Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais

Saeimas priekšsēdētāja kungs!

2001.gada 22.martā Saeima pieņēma likumu “Par zvērinātiem revidentiem”.

Minētā likuma Pārejas noteikumi satur neprecīzas norādes. Proti, šo noteikumu 8.punkts nosaka, ka 21.panta 2. un 3.daļas noteikumi, izņemot ceturtās daļas noteikumus par izpildinstitūciju sastāvu, netiek piemēroti piecus gadus no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Iepazīstoties ar likuma tekstu pilnībā, jāatzīst, ka uz izpildinstitūciju sastāvu attiecas 21.panta trešās, nevis ceturtās daļas noteikumi.

Minētā likuma Pārejas noteikumu 8.punkts nosaka arī neskaidru likuma noteikumu spēkā stāšanās dienu, ka 21.panta 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti piecus gadus no šā likuma spēkā stāšanās, vienlaicīgi norādot alternatīvu — līdz brīdim, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pieņemot likumu “Par zvērinātiem revidentiem” 3.lasījumā, Saeima neatbalstīja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto 21.panta 3.daļas redakciju. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to apstākli, ka, arī labojot Pārejas noteikumu 8.punktā ieviesto kļūdu, ir nepieciešams precizējums attiecībā uz tām ārvalstu un īpaši Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas ekonomiskās telpas valstu auditoru kompānijām, kuras šobrīd darbojas Latvijā, jo likuma 21.pantā 3.daļā norādītajām prasībām par to, ka zvērinātu revidentu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībā vairāk par 50 procentiem balsstiesīgo kapitāla daļu jāpieder zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, jāstājas spēkā jau ar 2002.gada 1.janvāri, neatrunājot iespēju, ka 50 procenti vai vairāk kapitāla daļu var piederēt arī tiem zvērinātiem revidentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas ekonomiskās telpas valstu normatīviem ir tiesīgi veikt profesionālo darbību Latvijā. Šādas normas ieviešana varētu radīt pretrunas ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus principiem attiecībā uz brīvu personu kustību, uzņēmējdarbības dibināšanas brīvību, brīvu pakalpojumu un kapitāla kustību, kas ir noteikti Romas līgumā (39., 43., 49. un 56.pants).

Likuma 8.panta 2.daļā ietvertā norma nosaka nepieciešamību zvērinātam revidentam iegūt LR vai ārvalstīs LR atzītu augstākās izglītības diplomu, kas apstiprina valsts akreditētas ekonomikas vai vadības maģistra programmas apguvi revīzijas jomā. Šāds nosacījums sašaurinās to cilvēku loku, kuri varētu iegūt zvērinātu revidentu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu Latvijā, kas savukārt varētu radīt izkropļotas konkurences apstākļus. Jāatzīmē, ka līdz šim zvērināta revidenta statusu bija iespēja iegūt arī personām ar augstāko izglītību un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ekonomikas, vadības un finansu, un citās jomās, pierādot savas zināšanas un praktisko pieredzi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kvalifikācijas eksāmenos. Maģistra programmas apguve revīzijas jomā netiek atzīta kā obligāts priekšnoteikums arī vairumā ES vai Eiropas ekonomiskās telpas valstu.

Noslēgumā jāatzīmē, ka Latvija saskaņā ar 1995.gadā noslēgto Eiropas līgumu ir apņēmusies atcelt visus ierobežojumus, kā arī neieviest nekādus jaunus ierobežojumus attiecībā uz uzņēmējdarbības dibināšanas brīvību, brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību, kas ierobežotu citu valstu pilsoņu tiesības veikt uzņēmējdarbību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī veikt ieguldījumus vai iegūt īpašuma tiesības Latvijā.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2001.gada 22.martā Saeimā pieņemto likumu “Par zvērinātiem revidentiem” otrreizējai caurlūkošanai.

Ar cieņu,

Rīgā 2001.gada 28.martā Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidenta dokuments Nr.93

Iesniegts Saeimas Kancelejā 28.03.2001.