Kad rasts visām pusēm pieņemams risinājums

Cik un kā maksāsim par sociālajām garantijām

Vakardienas valdības sēdē Ministru kabinets atkārtoti skatīja jautājumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk tekstā arī — sociālais nodoklis) likmes pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju no 2003.gada 1.janvāra.

No Labklājības ministrijas sagatavotajiem un iesniegtajiem pieciem variantiem par obligāto sociālo iemaksu likmes noteikšanu no nākamā gada sākuma valdības sēdē akceptēts pēdējais, kuram piekritusi arī Darba devēju konfederācija. Valdība nolēma, ierosinot grozījumus likumā “Par valsts sociālo budžetu”, samazināt kopējo obligāto iemaksu likmi līdz 33 procentiem, kur 2003. gadā obligāto iemaksu likme darba devējam būtu 24 procenti un darba ņēmējam 9 procenti, bet ar 2004.gada 1. janvāri darba devējam obligāto iemaksu likme pakāpeniski samazinātos un darba ņēmējam palielinātos, līdz 2010.gadā sasniegtu 16,5 procentus.

Problēmas vēsture

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jau pirms krietna laika iestrādāta norma, kas paredz sociālā nodokļa likmes samazināšanu no pašreizējiem 35 procentiem līdz 33 procentiem, un tās pārdali vienādi starp darba devēju un darba ņēmēju – katram 16,5 procenti pašreizējo 26 un 9 procentu vietā. Šai likuma normai vajadzēja sākt darboties jau no šā gada 1. janvāra, taču tās spēkā stāšanās tika atlikta par vienu gadu.

Viens no iemesliem, kāpēc tika paredzēts samazināt sociālā nodokļa likmi un veikt tā pārdali proporcionālās daļās, bija likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ekonomiskais pamatojums, ko sagatavoja pašmāju speciālisti kopā ar Pasaules bankas ekspertiem. Taču sākotnējās prognozes par sociālā budžeta ieņēmumiem diemžēl izrādījās pārlieku optimistiskas un reālā situācija bija pavisam cita. Pagājušajā gadā vien sociālā nodokļa ieņēmumu prognoze nav izpildīta par 13,6 miljoniem latu. Neraugoties uz Latvijas neapšaubāmo izaugsmi, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām ir zems. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka iedzīvotāju vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli laikā no 1996. līdz 2000.gadam palielinājušies tikai par 7,78 latiem. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs jau vairākkārt paudis uzskatu, ka tāda likuma redakcija, kāda ir spēkā pašlaik, var radīt lielu sociālo spriedzi valstī nākamā gada sākumā, tāpēc atbalstāma būtu likuma maiņa.

Taču vienoties par to, kādai būt sociālā nodokļa likmei un tās sadalījumam starp darba devēju un darba ņēmēju no nākamā gada, līdz šim nebija spējusi ne Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTPS), ne Koalīcijas padome, kuras sēdē jautājums tika izskatīts šā gada 4.martā, ne valdība.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, kurās jautājums par sociālā nodokļa likmi skatīts vairākkārt, krasi atšķirīgi viedokļi bijuši visām trim pusēm – savs skatījums ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kura uzskata, ka pašreizējā sociālā budžeta deficīta apstākļos jebkāds mēģinājums samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir vispār nepieļaujams. Savu viedokli aizstāv arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pastāv uz likuma stāšanos spēkā pašreizējā tā redakcijā. Latvijas darba devēju uzskats – likums ir jāpilda visiem, ne tikai darba devējiem, kuri bez ierunām pildījuši tās likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu normas”, kas bijušas vairāk pretimnākošas darba ņēmējiem, piemēram, par darba nespējas lapu apmaksu slimības darba ņēmēja slimības sākumposmā.

Atšķirīgus viedokļus savulaik pauduši arī atbildīgie ministri. Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs gan NTSP sēdē šā gada 9.janvārī, gan pēc Koalīcijas padomes sēdes 4.martā paudis atbalstu sociālā nodokļa likmes samazinājumam par 2 procentiem, atstājot spēkā pašreizējo proporcionālo sadalījumu — darba devējiem 24 procenti, darba ņēmējiem — 9 procenti. Labklājības ministra piedāvātajam likuma maiņas variantam atbalstu paudusi arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš, kas vēl NTSP sēdē 9.janvārī pauda savu personisko viedokli, ka atbalsta pakāpenisku sociālā nodokļa likmes samazinājumu, nemainot pašreizējo proporciju, Koalīcijas padomē atbalstījis pašreizējo likuma redakciju, kurai piekrīt arī darba devēji. Šādu viedokli viņš paudis ziņu aģentūrai LETA. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš gan NTSP sēdē, gan tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju šā gada 17.janvārī paudis atbalstu pašreizējai likuma redakcijai.

Komentējot valdības lēmumu, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs:

— Valdība pieņēma lēmumu no nākamā gada samazināt sociālā nodokļa iemaksu likmi līdz 33 procentiem, atstājot procentuālo sadalījumu 24 procenti un 9 procenti darba devējiem un darba ņēmējiem, bet laikā no 2004. gada līdz 2010. gadam par vienu procentu izlīdzināt to vienādā likmē līdz 16,5 procentiem. Pieņemtais variants ir kompromiss, kuram piekrita Darba devēju konfederācija, un atbilstoši Tautas partijas izmantotajām veto tiesībām, kamēr Darba devēju konfederācijas viedoklis netika ņemts vērā, jautājuma izskatīšana valdības līmenī tika bremzēta. Attiecībā uz procentu likmēm un iespaidu, kādu pieņemtais lēmums varētu atstāt uz valsts sociālo budžetu, jāteic, ka tas atbilst Labklājības ministrijas sagatavotajam viedoklim. Kopējā likme no nākamā gada par 2 procentiem tiek samazināta, kas ir šobrīd likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” spēkā esoša norma, un turpmāk nepieaugs slogs darba ņēmējiem. Lai nodokļu slogs strauji nesamazinātu darba ņēmēju kopējos ienākumus, netika pieņemts Darba devēju konfederācijas priekšlikums. Tādējādi, mainoties nodokļa procentuālajam sadalījumam, laika gaitā darba ņēmējiem ir jāsaņem kompensācija — darba algas ir jāpalielina. Ņemot vērā šo apstākli, katru gadu šis jautājums tiks atsevišķi skatīts un valsts budžetā naudas līdzekļi šim mērķim tiks paredzēti.

Zaida Kalniņa,  Liena Pilsētniece, “LV” nozaru redaktores