmusi pirmsmuitošanas dokumentu vai attiecīgo muitas deklarāciju.

Pagaidu uzglabāšana ir pirmsmuitošanas darbību sastāvdaļa, kuras laikā muitas iestādei uzrādītās preces tiek uzglabātas muitas kontrolē pagaidu uzglabāšanas vietā, un ar tām drīkst veikt Muitas likumā un šajos noteikumos atļautās darbības, lai sagatavotu preces un nepieciešamos dokumentus noteiktas muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanai. Preču valdītājs nosaka, vai nepieciešama preču pagaidu uzglabāšana. Lai noformētu preču pagaidu uzglabāšanu, preču valdītājs muitas iestādē iesniedz vienu no pirmsmuitošanas dokumentiem.

Preču pagaidu uzglabāšana atļauta šādās pagaidu uzglabāšanas vietās: Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas” minēto ostu, lidostu un dzelzceļa preču nodošanas un pieņemšanas staciju teritorijā, kas noteikta kā muitas kontroles zona. Šo teritoriju valdītāji preču pagaidu uzglabāšanas vietu atrašanos saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu; dzelzceļa staciju teritorijā, kas noteikta kā muitas kontroles zona; A, B, C, D vai F tipa muitas noliktavās; preču valdītāja vai saņēmēja valdījumā esošajās teritorijās vai telpās, ja Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā saņemta attiecīga atļauja.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības un Panamas Republikas valdības līgumu par savstarpēju atteikšanos no vīzām”.

Līgumu nepieciešams noslēgt, lai atvieglotu Latvijas un Panamas pilsoņu ceļojumus un attīstītu draudzīgas attiecības starp abām valstīm, kā arī lai saskaņotu Latvijas un Eiropas Savienības bezvīzu politiku.

Līgumā paredzēts, ka valsts pilsoņi, derīgu pilsoņu pasu, diplomātisko, konsulāro, speciālo pasu vai dienesta pasu turētāji var bez vīzas vairākkārt ieceļot otras līgumslēdzējas puses valsts teritorijā un uzturēties tajā līdz deviņdesmit dienām.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumos Nr.437 “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Afganistānas Islāma Emirātu””.

Tiesību akts izstrādāts, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2002.gada 16.janvāra 1390.rezolūciju. Minētā rezolūcija paplašina sankciju režīma pret Afganistānu tiesisko apjomu, paredzot papildu noteikumus attiecībā uz personu pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, jebkādu ieroču un tamlīdzīgu materiālu pārdošanas, nodošanas vai piegādes ierobežojumiem, kā arī atceļ ar Drošības padomes 1999.gada 15.oktobra 1267.rezolūcijas 4 (a). punktu noteiktos gaisakuģu lidojumu ierobežojumus.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Komercakta un vispārējā parauga akta sastādīšanas noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā sastāda komercaktu un vispārējā parauga aktu, lai apliecinātu apstākļus, kas var būt par pamatu pārvadātāja, kravas nosūtītāja, kravas saņēmēja un pasažiera atbildībai dzelzceļa pārvadājumos.

Komercaktu sastāda, ja apstākļi, kas Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteiktajos gadījumos ir par pamatu komercakta sastādīšanai, varēja iestāties no brīža, kad krava, bagāža vai kravas bagāža pieņemta pārvadāšanai, līdz brīdim, kad tā izsniegta saņēmējam. Par komercakta sastādīšanu pārvadātājs izdara ierakstu pavadzīmes, bagāžas kvīts lapas (bagāžas ceļazīmes) vai kravas bagāžas ceļazīmes attiecīgajā ailē.

Pārvadātājs Dzelzceļa pārvadājumu likumā paredzētajos gadījumos sastāda komercaktu šādos termiņos: izkraušanas dienā, ja koplietošanas vietās kravu izkrauj pārvadātājs vai saņēmējs, piedaloties pārvadātājam; izsniegšanas dienā, ja apstākļi, kas ir par pamatu komercakta sastādīšanai, tiek konstatēti pēc tam, kad koplietošanas vietās kravu izkrāvis pārvadātājs; izkraušanas dienā, ja koplietošanai neparedzētās vietās kravu izkrauj, piedaloties pārvadātājam, turklāt kravas pārbaude tiek veikta izkraušanas gaitā; vagona taras pārbaudes dienā, ja pēc kravas izkraušanas vagona taras masu pārbauda uz vagonu svariem; dienā, kad konstatēti apstākļi, kurus apliecina ar komercaktu, ja komercakts tiek sastādīts ceļā; dienā, kad konstatēti apstākļi, kurus apliecina ar komercaktu, ja pārvadā bagāžu vai kravas bagāžu. Noteikts, ja komercaktu nav iespējams sastādīt šajos noteikumos noteiktajā termiņā, to sastāda ne vēlāk kā nākamajā dienā. 

Noteikts, ka vispārējā parauga aktu sastāda pārvadātājs, lai apliecinātu šādus apstākļus: pazaudēti pavaddokumenti, kurus nosūtītājs pievienojis pavadzīmei, bagāžas kvīts lapai (bagāžas ceļazīmei) vai kravas bagāžas ceļazīmei; vagonu dīkstāve stacijā nosūtītāja vai saņēmēja vainas dēļ, gaidot to padošanu iekraušanai vai izkraušanai; uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva dīkstāve stacijā nosūtītāja vai saņēmēja vainas dēļ, gaidot tā padošanu saņēmējam; vagonu un uz savām asīm pārvadājamā ritošā sastāva dīkstāve, ja nosūtītāja vai saņēmēja vainas dēļ tie aizturēti nosūtīšanas stacijā un ceļā; kravas glabāšana staciju koplietošanas vietās; saņēmējs vai nosūtītājs nav iztīrījis vagona iekšpusi un ārpusi no kravas atlikumiem, atkritumiem un stiprināšanas rekvizītiem; pārvadātājs padevis iekraušanai tehniski darbnederīgu vagonu vai konteineru (sastāda pēc nosūtītāja pieprasījuma); plombu (slēgplombu) neesamība, bojājumi vai plombām (slēgplombām) konstatētas neskaidras zīmes vai zīmes, kas neatbilst pavadzīmē norādītajām ziņām; vagona (konteinera) bojājums, pārvadātāja piešķirto noņemamo pārvadāšanas ierīču bojājumi vai pazaudēšana; bagāžas vai kravas bagāžas piegādes termiņa kavējums (sastāda pēc saņēmēja pieprasījuma); pārvadātājs patvaļīgi izmanto privātos vagonus un konteinerus, iznomātos vagonus (sastāda pēc nosūtītāja vai saņēmēja pieprasījuma); krava pienākusi sasalušā stāvoklī (sastāda pēc saņēmēja pieprasījuma); nosūtītājs, saņēmējs vai cita persona bez pārvadātāja atļaujas izmanto pārvadātāja vagonu vai konteineru; vagona, konteinera, kravas, kravas izvietojuma, stiprinājuma vai taras komercbojājums; citi gadījumi, kas saistīti ar kravu, vagonu, konteineru, bagāžas vai kravas bagāžas pārvadāšanu, ja nav nepieciešams sastādīt komercaktu. Vispārējā parauga aktu paraksta vismaz divas personas, kuras piedalījušās to apstākļu apliecināšanā, kas bijuši par pamatu akta sastādīšanai.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par valsts kapitāla daļu privatizāciju”. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” Privatizācijas aģentūrai noteiktā kārtībā uzdots pārdot: sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas šķirnes sēklas” valsts kapitāla daļu; akciju sabiedrības “Rīgas radiotranslācija” valsts kapitāla daļu.

Privatizācijas aģentūrai uzdots šajā rīkojumā minētās valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumus saskaņot ar Satiksmes ministriju.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā”, kurš akceptē vienošanās projektu, pilnvaro ekonomikas ministru parakstīt vienošanos.

Latvijas Republika un Itālijas Republika vienojas par šādiem mērķiem: ciešāku sakaru un sadarbības veidošana starp pusēm, veicinot pieredzes apmaiņu mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas īstenošanā; sadarbības pastiprināšana starp mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta organizācijām; programmu, līdzekļu un metožu izstrādāšana jaunu uzņēmumu veidošanai un pastāvošo uzņēmumu attīstībai un stiprināšanai; iespējamo darbības veidu un līdzekļu noteikšana, kas veicinātu tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju pilnveidošanu uzņēmumos un starptautisko standartu ievērošanu; speciālu rīcības projektu izstrādāšana noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem un/vai darbības nozarēm; cilvēku resursu, to profesionālo dotību un iespēju identificēšana un attīstīšana; iespējamā finansiālā atbalsta noteikšana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un kvalifikācijas veicināšanai; Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu piedāvāto iespēju izmantošana.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām”, kuri nosaka ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas.

Notiesātajiem nosaka dienas uztura normas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu: notiesātajiem, kuri nav iesaistīti darbā, — dienas uztura norma Nr.1; notiesātajiem, kuri ir iesaistīti darbā, — dienas uztura norma Nr.2; nepilngadīgajiem notiesātajiem — dienas uztura norma Nr.3; slimiem notiesātajiem — dienas uztura norma Nr.4; grūtniecēm un mātēm — dienas uztura norma Nr.4D. Grūtniecēm šo normu nodrošina sešus mēnešus pirms plānotā dzemdību termiņa, mātēm — trīs mēnešus pēc dzemdībām, bet tām mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, — visu barošanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna deviņu mēnešu vecuma sasniegšanai; notiesātajiem, kuri slimo ar cukura diabētu, pēc slimnīcas ārsta ieteikuma diētu individuāli koriģē iestādes ārsts, aizstājot kviešu maizi ar rudzu maizi, cukuru — ar cukura aizvietotājiem, makaronu izstrādājumus un divas trešdaļas no kartupeļu dienas uztura normas — ar 600 g dārzeņu. Putraimu (auzu, griķu, grūbu, miežu) dienas uztura norma ir 40 g; slimiem notiesātajiem, kuriem ir gremošanas trakta slimība paasinājuma fāzē, iestādes ārsts var aizstāt rudzu maizes devu (atbilstoši uztura pamatnormām) ar kviešu maizi.

Notiesātajam, kura augums pārsniedz 195 cm, pie dienas uztura normas papildus nosaka pusi no paredzētās dienas uztura normas.

Dienas uztura normā savstarpēji aizstājamos pārtikas produktus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

Sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma (apģērba un apavu) normas vienam notiesātajam un to lietošanas ilgumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Pēc noteiktas sanitārās apstrādes notiesātajiem var izsniegt lietotus apģērbus, attiecīgi samazinot to lietošanas ilgumu.

Mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normas vienam notiesātajam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par bērna uzturēšanos kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā”, kuri nosaka kārtību, kādā bērns kopā ar notiesāto vai apcietināto māti uzturas ieslodzījuma vietā, kā arī šī bērna uztura un apģērba normas un viņa aprūpei nepieciešamo aprīkojumu.

Pēc apcietinātās vai notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā pilnā valsts apgādībā. Pēc tam kad bērns ir sasniedzis četru gadu vecumu, kā arī gadījumos, ja bērna atrašanās ieslodzījuma vietā nenodrošina viņa tiesību un interešu prioritāti, bāriņtiesa (pagasttiesa) nodibina bērnam aizbildnību vai ievieto viņu vispārējā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

Primārās aprūpes ārsts pediatrs saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām uztura normām izstrādā bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu ēdienkarti katrai dienai.

Bērnu, kurš kopā ar notiesāto vai apcietināto māti uzturas ieslodzījuma vietā, nodrošina ar viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošiem higiēnas piederumiem, apģērbu, apaviem un mīksto inventāru, kā arī ar viņa aprūpei nepieciešamo aprīkojumu.

Noteikts, ka noteikumu izpildi finansē Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”, kuri nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem.

Noteikumi sagatavoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta trešo daļu, lai noteiktu prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī lai nodrošinātu EK Padomes 1996.gada 13.maija direktīvas 96/29/Euratom ieviešanu.

Noteikumi neattiecas uz jonizējošā starojuma iedarbību uz audiem, orgāniem un cilvēka organismu kopumā vai uz vides objektiem, ko rada: kālija izotops 40K cilvēka organismā; kosmiskie stari zemes virsmas līmenī; radionuklīdi zemes garozā.

Noteikts, ka aizliegts izplatīt pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus, kuriem pievienotas radioaktīvās vielas vai kuri ir apstaroti, radot tajos radionuklīdus. Šādus pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus atļauts izmantot tikai zinātniskajā pētniecībā.

Lai optimizētu radiācijas drošību un kodoldrošību, vairākus jonizējošā starojuma avotus, kuri atrodas viena operatora īpašumā vai valdījumā esošā objektā vai objekta teritorijā, uzskata par vienu jonizējošā starojuma avotu.

Ja persona konstatē, ka netiek ievērotas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības, vai ir pamatotas aizdomas, ka tās tiek ievērotas daļēji, viņa informē par to attiecīgo darbu vadītāju un Radiācijas drošības centru.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Iepakojuma apsaimniekošanas padomes nolikums”, kas nosaka, ka Iepakojuma apsaimniekošanas padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem iepakojuma apsaimniekošanas jomā ir ieteikuma raksturs.

Padomei ir noteiktas šādas funkcijas: veicināt Iepakojuma likumā noteikto prasību izpildi, sniegt priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par normatīvo aktu pilnveidošanu, kas saistīti ar iepakojuma apsaimniekošanu; sagatavot un iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus par kritērijiem un prasībām, kādas izvirzāmas brīvprātīgajām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām, lai saņemtu dabas resursu nodokļa atvieglojumus;  izvērtēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sagatavotās brīvprātīgās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas un sniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ieteikumus par dabas resursu nodokļa atvieglojuma piešķiršanu; izvērtēt depozīta sistēmas piemērošanas kritērijus un dokumentāciju atkārtoti lietojamam iepakojumam un sniegt ieteikumus par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai; sadarboties ar iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un nevalstiskajām organizācijām, kas saistītas ar iepakojuma apsaimniekošanu.

Padomes sastāvā tiek iekļauti divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji un pa vienam pārstāvim no šādām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām: Finansu ministrija; Valsts ieņēmumu dienests; Ekonomikas ministrija; Latvijas vides aizsardzības fonds; Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs; Latvijas Iepakojuma asociācija; standartizācijas tehniskā komiteja “Iepakojums”.

Noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc attiecīgo institūciju ieteikuma apstiprina padomes personālsastāvu; ieceļ padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”, kuri nosaka: galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus — mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu — un to noteikšanas kārtību; galvenās cirtes caurmēru un tā noteikšanas kārtību pēc valdošās koku sugas un bonitātes; kailcirtes maksimālo platību vai platumu (cirsmas lielākais platums, kas mērīts paralēli cirtes virzienam); kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu; slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību; cirsmu (mežaudzes vai tās daļas, kurās tiek veikta vai plānota koku ciršana) izveidošanas kārtību; koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

Galvenās cirtes caurmērs un tā noteikšanas kārtība pēc valdošās koku sugas un bonitātes neattiecas uz koku ciršanu galvenajā cirtē īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Šajās teritorijās, kur tas atļauts, galveno cirti veic, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu.

Mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu nosaka tieši vai netieši atkarībā no mežaudzes pirmā stāva (valdaudzes un pārējie mežaudzes koki, kuru augstums nav mazāks par divām trešdaļām no valdaudzes vidējā koku augstuma) augošo koku vidējā augstuma: tieši — mežaudzēm, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir 12 metru vai lielāks. Minimālais un kritiskais šķērslaukums kvadrātmetros uz hektāru atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma noteikts šo noteikumu pielikumā; netieši — mežaudzēm, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, — pēc mežaudzes pirmā stāva koku skaita. Koku skaits atbilstoši minimālajam un kritiskajam šķērslaukumam atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma noteikts noteikumu pielikumā.

Mežaudzes šķērslaukumu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem.

Koku ciršana meža zemēs pēc galvenās cirtes caurmēra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošās koku sugas valdaudzes koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla (vieta, kur stumbrs pāriet sānsaknēs un sākas tā spējš paplašinājums) ir vienāds ar noteikumu pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmēru vai lielāks par to. Pārējās mežaudzēs galveno cirti veic, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu.

Valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pēc meža inventarizācijas datiem. Ja mežaudzes sastāva formulā ir divas vai vairākas koku sugas ar vienādiem sastāva koeficientiem, valdošā koku suga ir tā, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums (gados) attiecīgajā bonitātē.

Galvenās cirtes caurmēru nosaka šādi: atkarībā no attiecīgās mežaudzes platības ierīko noteiktu mērījumu punktu skaitu, kas noteikti noteikumu pielikumā; mērījumu punktus iepriekš plāno cirsmas skicē tā, lai tie būtu vienmērīgi izvietoti uz mežaudzes garākās diagonāles; ja mežaudzei ir neregulāra konfigurācija un nav iespējams novilkt vienu garāko diagonāli, mežaudzi sadala daļās tā, lai katrai daļai atsevišķi varētu novilkt garāko diagonāli, un uz tām izvieto mērījumu punktus; pirms mērījumu punktu ierīkošanas dabā mežaudzes diagonālei un robežām jābūt skaidri redzamām un iezīmētām dabā atbilstoši cirsmas skicei; ierīkojot mērījumu punktus, jāseko, lai viena mērījumu punkta uzmērāmie koki netiktu ietverti citā mērījumu punktā; ja mērījumu punkts, to ierīkojot dabā, iekrīt mežaudzei neraksturīgā vietā (piemēram, purvs, tērce, lauce, ceļš, treilēšanas un pievešanas ceļš) vai tuvāk par 10 metriem no mežmalas, to ierīko ārpus šīs platības pēc iespējas tuvāk diagonālei; katrā mērījumu punktā veic caurmēra uzmērīšanu deviņiem valdaudzes kokiem; centra koks atrodas uz diagonāles vai pēc iespējas tuvāk tai, bet pārējie astoņi ir centra kokam tuvāk augošie koki; caurmēra mērījumu vietu saskatāmi atzīmē uz koku stumbriem, atšķirīgi atzīmē centra koku; galvenās cirtes caurmēru aprēķina kā vidējo aritmētisko vērtību no visiem veiktajiem caurmēra mērījumiem attiecīgajā mežaudzē ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

Atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa (meža augšanas apstākļu tips ir mežaudžu sistematizācijas vienība; mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes un mitruma apstākļiem, uzbūves, atjaunošanās gaitas un produktivitātes; viena meža augšanas apstākļu tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas principus) nosaka: kailcirtes maksimālo platību — šādos meža augšanas apstākļu tipos: silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā; kailcirtes maksimālo platumu — pārējos meža augšanas apstākļu tipos. Kailcirtes maksimālo platumu un platību neierobežo, ja kokus cērt Meža likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā. Kailcirtes maksimālā platība: silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā — pieci hektāri; ja silā, mētrājā un lānā atstāj ne mazāk kā četrdesmit priedes sēklinieku uz katru cirsmas platības hektāru, — 10 hektāru. Kailcirtes maksimālais platums: purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā — 50 metru; grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī un platlapju kūdrenī — 100 metru. Kailcirtes maksimālais platums nav ierobežots, ja grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī un platlapju kūdrenī kailcirtes platība nepārsniedz divus hektārus.

Noteikts, ka par neproduktīvām mežaudzēm var atzīt: egļu mežaudzes lānā, slapjajā mētrājā, niedrājā, mētru ārenī un mētru kūdrenī, kur vidējais mežaudzes krājas pieaugums ir mazāks par vienu kubikmetru uz hektāru gadā; priežu vai egļu audzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses, baltalkšņa vai jebkurš šo sugu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas; 40 gadu un vecākas priežu audzes, kurās vairāk nekā 30 procentiem priežu stumbra apakšējā trešdaļā zaru diametrs ir lielāks par astoņiem centimetriem.

Mežaudzes, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, nav atzīstamas par neproduktīvām.

Lai atzītu konkrētu mežaudzi par neproduktīvu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pieteikumu attiecīgajā Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras teritorijā atrodas konkrētā mežaudze. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas pārbauda mežaudzi un sniedz rakstisku atzinumu par mežaudzes stāvokli. Ja Valsts meža dienesta atzinumā ir noteikts, ka mežaudze ir neproduktīva, minētais atzinums ir pamats mežaudzes nociršanai rekonstruktīvajā cirtē.

Noteikts, ka kokus ārkārtas situācijās cērt, ja: nepieciešama infrastruktūras — ceļu, elektrolīniju un citu komunikāciju — atbrīvošana no vēja gāztiem kokiem, kā arī vēja vai sniega lauzto koku daļām; nepieciešama ugunsgrēka ierobežošana vai likvidācija; koku ciršana saistīta ar citiem ārkārtas situācijas seku novēršanas gadījumiem. Ārkārtas situācijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku ciršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”, saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts Latgales transporta koledžas direktoram Romualdam Maculēvičam par nozīmīgu ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmas attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu R.Maculēvičam pasniedz izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments