No rīdziniekiem viņš zvaigznēm bijis vistuvāk

Tikšanās ar kosmonautu Anatoliju Solovjovu Zinātņu akadēmijā

Vakar, 11.aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijā kosmonauts, rīdzinieks, Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas loceklis Anatolijs Solovjovs saņēma LZA Atzinības rakstu un piemiņas medaļu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē vakar, 11. aprīlī, Kosmonautikas dienas priekšvakarā, notika tikšanās ar rīdzinieku — kosmonautu Anatoliju Solovjovu un viņa dzīvesbiedri Natāliju Solovjovu. LZA prezidents Jānis Stradiņš, iepazīstinot ar slaveno viesi, kura kontā ir 5 lidojumi un 16 darba reizes atklātā kosmosā, uzsvēra Rīgas kā kosmosa pētījumos iesaistītas pilsētas nozīmi. Ar Rīgu saistās F. Candera un M. Keldiša vārdi, LZA zinātnieki piedalījušies jaunu kosmosa apgūšanā lietojamu materiālu izveidē, LU zinātnieki iesaistījās Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanā, sekmīgi darbojas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Līdzās citu slavenu rīdzinieku vārdiem A. Solovjova vārds izskanēja arī Rīgas 800 gadu jubilejā. Par nopelniem kosmosa apgūšanā cilvēces labā LZA prezidents pasniedza kosmonautam Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas loceklim LZA Atzinības rakstu un piemiņas medaļu.

Kosmonauta dzīves rīts sākās Bolderājā strādnieku ģimenē 1948.gada 16. janvārī, ziemā, kura, kā sacīja A. Solovjovs, pretstatā mūsdienu maigajām ziemām, bija tik auksta un sniegiem bagāta, ka ātrās palīdzības mašīna netika līdz mājai un jaunais pilsonis pasauli ieraudzīja ar kaimiņienes, latviešu sievietes, palīdzību. Skolas gadi pagāja 15. vidusskolā, vakarskolā un aizsākās studijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Universitātē iepazinies ar jauku meiteni, kura pēc septiņiem gadiem kļuva viņa dzīvesbiedre. Tad notika spējš lūzums, “gribējās atrauties no zemes”, interesēm nosveroties uz aviācijas pusi — mācības Čerņigovas augstākajā kara aviācijas skolā, dienests Tālajos Austrumos, līdz 1976. gadā priekšzīmīgais kara lidotājs saņēma uzaicinājumu iestāties kosmonautu sagatavošanas vienībā. Līdz pirmajam 9 dienu un 20 stundu ilgajam lidojumam 1988. gadā no 7. līdz 17. jūnijam kosmosa kuģī “Sojuz TM– 5” un kosmiskajā stacijā “Mir” pagāja 12 saspringta darba gadi, gatavojoties divās programmās — “Buran” un starptautiskajā kosmonautu programmā.

Pēc pirmā lidojuma tajā līdzpaņemtais F. Candera portrets tika nodots F. Candera muzejam. A. Solovjovs ir lidojis kopā ar Bulgārijas, Sīrijas un ar ASV kosmonautiem pēc speciālas apmācības L. Džonsona kosmonautu sagatavošanas centrā. Tas bija jau ceturtais lidojums, šoreiz kopā ar ASV astronautiem kuģī “Atlantis”. Vēlāk viņam nācās gatavoties kopā ar franču kosmonautiem, kuru zinātnisko programmu nevarēja izpildīt kosmiskās stacijas “Mir” tehniskā stāvokļa dēļ.

Kosmonauts rīdzinieks Anatolijs Solovjovs ar kundzi un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

A. Solovjovs sarunā atzina, ka viņam nepatīk vārds “rekords”, tā vietā viņš labāk teiktu — sasniegums. Un tomēr — atklātajā kosmosā nostrādātās 43 stundas un 24 minūtes ierindo viņu pirmajā vietā. Apgūtas 14 dažādu tipu lidmašīnas, veikts vairāk nekā 140 lēcienu ar izpletni — un tas viss darbā, kurš Rīgas zēnu aizveda “tuvajā kosmosā”.

Simpātiskas ir viņa domas, ka arī katram humanitāro zinātņu pārstāvim vajadzētu iegūt tehnisko izglītību. “Kosmosā man veicās,” sacīja A. Solovjovs, “visi lidojumi bija piepildīti ar labu zinātnisko programmu, bija interesanti eksperimenti materiālu zinātnēs, bioloģijā, mēs vērojām embriju attīstību bezsvara apstākļos, mēģinājām inkubēt paipalu olas, audzējām dažādas kultūras, izdarījām izmēģinājumus, lai izskaidrotu, kā rodas planētas, izdarījām medicīniskus eksperimentus — kā dzīvot kosmosā, jo tā ir ļoti agresīva vide. Visus asins paraugus vajadzēja ņemt pašiem. Lidojot pāri Krievijas vai ASV teritorijām, varējām konsultēt pētniekus uz Zemes. Lidojumam ir ļoti stingrs saraksts, taču iztikt bez kontaktiem ar cilvēkiem uz Zemes nav iespējams. Tā ir relaksācija. Sarunās ar amatieru radiostacijas palīdzību ieguvām draugus visā pasaulē, saņēmām informāciju. Mums bija kāda ļoti aktīva līdzjutēja Austrālijā, un, tā kā viņa zināja, ka esmu rīdzinieks, viņa uzaicināja uz sakaru seansu savu paziņu latvieti Aldu. Liels bija viņas pārsteigums un aizkustinājums, kad viņa dzirdēja kādus vārdus latviešu valodā un latviešu dziesmas melodiju.

Jāatzīmē, ka kosmonauta dzīvesbiedre N. Solovjova strādāja Zvaigžņu pilsētiņā, izdarot aprēķinus, gatavojot trenažierus, modelējot situācijas, tā sakot, uz Zemes.

Jautāts par stacijas “Mir”, kuras korpusu viņš vairākkārt pētījis, likteni, kosmonauts atzina — “tā bija kā skaista zvaigzne, kurā ieliktas ļoti daudzu cilvēku ļoti dziļas domas”. Šis objekts tapa daudzu gadu laikā, tā bija lieliska izpētes vieta zinātniekiem, kuri nodarbojās ar materiālu zinātnēm. Stacijai kādreiz savs darbs bija jābeidz, un to iespaidoja arī jaunās tehnoloģijas, kuras veidojās uz Zemes. Galvenais stacijas iznīcināšanas cēlonis — nespēja tikt galā ar divām programmām.

Vaicāts par galvenajām sajūtām, A. Solovjovs atklāja — satikos ar daudziem cilvēkiem, izgāju labu skolu. Mēs mācījāmies un gatavojāmies atrast optimālo risinājumu, ja radīsies kāda problēma. Orbīta ir tikai 400—450 km no Zemes, tas ir tuvais kosmoss. Bet Zeme bez robežām — cik skaists un iespaidīgs skats!

Ilga Tālberga  — “Latvijas Vēstnesim”