Gaidot Turcijas prezidentu

15.aprīlī valsts vizītē ierodas Turcijas prezidents

Pirmdien, 15.aprīlī,

Latvijas Republikā valsts vizītē ieradīsies Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers ar Semru Sezeras kundzi.

Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers

Valsts vizīte ilgs divas dienas. Tās laikā augstais viesis tiksies ar mūsu valsts augstākajām amatpersonām un apspriedīs abu valstu attiecības, kā arī aktuālus starptautiskos jautājumus.

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks pirmdien, 15. aprīlī, pusvienos dienā Pils laukumā. Atbilstoši protokolam valsts vizīte turpināsies ar parakstīšanos Goda viesu grāmatā Rīgas pils Ģerboņu zālē. Pēc tam notiks abu valstu prezidentu un viņu dzīvesbiedru saruna Zelta zālē, tad prezidentu un delegāciju sarunas Ģerboņu zālē un abu valstu prezidentu preses īssaiets. Pēcpusdienā paredzēta ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Tad Turcijas prezidents piedalīsies ārlietu ministra Induļa Bērziņa rīkotās pusdienās. Vēlāk augstais viesis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un iepazīsies ar Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju. Vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts vakariņas Melngalvju namā.

Otrdien, 16.aprīlī,

no rīta Turcijas prezidents tiksies ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Pēc tam augstais viesis dosies uz Rīgas domi, kur tiksies ar domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un domniekiem. Pēc pastaigas pa Vecrīgu dosies uz Cēsīm.

Ahmets Nedždets Sezers

(Ahmet Necdet Sezer) dzimis 1941. gada 13. septembrī Ajonā. 1962. gadā ieguvis bakalaura grādu Ankaras Universitātes Juridiskajā fakultātē un tajā pašā gadā Ankarā sācis tiesneša karjeru. Pēc karadienesta strādājis par tiesnesi Didžlē, vēlāk par uzraudzības tiesnesi Augstākās apelācijas tiesā Ankarā.1978. gadā ieguvis maģistra grādu civiltiesībās Ankaras Universitātē. 1983. gadā ievēlēts par Augstākās apelācijas tiesas tiesnesi. 1988. gadā nozīmēts par Konstitucionālās tiesas tiesnesi.1998. gadā ievēlēts par Turcijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju. 2000. gada 5. maijā Turcijas Lielajā nacionālajā sapulcē ievēlēts par Turcijas desmito prezidentu. Šos pienākumus pilda kopš 2000. gada 16. maija. Precējies, ir trīs bērni.

Par ritmiskām Latvijas un Turcijas attiecībām

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta paziņojumā vizītes sakarā uzsvērts, ka Latvijas un Turcijas divpusējās attiecības “ir labas un to attīstībā ir vērojama pozitīva dinamika. Latvijas un Turcijas attiecībās noteicošais ir kopējs mērķis par vienotas Eiropas izveidi. Gan Latvija, gan Turcija ir Eiropas Savienības kandidātvalstis. Turcija atbalsta Baltijas valstu iestāšanos Ziemeļatlantijas organizācijā (NATO)”.

Starp Latviju un Turciju izveidojies labs politiskais dialogs. 1997. gadā notikusi abu valstu prezidentu valsts vizīšu apmaiņa. 2000. gadā Latviju apmeklēja Turcijas parlamenta delegācija, ārlietu un aizsardzības ministri. Savukārt pērn oficiālā vizītē Turciju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs. Latvijas parlamentārieši un aizsardzības ministrs ir viesojušies Turcijā. 2001. gada decembrī Saeimā izveidota Latvijas un Turcijas parlamentārās sadarbības grupa. Kopš 1997. gada notiek Latvijas un Turcijas ārlietu ministriju ikgadējas politiskas konsultācijas, kā arī regulārs dialogs drošības politikas un militārajos jautājumos starp abu valstu ārlietu un aizsardzības resoriem.

Latvijas un Turcijas diplomātisko attiecību vēsture aizsākās 1925. gadā, kad Turcija atzina jaunizveidoto Latvijas valsti. Turcija nekad nav atzinusiLatvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas abas valstis diplomātiskās attiecības atjaunoja 1992. gada 22. oktobrī. Latvijā kopš 2000. gada 30. maija akreditēts Turcijas vēstnieks Ali Nazims Belgers ar rezidenci Viļņā. Latviju Turcijā kopš 2001.gada 14. februāra pārstāv vēstnieks Ivars Pundurs ar rezidenci Rīgā. Latvija ir iecēlusi arī goda konsulu Stambulā Ahmetu Arbatli.

Latvijas un Turcijas savstarpējai tirdzniecībai piemīt ievērojams tālākās attīstības potenciāls. 2001.gadā Latvija uz Turciju eksportēja preces par 2,94 miljoniem ASV dolāru jeb 0,15% no kopapjoma un importēja preces par 17,56 miljoniem ASV dolāru jeb 0,5% no kopapjoma (attiecīgi četrdesmit otrā un divdesmit septītā vieta valstu sarakstā). Faktiskās investīcijas līdz 2002.gada martam bija 4,46 miljoni ASV dolāru. Latvijā reģistrēti sešpadsmit uzņēmumi ar Turcijas kapitālu. 2000. gada 1. jūlijā spēkā stājās Latvijas un Turcijas brīvās tirdzniecības līgums, kas nodrošina stabilu līgumtiesisku pamatu ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Latvijas delegācijas regulāri apmeklē starptautisko Izmiras gadatirgu. 1998. un 2000.gadā Latvijas delegāciju vadīja ekonomikas ministri Laimonis Strujēvičs un Aigars Kalvītis.

Protams, Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Turciju aizsardzības jomā, īpaši ievērojot tās NATO dalībvalsts statusu. Notikušas abu valstu aizsardzības ministru un vairākas amatpersonu savstarpējas vizītes, Latvijas virsnieki regulāri papildina zināšanas militārajos kursos Turcijā, tiek izskatītas iespējas Latvijas pārstāvjiem piedalīties plašāka mēroga militārajās mācībās Turcijā. Latvijas un Turcijas militārie spēki piedalās kopīgajās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā. Turcija ir viena no vadošajām valstīm Afganistānas stabilizēšanas un atjaunošanas procesā.

Starp abām valstīm jau noslēgta virkne nozīmīgu juridisku dokumentu: valdību vienošanās par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas laukā (spēkā kopš 1997. gada); līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību (spēkā kopš 1997. gada); līgums par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (spēkā kopš 1999. gada); brīvās tirdzniecības līgums (spēkā kopš 2000. gada) un līgums par gaisa satiksmi, spēkā kopš 2000. gada, kā arī līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem; līgums par sadarbību tūrisma jomā un valdību nolīgums jūrniecības jomā, kas vēl nav stājušies spēkā. Ierosināts klasificētas informācijas aizsardzības līguma projekts un līguma projekts par sadarbību muitas lietās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors