"Mums jāveido mūsu civilizācija un mūsu nākotne"

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 26.–27. janvārī Stokholmā piedalījās starptautiskajā konferencē par holokaustu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Eiropa ir bijusi nozīmīgs mūsu planētas civilizācijas šūpulis. Tā ir arī pieredzējusi daudzas necilvēciskas epizodes, kas šajā ziņā var sacensties ar jebkuru citu pasaules daļu. Ne vien tālā, miglainā, necivilizētā pagātnē, bet arī šodienas paaudžu dzīvā atmiņā. Holokausts kā neizdzēšams kauna traips uz Eiropas karoga ir atstājis dziļas rētas arī Latvijā.

Jau XVI gadsimtā pirmie ebreju tirgotāji un amatnieki ieradās tagadējās Latvijas teritorijā. Glābjoties no apspiešanas citur Eiropā, šeit viņi tika pieņemti un atrada savu vietu tautsaimniecībā un kultūras dzīvē. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā Latvija varēja lepoties ar to, ka tā bija viena no nedaudzajiem Krievijas impērijas reģioniem, kur grautiņi vienkārši nenotika.

Latvijas pirmais valstiskuma periods no 1918. līdz 1940. gadam mūsu ebreju iedzīvotājiem bija miera un labklājības laiks. Tāpat kā citas etniskās minoritātes, ebreji baudīja kultūras autonomiju, kas būtu uzskatāma par progresīvu pat pēc šodienas standartiem. Šī autonomija katrā ziņā bija lielāka, nekā Latvijas rietumu kaimiņi piedāvāja savām minoritātēm šajā laikā. Latvijas ebrejiem bija tiesības saņemt valsts subsidētu izglītību ebreju valodā un jidišā. Viņi aktīvi piedalījās valsts kultūras un politiskajā dzīvē un deva svarīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Īpaši jāpiemin, ka trīsdesmito gadu beigās Latvija izvēlējās īstenot atvērto durvju politiku, sniedzot patvērumu Eiropas ebrejiem, kas glābās no nacistu vajāšanas.Latvija ir lepna, ka ir viena no nedaudzajām valstīm, kas šādi rīkojās laikā, kad daudzi citi slēdza savas robežas izmisumā esošo ebreju bēgļu straumēm.

Diemžēl 1939.gadā slepenā Ribentropa–Molotova pakta parakstīšana pavēra ceļu Padomju Krievijas armijas veiktajai Latvijas okupācijai un aneksijai 1940. gada jūnijā. Sekoja gads, kas pazīstams kā sarkanā terora gads. Patvaļīgi aresti, spīdzināšana, nāvessodi un deportācijas maksāja dzīvības tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 3000 ebrejiem.

No 1941. līdz 1945. gadam nacistiskās Vācijas okupācijas vara plānoja, organizēja un pārraudzīja vairāk nekā 100 000 Latvijas pilsoņu masu slepkavības no pirmskara 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Vismaz 60 000 nogalināto bija ar pilnīgu vai daļēju ebreju izcelsmi. 18 000 bija latvieši, 2000 — čigāni un 3000 — garīgi atpalikuši bez reģistrētas nacionālās piederības. Vācieši atsūtīja uz Latviju vēl 21 000 ieslodzītu ebreju no citām Eiropas daļām, un vairāk nekā puse no viņiem tika nogalināti uz Latvijas zemes.

Holokausta rezultātā Latvija zaudēja vairāk nekā 90% tās pirmskara ebreju iedzīvotāju. Tas ir neatgūstams zaudējums. Tās ir neremdināmas bēdas. Neraugoties uz drūmo risku personīgajai un radinieku drošībai, neskaitāmas latviešu ģimenes vācu okupācijas laikā spēja izglābt vairāk nekā 300 ebreju dzīvības. Daudzi, kas deva pajumti saviem ebreju draugiem un paziņām, tika atklāti un nonāvēti par nepakļaušanos nacistu rīkojumiem.

Agresīvas, rasistiskas, pret ebrejiem vērstas propagandas rezultātā nacistiskās Vācijas režīmam izdevās savervēt vietējos kolaboracionistus, lai veiktu vienus no visšausmīgākajiem noziegumiem, kas jebkad notikuši Latvijas teritorijā. Nav zināms precīzs to Latvijas pilsoņu skaits, kas piedalījās ebreju un citu civiliedzīvotāju slepkavošanā nacistiskās Vācijas pakļautībā, bet tiek lēsts, ka tas pārsniedz 1000.

Tā kā šajā laikā Latvija kā valsts bija pārtraukusi pastāvēt, tad nacistiskās Vācijas okupācijas vara nes pilnu atbildību par noziegumiem, ko tie veica vai izprovocēja uz Latvijas zemes. Mēs kā latvieši nosodām holokausta masu slepkavības kā īpaši briesmīgus noziegumus pret cilvēci, mēs nosodām genocīdu kā kaut ko šausmīgu un pretīgu, mēs nosodām un nešauboties norobežojamies no personām, kas izdarījušas šādus noziegumus. Mēs nepieņemam nekādus attaisnojumus viņu rīcībai. Mēs nepieņemam nekādus nosacījumus, kas mīkstinātu viņu vainu.

1990. gadā, tūlīt pēc tam, kad oficiāli tika paziņots mūsu nodoms atdalīties no Padomju Savienības, Latvijas Saeima atklāti nosodīja holokausta notikumus Latvijā un izteica dziļu nožēlu, ka atsevišķi latvieši ir tajā piedalījušies.

Latvija ir uzņēmusies svēto atbildību — nosodīt holokaustu. Mūsu Kriminālkodekss nepārprotami nosoda genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, lai arī kādas ideoloģijas — nacisma vai komunisma — vārdā tie veikti, lai arī kāda būtu noziedznieka nacionālā piederība. Latvijā šiem noziegumiem nav noilguma, un Latvija pastāv uz to cilvēku tiesāšanu un sodīšanu, kas likumā paredzētajā kārtībā ir atzīti par vainīgiem. Mēs esam gatavi pieņemt jebkuras papildu liecības, kas mums palīdzēs ierosināt krimināllietu pret personām, kas turētas aizdomās par kara noziegumiem Latvijā.

Šajā vēstures brīdī Latvija strādā pie brīvas, atvērtas un demokrātiskas sabiedrības konsolidācijas, jo vienīgi demokrātija ļauj mums veidot savu nākotni un izdarīt pašiem savu izvēli. Mums jāatceras pagātne, jāizprot tā, jāpieņem tā, jāpadara tā par patiesi savu. Mums sava vēsture jāpārvērtē, lai mēs spētu no tās mācīties un nodrošināt, lai nekad neatkārtotos pašas briesmīgākās tajā pieļautās kļūdas.

Mēs vēlamies dzīvot civilizētā sabiedrībā, norobežoties no nežēlības un rupja spēka. Nežēlība rodas no atteikšanās identificēt sevi ar citiem, no akluma, kad jāatzīst cilvēces brālība. Tā plaukst no citādības noliegšanas, cilvēku šķirošanas, rādīšanas ar pirkstu, apsaukāšanas, citādā vainošanas par savām neveiksmēm. Nežēlība pārtiek no paranoidālām aizdomām un lielummānijas, tā dzīvo sadismā un psihopātiskā priekā par varu pār citiem. Nežēlība slēpjas dziļi mūsu cilvēka smadzeņu reptiliskajos aizmetņos. Mums arvien jābūt nomodā, lai saglabātu sevī cilvēciskās būtnes kontroli pār snaudošo rāpuli. Mums jāizmanto apmācības un izglītības sniegtās iespējas šajā uzdevumā.

Latvijā mēs domājam to veikt dažādiem līdzekļiem. 1994. gadā pie nacistu un viņu kolaboracionistu 1941. gada 4. jūlijā sadedzinātās sinagogas drupām tika izveidots memoriāls holokaustā nogalināto piemiņai. Kopš 1990. gada šī diena tiek oficiāli atzīmēta kā Holokausta piemiņas diena Latvijā. Šajā dienā pie visām privātajām un sabiedriskajām celtnēm tiek izkārti Latvijas karogi ar melnu lenti.

1998. gadā mans priekšgājējs prezidents Guntis Ulmanis nodibināja Latvijas Vēstures komisiju, starptautisku institūciju, kam ir uzdots izmeklēt noziegumus pret cilvēci, kas notika Latvijas teritorijā nacistiskā un padomju režīmā laikposmā no 1940. līdz 1956. gadam.

Starp komisijas projektiem ir:

— Zviedrijā izdotās holokausta mācību grāmatas "Tell Ye Your Children" tulkošana latviski. Tas notiek sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā;

— konferences organizēšana par holokaustu Baltijas valstīs;

— konference Latvijas skolu skolotājiem par Otrā pasaules kara notikumiem, tajā skaitā holokaustu, kā arī par mācīšanas metodiku.

1999. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija bija nosūtījusi divus skolotājus uz "Yad Vashem" centru Izraēlā. Kaut arī holokaustu jau apskata kā atsevišķu jautājumu Latvijas skolās un tas ir ietverts pamatskolas un vidusskolas beigšanas vēstures eksāmenos, Latvijas skolotāji uzskata, ka tā iztirzāšanai vajadzētu būt vēl pamatīgākai, nekā tā ir pašlaik.

Es vēlētos izmantot šo izdevību un apsveikt Zviedrijas, Lielbritānijas un ASV valdības par viņu iniciatīvu izveidot "Darba grupu starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā, atcerē un izpētē". Es esmu gandarīta apstiprināt Latvijas gatavību pievienoties šai darba grupai un piedalīties tās darbā.

Holokausta memoriālā Salaspilī ir milzīgi simboliski vārti ar uzrakstu: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme". Latvijas zeme, slacīta nevainīgām asinīm, turpinās vaidēt vēl un vēl. Dzīvo svēts pienākums ir atcerēties mirušos, godināt viņu ciešanas un aizstāvēt viņu cilvēcisko cieņu. Mēs uzņemamies šo pienākumu. Mēs uzņemamies mācīt mūsu bērniem, ka būt cilvēkam šī vārda vispatiesākajā nozīmē nozīmē pieņemt citu cilvēku kā savu asinsradinieku. Nevienu nedrīkst izslēgt no cilvēces. Neviens nedrīkst tikt atstāts nomaļus. Katra cilvēka dzīvība ir unikāla, dārga un neaizvietojama. Mums jāveido mūsu civilizācija un mūsu nākotne, stingri pieņemot šo svēto patiesību.

Runa forumā "Holokausta izglītība, izpēte un pieminēšana" Stokholmā 2000.gada 27.janvārī

Sarunā ar Bulgārijas prezidentu

Foto: epa/A.F.I.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Bulgārijas Republikas prezidents Petrs Stojanovs vakar, 27.janvārī, tiekoties Stokholmā

Sarunā ar Maķedonijas premjerministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 27.janvārī, Stokholmā tikās ar Maķedonijas premjerministru Ļubko Georgijevski.

Sarunas laikā apspriesta abu valstu attiecību nostiprināšana diplomātiskā līmenī. Valsts prezidente atbalstīja vēlmi uzsākt diplomātiskos kontaktus ar Maķedoniju, kā arī izveidot līgumisko bāzi. Maķedonijas premjers izteica savas valsts ieinteresētību nākotnē aktivizēt ekonomiskos kontaktus ar Latviju, lai palielinātu tirdzniecības apjomus, kā arī izteica ieinteresētību ar laiku pārņemt Latvijas pieredzi virzībā uz NATO. Maķedonijas premjers savas valsts prezidenta vārdā ielūdza Latvijas Valsts prezidenti apmeklēt Maķedoniju, kas būtu solis šo abu valstu attiecību veicināšanā. Valsts prezidente pateicās par ielūgumu.

Sarunā ar Slovēnijas prezidentu

Turpinot Stokholmas apmeklējumu, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Slovēnijas prezidentu Milanu Kučanu. V.Vīķe–Freiberga un M.Kučans pauda abpusēju prieku tikties pirms Slovēnijas prezidenta valsts vizītes Latvijā, kas notiks šā gada marta sākumā. Valsts prezidente izteica cerību, ka Slovēnijas prezidenta vizīte stimulēs divpusējo attiecību attīstību.

M.Kučans sveica Latvijas Valsts prezidenti sakarā ar Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām dalībai Eiropas Savienībā. Abu valstu prezidenti pārrunāja arī Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus. M.Kučans informēja prezidenti, ar kādiem jautājumiem saskaras Slovēnija sarunu procesā ar Eiropas Savienību. V.Vīķe–Freiberga un M.Kučans runāja arī par vairāku nozaru attīstību perspektīvu pēc tam, kad valstis iekļausies Eiropas Savienībā. Tai skaitā tika spriests par trešā pīlāra nostiprināšanu un likumdošanas harmonizēšanu.

Slovēnijas prezidents informēja Latvijas Valsts prezidenti, ka valsts vizītē prezidentam uz Latviju līdzi dosies ne tikai uzņēmēji, bet arī citu jomu pārstāvji, kas veicinās daudzpusēju attiecību aktivizēšanu. V.Vīķe–Freiberga pauda Latvijas gandarījumu par Slovēnijas dinamisko progresu un sacīja, ka gaidīs Milanu Kučanu Latvijā.

Sarunā ar ASV delegācijas vadītāju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās arī ar ASV delegācijas vadītāju Stjuartu Eizenštatu. ASV pārstāvis izteica augstu atzinību Valsts prezidentes runai, kas tika teikta konferencē Stokholmā. Viņš augstu novērtēja Valsts prezidentes gribu piedalīties šajā konferencē, izrādot interesi par izglītības projektiem. S.Eizenštats pateicās Latvijas prezidentei par viņas personīgo ieguldījumu Vēstures komisijas darbībā un tās atbalstā, izsakot viedokli, ka ASV atzinīgi lūkojas uz Vēstures komisijas darbības perspektīvām. Tika minēts arī tas, ka ASV Holokausta muzejs sadarbojas ar Latvijas vēstures komisiju. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību sasaukt Latvijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Vācijas un Izraēlas prokuroru sanāksmi 16. un 17. februārī Latvijā. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka šāda augsta līmeņa starptautiska juristu sanāksme varētu kļūt par precedentu, veidojot praksi līdzīgu jautājumu risināšanā pasaulē. S.Eizenštats kā svarīgu novērtēja Latvijas politisko apņemšanos konsekventi risināt jautājumus, kas izvirzīti ceļā uz NATO.

ASV delegācijas vadītājs šajā sarunā pauda gatavību palīdzēt Latvijai vēstures skolotāju apmācībā, rīkojot seminārus un mācību programmas. Valsts prezidente ar S.Eizenštatu runāja par objektīvas vēstures mācīšanas nozīmi skolās, un V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka šis jautājums ietilpst arī Latvijas izglītības sistēmas reformās kopumā. Valsts prezidente informēja, ka Latvija pievērš lielu uzmanību vēstures un holokausta mācīšanai skolās.

Tika pieminēts, ka Valsts prezidentei ir padomniece Vēstures komisijas jautājumos, kas var koordinēt šādu jautājumu risināšanu. S.Eizenštats tika informēts arī par vēsturnieku komisijas iecerēm un starptautisku pasākumu rīkošanu. Valsts prezidente pateicās ASV par atbalstu ekspertu un finansiālajā jomā šādu pasākumu rīkošanā un uzsvēra, ka šī vēsturnieku komisija pēta gan holokausta, gan padomju režīma laiku Latvijā. Viņa informēja ASV pārstāvi par to, ka Latvijas likumdošana paredz sodu gan genocīda, gan kara noziedzniekiem un ka Latvija vienmēr ir norobežojusies no kara noziegumiem un gatava izskatīt konkrētas krimināllietas, ja par tām tiktu sniegti konkrēti papildu pierādījumi. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja iespējamo arhīvu nepilnību, ko ietekmēja arī PSRS sagrūšana.

S.Eizenštats, kurš līdz šim ir bijis arī ASV un Baltijas hartas ekonomikas grupas vadītājs, apliecināja gatavību arī turpmāk sekmēt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību. Uz to Valsts prezidente atbildēja, ka Latvija ir atvērta investīcijām, tajā skaitā arī investīcijām no ASV.

Valsts prezidenta preses dienests