Kad mēģinājums pievērt Rīgas vārtus laimes meklētājiem cieta neveiksmi

Par migrācijas ierobežošanas 1957.–58. gada centieniem Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas dati par latviešu skaitu un viņu īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju kopējā skaitā parādīja visai drūmu un satraucošu ainu. No 1935. līdz 1989. gadam latviešu skaits bija samazinājies par 5,4%, bet krievu skaits bija palielinājies 5,4 reizes, baltkrievu — 4,5 reizes, ukraiņu — vairāk nekā 50 reizes. Tieši neierobežotā migrācija no citiem PSRS reģioniem uz Latviju kļuva par latviešu īpatsvara samazināšanās galveno faktoru Latvijas iedzīvotāju kopējā skaitā.

Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un PSRS valdība migrantu plūšanu uz Latviju, kā arī citām nacionālajām republikām visnotaļ atbalstīja, lai īstenotu savu kolonizācijas un rusifikācijas politiku, lai veidotu jaunu cilvēku kopību — padomju tautu. Tam nolūkam plaši tika izmantota gan neorganizētā jeb stihiskā migrācija no Novgorodas, Pleskavas, Veļikije Luku un citiem Latvijai tuvākajiem Krievijas apgabaliem, gan arī t.s. organizētā migrācija, lai ar darbaspēku apgādātu lielos rūpniecības, transporta, celtniecības, kā arī citu nozaru Vissavienības pakļautības uzņēmumus.

Migrantiem Latvijā, tāpat kā citās nacionālajās republikās, saskaņā ar dažādiem PSKP CK un PSRS valdības lēmumiem bija piešķirtas dažādas privilēģijas. Vislielākā mērā un visnetaisnīgākā veidā tās tika attiecinātas uz jaunu, labiekārtotu dzīvokļu piešķiršanu.

Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, tā laika Latvijas varasvīri ir bijuši visai paklausīgi šo klaji netaisnīgo prasību un norādījumu izpildītāji. Pirmā lielākā pretestība šajā ziņā tika izrādīta piecdesmito gadu vidū, kad Rīgas pilsētas izpildu komiteja un nedaudz vēlāk arī Ministru Padome pieņēma lēmumu, kas zināmā mērā ierobežoja migrantu pieplūdumu Rīgā un tās piepilsētās. Tas galvenokārt tika panākts, pateicoties LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretāra, vēlāk Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka Eduarda Berklava un viņa domubiedru pūlēm un stingrajai nostājai.

Diemžēl LKP CK 1959. gada 7.–8. jūlija slēgtajā plēnumā impēriskie spēki t.s. latviešu nacionālkomunistus sagrāva un vēlāk padzina no visiem atbildīgajiem amatiem.

Steidzamā kārtā tika atcelti arī migrāciju ierobežojošie lēmumi. Un līdz pat 1989. gadam, kad tika pieņemts Ministru Padomes lēmums “Par pasākumiem iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai un migrācijas procesu regulēšanai”, migrantiem iebraukšanai Latvijā nekādu šķēršļu vairs nebija. Tāpat kā attiecībā uz pierakstīšanos un dzīvojamās platības saņemšanu.

Latvijas KP Centrālās komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes lūgums izlemt vairākus svarīgus politiskos un saimnieciskos jautājumus

Slepeni

PSKP Centrālās komitejas Nr.5/96

1.sekretāram biedram Ņ.Hruščovam Latvijas KP Centrālā komiteja

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam un Latvijas PSR Ministru Padome

biedram N.Bulgaņinam Rīgā 1957. gada 11. janvārī

Latvijas PSR pēdējā laikā ir nobrieduši un prasa risinājumu vairāki jautājumi, kuriem ir svarīga politiskā un saimnieciskā nozīme.

1. Republikā ir nopietni trūkumi jauno speciālistu sagatavošanā un sadalīšanā, īpaši no pamatiedzīvotāju jaunatnes.

Salīdzinot ar 1940. gadu, rūpnieciskās ražošanas apjoms Latvijas PSR ir palielinājies sešas reizes, un tautas saimniecība izjūt asu kvalificētu inženiertehnisko speciālistu trūkumu, galvenokārt mašīnbūvē, aparātu būvē, radiotehnikā, celtniecībā, autotransportā.

Patlaban tautas saimniecībā pietrūkst vairāk nekā 3000 speciālistu. Rūpniecībā, celtniecībā, transportā un citās nozarēs 55–70 procentus inženiertehnisko amatu aizņem praktikanti, kuriem nav atbilstošas izglītības. Nenormāli ir tas, ka lielais vairums uzņēmumu vadītāju un inženieru nepārvalda latviešu valodu.

Tā, piemēram, Rīgas vagonbūves rūpnīcā no 101 inženiera tikai 11 ir latvieši, Rīgas elektrorūpnīcā no 123 inženieriem 15 ir latvieši, no Rīgas pilsētas rūpniecības uzņēmumu vadītāju skaita, kuri atrodas partijas Rīgas pilsētas komitejas nomenklatūrā, no 291 cilvēka latviešu pavisam ir 73, no 212 galvenajiem inženieriem — 39, celtniecībā no 43 celtniecības organizāciju vadītājiem 5 ir latvieši, no 43 celtniecības organizāciju galvenajiem inženieriem — 6 latvieši.

Apmēram tāds pats stāvoklis ir ar medicīnas darbinieku, tirdzniecības darbinieku un Iekšlietu ministrijas vadošo darbinieku nacionālo sastāvu.

Tajā pašā laikā ievērojama daļa republikā sagatavoto speciālistu, kuri zina valodu un vietējos apstākļus, pēc PSRS Augstākās izglītības ministrijas sadales tiek nosūtīti darbā uz citām republikām.

Tā, piemēram, no 1952. līdz 1956. gadam no Latvijas Valsts universitātes tehniskās fakultātes pabeigušajiem vairāk nekā 36 procenti tika nosūtīti darbā uz citām savienotajām republikām.

Inženiertehnisko kadru sagatavošana notiek Latvijas Valsts universitātes inženieru un celtniecības fakultātēs, taču šo speciālistu ikgadējais izlaidums, pat ja šie kadri tiktu atstāti Latvijas PSR, nenodrošina republikas tautas saimniecības vajadzības. Lielas grūtības rodas arī tādēļ, ka trūkst mācību grāmatu latviešu valodā augstākajās un vidējās mācību iestādēs.

Lai būtiski uzlabotu nacionālo kadru sagatavošanu un Latvijas PSR tautas saimniecības nodrošināšanu ar kvalificētiem speciālistiem, Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Ministru padome lūdz:

piešķirt tiesības Latvijas PSR Ministru Padomei noteikt uzņemšanas kontingentus pēc specialitātēm republikas augstākajās mācību iestādēs un jauno speciālistu sadali, kuri beiguši augstākās mācību iestādes.

Dot norādījumu PSRS Valsts ekonomikas komisijai un PSRS Augstākās izglītības ministrijai nosūtīt darbā uz Latvijas PSR jaunos speciālistus latviešus, kuri pabeiguši augstākās mācību iestādes citās republikās un kurus mācīties nosūtījusi Latvijas PSR Ministru Padome, un visus jautājumus par audzēkņu uzņemšanu tehnikumos un jauno speciālistu sadali, kuri beiguši tehnikumus, izlemt pēc saskaņošanas ar republiku.

Piešķirt Latvijas Valsts universitātei tiesības sastādīt un izdot dzimtajā valodā mācību grāmatas augstākajām mācību iestādēm un tehnikumiem.

Dot norādījumu PSRS Veselības aizsardzības ministrijai, PSRS Tirdzniecības ministrijai un PSRS iekšlietu ministrijai savā speciālistu izvirzīšanas un izvietošanas darbā panākt nacionālo kadru ievērojamu palielinājumu tām pakļautajās iestādēs, Latvijas PSR uzņēmumos.

2. Lai attīstītu padomju literatūru un mūziku, paaugstinātu rakstnieku un komponistu radošo darbu ideoloģisko un māksliniecisko līmeni, kā arī lai popularizētu labākos latviešu padomju literatūras un mūzikas darbus, Latvijas KP Centrālā komiteja un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz atļaut noteikt katru gadu republikas prēmijas par labākajiem literatūras un muzikālajiem darbiem.

Prēmijas paredzēts piešķirt vienreiz gadā — 21. jūlijā, padomju varas nodibināšanas dienā Latvijā.

Par literārajiem darbiem prozā, dzejā, dramaturģijā, kinodramaturģijā, literatūras pētniecībā un kritikā paredzēts noteikt prēmijas šādos apmēros: maksimālā — 15 000 rubļu, minimālā — 5000 rubļu.

Par muzikālajiem darbiem: simfoniskie un simfoniskie–vokālie darbi, operas, baleti, kora un masu dziesmas, kamermūzika, darbi mūzikas pētniecībā un kritikā — maksimālā — 30 000 rubļu, minimālā — 5000 rubļu.

Prēmiju izdevumi sastāda ne vairāk kā 190 tūkst. rubļu gadā.

3. Pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā viens no pirmajiem republikas Augstākās Padomes Prezidija dekrētiem bija par svētku un izejamo dienu noteikšanu — 21. jūlijs, diena, kad Tautas saeima pasludināja Latvijā padomju varu, un 24. jūnijs — tautas svētku diena “Līgo”. Šis dekrēts nav atcelts, un līdz Lielajam tēvijas karam šīs dienas bija papildu izejamās dienas. Šos svētkus republikā plaši atzīmē.

Ņemot vērā darbaļaužu vēlēšanos, Latvijas KP Centrālā komiteja un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz sankcionēt republikai papildu svētku un izejamo dienu noteikšanu 21. jūlijā un 24. jūnijā.

4. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz izlemt pozitīvi jautājumu par Latvijas PSR Valsts akadēmiskās operas un baleta teātra pārcelšanu līdzvērtīgā stāvoklī pēc darba samaksas un citiem materiālās nodrošināšanas jautājumiem ar kaimiņu — Lietuvas un Baltkrievijas — operas teātriem.

Šis jautājums jau apmēram gadu vairākkārt tika apspriests PSRS Kultūras ministrijā un PSKP CK, kur šīs prasības tika atzītas par pareizām un principā pieņemti republikas priekšlikumi. Taču līdz šim laikam valdības lēmums šajā jautājumā nav pieņemts. Lielā atšķirība Latvijas PSR un Lietuvas PSR operas teātru materiālajā nodrošināšanā, kura ir izveidojusies pēdējos gados, radījusi ārkārtīgi nevēlamu noskaņojumu Operas teātra aktieru un plašu republikas inteliģences slāņu vidū.

5. Pēckara periodā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits ir palielinājies divas reizes, bet dzīvojamās platības pieaugums pa šo laiku sastādīja tikai 5 procentus.

Tikai pa 1955.–1956. g. Rīgā no citām pilsētām un laukiem ieradās 85 tūkstoši cilvēku. Tā rezultātā izveidojās milzīgas grūtības ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvojamo platību un citiem komunālās–sadzīves apkalpošanas veidiem. Patlaban dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē ir vairāk nekā 16 tūkstoši ģimeņu.

Ņemot vērā, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo platību ir jānodrošina no Padomju armijas demobilizētie, repatrianti no ārzemēm, kuru skaits nepārtraukti pieaug, ar tiesas lēmumu reabilitētie un pilsoņi, kuri dzīvo avārijas mājās, pārējiem pilsoņiem, kuri ilgu laiku dzīvo pilsētā un stāv rindās vietējo padomju izpildu komitejās, perspektīvu saņemt dzīvojamo platību tuvākajos gados vispār nav. Pieaug to personu skaits, kuras nav aizņemtas ar sabiedriski derīgu darbu, nepastāvot iespējām tās izmantot.

Līdzīgs stāvoklis ir izveidojies tādās republikas pakļautības pilsētās kā Liepāja, Daugavpils, Jelgava, Ventspils.

Ņemot vērā izveidojušos stāvokli minētajās pilsētās un īpaši Rīgas pilsētā, Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz Jūs izskatīt un pieņemt lēmumu par iedzīvotāju plūsmas uz Rīgu, Liepāju, Daugavpili, Jelgavu un Ventspili ierobežošanu. Ievest, kā pagaidu mēru, aizliegumu pierakstīt minētajās pilsētās personas, kuras ierodas no citām pilsētām un laukiem, izņemot gados vecos un slimos radiniekus, kuri ierodas pie bērniem, nepilngadīgos bērnus pie vecākiem, vienu dzīvesbiedru pie otra, ar noteikumu, ja ieradušies pierakstās pie personām, kuras ir pamatīrnieki, kā arī audzēkņus mācību laikā vidējās, augstākajās un speciālajās mācību iestādēs, ja ir dzīvojamā platība pēc noteiktās sanitārās normas.

Dot norādījumu Aizsardzības ministrijai nesūtīt uz Rīgu no Padomju armijas demobilizētos virsniekus, kuri līdz iesaukšanai armijā Rīgas pilsētā nav dzīvojuši. (Izcēlumi mani — J.R.)

Attiecināt uz Rīgas pilsētai tuvo Rīgas rajonu un Jelgavas, Ogres un Siguldas pilsētām pasu režīmu, kurš ir noteikts “Nolikuma par pasēm” 40. pantā. Nepieciešamību noteikt īpašu pasu režīmu šajās pilsētās un Rīgas rajonā izsauc tas, ka lielais vairums personu, kurām tiek atteikta pierakstīšanās Rīgas pilsētā, sameklē dzīvojamo platību un noformē pierakstīšanos Rīgas tuvumā. Pēdējos trijos gados, piemēram, tikai Rīgas rajona teritorijā pierakstītas personas, kuras agrāk tiesātas par kriminālnoziegumiem un kurām ir pasu ierobežojumi — pavisam 3182 cilvēki.

Lai nostiprinātu pasu režīmu, attiecināt KPFSR Kriminālkodeksa 192.a panta 2. punkta darbību uz personām, kuras ir pieļāvušas pasu režīma atkārtotu pārkāpumu neatkarīgi no tā, ka viņām ir pases.

Latvijas KP Centrālā komiteja un Latvijas PSR lūdz augstāk izklāstītos jautājumus izskatīt un izlemt pozitīvi.

Latvijas Kompartijas CK sekretārs J.Kalnbērziņš

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1132. l., 15., 16., 17., 18., 19., 20. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Saņemts 4.II 57. L.Zaiceva

Rīgas pilsētas izpildu komitejas lēmums

par pasu režīma nostiprināšanas pasākumiem

Izraksts

Lēmums Nr. 281

Rīgā 1957. gada 17. maijā

Par pasu režīma nostiprināšanas pasākumiem Rīgas pilsētā

Lai tālāk nostiprinātu pasu režīmu pilsētā, Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolēma:

1. Visus pilsoņus, kuri no jauna ierodas Rīgas pilsētā no citām pilsētām un rajoniem, laukiem un pierakstījušies kā apakšīrnieki, pierakstīt uz laiku, ievērojot noteikto sanitāro normu uz katru ģimenes locekli — 9 m2 dzīvojamos namos un 4,5 m2 kopmītnēs. (..)

Personas, kuras ierodas ārstēties, ciemos, īslaicīgos kursos, uz noteiktu darba laiku — kā likums, pierakstīt uz laiku, turpmāk pierakstīšanos nepagarinot, izņemot gadījumus, kad radusies nepieciešamība pagarināt ārstēšanās vai mācību termiņu.

2. Augstāko un vidējo mācību iestāžu studentu, fabriku un rūpnīcu apmācības skolu un arodskolu audzēkņu pierakstīšana tiek veikta uz mācību laiku uz sanitāro normu 4,5 m2 kopmītnēs, bet dzīvojamos namos — 9 m2 uz vienu cilvēku.

3. Aizliegt pierakstīšanos:

a) dienesta platībā, pagrabu un citās dzīvošanai nepiemērotās telpās, kā arī mājās, kuras atrodas pilsoņu personīgā īpašumā, kuras vēl nav pieņemtas ekspluatācijā;

b) ģimenes locekļus vieninieku kopmītnēs;

c) no jauna ieradušās personas mājās, kuras pieder pilsoņiem ar personīgā īpašuma tiesībām, ja dzīvoklī, kur viņas grib pierakstīties, nav sanitārās normas;

d) no jauna Rīgā ieradušos ģimenes locekļus pie personām, kuras dzīvo ar apakšīrnieku tiesībām;

Piezīme: militārpersonu ģimenes locekļus, kuras pilsētā ierodas uz mācībām, pierakstīt tikai uz militārpersonas mācību laiku ar darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas atļauju;

e) aizbildņus un aizgādņus uz aizbilstamo dzīvojamo platību, ja par to nav rajona izpildu komitejas speciāla lēmuma;

f) uz no jauna piešķirto dzīvojamo platību, ja no agrākās dzīvojamās platības nebūs pārvietotas visas personas, kuras ierakstītas vietējās padomes orderī par jaunas dzīvojamās platības saņemšanu;

g) mājsaimnieces, kuras no jauna ieradušās Rīgā;

h) personas, kuras no jauna ieradušās Rīgā, bet nav dzīvojamās platības pamatīrnieka ģimenes locekļi — uz dzīvojamo platību, kura sastāv no vienas istabas, neatkarīgi no tās platības;

i) pastāvīgu pierakstīšanos Jūrmalas rajonā (Rīgas jūrmalā) vasarnīcu, komunālajā un dzīvokļu fondā, kurš pieder pilsoņiem uz personīgā īpašuma tiesību pamata, izņemot personas, kuras ir paredzētas “Nolikuma par pasēm” 22. pantā.

4. Aizliegt uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem pieņemt darbā personas:

a) kurām ir pasu ierobežojumi;

b) kuras pilsētā nav pierakstītas;

c) kuras nedzīvo pilsētā, izņemot speciālistus un kvalificētus strādniekus, kuriem ir dzīvojamā platība un pierakstīšanās pilsētas piepilsētās.

5. Aizliegt uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem piešķirt dzīvojamo platību kopmītnēs personām, kuras nestrādā šajā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā, kā arī darbinieku ģimenes locekļiem, kuri dzīvo vieninieku kopmītnēs.

6. Darbaspēka organizētās pieņemšanas Galvenajai pārvaldei nepiesaistīt Rīgā strādniekus un kalpotājus no citām vietām bez pilsētas izpildu komitejas lēmuma.

7. Noteikt, ka pilsoņu, kuri no jauna ieradušies Rīgā, pierakstīšana, pierakstīšanās termiņu pagarināšana, pilsoņu pierakstīšana, kuriem ir pagaidu pieraksts, tiek izdota vienīgi Rīgas pilsētas milicijas pārvaldei, bet personu pierakstīšana citā vietā, kurām pilsētā ir pastāvīga pierakstīšanās, tiek uzdota rajonu milicijas daļām.

8. Lūgt Rīgas garnizona priekšnieku pastiprināt kontroli pār to, kā pasu režīmu ievēro militārpersonas.

9. Uzdot darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām:

a) ņemt stingrā kontrolē pasu režīma ievērošanu rajonos;

b) nodrošināt, lai māju pārvaldnieki, ielu komitejas, resoru māju un kopmītņu komandanti izpildītu pierakstīšanās noteikumus;

c) noklausīties miliciju daļu priekšniekus par pasu režīma ievērošanas jautājumiem rajonā.

Atklājot ļaunprātīgus faktus par nelikumīgu pierakstīšanās dokumentu izsniegšanu, vainīgos saukt pie likumā paredzētās atbildības.

10. Uzskatīt par spēku zaudējušu Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1956.g. 27. jūnija lēmumu Nr.260 un 1957.g. 30. janvāra lēmumu Nr.54.

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs V.Lācis

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas sekretārs A.Serdants

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1200.l., 239., 240.lp. Izraksts. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums — seko