Precizēts 14.11.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.161 (2926)

Ministru kabineta noteikumi Nr.149

Rīgā 2002.gada 9.aprīlī (prot. Nr.15, 11.§)

Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"

3.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1.  Noteikumi nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem.

2.  Noteikumi neattiecas uz jonizējošā starojuma iedarbību uz audiem, orgāniem un cilvēka organismu kopumā vai uz vides objektiem (turpmāk – apstarošana), ko rada:

2.1. kālija izotops 40K cilvēka organismā;

2.2. kosmiskie stari zemes virsmas līmenī;

2.3. radionuklīdi zemes garozā.

3.  Aizliegts izplatīt pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus, kam pievienotas radioaktīvās vielas vai kuri ir apstaroti, radot tajos radionuklīdus. Šādus pārtikas produktus, dzīvnieku barību, rotaļlietas, rotaslietas, juvelierizstrādājumus un kosmētikas ražojumus atļauts izmantot tikai zinātniskajā pētniecībā.

4. Lai optimizētu radiācijas drošību un kodoldrošību, vairākus jonizējošā starojuma avotus, kuri atrodas viena operatora īpašumā vai valdījumā esošā objektā vai objekta teritorijā (turpmāk operatora kontrolētā zona), uzskata par vienu jonizējošā starojuma avotu.

5. Ja persona konstatē, ka netiek ievērotas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības, vai ir pamatotas aizdomas, ka tās tiek ievērotas daļēji, viņa informē par to attiecīgo darbu vadītāju un Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs).

 

2. Radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumi

6. Fiziskās un juridiskās personas, kas ir iesaistītas darbību veikšanā ar jonizējošā starojuma avotiem vai veic darbības jonizējošā starojuma avotu tuvumā, ievēro šādas radiācijas drošības un kodoldrošības prasības:

6.1. piesardzība, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

6.2.  pēc iespējas plašāka informācija par attiecīgajiem jonizējošā starojuma avotiem;

6.3.  operatora kontrolētajā zonā noteikto radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumu (turpmāk – aizsardzības pasākumi) ievērošana;

6.4. ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās informācijas apmaiņa starp visiem attiecīgās informācijas lietotājiem;

6.5.  sagaidāmās apstarošanas no attiecīgā jonizējošā starojuma avota novērtēšana, ja tās varbūtību un lielumu iespējams iepriekš aprēķināt vai noteikt (turpmāk paredzamā apstarošana). Paredzamo apstarošanu, kā arī apdraudējumu cilvēkiem un videi novērtēšanu nodrošina operators;

6.6. prioritāte aizsardzības pasākumiem, salīdzinot ar citiem pasākumiem operatora kontrolētajā zonā.

7. Operatora kontrolētajā zonā paredzamās apstarošanas varbūtību un lielumu aprēķina:

7.1. darbu vadītājs operatora kontrolētajā zonā;

7.2. medicīnas fizikas eksperts attiecīgajā ārstniecības iestādē;

7.3. radiācijas drošības eksperts – persona, kuras kvalifikācija ļauj veikt fizikālos, tehniskos un radioķīmiskos mērījumus, novērtēt jonizējošā starojuma dozas un radiācijas drošību, kā arī, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus, efektīvi aizsargāt cilvēkus no jonizējošā starojuma;

7.4.  radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts – persona, kuras kvalifikācija ļauj veikt fizikālos, tehniskos un radioķīmiskos mērījumus, novērtēt jonizējošā starojuma dozas un radiācijas drošību, un kodoldrošību, kā arī, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus, efektīvi aizsargāt cilvēkus no jonizējošā starojuma.

8. Radiācijas drošības ekspertam un radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertam nepieciešama atbilstoša izglītība, lai veiktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un šāda attiecīgo darbību izpildes vai vadīšanas pieredze:

8.1. personām, kurām ir vidējā profesionālā izglītība, – vismaz 17 gadu;

8.2.  personām, kurām ir bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība,  – vismaz 13 gadu;

8.3. personām, kurām ir maģistra grāds, – vismaz 10 gadu;

8.4. personām, kurām ir zinātņu doktora grāds, – vismaz 7 gadi.

9. Radiācijas drošības ekspertu un radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu sarakstu pēc radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu atestācijas komisijas ieteikuma apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu atestācijas komisijas sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisijas sastāvā ir vismaz deviņi locekļi, kas pārstāv izglītības iestādes, kuras nodrošina profesionālo tālākizglītību, profesionālās apvienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, centru un Radiācijas drošības padomi.

10. Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības eksperts vai radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts (pēc saskaņošanas ar centru operators var uzdot darbu vadītājam veikt minēto ekspertu funkcijas), ja operatora kontrolētajā zonā:

10.1. veic darbības ar radioaktīvajām vielām;

10.2.  veic darbības ar jonizējošā starojuma iekārtām, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vismazāko normatīvajos aktos noteikto apdrošinājuma summu;

10.3. veic darbības ar desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtām:

10.3.1.  kurām ir vismazākā operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa;

10.3.2. kuru darbināšanā nav nepieciešama attiecīgā nodarbinātā tieša piedalīšanās;

10.4. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie.

11. Operatora kontrolētajā zonā nepieciešams vismaz viens radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts, ja darbības ar kodolmateriāliem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie.

12. Operators izveido radiācijas drošības struktūrvienību vai radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienību, kas ir atbildīga tikai par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, ja operatora kontrolētajā zonā:

12.1. veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem;

12.2. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kura atrodas hermētiski noslēgtā kapsulā vai ir cietā agregātstāvoklī un cieši saistīta, nepieļaujot radionuklīdu nokļūšanu vidē normālos lietošanas apstākļos (turpmāk slēgtais starojuma avots), un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljonu reižu pārsniedz Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.288 "Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja" noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk  – normatīvajos aktos noteiktie limiti, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja);

12.3. veic darbības ar radioaktīvo vielu, kas nav slēgtais starojuma avots (turpmāk – vaļējais starojuma avots) un kuras kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10⁴ reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un pastāv vides, materiālu, virsmas vai cilvēku ārējā vai iekšējā piesārņojuma ar radioaktīvajām vielām (turpmāk – radioaktīvais piesārņojums) risks;

12.4. radiācijas avārijas gadījumā var būt apdraudēta cilvēku dzīvība. Radiācijas avārija ir neplānots gadījums, piemēram, ja nodarbinātais (arī māceklis un students, kas ir vecāks par 18 gadiem), kas operatora kontrolētajā zonā pastāvīgi vai īslaicīgi veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk darbinieks), darbībā pieļāvis kļūdu, vai jonizējošā starojuma avota neplānota darbība, kuras sekas vai iespējamās sekas ir šajos noteikumos noteikto jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšana vai tāda radioaktīvā piesārņojuma radīšana, kura dēļ attiecīgie limiti var tikt pārsniegti;

12.5. izmanto mobilās jonizējošā starojuma iekārtas;

12.6. izmanto desmit un vairāk jonizējošā starojuma iekārtu, kuru darbināšanā attiecīgie darbinieki piedalās tieši.

13. Radiācijas drošības struktūrvienības sastāvā ir darbu vadītājs un radiācijas drošības eksperts, radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts (ja iestādē tāds ir). Radiācijas drošības un kodoldrošības struktūrvienībā ir darbu vadītājs un radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts.

14. Darbu vadītājs operatora kontrolētajā zonā:

14.1.  ir atbildīgs par radiācijas drošības un kodoldrošības prasību ievērošanu;

14.2. iesaista visus darbiniekus aizsardzības pasākumu ieviešanā;

14.3.  norīko darbiniekus, kuri atbild par konkrētajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

14.4. ja radušies apstākļi, kas var negatīvi ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, nekavējoties nodrošina to izpēti un novēršanu.

15. Ja netiek izpildīta kāda no radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, darbu vadītājs:

15.1. noskaidro pārkāpuma iemeslus, apstākļus un sekas;

15.2.  veic atbilstošus aizsardzības pasākumus pārkāpuma izraisīto seku likvidēšanai, kā arī novērš šādu pārkāpumu atkārtošanos. Aizsardzības pasākumu izpildi finansē operators.

16. Lai nodrošinātu aizsardzības pasākumu izpildi, operators sadarbībā ar darbu vadītāju un radiācijas drošības ekspertu vai radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu jonizējošā starojuma avota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanā un pārbaudē (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas programma), kurā iekļauj prasības un to izpildes kontroli saistībā ar:

16.1.  uzskaites un reģistrācijas ierakstiem, ierakstu identifikāciju, apkopošanu, indeksāciju, informācijas aktualizāciju un labošanu;

16.2.  pasūtījumu un iepirkumu kontroli, arī piegādātāja novērtēšanu un izvēli, normatīvo aktu prasības iepirkumiem, prasības pasūtījumu un iepirkumu dokumentācijai un kvalitāti apliecinošajiem dokumentiem, kā arī iepirkumu pārbaudēm;

16.3. testēšanā lietojamiem mērinstrumentiem;

16.4. testēšanas iekārtām, to kalibrēšanu, regulēšanu un remontu;

16.5. testējamā materiāla un izstrādājumu marķēšanu;

16.6. pārbaužu un testēšanas pierakstiem;

16.7. neatbilstības kvalitātes prasībām atklāšanu un dokumentāciju;

16.8.  neatbilstošo elementu marķēšanu, to izņemšanu no sistēmas un remontu vai aizvietošanu ar citiem elementiem;

16.9.  darbinieku apmācību, arī apmācības programmu izveidošanu un darbinieku kvalifikācijas pārbaudēm;

16.10. pakalpojumu sniedzēju uzraudzīšanu;

16.11.  regulārām no ekspluatācijas neatkarīgām pārbaudēm (pieaicinot attiecīgās institūcijas vai neatkarīgas iestādes ekspertus);

16.12.  šo noteikumu 16.1.16.11.apakšpunktā minēto prasību un to izpildes dokumentu sagatavošanu, apstiprināšanu, reģistrēšanu, uzskaiti, glabāšanu un arhivēšanu, kā arī grozījumiem tajos.

17. Lai izpildītu kvalitātes nodrošināšanas programmā noteiktās prasības, operators paredz nepieciešamos finansu resursus aizsardzības pasākumu veikšanai un regulāri inventarizē un pārbauda materiālos resursus.

18. Centrs:

18.1.  veicina iedzīvotāju izglītošanu par radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumiem un izplata informāciju par jaunākajām atziņām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

18.2. kontrolē kvalitātes nodrošināšanas programmu izpildi;

18.3.  piedalās radiācijas drošības ekspertu, radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu, medicīnas fizikas ekspertu un darbu vadītāju apmācībā.

19. Operators kvalitātes nodrošināšanas programmu saskaņo ar centru. Papildu saskaņojums nepieciešams šādos gadījumos:

19.1. ja operators veic darbības ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, nepieciešams ar vietējo pašvaldību saskaņots plāns par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns un fiziskās aizsardzības projekts;

19.2. ja operators veic darbības ar lieljaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 106–109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, kā arī izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu;

19.3. ja operators veic darbības ar lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtu, kas nesatur radioaktīvās vielas un kuras radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir 0,1 – 10 Sv/h, nepieciešams ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns;

19.4. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas jonizējošā starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte ir 103–106 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators izstrādā un saskaņo ar Drošības policiju fiziskās aizsardzības pasākumu plānu, kā arī izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās, ja veic darbības ar vaļējo starojuma avotu, vai informē pašvaldību par attiecīgajiem plāniem, ja veic darbības ar slēgto starojuma avotu.

3. Jonizējošā starojuma dozu aprēķināšana

20. Absorbētā doza (D) ir masas vienībā absorbētā jonizējošā starojuma enerģija. Absorbētā doza ir vidējā jonizējošā starojuma doza audiem vai orgāniem un vides objektiem, tās mērvienība ir grejs (Gy), kas atbilst vienam džoulam uz vienu kilogramu.

21. Ekvivalentā doza (HT,R) ir absorbētā doza kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) atbilstoši jonizējošā starojuma veidam (R) un enerģijas diapazonam (kvalitātei). Ekvivalento dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

HT,R = wRDT,R , kur

DT,R – absorbētā attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) doza audos vai atsevišķā orgānā (T);

wR – attiecīgā veida jonizējošā starojuma (R) ietekmes faktors attiecīgajam enerģijas diapazonam. Šo noteikumu 1.pielikumā noteikti wR lielumi.

22. Ja jonizējošā starojuma lauku veido dažādu veidu jonizējošais starojums ar atšķirīgiem wR lielumiem, kopējo ekvivalento dozu (HT) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

HT = ² wRDT,R

R

23. Efektīvā doza (E) ir visu ķermeņa audu un orgānu ārējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ārpus ķermeņa) un iekšējās apstarošanas (ja jonizējošā starojuma avots atrodas ķermeņa iekšpusē) ekvivalento dozu summa, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmes faktoru uz audiem. Efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = ² wTHT = ²wT ² wRDT,R , kur

T T R

HT – audos vai orgānā (T) absorbētā ekvivalentā doza;

wT  –  jonizējošā starojuma ietekmes faktors uz audiem vai atsevišķiem orgāniem (T). Attiecīgie wT lielumi ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

24. Paredzamā ekvivalentā doza (HT(t)) ir dozu integrālis laikposmā (t) no ekvivalentās dozas jaudas kādā atsevišķā orgānā vai audos (T). To aprēķina laika sprīdī t0, kad radionuklīdi no ārējās vides nokļuvuši cilvēka organismā. Aprēķinā izmanto šādu formulu:

t0+t

HT (t) = ½ HT(t)dt, kur

t0

HT(t) – ekvivalentās dozas jauda kādā atsevišķā orgānā vai audos (T) laikā t;

t – laikposms gados, kas būs pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta integrēšana. Ja t nav zināms, pieņem, ka tas ir 50 gadu pieaugušajam, 70 – bērnam.

25. Paredzamā efektīvā doza (E(t)) ir paredzamā audu vai orgānu (T) ekvivalento dozu summa, kur katra jonizējošā starojuma doza reizināta ar atbilstošo audu vai orgānu ietekmes faktoru wT. Paredzamo efektīvo dozu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E(t) = ²wTHT(t) , kur

T

t – laikposms gados, kas ir pagājis pēc radioaktīvo vielu uzņemšanas un kurā tiek veikta summēšana.

26. Ekvivalentās dozas, efektīvās dozas, paredzamās ekvivalentās dozas un paredzamās efektīvās dozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums zīverts (Sv).

27. Efektīvo dozu (ET), ko saņem konkrēta vecuma (g) persona, nosaka, izmantojot šādu formulu:

ET = Eārējā +²e (g)j,ing Ij,ing +²e (g)j,inh Ij,inh, kur

J J

Eārējā efektīvā doza no ārējās apstarošanas;

e (g)j,ing un e (g)j,inh paredzamā efektīvā doza uz uzņemšanas vienību radionuklīdam j (Sv/Bq), ko uzņem caur gremošanas traktu vai ieelpo attiecīga vecuma (g) persona grupā;

Ij,ing un Ij,inh caur gremošanas traktu vai ieelpojot uzņemtais radionuklīds j (Bq).

28. Paredzamo kopējo efektīvo dozu aprēķina, summējot ekvivalento dozu no ārējiem starojuma avotiem gada laikā un paredzamo ekvivalento dozu no radioaktīvo vielu iekšējas uzņemšanas, rēķinot to no visa radionuklīdu daudzuma, ko uzņem pieaugušais 50 gadu laikā, bērns 70 gadu laikā.

4. Jonizējošā starojuma dozu limiti

4.1. Jonizējošā starojuma dozu limiti darbiniekiem

un 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem

29.  Efektīvās dozas pamatlimits darbiniekiem ir 20 mSv gadā. Darbiniecei   grūtniecei un mātei, kas baro bērnu ar krūti, efektīvās dozas pamatlimits ir 1 mSv gadā.

30. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (20 mSv gadā) darbiniekam ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:

30.1. ekvivalentā doza acs lēcai 150 mSv gadā;

30.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai 500 mSv gadā;

30.3.  ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm 500 mSv gadā.

31. Efektīvās dozas pamatlimits 16 līdz 18 gadu veciem mācekļiem un studentiem (turpmāk – mācekļi un studenti) ir 6 mSv gadā.

32. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam mācekļiem un studentiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:

32.1. ekvivalentā doza acs lēcai 50 mSv gadā;

32.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai 150 mSv gadā;

32.3. ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm 150 mSv gadā.

33. Atbilstoši paredzamajai apstarošanai darbu vadītājs sadala darbiniekus divās kategorijās:

33.1.  A  kategorija darbinieki, kuru paredzamā efektīvā doza var pārsniegt 6 mSv gadā vai ekvivalentā doza var būt par 3/10 lielāka nekā šo noteikumu 30.punktā noteiktie ekvivalentās dozas pakārtotie limiti;

33.2.  B  kategorija darbinieki, kuru paredzamā efektīvā doza nevar pārsniegt 6 mSv gadā vai šo noteikumu 30.punktā noteiktos ekvivalentās dozas pakārtotos limitus.

34. Papildus šo noteikumu 33.2.apakšpunktā noteiktajam B kategorijā iedala šādas personas:

34.1. nodarbinātie, kuri neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, bet kuriem regulāri veic radioloģisko izmeklēšanu, lai atklātu prettiesiskus nodarījumus attiecībā uz darba devēja mantu, – ja tas paredzēts darba līgumā un ir saņemta attiecīgās arodbiedrības piekrišana;

34.2.  personas, kurām veic radiodiagnostiskas procedūras tiesu medicīniskās ekspertīzes vai apdrošināšanas vajadzībām, lai atklātu prettiesisku darbību.

4.2. Jonizējošā starojuma dozu limiti īpaši atļautā

darbinieku apstarošanā

35. Īpaši atļauta apstarošana ir plānveida apstarošana, ja kādu specifisku darbību veikšanai darbiniekam paredzēts pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā), vai apstarošana radiācijas avārijas gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizkavētu daudzu iedzīvotāju apstarošanu vai saglabātu lielas materiālās vērtības.

36. Īpaši atļautā apstarošana nedrīkst būt ilgāka par pieciem gadiem.

37. Īpaši atļautai apstarošanai var pakļaut tikai A kategorijas darbiniekus.

38. Īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamību darbu vadītājs pamato un saskaņo ar attiecīgo darbinieku vai viņa pārstāvi.

39.  Katrā konkrētajā specifisku darbu gadījumā, ja īpaši atļautas apstarošanas nepieciešamība ir pamatota (izņemot radiācijas avārijas), centrs kopīgi ar Labklājības ministrijas pilnvarotas darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpes ārstniecības iestādes (turpmāk – ārstniecības iestāde) sertificētu arodslimību ārstu var atļaut darbiniekam uz noteiktu laiku pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu (20 mSv gadā) attiecīgo specifisko darbu veikšanai, ja jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 50 mSv attiecīgajā gadā un 100 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.

40. Īpaši atļautai apstarošanai aizliegts pakļaut tos A kategorijas darbiniekus, kuri piecos iepriekšējos gados jau ir saņēmuši jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 100 mSv gadā.

41. Darbu vadītājs var atļaut darbiniekam radiācijas avārijas vai tās seku likvidēšanas laikā saņemt papildu jonizējošā starojuma dozu līdz 50 mSv apstarošanas reizē. Apstarošanu virs 50 mSv apstarošanas reizē var pieļaut izņēmuma kārtā, lai glābtu cilvēku dzīvības, ja papildus saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 200 mSv apstarošanas reizē.

42. Operators nodrošina darbinieku informēšanu par īpaši atļautas apstarošanas risku un nepieciešamo aizsardzību, kā arī nodrošina, lai jonizējošā starojuma dozas un apstarošanai pakļauto darbinieku skaits attiecīgajos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos ir iespējami minimāls.

4.3. Jonizējošā starojuma dozu limiti iedzīvotājiem

43. Efektīvās dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā, neieskaitot apstarojumu no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.

44. Papildus efektīvās dozas pamatlimitam (1 mSv gadā) iedzīvotājiem ir šādi ekvivalentās dozas pakārtotie limiti:

44.1. ekvivalentā doza acs lēcai – 15 mSv gadā;

44.2. ekvivalentā doza jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai – 50 mSv gadā;

44.3.  ekvivalentā doza plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm – 50  mSv gadā.

45. Ja ar aizsardzības pasākumiem nav iespējams novērst iedzīvotāju pastiprinātu apstarošanu (arī radiācijas avārijas gadījumā), efektīvās dozas pamatlimitu iedzīvotājiem (1 mSv gadā) var pārsniegt, bet jonizējošā starojuma doza nedrīkst būt lielāka par 5 mSv gadā un vidējā jonizējošā starojuma doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā piecus gadus pēc kārtas.

5. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzība

pret jonizējošo starojumu

5.1. Paredzamās apstarošanas novērtēšana

46. Pirms darbinieks, māceklis vai students uzsāk darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājs izvērtē paredzamās apstarošanas raksturu un lielumu un nosaka atbilstošus darbinieka, mācekļa vai studenta aizsardzības pasākumus.

47. Paredzamā efektīvā doza ir noteikta:

47.1. šo noteikumu 3.pielikumā iedzīvotājiem, mācekļiem un studentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) uzņemot ar pārtiku vai ūdeni, 4.pielikumā iedzīvotājiem, mācekļiem un studentiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot;

47.2. šo noteikumu 5.pielikumā – darbiniekiem, radionuklīdus (izņemot radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdus) ieelpojot un uzņemot ar pārtiku vai ūdeni.

48. Šo noteikumu 6.pielikumā noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem un iedzīvotājiem uzņemot tos ar pārtiku vai ūdeni. Šo noteikumu 7.pielikumā ir noteikti koeficienti (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, darbiniekiem tos ieelpojot.

49. Lai novērtētu apstarošanu, ko rada radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi, piemēro šādus nosacītus efektīvās dozas pārrēķina koeficientus uz paredzamās apstarošanas ar alfa enerģiju vienību (Sv uz J . h . m–3):

49.1. 222Rn mājās – 1,1;

49.2. 222Rn darbā – 1,4;

49.3. 220Rn darbā – 0,5.

50. Paredzamā alfa enerģija ir kopējā alfa enerģija, ko izstaro 222Rn un 220Rn meitas nuklīdi radioaktīvajā sabrukšanā, 222Rn meitas nuklīdiem sabrūkot līdz 210Pb un 220Rn meitas nuklīdiem – līdz stabilajam 208Pb. Kopējās alfa enerģijas mērvienība ir džouls (J), bet jonizējošā starojuma dozas jaudas mērvienība, ko rada šo radionuklīdu noteikta koncentrācija gaisā, ir J . h . m–3.

51. Šo noteikumu 8.pielikumā noteikta paredzamā efektīvā doza darbiniekiem un iedzīvotājiem, ieelpojot šķīstošas vai ķīmiski aktīvas gāzes un tvaikus.

52. Šo noteikumu 9.pielikumā noteikta efektīvās dozas jauda darbinieku un iedzīvotāju apstarojumam no inertajām gāzēm.

5.2. Zonu klasifikācija, norobežošana un marķēšana

53. Operatora kontrolēto zonu darbu vadītājs sadala zonās un apakšzonās atbilstoši novērtētajai paredzamajai jonizējošā starojuma dozai gadā un radiācijas avārijas iespējamām sekām.

54. Operatora kontrolētajā zonā ir šādas zonas:

54.1. kontroles zona – teritorija ap katru jonizējošā starojuma avotu vai ap kompaktā teritorijā esošu jonizējošā starojuma avotu grupu, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 3/10 no šo noteikumu 30.punktā noteiktajiem jonizējošā starojuma dozu limitiem;

54.2. pārraudzības zona – teritorija ārpus kontroles zonas, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu 1 mSv gadā.

55. Nosakot zonu un apakšzonu robežas, ņem vērā telpas, ēkas vai teritorijas fiziskās robežas.

56. Kontroles zona ir paredzēta, lai:

56.1. kontrolētu apstarošanu, kas tiek saņemta no jonizējošā starojuma avota normālos ekspluatācijas apstākļos;

56.2. novērstu radioaktīvo piesārņojumu;

56.3. novērstu vai ierobežotu paredzamo apstarošanu.

57. Kontroles zonā ievēro šādas prasības:

57.1. tā ir norobežota, un iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās notiek darbu vadītāja rakstiski noteiktajā kārtībā;

57.2. ja kontroles zonā ir apakšzonas ar būtiski atšķirīgām prasībām radiācijas drošībai un kodoldrošībai, darbu vadītājs nosaka apakšzonu robežu šķērsošanas kārtību.

58. Ja nepieciešams, operators izveido kontroles zonā vienu vai vairākas apakšzonas:

58.1. radiācijas teritorija – telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,05 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.2. augstas radiācijas teritorija – telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 0,1 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.3. ļoti augstas radiācijas teritorija – telpa vai teritorija, kurā darbinieks var saņemt jonizējošo starojumu, kas ir lielāks par 5 mSv/h. Apakšzonas marķējumā izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem "KONTROLES ZONA. ĻOTI AUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA";

58.4. citas apakšzonas, ja ir nepieciešams izmantot atšķirīgus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

59. Vietu kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā radioaktīvo materiālu, marķē ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI"). Ja radioaktīvie materiāli uzglabāšanas vietā atrodas ilgāk par piecām dienām, uzglabāšanas vietas izvēli un aprīkojumu saskaņo ar centru.

60. Pārraudzības zonā kontrolē radioaktīvo piesārņojumu un jonizējošo starojumu, lai novērtētu kvalitātes nodrošināšanas programmas efektivitāti un paredzamo apstarošanu radiācijas avārijas gadījumā.

61. Operators nodrošina:

61.1. pārraudzības zonas, kontroles zonas un, ja nepieciešams, apakšzonu atdalīšanu ar barjerām;

61.2. pārraudzības zonas, kontroles zonas un apakšzonu marķēšanu, norādot zonas un apakšzonas veidu un jonizējošā starojuma dozas jaudu;

61.3. kontrolētu iekļūšanu zonās un apakšzonās un izkļūšanu no tām, kā arī apstākļus, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās.

62. Darbu vadītājs:

62.1. sagatavo darbinieka darba vietu atbilstoši sadalījumam zonās un apakšzonās, ņemot vērā paredzamās apstarošanas varbūtību, jonizējošā starojuma avota raksturu, riska lielumu, aizsardzības pasākumu prasības un iespējamo radiācijas avāriju raksturu un apjomu;

62.2. nodrošina pārraudzības zonas un kontroles zonas, kā arī apakšzonu (ja tādas ir) atbilstošu uzraudzību;

62.3. izstrādā instrukcijas atbilstoši paredzamās apstarošanas varbūtībai un veicamajām darbībām pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir);

62.4.  organizē radiācijas monitoringu pārraudzības zonā un kontroles zonā, kā arī apakšzonās (ja tādas ir).

5.3. Darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpe

63. Operators nodrošina darbiniekiem šādu veselības aprūpi:

63.1. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka pieņemšanas darbā;

63.2. medicīniskā izmeklēšana pirms darbinieka iedalīšanas A vai B kategorijā, lai noteiktu darbinieka atbilstību amatam;

63.3. obligātās veselības pārbaudes, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.

64. Operators nodrošina mācekļu un studentu veselības aprūpi – medicīnisko izmeklēšanu, pirms māceklis vai students uzsāk apmācības kursu operatora kontrolētajā zonā.

65.  A  kategorijas darbinieku veselības stāvokli pārbauda vismaz reizi gadā, bet B kategorijas darbinieku veselības stāvokli – vismaz reizi divos gados, lai noteiktu darbinieka atbilstību attiecīgo darba pienākumu izpildei.

66. Uzsākot darbinieka, mācekļa vai studenta veselības pārbaudi, ārstniecības iestāde pieprasa izrakstu no viņa ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes, kurā ir ietverta visa zināmā agrāk saņemtā apstarošana darba vietā, kā arī medicīniskā apstarošana, ja tāda bijusi, kā arī darba vides radiācijas monitoringa novērtējumu.

67. Attiecībā uz darbinieka, mācekļa vai studenta piemērotību attiecīgajam darbam izmanto šādu medicīnisko klasifikāciju:

67.1. veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

67.2. veselības stāvoklis atbilst darbam ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek ievēroti norādītie nosacījumi;

67.3. veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem.

68. Ja darbiniekam konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana un viņš beidzis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ārstniecības iestāde turpina viņa veselības aprūpi tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās personas veselību. Minētajā gadījumā izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudi, turpina segt darba devējs.

69. Informācijā par darbinieka veselības pārbaudēm ietver:

69.1. darbības veidu ar jonizējošā starojuma avotiem;

69.2. veselības pārbaužu rezultātus pirms pieņemšanas darbā vai iedalīšanas A vai B kategorijā;

69.3. obligāto veselības pārbaužu rezultātus;

69.4. saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu.

70. Informāciju par darbinieka veselības pārbaudēm ārstniecības iestāde saglabā, līdz persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 45 gadus pēc darbības ar jonizējošā starojuma avotiem izbeigšanas. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgo informāciju nodod arhīvā likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā.

71. Ja darbiniekam ir pārsniegts efektīvās dozas pamatlimits (20 mSv gadā) vai ekvivalentās dozas pakārtotais limits gada laikā, operators nodrošina attiecīgā darbinieka ārpuskārtas veselības pārbaudi un, ja tiek konstatētas arodslimības pazīmes vai ar veikto darbu saistīta vispārēja rakstura saslimšana, – attiecīgu ārstēšanu. Minētajā gadījumā, kā arī jebkurā gadījumā, kad konstatēta arodslimība, nepieciešama ārstniecības iestādes ārsta atļauja, lai turpinātu darbu ar jonizējošā starojuma avotiem.

72. Ja notikusi radiācijas avārija:

72.1. operators nodrošina radiācijas avārijas laikā apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu speciālas veselības pārbaudes;

72.2. ārstniecības iestāde, ja nepieciešams, likvidē vai maksimāli samazina iekšējo radioaktīvo piesārņojumu;

72.3. operators, ņemot vērā ārstniecības iestādes ārsta norādījumus, nodrošina medikamentu pieejamību, kā arī veic citas nepieciešamās darbības apstaroto darbinieku, mācekļu un studentu veselības aprūpei.

 

5.4. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzības pasākumu

novērtēšana un īstenošana

73. Lai nodrošinātu darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, kā arī lai nepieļautu radiācijas avārijas, operators:

73.1. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu apstarošanas kontroli un uzskaiti operatora kontrolētajā zonā;

73.2. norīko pietiekamu skaitu apmācītu darbinieku darbiem ar jonizējošā starojuma avotiem;

73.3. nodrošina darbu vadītāja un darbinieku attiecīgu apmācību un instruktāžu, lai visi darbinieki, mācekļi un studenti tiktu informēti par radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām un apmācīti aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

73.4. nodrošina darbinieku, mācekļu un studentu informēšanu par iespējamo kaitējumu veselībai, ko var izraisīt darbs ar jonizējošā starojuma avotiem;

73.5. nodrošina darbinieču papildu informēšanu par iespējamo kaitējumu viņu reproduktīvajai veselībai un jonizējošā starojuma ietekmi uz grūtniecību;

73.6. nodrošina jonizējošā starojuma avota apkalpošanas un darbu izpildes instrukcijas izstrādāšanu, apstiprināšanu un izsniegšanu darbiniekiem;

73.7. kontrolē un reģistrē katra darbinieka, mācekļa un studenta sagatavotību viņam uzdoto darbu izpildei;

73.8. nodrošina uzskaites un pārbaužu žurnālu un citu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu dokumentu noformēšanu un glabāšanu, kā arī iespēju pārbaudīt aizsardzības pasākumu izpildi;

73.9. aptur darbību ar jonizējošā starojuma avotu, ja atklāts tā defekts vai normatīvo aktu pārkāpums darbībā ar jonizējošā starojuma avotiem, un novērš attiecīgos trūkumus.

74. Operators ir atbildīgs par darbinieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Darbinieku, mācekļu un studentu aizsardzības pasākumus pret jonizējošo starojumu nosaka darbu vadītājs.

75. Operators nodrošina darbiniekam, kuru paredzēts iekļaut radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbos, atbilstošu informāciju, instrukcijas un sagatavotību.

76. Lai novērtētu aizsardzības pasākumu izpildes kvalitāti un efektivitāti, operators nodrošina:

76.1.  radiācijas drošībai un kodoldrošībai izmantojamo aizsargierīču, palīgierīču un materiālu efektivitātes, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes;

76.2.  jonizējošā starojuma avotu konstrukcijas un izvietojuma novērtējumu;

76.3.  jauna vai modificēta jonizējošā starojuma avota darbderīguma apstiprināšanu;

76.4. tehnikas efektivitātes pārbaudi;

76.5.  mērinstrumentu regulāru kalibrēšanu, kā arī to darbderīguma un pareizas izmantošanas regulāras pārbaudes.

6. Radiācijas drošības un kodoldrošības prasības

jonizējošā starojuma avotam

6.1. Prasības jonizējošā starojuma avota konstrukcijai

77. Aizliegts Latvijā ievest un izmantot jonizējošā starojuma avotus, kas nav sertificēti vai citādi atļauti lietošanai Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad jonizējošā starojuma avots tiek ievests testēšanai, lai pārliecinātos par tā lietošanas iespējām Latvijā.

78. Jonizējošā starojuma avotu projektē tā, lai to nevarētu izmantot citiem mērķiem, kas varētu palielināt cilvēku apstarošanās risku vai radīt vides radioaktīvo piesārņojumu.

79. Par jonizējošā starojuma avota ražotāju uzskatāms:

79.1.  operators, kas izgatavojis un izplatījis (laidis apgrozībā) jonizējošā starojuma avotu;

79.2.  operators, kas, marķējot jonizējošā starojuma avotu, uz tā iepakojuma, tehniskajā dokumentācijā vai tehniskajā pasē norādījis savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi;

79.3. operators, kas atjaunojis jonizējošā starojuma avotu, lai to izplatītu.

80. Jonizējošā starojuma avota ražotājs ir atbildīgs par jonizējošā starojuma avota drošumu. Ražotāja pienākums ir:

80.1. ražot un izplatīt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu jonizējošā starojuma avotu;

80.2. veikt visus piesardzības pasākumus jonizējošā starojuma avota drošuma garantēšanai (piemēram, jonizējošā starojuma avota marķēšana un paraugu pārbaude, par jonizējošā starojuma avotu iesniegto sūdzību pārbaude, jonizējošā starojuma avota izņemšana no apgrozības).

81.  Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, ņem vērā attiecīgā avota iespējamos ekspluatācijas apstākļus un, ja nepieciešams, nodrošina iespēju lietot arī papildu individuālos aizsardzības līdzekļus.

82. Jonizējošā starojuma avota ražotājs, projektējot un izgatavojot jonizējošā starojuma avotu, nodrošina, lai:

82.1. būtu iespējams nekavējoties konstatēt jonizējošā starojuma avota bojājumu, kas var radīt neplānotu apstarošanu;

82.2. atsevišķs sistēmas sastāvdaļas bojājums nevarētu radīt neplānotu apstarošanu;

82.3. būtu līdz minimumam samazināta neplānota apstarošana darbinieka darbības kļūdas dēļ;

82.4. tiktu novērsta iespēja jonizējošā starojuma iekārtas daļu aizsērēšanai no ārpuses;

82.5. jonizējošā starojuma avotu būtu viegli attīrīt no radioaktīvā piesārņojuma;

82.6.   jonizējošā starojuma avota regulēšanas un tehniskās apkopes vietas būtu izvietotas ārpus jonizējošā starojuma ietekmes zonas (ja tas ir iespējams);

82.7.  bieži maināmie jonizējošā starojuma avota elementi būtu viegli un droši nomaināmi;

82.8. jonizējošā starojuma avota konstrukcijā lietotie materiāli, kā arī izstrādājumi, kurus izmanto vai rada šis avots, būtu droši.

83. Jonizējošā starojuma avota ražotājs nodrošina:

83.1. ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem pret jonizējošo starojumu un tādu speciālo aprīkojumu un piederumiem, lai būtu iespējams jonizējošā starojuma iekārtu regulēt, uzturēt darba kārtībā un lietot bez apstarošanās riska;

83.2. jonizējošā starojuma avota un tā sastāvdaļu drošu darbināšanu;

83.3. lai jonizējošā starojuma avots būtu projektēts vai iesaiņots tā, ka to var uzglabāt droši un bez bojājumiem, un lai tas būtu pietiekami stabils.

84. Jonizējošā starojuma iekārtu projektē un izgatavo tā, lai:

84.1. to varētu iedarbināt tikai ar iedarbināšanai paredzētajām vadības ierīcēm un jonizējošā starojuma avota kontroles ierīces nekavējoties brīdinātu par novirzēm iekārtas darbībā;

84.2.  tā būtu piemērota paredzēto funkciju veikšanai un droši noregulējama, un remontējama atbilstoši ražotāja norādījumiem, neradot radiācijas avārijas visā iekārtas lietošanas laikā (arī salikšanas un izjaukšanas fāzē), pat ja radiācijas avārijas risks rodas iespējamā ārkārtas gadījumā;

84.3. brīdinājuma ierīces un signālierīces nevarētu nejauši sabojāt.

85.  Jonizējošā starojuma avotu aprīko ar vienu vai vairākām radiācijas avārijas apstādināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu jonizējošā starojuma iekārtas apstādināšanu, ja notiek radiācijas avārija, un novērstu reālas vai draudošas briesmas.

86. Lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtās, kuru kopējā radioaktivitāte ir 106–109 reižu lielāka par normatīvajos aktos noteiktajiem limitiem, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, vai kuru radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 10 Sv/h:

86.1. nodrošina vismaz divas neatkarīgas apstādināšanas ierīces, kuras ir dominējošas attiecībā pret iedarbināšanas ierīcēm;

86.2. drošības blokatoru konstrukcijā lieto fiziskās aizsardzības sistēmas – kodus un atslēgas, kas garantē, ka, veicot iekārtas remontdarbus vai kalibrēšanu, jonizējošā starojuma avota ekspluatācija ar atslēgtu bloķēšanu ir iespējama tikai darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuru atslēgšanu veic divi darbinieki vienlaicīgi.

87. Lai novērstu bīstamu situāciju rašanos, jonizējošā starojuma avota vadības ierīci atbilstoši marķē. To projektē un izgatavo tā, lai:

87.1. attiecīgā ierīce būtu droša, ērta, pasargāta no ārējo faktoru iedarbības un bez ārējā spēka iedarbības to vadīt nebūtu iespējams;

87.2.  vadības ierīces lietošanā cilvēka radīto kļūdu varbūtība būtu minimāla;

87.3. kļūda vadības ierīces lietošanā neradītu bīstamu situāciju;

87.4. vadības ierīces lietošana būtu vienkārša, nepārprotama un atbilstīga paredzētajam mērķim.

6.2. Prasības jonizējošā starojuma avota ekspluatācijai un apkopei

88. Jonizējošā starojuma avota piegādātājs ir operators, kas, veicot uzņēmējdarbību, pārdod, piegādā vai citādi izplata jonizējošā starojuma avotus, neietekmējot to drošību, kā arī radiācijas drošību un kodoldrošību.

89. Jonizējošā starojuma avota piegādātājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt jonizējošā starojuma avotu, ja tas neatbilst radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, kā arī tādu jonizējošā starojuma avotu, par kura drošumu piegādātajam nav pietiekamas informācijas.

90. Izvēloties vietu jonizējošā starojuma avotam, operators ņem vērā faktorus, kas var ietekmēt:

90.1. jonizējošā starojuma avota drošību;

90.2. darbinieku, mācekļu, studentu un iedzīvotāju apstarošanu.

91. Izvēloties vietu vaļējam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, un slēgtajam starojuma avotam, kura kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 106 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, operators ņem vērā:

91.1. parametrus, kuri var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

91.2. parametrus, kurus var ietekmēt jonizējošā starojuma avots;

91.3. plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās.

92. Pirms uzsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotu, operators veic sagatavošanās darbus, lai:

92.1.  pēc iespējas novērstu radiācijas avāriju, kura varētu notikt attiecīgajos darbu izpildes apstākļos;

92.2. varētu ierobežot jebkuras radiācijas avārijas (ja tā tomēr ir notikusi) sekas;

92.3.  būtu ieviesta attiecīga procedūra, kura nodrošina jonizējošā starojuma avotu un jebkuru iespējamo radiācijas avāriju kontroli;

92.4. būtu iespējams regulāri veikt radiācijas drošības un kodoldrošības pārbaudes un testus attiecīgajai sistēmai, elementam un iekārtai un laikus konstatēt jebkuras pārmaiņas, kas var radīt neplānotus apstākļus, darba raksturlielumu pasliktināšanos un darba vides riska palielināšanos;

92.5.  visur, kur tas iespējams, būtu automātiskā sistēma jonizējošā starojuma kūļa atvienošanai vai jonizējošā starojuma avota starojuma mazināšanai tad, ja ekspluatācijas apstākļi vairs neatbilst noteiktajam darba režīmam;

92.6. ar ātri reaģējošu sistēmu palīdzību būtu iespējams atklāt neplānotus ekspluatācijas apstākļus, kas var būtiski ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, un laikus veikt aizsardzības pasākumus.

93. Operators nodrošina:

93.1. jonizējošo starojumu ģenerējošo jonizējošā starojuma iekārtu apgādi ar jonizējošā starojuma kūļa iedarbināšanas un atvienošanas indikatoriem un kontroles un kolimēšanas mehānismiem;

93.2. jonizējošā starojuma avota apgādi ar bloķējošām ierīcēm, kuras nepieļauj jonizējošā starojuma iekārtas netīšu iedarbināšanu;

93.3. jonizējošā starojuma avota apgādi ar aizsargierīcēm pret izkliedēto jonizējošo starojumu;

93.4. radiogrāfiskās iekārtas apgādi ar ierīcēm, kuras automātiski atvieno jonizējošo starojumu pēc noteikta laika vai noteiktas jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;

93.5. iekārtā esošo jonizējošā starojuma avotu automātisku pārvietošanu no darba stāvokļa uz glabāšanas stāvokli, ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānisma atkārtotu iedarbināšanu tikai no iekārtas vadības pults.

94. Operators ir atbildīgs par daudzpakāpju aizsardzības sistēmas izveidošanu jonizējošā starojuma avotiem atbilstoši paredzamās apstarošanas lielumam un varbūtībai, lai jonizējošā starojuma avota darbības kļūdas vienā līmenī tiktu kompensētas vai koriģētas nākamajos aizsardzības līmeņos. Daudzpakāpju aizsardzības sistēmas mērķis ir:

94.1. novērst radiācijas avāriju, kura var radīt neplānotu apstarošanu;

94.2. ja radiācijas avārija, kas radījusi neplānotu apstarošanu, tomēr notikusi, mazināt tās sekas;

94.3. atjaunot jonizējošā starojuma avotu drošu lietošanu pēc radiācijas avārijas.

95. Jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpās vai īpaši noteiktās glabātavās, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu konteinera uzglabāšanas vietai un jonizējošā starojuma avotiem. Ja ir nepieciešams uzglabāt:

95.1. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj nekādu neatļautu darbību ar attiecīgo jonizējošā starojuma avotu;

95.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reižu pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, uzglabā konteinerā, kas nepieļauj radioaktīvā satura noplūdi nevienā no iespējamiem uzglabāšanas apstākļiem.

96. Operators nodrošina jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanu vietās, kur nav iespējama citu materiālu uzliesmošana, kā arī veic nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus, ņemot vērā teritorijas īpatnības, kur jonizējošā starojuma avotu uzglabā vai lieto, un jonizējošā starojuma avota drošības lapā minētās prasības.

97. Jonizējošā starojuma avotus aizliegts uzglabāt kartona iepakojumā.

98. Jonizējošā starojuma avotus uzglabā ugunsdrošā attālumā no viegli uzliesmojoša materiāla.

99. Uzstādot jonizējošā starojuma iekārtu, operators nodrošina, lai no iekārtas galvenās vadības vietas varētu pārredzēt jonizējošā starojuma iekārtu. Ja tas nav iespējams, operators nodrošina, lai pirms jonizējošā starojuma iekārtas iedarbināšanas būtu redzami vai dzirdami brīdinājuma signāli un darbinieki vai citas personas, ko var apdraudēt attiecīgā iekārta, pēc attiecīgo brīdinājuma signālu iedarbošanās varētu laikus atstāt bīstamo zonu vai veikt citus aizsardzības pasākumus.

100. Operators un darbu vadītājs nekavējoties veic nepieciešamos radiācijas drošības pasākumus un izmeklēšanu šādos gadījumos:

100.1. ja kāds jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas parametrs, kuram ir saistība ar radiācijas drošību un kodoldrošību, pārsniedz pieļaujamo līmeni vai neatbilst paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem;

100.2. ja notiek radiācijas avārija, kura var radīt jonizējošā starojuma dozu limitu pārsniegšanu.

101. Operators nodrošina:

101.1. jonizējošā starojuma iekārtas metālkonstrukciju un metinājumu savienojumu stāvokļa kontroli vismaz reizi gadā, lai laikus atklātu defektus, kuri var apdraudēt attiecīgās iekārtas drošu lietošanu, piemēram, plaisas, deformācijas, sieniņu biezuma pārmaiņas korozijas dēļ;

101.2. metālkonstrukciju stāvokļa kontroli vairākas reizes gadā, ja jonizējošā starojuma iekārtu izmanto tādos apstākļos, kuros darba vide negatīvi ietekmē attiecīgo iekārtu;

101.3. lai jonizējošā starojuma avota regulēšanas, apkopes, remonta un citu servisa operāciju laikā jonizējošā starojuma avots netiktu darbināts (ja tas ir iespējams). Minētās servisa operācijas veic tikai atbilstoši pilnvarotas institūcijas.

102. Operators nodrošina visu viņa īpašumā vai valdījumā esošo jonizējošā starojuma avotu kalibrēšanu. Kalibrēšanu izdara jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas sākumā, atkārto vismaz reizi gadā, kā arī pēc katras tādas ekspluatācijas procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma parametrus.

103. Kalibrēšanā ievēro šādus nosacījumus:

103.1. jonizējošā starojuma iekārtu kalibrē atbilstoši jonizējošā starojuma veidam, enerģijai un absorbētajai dozai vai absorbētās dozas jaudai noteiktā attālumā;

103.2. slēgtu starojuma avotu tuvai apstarošanai kalibrē atbilstoši tā kopējai radioaktivitātei, nosakot absorbētās dozas jaudu vakuumā vai noteiktā attālumā gaisā.

6.3. Jonizējošā starojuma avota radiācijas drošības

un kodoldrošības novērtējums

104.  Drošs jonizējošā starojuma avots normālos vai paredzamajos lietošanas apstākļos (ņemot vērā arī paredzamo lietošanas ilgumu) nerada risku vai rada radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām atbilstošu minimālo risku. Augstāka drošuma līmeņa iespējamība vai tādu jonizējošā starojuma avotu esamība, kuriem ir zemāks riska līmenis, nevar būt par pamatu tam, lai citus jonizējošā starojuma avotus vai darbības ar tiem uzskatītu par nedrošām.

105.  Operators un darbu vadītājs nodrošina nepārtrauktu jonizējošā starojuma avotu kontroli un nekavējoties informē centru un Drošības policiju, ja jonizējošā starojuma avots ir pazaudēts, neatļauti pārvietots vai lietots.

106.  Ja jonizējošā starojuma avota ražotājam, piegādātājam vai citam operatoram, kas veic darbības ar attiecīgo avotu, kļūst zināms, ka jonizējošā starojuma avots vai darbības ar to var būt bīstamas cilvēku dzīvībai, veselībai, personas mantai vai videi, viņš nekavējoties:

106.1.  tieši vai ar centra starpniecību informē par nedrošo jonizējošā starojuma avotu vai darbībām ar to, kā arī par citiem jonizējošā starojuma avota trūkumiem citus operatorus, kuri veic darbības ar attiecīgā veida jonizējošā starojuma avotiem;

106.2.  veic iejaukšanās darbības – novērš attiecīgos trūkumus, nodod nedrošo jonizējošā starojuma avotu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam (ja attiecīgais jonizējošā starojuma avots satur radioaktīvās vielas) vai likvidē radioaktīvās vielas nesaturošu nedrošu jonizējošā starojuma iekārtu;

106.3. veic pasākumus, lai nedrošo jonizējošā starojuma avotu izņemtu no apgrozības;

106.4. informē centru par pasākumiem, kas ir veikti un tiks veikti, lai garantētu jonizējošā starojuma avota vai attiecīgās darbības drošumu, vai par nedrošā jonizējošā starojuma avota izņemšanu no apgrozības, vai par attiecīgās darbības pārtraukšanu ar nedrošo jonizējošā starojuma avotu.

107. Operators sadarbībā ar darbu vadītāju un radiācijas drošības ekspertu vai radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu veic jonizējošā starojuma avota radiācijas drošības un kodoldrošības novērtējumu (turpmāk – drošības novērtējums), lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem. Drošības novērtējumā norāda šādu informāciju:

107.1. paredzamās apstarošanas lielums, īpašības un rašanās varbūtība;

107.2. jonizējošā starojuma avota darba tehniskie apstākļi un robežas;

107.3.  ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās konstrukcijas, sistēmas, elementi un procedūras (vai visi kopā), kas var izraisīt paredzamo apstarošanu, kā arī tās sekas;

107.4.  pārmaiņas vidē, kuras var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

107.5.  ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītās ekspluatācijas procedūras varbūtējā kļūda un tās sekas.

108. Drošības novērtējumā ņem vērā:

108.1. iespējamo gada laikā vidē izkliedēto radioaktīvo vielu daudzumu, ja operatora kontrolētajā zonā tiek veiktas darbības ar radioaktīvajām vielām. Šo noteikumu 10.pielikumā ir noteikti pieļaujamie radionuklīdu daudzumi, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē;

108.2. faktorus, kas var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu izmešu, kas pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteiktos pieļaujamos radionuklīdu daudzumus, izmešu novēršanas vai kontroles līdzekļus, kā arī katras radioaktīvās vielas maksimālo kopējo radioaktivitāti, kas aizsargapvalka bojājuma dēļ var nonākt vidē;

108.3. faktorus, kas ilgstoši var radīt tādu daudzumu radioaktīvo vielu izmešu, kas ir mazāks par šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajiem pieļaujamajiem radionuklīdu daudzumiem, un izmešu novēršanas un kontroles līdzekļus;

108.4. faktorus, kas var veicināt jonizējošā starojuma kūļa neparedzētu iedarbošanos, un minētās radiācijas avārijas konstatēšanas, novēršanas un kontrolēšanas līdzekļus;

108.5.  dažādu neatkarīgu radiācijas drošības un kodoldrošības nodrošināšanas līdzekļu nepieciešamību, lai viena kļūme neradītu citu kļūmi un lai novērstu paredzamās apstarošanas varbūtību un lielumu.

109. Ja saskaras divu operatoru kontrolētās zonas, kurās veic darbības ar radioaktīvajām vielām, vai attiecīgo jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonas pārklājas, darbu vadītāji, novērtējot radioaktīvo vielu izkliedi vidē, ņem vērā pieļaujamās radioaktīvo vielu izmetes no otra operatora kontrolētās zonas, lai iedzīvotāju saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniegtu jonizējošā starojuma dozas limitus iedzīvotājiem.

110.  Operators nodrošina drošības novērtējuma dokumentēšanu. Drošības novērtējumam var veikt neatkarīgu analīzi, ja tāda ir paredzēta attiecīgajā kvalitātes nodrošināšanas programmā.

111. Operators organizē atkārtotu drošības novērtējumu, precizē radiācijas drošības un kodoldrošības instrukcijas un tehniskos priekšrakstus šādos gadījumos:

111.1.  ja paredzēts būtiski pārveidot jonizējošā starojuma avotu vai tā ekspluatācijas vai apkalpes procedūras;

111.2. ja operators ir ieguvis informāciju par notikušajām radiācijas avārijām, kuras radījušas apstarošanu vai vides radioaktīvo piesārņojumu, pārsniedzot attiecīgos jonizējošā starojuma dozu limitus, vai ir konstatēts, ka paredzamā apstarošanās var pārsniegt attiecīgos dozu limitus;

111.3. ja ir mainījušās normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras var ietekmēt drošības novērtējumu.

112. Ja atkārtotais drošības novērtējums liecina, ka radiācijas avārijas varbūtība saglabājas, darbu vadītājs sagatavo radiācijas avārijas novēršanas plānu. Radiācijas avārijas novēršanas plānu apstiprina operators. Ja radiācijas avārija ietekmē iedzīvotāju un vides drošību, operators plānu par gatavību radiācijas avārijām un rīcību radiācijas avārijas situācijās saskaņo ar attiecīgo pašvaldību un centru.

7. Iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu

113.  Centrs veic iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu monitoringu ar netiešo metodi – izmanto un kontrolē monitoringa datus par radioaktīvo piesārņojumu vidē (turpmāk – vides radiācijas monitorings) un pārtikas produktos (pārtikas radioaktīvais piesārņojums) Latvijas teritorijā:

113.1. apzina iedzīvotājus, kas tiek vienādi pakļauti kāda jonizējošā starojuma avota iedarbībai un kuriem apstarošana no šī avota ir vislielākā (turpmāk – iedzīvotāju kritiskā grupa);

113.2. apkopo no operatoriem saņemto informāciju par vides radiācijas monitoringu operatoru kontrolētajās zonās;

113.3. apkopo informāciju par vides radiācijas monitoringa un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma rezultātiem valstī;

113.4. pastāvīgi pēta un novērtē iedzīvotāju apstarošanu;

113.5. novērtē iedzīvotāju kritisko grupu saņemtās jonizējošā starojuma dozas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu ietekmes zonās.

114. Ja paredzamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir saistītas ar iedzīvotāju apstarošanas risku, operators pirms attiecīgo darbību uzsākšanas veic iespējamā riska analīzi.

115. Vides radiācijas monitoringu pārraudzības zonā nodrošina operators, kurš veic darbības ar:

115.1. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;

115.2. vaļējo starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 103 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;

115.3. slēgto starojuma avotu, kura kopējā radioaktivitāte 106 reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

116. Operators:

116.1. nodrošina vides radiācijas monitoringa programmas izstrādi un saskaņošanu ar centru, kā arī atbilstoši vides radiācijas monitoringa programmai nodrošina radionuklīdu daudzuma kontroli gaisā, augsnē, augos un ūdenī, ņemot vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā, augsnē, augos, ūdenī un attiecīgo lielumu iespējamās pārmaiņas, veicot dažādas darbības kontroles zonā;

116.2. vismaz reizi gadā iesniedz centrā un vietējā pašvaldībā pārskatu par vides radiācijas monitoringa rezultātiem.

117. Vides radiācijas monitoringa programmā nosaka:

117.1. mērāmos lielumus;

117.2. teritoriju, kurā veic mērījumus, un mērīšanas regularitāti;

117.3.  mērīšanas metodes, radioaktīvā piesārņojuma un jonizējošā starojuma dozas jaudas kontroles procedūras un mērījumiem izmantojamo aparatūru;

117.4. pieļaujamos jonizējošā starojuma līmeņus un pasākumus, kurus veic, ja attiecīgais līmenis tiek pārsniegts.

118. Vides radiācijas monitoringa rezultātos iekļauj šādu informāciju:

118.1. teritorija, kurā veikts vides radiācijas monitorings;

118.2. mērīšanas datums un laiks;

118.3. izmērītie lielumi;

118.4. attiecīgā mērinstrumenta nosaukums;

118.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:

118.5.1. iespējamais iekšējais apstarojums;

118.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;

118.6. par mērījumiem atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un amats.

119. Vides radiācijas monitoringa programmu vismaz reizi gadā pārskata, lai novērtētu, vai tā atbilst operatora kontrolētās zonas raksturam un šajā zonā veicamajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

120. Iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumā ietver:

120.1.  ārējā jonizējošā starojuma dozu mērījumu rezultātus iedzīvotāju kritiskajām grupām;

120.2. iekšējā apstarojuma novērtējumus iedzīvotāju kritiskajām grupām;

120.3.  radioaktīvā piesārņojuma mērījumu rezultātus vides objektos un pārtikas produktos.

121. Centrs informē iedzīvotājus un darba devēju, ja:

121.1. iedzīvotāju kritiskās grupas apstarošanas doza no ārējā jonizējošā starojuma ilgstoši ir 5 mSv gadā vai lielāka;

121.2.  dabisko jonizējošā starojuma avotu starojums pārsniedz šo noteikumu astotajā nodaļā noteiktos limitus.

122. Lai novērtētu iedzīvotāju saņemto jonizējošā starojuma dozu no iekšējā apstarojuma, izmanto:

122.1. šo noteikumu 3.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, radionuklīdus uzņemot ar pārtiku vai ūdeni;

122.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, radionuklīdus ieelpojot;

122.3. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktos koeficientus (f1) ķīmisko elementu savienojumu pārnesei pa zarnu traktu, uzņemot tos ar pārtiku vai ūdeni;

122.4. šo noteikumu 8.pielikumā noteiktās paredzamās efektīvās dozas, ieelpojot šķīstošas vai ķīmiski aktīvas gāzes un tvaikus;

122.5.  šo noteikumu 9.pielikumā noteiktās efektīvās dozas jaudas apstarojumam no inertajām gāzēm.

8. Aizsardzība pret dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem

8.1. Dabiskie jonizējošā starojuma avoti ēkās

123. Centrs nosaka vietas, kur attiecīgajā ēkā ir paaugstināts dabiskā jonizējošā starojuma līmenis. Minēto vietu izpēti pēc valsts vai pašvaldības pasūtījuma veic akreditēta laboratorija sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām.

124. Pēc ēkas vai dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka pasūtījuma radona līmeni ēkās nosaka akreditētas laboratorijas vai centrs.

125. Ja konstatēts, ka radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 200 Bq/m3 gadā, ēkas vai dzīvokļa īpašnieks informē par to īrnieku un centru (ja radona līmeni noteikusi akreditēta laboratorija). Centrs informē iedzīvotājus par paredzamo kaitējumu viņu veselībai un kopīgi ar ēkas vai dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku izlemj par aizsardzības pasākumu veikšanu radona kaitīgās ietekmes samazināšanai.

126. Ja konstatēts, ka radona īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 1000  Bq/m3 mērījuma veikšanas laikā vai 600 Bq/m3 vidēji gadā, ēkas vai dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks nekavējoties veic aizsardzības pasākumus.

127. Centrs kopīgi ar ēkas vai dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku pieņem lēmumu par nepieciešamajiem ēkas vai dzīvokļa aizsardzības pasākumiem, pamatojoties uz radona un tā sabrukšanas produktu ilgstošu vai periodisku mērījumu rezultātiem, radona īpatnējās radioaktivitātes sezonālām pārmaiņām, ģeoloģiskajiem datiem un informāciju par ēkas vai dzīvokļa konstrukciju.

128. Būvdarbu pasūtītājs, projektētājs un izpildītājs ir atbildīgi par to, lai jaunuzceltajā ēkā vai dzīvoklī radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte nepārsniegtu 200 Bq/m3 gadā.

129. Apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jaudas limiti ir šādi:

129.1. jaunbūvēs – 0,5 µSv/h;

129.2. ēkās – 1 µSv/h;

129.3.  bieži izmantojamās vietās ārpus ēkām, piemēram, pagalmos, palīgbūvēs, rotaļlaukumos –1 µSv/h.

8.2. Dabiskie jonizējošā starojuma avoti darba vietās

130. Šī apakšnodaļa attiecas uz darba vietās esošajiem dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem, ar kuriem neveic darbības, bet kuri rada apstarošanu, kas pārsniedz šo noteikumu 43. un 44.punktā noteiktos limitus nodarbinātajiem, kuri neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, vai iedzīvotājiem. Darba devējs nodrošina attiecīgus aizsardzības pasākumus, ja tiek veiktas šādas darbības:

130.1. darbības, kas saistītas ar palielinātu radona izotopu 222Rn un 220Rn meitas nuklīdu īpatnējo radioaktivitāti, paaugstinātu gamma starojumu vai citu apstarošanu darba vietās, piemēram, minerālavotos, alās, raktuvēs, pazemes darba vietās un atsevišķās virszemes darba vietās;

130.2. tādu materiālu uzglabāšana, kurus neuzskata par radioaktīviem, bet kas satur vērā ņemamu dabisko radionuklīdu daudzumu, kā arī darbības ar tiem;

130.3. darbības, kas rada atkritumus, kurus neuzskata par radioaktīviem, bet kas satur tādu dabisko radionuklīdu daudzumu, ka var pārsniegt šo noteikumu 43. un 44.punktā noteiktos limitus;

130.4. darbības reaktīvajās lidmašīnās to lidojuma laikā.

131. Ja nodarbinātais, kurš neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darba vietā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 1  mSv gadā, darba devējs veic darba vides pētījumus, lai noteiktu, kurās teritorijās, kādas darbības veicot un kādos apstākļos attiecīgā persona ir pakļauta apstarošanai, un veic aizsardzības pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozu.

132. Ja nodarbinātais, kas neveic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, darba vietā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas ir lielāka par 6  mSv gadā, darba devējs piemēro viņam šajos noteikumos darbiniekiem noteiktos aizsardzības pasākumus.

133. Ja paredzamā efektīvā doza ir lielāka par 1  mSv, bet mazāka par 6  mSv gadā, darba devējs nodrošina, lai nodarbinātai grūtniecei jonizējošā starojuma doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības laikā, nepārsniegtu 1  mSv.

134. Darba devējs sadarbībā ar centru kontrolē reaktīvo lidmašīnu apkalpes locekļu saņemto jonizējošā starojuma dozu. Ja saņemtā jonizējošā starojuma doza ir lielāka par 1 mSv, bet mazāka par 6 mSv gadā, lidmašīnu apkalpes loceklēm grūtniecēm darba devējs nodrošina, lai jonizējošā starojuma doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības laikā, nepārsniegtu 1 mSv.

135. Ja virszemes un pazemes darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 400 Bq/m3 gadā, darba devējs nodrošina aizsardzības pasākumus radona kaitīgās ietekmes samazināšanai darba vietās un nepieļauj grūtnieču nodarbināšanu minētajās darba vietās visā grūtniecības laikā.

136. Ja nav iespējams samazināt radona īpatnējo radioaktivitāti līdz 400  Bq/m3, darba vietu pielīdzina vietai, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un darba devējs piemēro attiecīgajam nodarbinātajam šajos noteikumos darbiniekiem noteiktos aizsardzības pasākumus.

8.3. Dabiskie jonizējošā starojuma avoti ūdenī

137. Centrs informē iedzīvotājus un vietējo pašvaldību par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un aizsardzības pasākumiem radona kaitīgās ietekmes samazināšanai, ja radona īpatnējā radioaktivitāte dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l – 1000 Bq/l. Dzeramo ūdeni, kurā radona īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 1000  Bq/l, nedrīkst lietot, ja nav veikti aizsardzības pasākumi radona kaitīgās ietekmes samazināšanai.

138. Ilgdzīvojošiem radionuklīdiem (238U, 234U, 226Ra, 210Pb un 210Po) īpatnējā radioaktivitāte dzeramajā ūdenī, kura izteikta kā gada efektīvā doza, nedrīkst pārsniegt 1 mSv.

8.4. Dabiskie jonizējošā starojuma avoti

būvmateriālos un būvizstrādājumos

139. Ja būvmateriālos un būvizstrādājumos ir 226Ra, kura īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 100 Bq/kg, būvdarbu veicējs nodrošina attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu šo noteikumu 8.1.apakšnodaļā noteikto limitu pārsniegšanu radona koncentrācijai ēkā, kuras būvniecībā tiks izmantoti minētie būvmateriāli un būvizstrādājumi.

140. Dabisko radionuklīdu (226Ra, 232Th) īpatnējās radioaktivitātes maksimāli pieļaujamie limiti būvmateriālos un būvizstrādājumos ir šādi:

140.1. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti dzīvojamo un publisko ēku būvniecībai, remontam un iekšējai apdarei, – 270 Bq/kg;

140.2. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti inženierbūvju un rūpniecisko ēku un būvju būvniecībai, remontam, rekonstrukcijai, kā arī dzīvojamo un publisko ēku ārējai apdarei un ceļu būvniecībai apdzīvotās vietās,  – 740  Bq/kg;

140.3. būvmateriālos un būvizstrādājumos, kas paredzēti inženierbūvju un rūpniecisko ēku ārējai apdarei un ceļu būvniecībai ārpus apdzīvotām vietām,  – 1350  Bq/kg.

141. Būvmateriālu un būvizstrādājumu – gamma starojuma avota –  īpatnējās radioaktivitātes limits ir 2 Bq/kg. Ja īpatnējā radioaktivitāte ir mazāka par 1 Bq/kg, neveic nekādus aizsardzības pasākumus. Radioaktivitāti nosaka, izmantojot šādu formulu:

mg = CK/3000 + CRa/300 + CTh/200, kur

mg – gamma starojuma avota radioaktivitāte (Bq/kg);

CK – kālija 40 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg);

CRa – rādija 226 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg);

CTh – torija 232 īpatnējā radioaktivitāte (Bq/kg).

142. Būvmateriālu un būvizstrādājumu ražotāji, piegādātāji un būvdarbu veicēji ir atbildīgi par būvmateriāliem un būvizstrādājumiem noteikto īpatnējās radioaktivitātes limitu ievērošanu.

9. Aizsardzība pret mākslīgajiem jonizējošā starojuma avotiem

9.1. Jonizējošā starojuma avoti ēkās

143. Būvdarbu veicēji izvēlas tādus būvmateriālus un būvizstrādājumus, kuros nav mākslīgo jonizējošā starojuma avotu vai to daudzums ir tik neievērojams, ka:

143.1. jaunbūvēs apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,25 µSv/h;

143.2.  ēkās apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītās dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,5 µSv/h;

143.3.  bieži izmantojamās vietās ārpus ēkām, piemēram, pagalmos, palīgbūvēs, rotaļlaukumos, apkārtējo ārējo gamma starojuma avotu radītā dozas ekvivalenta jauda ir mazāka par 0,5 µSv/h.

9.2. Radioaktīvās vielas ūdenī

144. Centrs veic ūdens radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu.

145. Vismaz četras reizes gadā dzeramā ūdens piegādes un iegūšanas vietās, kur ūdens patēriņš ir lielāks par 10000 m3, akreditētā laboratorijā nosaka tritija, 90Sr un 137Cs īpatnējo radioaktivitāti ūdenī, kas paredzēts patēriņam. Ūdens, kas paredzēts patēriņam, ir:

145.1. dabisks ūdens vai ūdens pēc apstrādes un attīrīšanas, kas paredzēts dzeršanai, ēdiena pagatavošanai vai citiem mājsaimniecības mērķiem neatkarīgi no ūdens piegādes veida;

145.2. ūdens, ko lieto pārtikas produktu ražošanai vai pārtikas produktu apstrādei.

146. Vismaz reizi gadā atbilstoši vides valsts monitoringa programmai akreditētā laboratorijā nosaka 90Sr un 137Cs īpatnējo radioaktivitāti Daugavā, Lielupē, Ventā, Gaujā, Salacā tuvu to ietecei jūrā, kā arī ezeros, kuru platība ir lielāka par 25 km2.

147. Centrs informē iedzīvotājus un vietējo pašvaldību par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un iespējamiem aizsardzības pasākumiem, ja īpatnējā radioaktivitāte ir:

147.1. ūdenī, kas paredzēts patēriņam:

147.1.1. lielāka par 100 Bq/l – tritijam;

147.1.2. lielāka par 0,06 Bq/l – 90Sr;

147.1.3. lielāka par 0,1 Bq/l – 137Cs;

147.2. upju un ezeru ūdenī:

147.2.1. lielāka par 0,6 Bq/l – kopējā beta radioaktivitāte, pārrēķināta uz 90Sr;

147.2.2. lielāka par 1,0 Bq/l – 137Cs.

9.3. Pārtikas radioaktīvais piesārņojums

148. Latvijā aizliegts ievest, ražot un izplatīt pārtiku, kuras radioaktīvais piesārņojums pārsniedz šo noteikumu 11.pielikumā noteiktos limitus. Centrs veic pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību.

149. Pārtikas radioaktīvo piesārņojumu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Kontroles rezultātus nodod centram.

150. Ja konstatēta šo noteikumu 11.pielikumā minēto limitu pārsniegšana, pārtikas ražotājs novērš radioaktīvā piesārņojuma cēloņus, piemēram, veic dezaktivāciju, izmanto tādas ražošanas un pārstrādes metodes, kas samazina radioaktīvo piesārņojumu galaproduktos, ja izejvielu radioaktīvo piesārņojumu nevar samazināt. Ja nav iespējams samazināt radioaktīvo piesārņojumu, radioaktīvi piesārņoto pārtiku iznīcina.

151. Vismaz reizi gadā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē piena radioaktīvo piesārņojumu saimniecībās, kurās govju skaits pārsniedz 200, un pārtikas uzņēmumos, kuros piena produkcija gada laikā pārsniedz 5000 tonnu (pārrēķinot piena ekvivalentā). Pienā kontrolē 137Cs un 90Sr, bet 40K izmanto, lai novērtētu mērīšanas metožu kvalitāti. Ja pienā 90Sr īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 0,2  Bq/l vai 137Cs īpatnējā radioaktivitāte lielāka par 0,5  Bq/l, nosaka arī pārējos šo noteikumu 11.pielikumā minētos radionuklīdus.

152. Radioaktīvā piesārņojuma kontrolei kopējam pārtikas produktu patēriņam dienā uz vienu cilvēku (turpmāk – pārtikas grozs) akreditētā laboratorijā vismaz reizi gadā nosaka 90Sr un 137Cs radioaktivitāti. Kontrolējot pārtikas grozu, ņem vērā arī importētos pārtikas produktus. Pārtikas groza radioaktīvo piesārņojumu nosaka, paralēli izmantojot šādas metodes:

152.1. pamatojoties uz statistikas datiem, nosaka atsevišķu pārtikas produktu patēriņu dienā uz vienu cilvēku, attiecīgo daudzumu atsevišķo pārtikas produktu nopērk veikalā un tirgū (pārtikas produktus iegādājas tādā veikalā un tirgū, kur dienā iepērkas vismaz 10000 cilvēku), nosaka radioaktivitāti katrā atsevišķajā pārtikas produktā un aprēķina kopējo radioaktivitāti visam pārtikas grozam;

152.2. paraugus veido, apvienojot vienam cilvēkam paredzētās porcijas brokastīm, pusdienām un vakariņām (pārtikas produktus iegādājas tādā sabiedriskās ēdināšanas vietā, kur dienā tiek apkalpoti vismaz 1000 cilvēku). Iegūtajam paraugam nosaka radioaktīvo vielu daudzumu un to attiecina uz pārtikas grozu.

153. Ja pārtikas grozā 90Sr radioaktivitāte ir lielāka par 0,1  Bq vai 137Cs radioaktivitāte   lielāka par 0,2  Bq dienā vienam cilvēkam, centrs kopīgi ar Pārtikas un veterināro dienestu:

153.1. izpēta un analizē situāciju pārtikas ražošanas un izplatīšanas vietā;

153.2. pieprasa pārtikas ražotājiem un izplatītājiem novērst radioaktīvā piesārņojuma cēloņus un, ja nepieciešams, nodrošināt attiecīgās pārtikas pārstrādi, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu līdz maksimāli pieļaujamam līmenim;

153.3. ja nav iespējams samazināt radioaktīvo piesārņojumu pārtikas grozā esošajos produktos, attiecīgos pārtikas produktus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņem no aprites.

9.4. Dzīvnieku barības radioaktīvais piesārņojums

154. Latvijā ir aizliegts ievest, ražot un izplatīt dzīvnieku barību, kuras radioaktīvais piesārņojums pārsniedz šo noteikumu 12.pielikumā noteiktos limitus.

155. Dzīvnieku barības radioaktīvo piesārņojumu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Kontroles rezultātus nodod centram.

156. Ja konstatēts, ka radioaktīvais piesārņojums dzīvnieku barībā pārsniedz šo noteikumu 12.pielikumā noteiktos limitus, dzīvnieku barības ražotājs un izplatītājs:

156.1. novērš radioaktīvā piesārņojuma cēloņus;

156.2. ja nav iespējams novērst radioaktīvā piesārņojuma cēloņus, izņem dzīvnieku barību no aprites;

156.3. no aprites izņemto dzīvnieku barību pārstrādā vai iznīcina.

9.5. Gaisa radioaktīvais piesārņojums

157. Centrs veic gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu, un nodrošina gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu.

158. Akreditētā laboratorijā reizi mēnesī nosaka 137Cs un 7Be īpatnējo radioaktivitāti gaisa paraugos, izmantojot vismaz vienu Daugavpils rajonā novietotu stacionāru gaisa aerosola paraugu filtrēšanas iekārtu, kas darbojas nepārtrauktā režīmā.

10. Aizsardzības pasākumi apstarojuma samazināšanai

159. Aizsardzības pasākumi apstarojuma samazināšanai ir jonizējošā starojuma avota neitralizēšana, jonizējošā starojuma pārveidošana vai jonizējošajam starojumam pakļauto cilvēku skaita samazināšana (turpmāk – iejaukšanās). Iejaukšanās pasākumus veic:

159.1. radiācijas avārijas gadījumā, lai samazinātu vai novērstu īslaicīgo apstarošanu;

159.2. hroniskas apstarošanas gadījumā, lai samazinātu vai novērstu hronisko apstarošanu. Hroniska apstarošana ir apstarošana no:

159.2.1. dabiskas izcelsmes starojuma avotiem;

159.2.2. radioaktīvajām vielām, kas ir palikušas no iepriekšējām radiācijas avārijām pēc aizsardzības pasākumu pabeigšanas;

159.2.3. jonizējošā starojuma avotiem, kas netiek pakļauti centra kontrolei;

159.2.4. tādām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru veikšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

160. Iejaukšanās nepieciešamību novērtē darbu vadītājs un radiācijas drošības eksperts vai radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts. Iejaukšanās ir pieļaujama, ja tā samazina iespējamo kaitējumu veselībai un pozitīvais efekts ir lielāks par iejaukšanās radīto kaitējumu, kā arī par visām ar iejaukšanos saistītajām izmaksām.

161. Ja nepieciešama iejaukšanās, darbu vadītājs sagatavo iejaukšanās plānu. Iejaukšanās veidu, mērogu un ilgumu izvēlas optimālu, lai ieguvums no veselības kaitējuma samazināšanas maksimāli pārsniegtu ar iejaukšanos saistītās izmaksas. Iejaukšanās plānu apstiprina operators. Ja attiecīgie pasākumi ietekmē vides un iedzīvotāju drošību, operators iejaukšanās plānu saskaņo ar attiecīgo pašvaldību un centru.

162. Iejaukšanās var attiekties uz:

162.1. jonizējošā starojuma avotu, lai samazinātu vai pārtrauktu tiešu jonizējošā starojuma vai radionuklīdu emisiju;

162.2. vides objektiem, lai samazinātu radioaktīvo vielu pārnešanu uz cilvēkiem;

162.3. cilvēkiem, lai samazinātu neparedzētu apstarošanu un organizētu cietušo personu ārstēšanu.

163. Iejaukšanās radiācijas avārijā ir attaisnojama, ja radiācijas avārija var radīt nopietnu kaitējumu cilvēku veselībai.

164. Iejaukšanās, lai novērstu ilgstošu apstarošanu, ko izraisa radons, ir attaisnojama, ja:

164.1. ēkā vai dzīvoklī radona koncentrācija ir lielāka par 200  Bq/m3, – iejaukšanos nodrošina ēkas vai dzīvokļa īpašnieks;

164.2. darba vietā radona koncentrācija ir lielāka par 400  Bq/m3, – iejaukšanos nodrošina darba devējs.

165.  Jonizējošā starojuma dozas, pēc kuru saņemšanas nepieciešama iejaukšanās, noteiktas šo noteikumu 13.pielikumā.

166. Operators nodrošina jebkuras radiācijas avārijas seku un iejaukšanās efektivitātes novērtēšanu un reģistrēšanu. Centrs apkopo attiecīgo informāciju.

11. Noslēguma jautājums

167. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumus Nr.194 "Noteikumi par pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontroli" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 155./156.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 13.aprīli.

Pilns dokuments ar formulām un pielikumiem

DOC 1.3 MB