Par mežu platībām, kuras paplašinās

Foto: A.F.I.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš:

Valstij nepiederošos mežos izcirstais koksnes apjoms pagājušajā gadā ir mazāks nekā 2000. gadā. Tas ir tāpēc, ka privātajos mežos atjaunošana nenotiek tā, kā to prasa meža likums, kas koku ciršanu saista ar izcirtumu atjaunošanu. Tiem, kas izcirsto mežu nav atjaunojuši laikā, galvenās cirtes apliecinājums mežniecībās netiek izsniegts. Saimniecību mežos, kurām izcirtumu neatjaunošanas dēļ cirst ir liegts, atrodas 22 miljoni kubikmetru koksnes.

Pagājušajā gadā valstī bija ap 9000 saimniecību, kas mežu neatjaunošanas dēļ nevarēja saņemt galvenās cirtes apliecinājumu. Šogad šādu saimniecību jau būs 13 000. Tomēr pērn no 9000 saimniecībām 8 procenti mežu lietas pacentās sakārtot un izcirtumus apmežoja. Šajā sezonā savu mežsaimniecību sakārtoja vēl kādi 4 procenti meža īpašnieku.

Latvija mēģina atrast savu vietu starp liberālu pieeju īpašuma apsaimniekošanas regulācijā un strikti determinētu saimniekošanu, kur likums pilnībā nosaka, kas jādara. Salīdzinot ar iepriekšējiem likumiem, kas diktēja priekšā, kā ir jāstrādā, jauno mežu likumu es uzskatu par lielu sasniegumu.

Taču es ar nožēlu konstatēju, ka neapzinīgo meža īpašnieku dēļ mežsaimniecību regulējošie normatīvie akti tiek padarīti stingrāki un ar tiem cenšas valsts regulāciju ieviest no jauna. Piemēram, koku ciršanas noteikumi, kurus izdeva agrāk, neregulēja koku izlases ciršanas kārtību, bet dabas aizsardzības noteikumos minēts, ka šo cirti var veikt ne biežāk ka reizi piecos gados. Tas tika darīts tāpēc, ka vīri, kuriem neatļāva cirst kailcirti, izlases cirtes vietā vienā gadā nocirta meža vienu pusi, otrā - otru.

Likumus, aizsargājot savas intereses, rada pati sabiedrība. Diemžēl visi vēl nav gatavi akceptēt liberālus spēles noteikumus. Man būtu ļoti liels prieks dzīvot valstī, kurā nebūtu meža likuma. Tad es varētu izpausties kā profesionālis.

Stāvoklis mežu zagšanas jomā nepasliktinās. Pagājušajā gadā konstatēts 2931 pārkāpums, kurā patvaļīgi nocirsti 209 000 kubikmetri koksnes - aptuveni tikpat, cik gada laikā pārstrādā viena vidēji liela zāģētava. Valsts mežos nelikumīgo ciršanu skaits samazinājies par 44 procentiem, pārējos mežos - par 21 procentu. Privātajos mežos nelikumīgi nocirstais koksnes apjoms palicis tāds pat, bet valsts mežos samazinājies par vairāk nekā trešo daļu. No kopējā pārkāpumu skaita tikai nepilnos divos procentos meža nelikumīga ciršana notikusi vietās, kur izsniegta ciršanas atļauja. Visbiežāk tas noticis gadījumos, kad cilvēks, saņēmis atļauju kopšanas cirtei, ņēmis un nokopis visu pa tīro.

Visvairāk mani šobrīd satrauc Kuldīgas, Ventspils un Gulbenes rajons, kur, pārkāpjot likumu, tiek izcirsti vairāk nekā desmit procenti koksnes. Salīdzinoši Ludzā, Krāslavā un Rēzeknē šis procents ir no 0,4 līdz 3.

Mēs apzinājām valstī 1350 zāģētavas. Gulbenes rajonu mēs izvēlējāmies par vietu, kur Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Valsts meža dienesta speciālistiem apsekoja zāģētavas. Akcijas rezultātā es guvu pārliecību, ka viens no cēloņiem, kas veicina patvaļīgu koku ciršanu jeb zagšanu, ir tas, ka no valsts puses koksnes pārstrādes vietās netiek pieprasīta viegli pārbaudāma koksnes izcelsmes dokumentācija. Bija gadījumi, kad zāģētavā par koksni vispār nebija nekādu dokumentu, bet veči, kas tur strādāja, apgalvoja, ka ienākuši tikai uz brītiņu pasildīties, kamēr priekšnieks ar visiem papīriem esot mežā. Kamēr būs šāda iespēja zagtu koksni pārdot, meža nelikumīga ciršana nesamazināsies. To pašu saka uzņēmēji, kas nevar atļauties tā strādāt un kuriem negodīgie uzņēmēji, nemaksājot nodokļus, rada negodīgu konkurenci.

Pagājušajā gadā lauksaimniecības zemēs cilvēki iestādīja apmēram 600 ha meža, mežam nākuši nost un citos lietojuma veidos transformēti apmēram 300 ha meža zemes. Platības, kuras tiek izcirstas, no meža fonda netiek norakstītas. Šajās zemēs vienkārši viena koku paaudze nomaina citu, mežs zudumā neiet. Taču reāli mežam klāt nāk desmiti un simti tūkstoši hektāru pamestas lauksaimniecības zemes, kura apmežojas.

Šis process nav unikāls. Latvijas meža vēstures grāmatās ir aprakstīts, ka pēc katriem lieliem kariem vai sērgām cilvēki Latvijā gājuši mazumā, bet mežs vairumā.

“LAUKU AVĪZE”