Lai pensionārs varētu kāpt vilcienā ne tikai svētkos

29. martā mēs saņēmām Lieldienu dāvanu no Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības — no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā pensionāri visos iekšzemes vilcienos 150 km attālumā varēja braukt ar piecdesmit procentu atlaidi. Otrus 50% samaksāja Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrība. Izrādījās, ka Rīgā vien šo iespēju izmantojuši vairāk nekā divarpus tūkstoši pensionāru, bet Rīgas iecirknī pārdoti četrarpus tūkstoši biļešu ar atlaidi.

Par ko tas liecina? Par to, ka pensionārs grib braukt ar vilcienu. Grib, bet nevar to atļauties. Un vēl tas liecina, ka 50% viņš tomēr sagrabinātu.

Tad man ir jautājums Rīgas domei: ja Rīgas dome pilsētas sabiedriskajā transportā dod 50% atlaides maznodrošinātajiem pensionāriem, tad kālab šīs atlaides attiecas tikai uz autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem? Arī elektrovilcieni taču izvadā pasažierus pa pilsētu. Kāpēc maznodrošinātais pensionārs, kuram pa pilsētu izdevīgāk pārvietoties ar elektrovilcienu, nevar saņemt tādu pašu atlaidi? Ja viņam ir jābrauc uz Imantu, Zolitūdi, Ziemeļblāzmu, Sarkandaugavu, Brasu, Šķirotavu, viņš izvēlēsies elektrovilcienu. Un vēl jo vairāk, ja viņa brauciena galapunkts ir Vecāķi, Saulkrasti, Dārziņi, Pabaži. Kāda tad patiesībā ir atšķirība? Kāpēc Rīgas dome nevarētu apmaksāt šo atlaidi pēc tā paša principa, kā tas notiek ar autobusu firmām, Tramvaju un trolejbusu pārvaldi? Kā zināms, Rīgas domes Satiksmes lietu komiteja no 1. aprīļa ir ieviesusi atlaides pilsētas sabiedriskajos transportlīdzekļos gan mēnešbiļetēm, gan biļetēm vienam braucienam tiem nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 65,2 latus.

Un tagad nākamais jautājums: ar ko gan maznodrošinātais pensionārs citos Latvijas rajonos atšķiras no tāda paša pensionāra Rīgā? Pašvaldībām ir jādomā par to, kā nodrošināt pensionāram iespēju nokļūt Rīgā — kaut tādēļ, ka te atrodas centrālās medicīnas iestādes. Un ne jau tas vien. Iespēja brīvi pārvietoties daudziem maznodrošinātiem pensionāriem ļautu iegādāties lētākus produktus vai kaut ko izaudzēt mazdārziņā.

Un kāpēc gan lai maznodrošinātais pensionārs, kurš dzīvo, piemēram, Daugavpils, Rēzeknes vai Valmieras rajonā, nevarētu ar vilcienu aizbraukt uz rajona centru par puscenu?

Ir jāatbalsta Dzelzceļnieku arodbiedrības iniciatīva, kuru tā parādīja 29. martā, lai pensionārs ne vien svētku reizē, bet arī ikdienā izmantotu vilcienu, un teikt paldies savai pašvaldībai par viņam doto iespēju, par viņa vajadzību izpratni.

Jānis Porietis, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs