Par Baltijas valstu izglītības ministru tikšanos

29. un 30. martā Otepē, Igaunijā, tiksies Baltijas valstu izglītības ministri un ministriju delegācijas. Piedalīsies Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Lietuvas izglītības ministrs Aļģirds Mankevičs un Igaunijas izglītības ministrs Tenis Lukass. Tikšanās laikā katras valsts delegācija iepazīstinās ar aktuālajiem izglītības attīstības jautājumiem. Tiks pārrunāta informācijas apmaiņa par mācību programmu izstrādi un novērtēšanu, salīdzināta Baltijas valstu eksaminācijas sistēma. Tiks pārrunāti jautājumi par Baltijas un Ziemeļvalstu augstākās izglītības telpu un citi starptautiskās sadarbības jautājumi.

Paredzēts, ka Baltijas valstu ministri parakstīs starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un augstskolu mācībspēku apmaiņu starp Baltijas valstīm.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju pārstāv delegācija 11 cilvēku sastāvā.

Ideja izveidot Baltijas kopīgo izglītības telpu radās jau 1997. gadā, kad arvien vairāk izkristalizējās Baltijas valstu mērķis nākotnē iekļauties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet Baltijas kā reģiona sadarbība ar Ziemeļvalstīm kļuva arvien ciešāka. Bija skaidrs, ka Eiropai daudzās jomās ir vienota politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Kļuva aktuālas Eiropas Savienībā jau pastāvošās pilsoņu pamattiesības, piemēram, brīva darbaspēka kustība, no kuras izriet arī nepieciešamība radīt lielākas iespējas brīvi piekļūt kvalitatīvai izglītībai.

Viens no Baltijas valstu mērķiem izglītības sadarbībā ir veidot kopīgu izglītības telpu ar Ziemeļvalstīm. Tajās kopīgā izglītības telpa radīta un ar līgumiem nostiprināta 90. gados.

Tā kā trīs Baltijas valstu izglītības sistēmās diezgan nozīmīga izglītības pakāpju šķirtne ir starp skolās sniegto izglītību (pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas izglītības) un augstskolu izglītību, tad, līdzīgi kā tas ir Ziemeļvalstīs, tika nolemts nodalīt sadarbību vispārējā vidējā un vidējā profesionālajā izglītībā no sadarbības augstākajā izglītībā, attiecīgi slēdzot divus līgumus. Līgums par kopīgas izglītības telpas izveidi vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei) tika parakstīts 1998. gada 10. jūlijā, līgums par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidi – 2000. gada 8. decembrī. Kopīgās izglītības telpas izveides procesu papildina līgums par akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu Baltijas valstu starpā (parakstīts 2000. gada 11. februārī), kas konkretizē Lisabonas konvencijas normas mūsu valstīs.

Pašlaik triju Baltijas valstu izglītības ministrijas ir sagatavojušas parakstīšanai starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un augstskolu mācībspēku apmaiņu, kuru Baltijas valstu izglītības ministri parakstīs 30. martā Tartu. Šis starpministriju līgums darbosies jau noslēgtā starpvalstu līguma par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidi ietvaros. Baltijas valstu ministrijas ar konkrētiem nosacījumiem piešķirs viena otrai zināmu skaitu tā saukto stipendiju mēnešu gan akadēmiskajām studijām, gan zinātniskajam darbam, gan mācībām valodas un kultūras vasaras kursos, kādi jau vairākus gadus tiek rīkoti ikvienā Baltijas valstī. Baltijas augstskolu studenti un pētnieki varēs pieteikties uz šo apmaiņu un stipendijām atklātā konkursā, kuru turpmāk katru pavasari izsludinās katras Baltijas valsts izglītības ministrija. Līgums tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Visi minētie līgumi veido kopīgo izglītības telpu un vienotu tiesisku bāzi, kas sniedz Baltijas valstu iedzīvotājiem lielākas iespējas apgūt kvalitatīvu izglītību ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visās izglītības pakāpēs ne tikai savā, bet arī kaimiņu Baltijas valstīs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļa