Kad jāsver eiro un lats

Dr. habil. oec. Georgs Lībermanis, — “Latvijas Vēstnesim”

Problēma par eiro un lata attiecībām ir jau ar savu bārdu. 1999. gada 1.janvārī vienpadsmit Eiropas monetārās savienības valstis (EMS) savstarpējos un ar trešām valstīm bezskaidras naudas norēķinos pārgāja uz jaunu starptautisku valūtu — eiro. Šīs Eiropas Savienības (ES) valstis ir Vācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Somija, Spānija, Portugāle, Austrija, Īrija, kurām 2001. gada 1. janvārī pievienojās Grieķija. Tad arī atsevišķās pundurvalstis, juridiski suverēnas, bet ekonomiski integrētas ES, nebūdamas ES locekles, bija spiestas pievienoties eirozonai un ar 2002. gada sākumu tāpat kā EMS valstis atteicās no līdz šim lietotām valūtām un arī iekšējā apgrozībā pārgāja uz eiro. Šīs valstis ir: Vatikāns, Monako, Sanmarīno un Andora. Tā izveidojās “Eirozeme” ar duci EMS valstu un ar iedzīvotāju skaitu (303 miljoni), kas jau pārsniedz pasaules valūtas tirgus līdervalsti ASV pēc iedzīvotāju skaita — 278 miljoni, kaut gan ekonomiski EMS valstu grupa no ASV vairākos rādītājos atpaliek (skat. 1.tabulu).

Latvijai ir nozīmīgs eirozonas valstu lielais īpatnējais svars pasaules ārējā tirdzniecībā. 30,1% Latvijas eksporta un 40% importa darījumu 2001. gadā notika ar EMS valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēji, kas eksportē uz eirozonas valstīm, saņem samaksu par piegādātām precēm ar bankas pārskaitījumu eiro valūtā, bet importētājiem par saņemtajām precēm jāmaksā ar eiro, ja piegādes līgumā nav norādīta cita samaksas forma.

Cik eiro ir saņēmuši vai samaksājuši Latvijas uzņēmēji? Valsts statistika par to klusē, kaut gan regulāri tiek publicēts lata kurss pret eiro. Jaunākajā izdevumā “Latvijas makroekonomiskie rādītāji”, kurā apkopotas ziņas par 2001. gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, ir īpaša tabula “Ārējās tirdzniecības apgrozījums pēc norēķinu valūtu veidiem”. Tās rādītāji aptver periodu no 1993. gada, bet no eiro tur nav ne miņas.

Kā tad tā? Eiro lietošana bezskaidras naudas norēķinos nebūt nav zibens no skaidrām debesīm. Trīs eiro ieviešanas posmi bija precīzi ieplānoti jau krietni iepriekš. Bet minētajā tabulā arī pēc 1999. gada pretī realitātei joprojām figurē Vācijas markas, Francijas franki, Itālijas liras un citu eirozonas valstu nacionālās valūtas.

Kam vajadzīga šāda statistika, kas neatspoguļo īstenību? Īsts Sīzifa darbs: eiro nu jāpārskaita attiecīgajā nacionālajā valūtā un tā — pēc vidējā svārstīgā kursa latos. Tādejādi minētajā tabulā 15 nacionālās valūtas un grupa “Pārējās” valūtas pēc Latvijas Bankas oficiālā un reizē svārstīgā kursa pārrēķinātas un visiem zināšanai publicētas latos. Ikviens speciālists zina, ka šie latos izteiktie kursi ir mākslīgs veidojums un lielā mērā atrodas ASV dolāra kursa svārstību iespaidā.

Kāpēc Latvijas eksportētāji, kam norēķini notiek eiro, ir satraukti un prasa mainīt lata valūtas kursa noteikšanas kārtību? Lieta vienkārša: eiro kā norēķinu dematerializētā vienība ir jāpārrēķina un jāsaņem reālā nauda, galvenokārt lati, lai veiktu algu izmaksas un daudz citu operāciju, piemēram, nodokļu nomaksu Latvijas nacionālajā valūtā. Kur te suns aprakts? “Eirozemē” starp divpadsmit valstīm eiro tiek lietots pēc stabila iepriekš fiksētā kursa.

Toties pret pārējām valūtām, t. sk. ASV dolāru, latu, — eiro “peld”, t.i., svārstās uz augšu un leju. Sākotnēji bija noteikts, ka viens eiro līdzināsies 1,1789 ASV dolāriem. Kad ASV dolāra kurss sāka celties, eiro kurss attiecīgi kritās. Un otrādi — dolāra kurss kritās, bet eiro kurss cēlās. Kas to nosaka? Šo valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samērs.

Vēl viena būtiska eiro “spēka” mērīšana — zelta cena eiro. Šim jautājumam ir sava īpatnēja vēsture. Starptautiskā valūtas fonda 1976. gada Jamaikas pilnsapulce strikti noteica: no 1978. gada 1. aprīļa zelts tiek gāzts no pasaules vispārējās un visdrošākās naudas lepnā troņa. Zelts turpmāk būs tikai dārgs cēlmetāls, kam sarautas saites ar naudas apgrozību, pat valstu centrālās bankas savā starpā ar zeltu vairs nedrīkst norēķināties.

Bet zelta īpašības, tās gadusimteņa naudas loma vēsturē liek zeltu saglabāt kā centrālo banku valūtas rezervi. Vakar vēl noniecināta, tā tagad veic savas renesanses pirmos soļus. Kā jau minēts, eiro vērtīgumu saista ar zelta cenu: zelta 1 kilograms tiek izteikts eiro. Bet arī zelta cena eiro ir peldoša, ko nosaka zelta un eiro pieprasījuma un piedāvājuma samērs zelta biržās. Tā, piemēram, 16. janvārī zelta cena kāpa par 250 eiro uz augšu, 1 kilogramu zelta pārdeva par 10 515 eiro. 17. janvārī zelta cena kritās: 1 kg zelta = 10 415 eiro; 18. janvārī zelta cena vēl tālāk noslīdēja — 1 kg zelta cena jau līdzinājās 10 353 eiro. 21. janvārī zelta cena turpināja kristies līdz 10 265 eiro; 22. janvārī zelta cena mazliet cēlās, lai nākamā dienā kristos par 70 punktiem, līdz 10 225 eiro par 1 kg. 24. janvārī zelta cena turpināja nedaudz kristies par 5 eiro, bet 25. janvārī zelta cena uzkāpa par 30 punktiem — 10 250 eiro.

Šos vērojumus zelta cenas augšanā un krišanā eiro vienībās varētu turpināt, bet svarīgi ir tas, ka eiro kurss peld atšķirīgi zeltā un dolāros. Tā eiro veidojas divas neatkarīgas cenas. Saimniekošanas praksē ārējās tirdzniecības norēķinos tiek lietots vienīgi ASV dolāra kurss pret eiro; biržas spekulācijā var krietni nopelnīt vai palikt bez biksēm, pareizi prognozējot vai kļūdoties zelta cenas dinamikā.

Vai var sagaidīt, ka pakāpeniski veidosies korelatīvs sakars starp dolāra valūtas kursu eiro un zelta cenas svārstībām eiro? Pagaidām šāda prognoze būtu priekšlaicīga. Cēloņi, kas nosaka dolāra kursu un zelta cenu, ir dažādi. Nesen atklātā lielā zelta ādere Itālijā nākotnē var pazemināt zelta cenu eiro naudā, neskarot dolāra kursu pret eiro.

Jau minējām, ka Latvijas Banka nosaka lata kursu pret eiro. Kāda dinamika šeit vērojama? Arvien mazāk latu (santīmu) pārstāv viens eiro.

2. tabula

Lata kurss pret 1 eiro un 1 ASV dolāru

Kādu likumsakarību izsaka 2. tabula? Pieņemsim lata sākuma kursu pret eiro 1999. gada janvārī par 100%. Viens ASV dolārs sākotnēji tika pielīdzināts 1,1789 eiro. Arī šo pēdējo skaitli pieņemsim par 100%. Tad sastādīsim jaunu tabulu procentos pret bāzi 1999. gada janvārī.

3. tabula

Lata kurss pret eiro un ASV dolāru, procentos

3. tabula uzskatāmi rāda: jo augstāks lata kurss pret dolāru, jo zemāks lata kurss pret eiro. Šī korelatīvā sakarība ir neizbēgama, jo lats stabili piesaistīts Starptautiskā valūtas fonda (SVF) norēķinu vienībai SDR, proti, 1 SDR = 0,7997 lati. Šis kurss paliek nemainīgs, lai kas arī notiktu pasaules un Latvijas valūtas tirgos. SDR ir četru valūtu grozs, kur dominante ir ASV dolārs, bet otrā valūta — eiro. Ceļoties lata kursam pret dolāru, kas kļuvis dārgāks, neizbēgami jākrītas lata kursam pret eiro. Kad 2001. gada oktobrī pasaules biržās nedaudz kritās dolāra kurss, nekavējoties cēlās lata kurss pret eiro.

Bet lata kursa vispārējā krišanas tendence pret eiro nozīmē prāvus zaudējumus eksportētājiem, kas saņem samaksu eiro naudā, un ieguvumu importētājiem, kam jāmaksā par piegādātajām precēm eiro. Lieta vienkārša: eksportētājiem eiro jākonvertē mazākā latu daudzumā, bet tieši latos jāmaksā par darbu, jāmaksā nodokļi Latvijas valsts budžetā utt. Importētājiem jākonvertē mazāks latu daudzums, lai samaksātu par saņemtām precēm eiro naudaszīmēs. Uzņēmums “Latvijas tilti”, kas izpildīja lielu PHARE pasūtījumu, saņemot apmaksu eiro, zaudēja 100 000 latu. Ja turpināsies lata kursa krišana attiecībā pret eiro, mazāku daudzumu latos saņems ES palīdzības saņēmēji eiro no PHARE, ISPA un SAPARD programmām. Eiro kursa svārstībās arvien iezīmēsies nepārvaramā pretruna: vienmēr būs zaudētāji un ieguvēji.

SDR valūtu grozu veido 45% ASV dolāru, 15% Japānas jenu, 11% angļu mārciņu un 29% eiro (2001.–2006. g.)

Ciktāl SDR valūtu grozs kopumā pārstāv 100%, vienas valūtas kursa kāpums neizbēgami liek kristies citām groza valūtām. Japānas jenas un angļu mārciņas kurss ir samērā stabils. Izmaiņas galvenokārt skar ASV dolāru un eiro. Dolāra kurss ceļas, eiro kurss krītas; eiro kurss ceļas, dolāra kurss krītas. Tas viss notiek apstākļos, kad 1 SDR vienmēr ir 0,7997 lati.

Kādai, manuprāt, jābūt Latvijas monetārajai politikai attiecībā pret eiro? Vai jāklausa tie uzņēmēji eksportētāji, kas prasa latu piesaistīt eiro? Nekādā gadījumā! Tā būtu tuvredzīga politika. Latvijai jāievēro valsts kopējās intereses nākotnes skatījumā. Bet, iekams aplūkot šo problēmu, gribas padiskutēt ar Latvijas Bankas eksprezidentu Einaru Repši, kura uzskatus atbalsta arī tagadējā bankas vadība. Uz izdevuma “Rjvvthcfyn Baltic” jautājumu — vai viņš piekrīt pārmetumiem, ka Latvijas nacionālās valūtas kurss ir paaugstināts un līdz ar to tas ir izdevīgs importētājiem un visai neizdevīgs eksportētājiem, E.Repše pērn atbildēja: “Tas ir pārpratums, kas izriet no faktisko un reālo datu nezināšanas.”

Te mūsu nesenās pagātnes pirmais baņķieris nopietni kļūdās. Lats pēc kursa ir viena no visdārgākajām valūtām pasaulē, vērtīgāka par dolāru, par angļu sterliņu mārciņu. Bet tā ir monetārā aksioma: jo dārgāka valūta, jo dārgāks un konkurences nespējīgs ir eksports un lētāks ir imports, kas pēc cenas izkonkurē (faktiski sagrauj) iekšējo tirgu. Visam tam sākums — pāreja no Latvijas rubļa uz latu attiecībā 1 lats = 200 Latvijas rubļu. Šo aksiomu E.Repše savā laikā ir atzinis. Un tad iznāk, ka jautātājiem ir taisnība. Bet E.Repše tālāk min lata pirktspējas paritāti, salīdzinot ar Rietumu valūtām, un secina, ka lata kurss ir par zemu novērtēts. Kas ir pirktspējas paritāte? Zinātniski pamatots preču grozs, kas ietver sevī svarīgākās patēriņa preces un maksas pakalpojumus, arī degvielu un citus materiālus nacionālās valūtas naudas vienībās. Ja ievēro valūtas kursu, var salīdzināt dažādu valstu valūtas pirktspēju. Un E.Repše secina: “Izrādās, ka lata pirktspēja ir krietni augstāka nekā nopirktais pēc dolāra vai eiro pastāvošā maiņas kursa.”

Tā ir elementāra patiesība. Ikviens, kas ir dzīvojis ārzemēs un mainījis latus kaut vai pret dolāriem, tagad 12 valstīs arī pret eiro, it viegli konstatējis, ka tur par mazu tasi kafijas, dzīvokļa īri, mēbelēm un gandrīz visām precēm ir jāmaksā krietni augstāka cena nekā par to pašu Latvijā.

Tomēr šim valūtas pirktspējas salīdzinājumam ir viens iedzimtais grēks: sociālā faktora ignorēšana. Lai zinātniski pamatoti runātu par lata nenovērtēšanu attiecībā pret Rietumu valūtām, būtu jāsalīdzina reālā darba alga, sociālās palīdzības izmaksas (pensiju un bezdarba pabalsta lielums, bezmaksas medicīnas un medikamentu īpatnējais svars, pabalsti bērniem, invalīdiem, trūcības pabalsti līdz minimālam dzīves līmenim). Ja salīdzināsim pēc šiem rādītājiem Latviju ar Rietumu valstīm, lata pārāk zema novērtēšana pret dolāru un eiro izgaisīs kā rīta migla.

Arī Eiropas Centrālā banka esot vienisprātis ar E.Repši un jautā: kā, iestājoties Eiropas Savienībā un Eiropas monetārā ūnijā, Latvija panāks cenu izlīdzināšanu, ja valūtas kurss paliks nemainīgs? Dīvains jautājums. 12 eirozonas valstīm ir 12 cenu sistēmas, 11 nacionālās valūtas kursi pret eiro, un neviens EMS par to neuztraucas. Latvijas Banka grib cenas ar Rietumiem izlīdzināt. Gatavs arī plāns: ar pakāpenisku, lēnu, gandrīz nemanāmu inflāciju cenas celt, algas kāpināt. Cik gadu cenu un sociālo izmaksu izlīdzināšanai vajadzīgs starp Latviju un attīstītām Rietumu valstīm, nezina ne E.Repše, ne labākie prognozētāji. Skaidrs ir viens: tas līdz ar IKP pieaugumu prasīs vismaz vairākus gadu desmitus. Vai varam tik ilgi gaidīt?

Lēna inflācija nav ceļš uz eiro. Latvijā 2001. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri inflācija sasniedza jau 3,1%. Apgalvot, ka to gandrīz nemanīs, var tikai cilvēks, kas nav bijis trūcīgā pensionāra vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja ādā. Teorija, ka lats ir pēc kursa pārāk zemu novērtēts, ir abstrakta teoretizēšana jeb tukšu salmu kulšana. Atbildīgs Latvijas Bankas darbinieks melns uz balta uzrakstījis, ka šī problēma Latvijas iedzīvotājus neskar (ja tie nemaina latu pret Rietumu valūtu, lai tur Rietumos to tērētu). Visaugstais lata kurss ir un būs sprungulis eksporta riteņos un plaši paver vārtus importam. Tas, ka imports Latvijā, pēc pēdējiem publicētajiem datiem, 1,75 reizes pārsniedz eksportu, noticis ne bez LB monetārās politikas palīdzības.

Mūžsenais jautājums: ko darīt?

Daži valsts statistikas dati pārdomām. 30,1% Latvijas eksporta un 40% importa 2001. gadā bija ar eirozonas valstīm. Nosacīti šo ārējās tirdzniecības apgrozību apkalpo eiro. Šie dati ir visai neprecīzi, ko nosaka lata visaugstais kurss, ir nepieciešami pārrēķini: eiro Ž nacionālajā valūtā Ž latos. Tā izriet no statistikas krājuma “Latvijas makroekonomiskie rādītāji” 2001/2, 88.–93. lpp. ES valstis, kas pagaidām atturējušās pāriet uz eiro (Lielbritānija, Dānija, Zviedrija), dod latos 31,1% eksporta un 12,6% importa. Visaugstākais īpatnējais svars ir ASV dolāram: 40,9% eksportā, 38,9% importā. Kaut kāds daudzums eiro ietverts rādītājā “Pārējie”, jo no 12 “Eirozemes” valstīm mūsu statistiķi latos aprēķinājuši tikai eksporta un importa īpatnējo svaru piecām valstīm (Vācijai, Francijai, Itālijai, Nīderlandei, Somijai).

Kāda ir perspektīva? Jau pēdējie publicētie dati (2001. gada janvāris — decembris) liecina, ka Eiropas Savienības valstis nodrošina latos 62% eksporta un 52% importa. Var prognozēt, ka pēc kāda laika visas vai gandrīz visas ES valstis būs pārgājušas uz eiro. Tuvāko 10 gadu laikā ES un līdz ar to arī “Eirozeme” pieaugs līdz 25 valstīm ar iespējamo eiro īpatnējo svaru līdz 85% Latvijas eksportā un 80% importā. Svarīgi, ko pašlaik importē par ASV dolāriem. Runa galvenokārt ir par kurināmo (naftas produktiem, gāzi). Eksportē — tranzītkravas. Tātad dolāros nosaka izdevumus un ieņēmumus, kas būtiski iespaido Latvijas tautsaimniecības struktūru. Nākotnē nosacījumi var mainīties. Kāda monetārā politika ir optimāla patlaban un priekšdienās? Iespējas ir vairākas.

Pirmā: reaģēt nereaģējot. Tas ir — neko nemainīt. Latu paturēt neoficiāli piekaltu pie SDR pēc nemainīgā kursa 1 SDR = 0,7997 Ls. Šāds konservatīvisms nodrošina Latvijas makroekonomikai noteiktu stabilitāti, svarīgu proporciju saglabāšanu. Par to, ka lata stabila saite ar SVF starptautisko norēķinu vienību SDR nekādi nav bremze Latvijas straujākai attīstībai, liecina pēdējo divu gadu IKP krietni ātrākie attīstības tempi. 2000. gadā IKP izaugsme līdzinājās 106,6%, 2001. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada salīdzināmo periodu pieaugums statistiski fiksēts + 8,3%, II ceturksnī pat 9,2%. Iepriekšējā gada prognoze pārsniedz visoptimistiskākos vērtējumus.

Pēdējā SDR valūtas groza mūžs noteikts līdz 2006. gadam. Vai tas nozīmē, ka latam jābūt piesaistītam šim grozam visā tā mūža garumā? Nebūt ne! Lata saite ar SDR ir neoficiāla, to noteic tikai Latvijas Bankas lēmums bez Saeimas tiesiskā akta. Tas dod LB rīcības brīvību, mainoties situācijai, iespēju bez garas birokrātiskās procedūras pāriet uz citu lata kursa noteikšanas variantu.

Pārejas iespēja uz eiro varētu būt visu SDR valūtu, t. sk. arī ASV dolāru, pārrēķinot eiro, saglabājot kursu 1 SDR = 0,7997 lati, tautsaimniecības stabilitātes vārdā. Šim variantam ir vārīgs Ahilleja papēdis: dolāra kurss pret eiro. Kā zināms, šis kurss ir peldošs. Bet SDR grozā tam jābūt fiksētam.

Nākamā, trešā iespēja: latu piesaista eiro. Lata kurss svārstīsies līdz ar eiro kursa svārstībām pret ASV dolāru. Pret EMS valstu eiro lata kurss būs fiksēts un stabils. Jāatgādina, ka naftas produktus un gāzi, arī tranzītu galvenokārt apmaksā ASV dolāros. Konvertējot latu ar dolāra starpniecību eiro, radīsies ne visai tīkamas lata kursa svārstības pret eiro. Šeit būtu jāvadās no mazākā ļaunuma principa. Vai attaisnosies Lietuvas lita piesaiste eiro, to rādīs nākotne. Šī varianta ieviešanas nosacījumi — ievērojami gan eksportā un sevišķi importā norēķinu pieaugums eiro, kā arī dolāra kursa stabilizācija pret eiro.

Ceturtā iespēja: Latvija tiek uzņemta kā pilntiesīga locekle Eiropas Savienībā. Vienlaikus pēc pozitīvas tautas nobalsošanas Latvija varēs kļūt arī par EMS dalībvalsti. Jāatsveicinās no lata, un pēc stabilas fiksētas attiecības notiek pāreja gan bezskaidras, gan skaidrās naudas norēķinos uz eiro. Nezaudējot savu suverenitāti, Latvija kļūst par “Eirozemes” valsti. Latvijas Banka kaļ viena un divu eiro monētas un 50, 20, 10, 5, 2, 1 centa monētas ar nacionālu simboliku aizmugurē. Šo monētu emisiju Latvijā kontrolē Eiropas Centrālā banka. Eiro daudzumu emitē Eiropas Centrālā banka, kas eirozonas zemē ir atbildīga, lai naudas daudzums apgrozībā atbilstu tautsaimniecības vajadzībām, lai nepieļautu pieprasījuma inflāciju vai eiro trūkumu. Latvijas Banka paliek. Tās prezidents ir Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis. Latvijas Banka ar savām analīzēm ir Eiropas Centrālās bankas atbildīgs konsultants eiro emisijai Latvijas vajadzībām. Latvijas Bankas funkcijas tautsaimniecībā pamatos paliek. Eiropas Centrālajai bankai savukārt būs sava loma valsts kredīta procentu likmju noteikšanā un budžeta deficīta iegrožošanā.

Piektā iespēja: Baltijas variants. Īpašs mehānisms vairākos posmos veido Baltijas vienotu valūtu. Rietumos trīs Baltijas valstis bieži aplūko kā vienotu veselu. Tāpēc Baltijas mazā integrācija var būt visai vēlama. Bet jāšaubās, vai šis variants var kļūt par realitāti. Padomāsim par valūtu attiecībām 2001. gada decembrī: 1 USD = 4 liti = 17,52 kronas = 0,632 lati. Lai izveidotu vienotu Baltijas valūtu, piemēram, 1 baltu, viena valūta jādevalvē (lats), cita — jārevalvē (lits un krona). Bet tas neatbilst šo valstu interesēm, draud izjaukt līdzsvaru un sagraut stabilitāti. Var iet pa eiro iemīto taku: trīs Baltijas valstu baltiem ir savstarpēji fiksēti dažādi kursi, tātad atšķirīga pirktspējas paritāte. Kad Baltijas valstis pēc iestāšanās ES uzņems arī EMS, šos atšķirīgos kursus ievēros, pārejot uz eiro. Viens nozīmīgs solis jau būs sperts — atteikšanās no nacionālajām valūtām un eiro vispārējā lietošana.

Ko ieteikt tagad mūsu uzņēmējiem eksportētājiem, kas par preču piegādēm saņem eiro? Pirmkārt, pacietību. Lata kurss pret eiro var turpmāk celties, un tad eksportētāji būs ieguvēji. Otrkārt, slēdzot līgumus, jāvienojas par apmaksas kārtību eiro pie mainīga lata kursa pret eiro. Treškārt, darījums jāapdrošina pret lata kursa svārstībām jeb kursa risku. Tas sadārdzinās eksportpreču cenu vai mazinās peļņu. Bet labāk zaudēt mazumiņu nekā ciest prāvus zaudējumus. Ceturtkārt, pazemināt eksportpreču izmaksas, pārejot uz visjaunāko tehniku un tehnoloģiju. Tas prasīs investīcijas, bet tas ir galvenais Latvijas tālākajā augšupejā. Pie tēvu tēvu tehnoloģijas visrafinētākā lata kursa izmaiņa nevarēs būt glābšanas riņķis: iegūs eksportētāji, zaudēs importētāji — un otrādi. Tikai radikāls ražošanas progress spēj nest labumus visiem, visai Latvijas tautai.

1. tabula

ASV un eirozonas svarīgākie ekonomiskie rādītāji 1999. gadā