Kad mēģinājums pievērt Rīgas vārtus laimes meklētājiem cieta neveiksmi

Par migrācijas ierobežošanas 1957.–58. gada centieniem Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.55, 11.04.2002.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka vietnieka J.Cimdiņa lūgums Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekam V.Kreitusam sagatavot dokumentus par iebraucēju pierakstīšanu Rīgā

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes Slepeni

izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekam Nr. 806/424s

biedram V.Kreitusam 1958. gada 12. maijā

 

Pēc Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka P.Ļitvinova norādījuma ar šo tiek nosūtīts izraksts no PSR Savienības Ministru Padomes Prezidija komisijas 1958. gada 28. aprīļa sēdes protokola jautājumā par savienoto republiku ministru padomju un vietējo varas orgānu lēmumu pieņemšanu, kuri nosaka dažādus ierobežojumus, kādi nav paredzēti PSRS Ministru Padomes 1953. gada 21. oktobra lēmumā Nr. 2666–1124 un “Nolikumā par pasēm”, kā arī PSRS ģenerālprokurora ziņojuma kopiju par minēto jautājumu un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projektu.

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvalde lūdz Jūs ar minētajiem dokumentiem iepazīstināt Latvijas KP Rīgas pilsētas komitejas sekretāru biedru E.Berklavu, kā arī dot slēdzienu par lēmuma projektu un iesniegt vēstules projektu PSRS Ministru Padomei jautājumā par to personu pierakstīšanas ierobežošanu, kuras Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām.

Visu materiālu ar Jūsu slēdzienu un vēstules projektu lūdzu iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei ne vēlāk kā 1958. gada 20. maijā.

Pielikumā: minētais uz 5 lapām (mūsu izejošais 806s) — jāatdod atpakaļ.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks J.Cimdiņš

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1200. l., 238. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka V.Kreitusa ziņojums par pierakstīšanas stāvokli Rīgā

Slepeni

Nr. 110s

Latvijas PSR LPSR Rīgas pilsētas

Ministru Padomes priekšsēdētājam darbaļaužu deputātu padomes

biedram V.Lācim Izpildu komiteja

1958. gada 20. maijā

Atbildot uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1958. g. 12. maija vēstuli

Nr. 806/424s jautājumā par Rīgas pilsētas izpildu komitejas

1957. g. 17. maija lēmuma Nr. 281 “Par pasākumiem,

lai Rīgas pilsētā nostiprinātu pasu režīmu” atcelšanu

 

Pēckara gados Rīgas pilsētā dislocētā rūpniecība ir izaugusi vairākas reizes, sakarā ar ko pilsētas iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pirmskara līmeni, ir palielinājies 2 reizes.

Tajā pašā laikā sakarā ar to, ka ministrijas un resori ir neapmierinoši izpildījuši jauno dzīvokļu celtniecības plānu, dzīvojamā fonda pieaugums šajā pašā laikā bija tikai apmēram 7%. Tikai no 1950. līdz 1955. gadam pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās apmēram par 30%, bet dzīvojamais fonds — tikai par 3,7%.

Tik strauja atšķirība starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un jauno dzīvokļu celtniecību ievērojami pasliktināja pilsoņu dzīvokļu apstākļus, stipri samazinājās dzīvojamās platības kvadratūra uz vienu cilvēku, un izveidojās ārkārtīgi smags stāvoklis ar Rīgas iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvojamo platību.

Patlaban liels skaits strādnieku un kalpotāju nav nodrošināti ar dzīvojamo platību. Vairāk nekā 16 tūkstoši ģimeņu vairākus gadus ir dzīvojamās platības piešķiršanas rindā, taču to viņi līdz šim laikam nav saņēmuši. Daudzas ģimenes ir uzskaitē jau 7–8 gadus. Viņu vidū ir tādi, kuri saskaņā ar partijas un valdības lēmumiem ar dzīvojamo platību ir jānodrošina pirmā kārtā: vecie komunisti, reabilitētie, reemigranti, repatrianti, atvaļinātie vai rezervē ieskaitītie virsnieki, avārijas mājās dzīvojošās ģimenes utt.

Reizē ar nepārtraukti pieaugušo pilsoņu skaitu, kurus rajonu izpildu komitejas ir pieņēmušas dzīvojamās platības piešķiršanas uzskaitē, pilsētā bez viņiem ir vēl lielāks pilsoņu skaits, kuriem arī nav savas dzīvojamās platības. Viņi dzīvo kā apakšīrnieki gultasvietās, bet uzskaitē nav uzņemti, jo rajonu izpildu komitejas nevarēja piešķirt dzīvojamo platību tām ģimenēm, kuras ir rindā jau ilgu laiku.

Tāds stāvoklis ar dzīvojamās platības piešķiršanu izraisa pilsoņu lielu neapmierinātību un masveida sūdzības, kuras saņem padomju un partijas orgāni.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju pieauguma analīze parādīja, ka liela daļa no viņiem darbā ierodas no lauku vietām, kā no Latvijas PSR, tā arī no citām brālīgajām republikām, iekārtojas darbā pēc līgumiem, bet, termiņam izbeidzoties, paliek dzīvot Rīgā un atpakaļ neatgriežas. Par to liecina pierakstīšanās skaitļi, pat pēc veiktajiem pasu režīma nostiprināšanas pasākumiem. Tā, piemēram, no kopējā pilsoņu skaita, kuri ieradušies Rīgā, pierakstīti no laukiem 1957. gadā 35,76%, bet 1958. gada 4 mēnešos — 39,95%.

Ievērojams pilsoņu skaits paliek Rīgā pēc dažādu mācību iestāžu un visdažādāko kursu beigšanas.

Daļa pilsoņu nepamet pilsētu pat tad, ja ir ieradušies ārstēties vai ciemos.

Tādā veidā pēckara gados Latvijas galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga no gada gadā un tagad ir gandrīz 1/3 no visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kā nav nevienā citā republikā.

Vienlaicīgi ar smago stāvokli dzīvojamās platības nodrošināšanā ir radušās ļoti lielas grūtības ar darbā iekārtošanu, un ir pat pilsoņi, kuri nestrādā ilgāku laiku, jo nav vajadzības pēc dažādām profesijām un specialitātēm. Stāvoklis ar iekārtošanu darbā var vēl vairāk pasliktināties, ja netiks turpmāk pieņemti mēri, lai novērstu pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugumu uz atbraucēju rēķina no citām vietām.

Rūpniecība ar darbaspēku ir nodrošināta pilnīgi. Piecgadu perspektīvais plāns neparedz Rīgā jaunu rūpniecības uzņēmumu celtniecību.

Izveidojies stāvoklis ar iekārtošanu darbā radīja nepieciešamību katrā pilsētas rajonā organizēt speciālas komisijas, kuras strādā jau 3–4 gadus (komisijas izveidotas saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu).

Pilsētas iedzīvotāju skaita straujais pieaugums radīja ievērojamas grūtības, lai apmierinātu pilsoņu dažādas kultūras un sadzīves vajadzības.

Iedzīvotājiem nepietiek piršu, sadzīves darbnīcu, tirdzniecības tīklu, skolu, slimnīcu, bērnu iestāžu, kino, nav nepieciešamā nodrošinājuma ar pilsētas transportu utt.

Par visiem šiem trūkumiem katru dienu ienāk pamatotas sūdzības, pilsoņu ieteikumi un novēlējumi.

Daudzi pilsoņi savos ieteikumos izvirza jautājumu par pilsētas iedzīvotāju pieauguma ierobežošanu uz iebraucēju rēķina.

Rīgas pilsētas izpildu komiteja, uzmanīgi un vispusīgi izpētījusi radušos stāvokli, iepazinusies ar analoģisku situāciju citās mūsu valsts pilsētās (Kijevā, Minskā, Ļeņingradā, Maskavā) un konsultējusies ar partijas pilsētas organizāciju, nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams nostiprināt pasu režīmu Rīgā.

Šo darbu sāka veikt, sākot ar 1956. gada otro pusi, un 1957. gada 17. maijā pilsētas izpildu komiteja pieņēma lēmumu Nr. 281 “Par pasu režīma nostiprināšanas pasākumiem Rīgas pilsētā”.

Veiktie pasākumi deva savus pozitīvos rezultātus. Tā, piemēram, ja 1955. gadā tika pierakstīts par 12 716 cilvēkiem vairāk, nekā izbrauca no Rīgas, tad 1957. gads deva iedzīvotāju skaita samazinājumu par 10 539.

Šā gada 4 mēnešos pasu režīma nostiprināšanas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3649.

Pilsētas izpildu komitejas 1957. gada 17. maija lēmuma Nr. 281 pamatā ir likts PSRS Ministru Padomes 1953. gada 21. oktobra lēmums Nr. 2666–1124s “Nolikums par pasēm”. Lēmumam ir tikai mērķis — lai milicijas orgāni daudz rūpīgāk, uzmanīgāk un daudz dziļāk izskatītu katru atsevišķu pierakstīšanas gadījumu, lai pilsoņi bez vajadzības un nepieciešamības nepaliktu uz dzīvi Rīgā, jo Rīga, tāpat kā katra pilsēta, var pieņemt un iekārtot tikai tik daudz cilvēku, cik tā var nodrošināt ar dzīvokļu–sadzīves un sociāli kulturālajiem apstākļiem. Lai arī Pilsētas izpildu komitejas lēmuma pirmajā punktā ir teikts, ka visi pilsoņi, kas ierodas Rīgā, ir jāpieraksta uz laiku, faktiski katrā atsevišķā gadījumā pilsoņa lūgums tiek izskatīts pēc būtības un vispusīgi un tiek noformēta pastāvīgā pierakstīšanās, ja tas patiešām ir nepieciešams.

Punktā “3” ir paredzēts aizliegums pierakstīt ģimenes locekļus, kuri no jauna ieradušies Rīgā, pie personām, kurām nav savas dzīvojamās platības, bet ir apakšīrnieki. Taču arī šajā gadījumā šis ierobežojums neattiecas uz dzīvesbiedriem, gados veciem vecākiem un nepilngadīgiem bērniem, t.i., atbilst “Nolikuma par pasēm” 22. punktam.

Pierakstot personas, kuras ierodas Rīgā, tiek ņemti vērā apstākļi un noteikumi, kādi ir paredzēti PSRS Ministru Padomes 1953. gada 21. oktobra lēmumā Nr. 2666–1124s un “Nolikumā par pasēm”.

Par to liecina šādi skaitļi:

Nr.	Pēc kāda iemesla	Pierakstīti	1958. g.
p.k.		1957. g.	(4 mēnešos)
1.	Demobilizētie	4431	1495
2.	Ieradās no ieslodzījuma vietām	1819	385
3.	Viens dzīvesbiedrs pie otra	2909	1352
4.	Gados vecie vecāki pie bērniem
	un nepilngadīgie bērni pie vecākiem	2856	953
5.	Uz mācībām	9200	1340
6.	Ārstēties	1147	348

Pierakstās arī personas, kuras ieradušās ciemos pie radiniekiem vai paziņām, kuras atgriezušās no ilgstošiem komandējumiem, un citi pilsoņi.

Pilsētas izpildu komitejas lēmums par pasu režīma nostiprināšanu Rīgā atbilst PSKP norādījumiem.

Par iebraukšanas ierobežošanu pārpildītās pilsētās vairākkārt norādīja PSKP CK pirmais sekretārs, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs biedrs Ņ.Hruščovs savās runās un uzstāšanās reizēs.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus un to, ka Pilsētas izpildu komitejas lēmumā nav tādu “Nolikuma par pasēm” pārkāpumu, kuri atņemtu pilsoņiem viņu pamatotās tiesības uz pierakstīšanos, kā arī to, ka Rīga tiek pārpildīta, bet lēmuma mērķis ir radīt labākus kultūras un sadzīves apstākļus tiem, kuri jau dzīvo Rīgā, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja lūdz Jūs lūgt PSRS Ministru Padomi piešķirt Latvijas PSR Ministru Padomei tiesības, galvenokārt vadoties no PSRS Ministru Padomes 1953. gada 21. oktobra lēmuma Nr. 266–1124s, veikt papildu ierobežojumus, pierakstot tās personas, kuras no jauna ierodas Rīgā uz pastāvīgu dzīvošanu, ņemot vērā katra pilsoņa būtisko nepieciešamību.

Vienlaicīgi Rīgas pilsētas izpildu komiteja lūdz atļaut līdz tālākiem norādījumiem par pierakstīšanas jautājumiem tāpat vadīties no Pilsētas izpildu komitejas 1957. gada 17. maija lēmuma Nr. 281 “Par pasu režīma nostiprināšanas pasākumiem Rīgas pilsētā”.

Pielikumā: lēmuma kopija.

Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

V.Kreituss

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1200. l., 231., 232., 233., 234., 235. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča ziņojums PSRS Ministru Padomei par norādījumu Rīgas pilsētas izpildu komitejai pārskatīt un izmainīt 1957. gada 17. maija lēmumu

Slepeni

Nr. 806/541s

PSR Savienības Ministru Padomei Rīgā 1958. gada 14. jūnijā

 

Saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes Prezidija komisijas 1958. gada 28. aprīļa lēmumu Nr. 3 paziņoju, ka Latvijas PSR Ministru Padome deva norādījumu Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai pārskatīt izpildu komitejas 1957. gada 17. maija lēmumu un sakārtot minēto lēmumu pilnā atbilstībā ar “Nolikumu par pasēm”.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1200. l., 237. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lūgums atļaut ierobežot iebraucēju pierakstīšanu Rīgā

Slepeni

Nr. 806/540s

PSRS Ministru Padomei 1958. gada 14. jūnijā

 

Pēckara gadu laikā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājies gandrīz divas reizes. Bet tajā pašā laikā dzīvojamā fonda pieaugums ir tikai apmēram 7%. Tikai no 1950. līdz 1955. gadam Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās par 30 procentiem, bet dzīvojamais fonds — tikai par 3,7 procentiem.

Tāda strauja atšķirība starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un jauno dzīvokļu celtniecību ievērojami pasliktināja to pilsoņu dzīvokļu apstākļus, kuri dzīvo Rīgas pilsētā, ievērojami samazināja dzīvojamo platību uz vienu cilvēku, un izveidojās ārkārtīgi smags stāvoklis ar Rīgas pilsētas pilsoņu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Vairāk nekā 16 tūkstoši darbaļaužu ģimeņu vairākus gadus ir dzīvojamās platības piešķiršanas uzskaitē. Viņu vidū ir vecie komunisti, reemigranti, repatrianti, virsnieki, kuri atvaļināti vai ieskaitīti rezervē, ģimenes, kuras dzīvo avārijas mājās, jaunlaulātie, kuri dzīvo kopmītnēs vai kā apakšīrnieki utt.

Turklāt Rīgas pilsētā ir liels skaits pilsoņu, kuri dzīvo kā apakšīrnieki un kuriem ir ļoti nepieciešama dzīvojamā platība. Viņus nevar uzņemt dzīvojamās platības piešķiršanas uzskaitē, jo nav iespēju dzīvojamo platību piešķirt tuvākajos gados.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju pieauguma analīze parāda, ka šis pieaugums lielā mērā notiek uz to pilsoņu rēķina, kuri atbrauc no citām vietām.

Tā, piemēram, Rīgas pilsētas iedzīvotāju pieaugums uz iebraukušo personu rēķina no citām vietām 1957. gadā bija 37,76 procenti, bet 1958. gada 4 mēnešos — 39,95 procenti no kopējā pieauguma.

Vienlaicīgi ar smago stāvokli dzīvojamās platības nodrošināšanā Rīgas pilsētā radās ievērojamas grūtības, lai iekārtotu darbā tos pilsoņus, kuri ierodas Rīgā. Ievērojamas grūtības rodas arī ar to jauniešu iekārtošanu darbā, kuri pabeidz vidusskolu. Rīgas pilsētas rūpniecība patlaban ir pilnīgi nodrošināta ar nepieciešamo darbaspēku. Tautas saimniecības attīstības septiņgades perspektīvā plāna projekts neparedz Rīgā jaunu rūpniecības uzņēmumu celtniecību.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju straujais pieaugums radīja grūtības, arī lai apmierinātu pilsoņu dažādas kultūras un sadzīves vajadzības. Pilsētā pastāvošais skolu, slimnīcu, ambulanču, bērnu iestāžu, kino, tirdzniecības uzņēmumu, piršu, veļas mazgātavu, kā arī pilsētas transporta tīkls — nav spējīgs normāli apkalpot iedzīvotājus.

Ņemot vērā izklāstīto, Latvijas PSR Ministru Padome lūdz piešķirt tai tiesības izņēmuma kārtā uz laiku ierobežot to pilsoņu pierakstīšanu Rīgas pilsētā, kuri iebrauc no citām vietām.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1200. l., 223., 224. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

PSRS Ministru Padomes Prezidija komisijas viedoklis par iebraucēju pierakstīšanas ierobežošanu Rīgā

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomei 1958. gada 28. jūnijā

 

Izraksts no PSRS Ministru Padomes Prezidija tekošo lietu komisijas sēdes protokola Nr. 11

XIX Latvijas PSR Ministru Padomes lūgums par to pilsoņu pierakstīšanas ierobežošanu, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām

Jautājumu nodot Latvijas PSR Ministru Padomes izlemšanai.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

F.Kozlovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1187. l., 137. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

B.Berklavam V.Lācis

2 VII 58

 

Lūdzu iepazīstināt b.b. Baumani*, Ļipinu, Zujānu**, Audriņu***.

Berklavs

5 VII 58.

 

Jautājums tika izskatīts apspriedē Latvijas KP CK pie biedra Krūmiņa. Šajā apspriedē piedalījās Veinberga (tieslietu ministre — J.R.), Ļipins (LPSR prokurors — J.R.) un citas ieinteresētās personas.

Audriņš

20/VII 1958.

* Ē.Baumanis — Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs

** I.Zujāns — LPSR iekšlietu ministrs

*** P.Audriņš — LPSR MP Lietu pārvaldes darbinieks

Turpinājums — seko