Dagnija Stuķēna, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, — “Latvijas Vēstnesim”

Diskusijas laikā Liepājā: Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Saeimas deputāte un LATO biedre Helēna Demakova Foto: Dainis Ģelzis

Sestdien, 6. aprīlī, atzīmējot NATO dibināšanas gadadienu, Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) rīkoja publisku pasākumu “Nosargāsim savu nākotni” Liepājā, Rožu laukumā. Paralēli Liepājas NVO centrā notika skolotāju seminārs “Latvijas drošība un aizsardzība — integrācija NATO”. Šāda veida informējoši pasākumi starptautiska projekta “NATO diena” ietvaros notika vienlaikus visās Baltijas valstīs.

LATO projekta mērķis bija ne vien iesaistīt Liepājas pilsētas iedzīvotājus plašākā sabiedriskā akcijā par drošības jautājumiem, bet arī veicināt sabiedrības integrāciju, uzrunājot reģionu un etnisko minoritāšu pārstāvjus. Tā ir arī LATO darbības šīgada prioritāte — veikt sabiedrības informēšanas akcijas Latvijas reģionos, īpaši uzsverot mazākumtautību iesaistīšanu diskusijās par Latvijas drošību, aizsardzību un integrāciju NATO. Šogad LATO jau rīkojusi publiskas diskusijas Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī. Plānotas tikšanās ar iedzīvotājiem Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā.

LATO mērķis ir nodrošināt aktīvu dialogu ar reģioniem, pārliecināt cilvēkus, ka virzība uz NATO nav tikai politiskās elites noteikta valsts prioritāte, bet ka par to jādiskutē gan NATO atbalstītājiem, gan skeptiķiem, tādā veidā iesaistoties demokrātiskas valsts politikas veidošanā.

Liepājā notikušās diskusijas uzdevums bija veicināt aktīvas sarunas “aci pret aci” starp iedzīvotājiem un NATO ekspertiem. Pasākumu pilsētas centrā atklāja LATO biedre un Saeimas deputāte Helēna Demakova, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un NBS komandieris Raimonds Graube. Pēc atklāšanas uzrunām no speciāli uzstādītas skatuves amatpersonas nokāpa no tās un sāka sarunas ar atnākušajiem. Jāpiebilst, ka šajās diskusijās aktīvākie bija NATO opozicionāri, kas izvirzīja argumentus par valsts identitātes pazaudēšanu, sociālā nodrošinājuma sistēmas sagraušanu, valsts nodokļu pieaugumu. Tomēr pēc tam, kad kāds vīrietis pie mikrofona bija paudis savu atbalstu Transatlantiskajai organizācijai, sanākušie viņam aplaudēja.

Lai diskusijas vidi padarītu interesantāku, akcijas dalībniekiem spēlēja Jūras spēku orķestris, zemessardze bija izvietojusi savu izstādi, varēja nogaršot Nacionālo bruņoto spēku sagatavotu ikdienas mielastu. Savukārt Liepājas bērniem tika sarīkots zīmējumu konkurss ar balvām.

Šis bija pirmais šāda veida LATO publiskais pasākums — tikšanās ar reģionu iedzīvotājiem zem atklātas debess, bet liepājnieku atsaucība liecina, ka šādi informatīvi pasākumi ir veiksmīgs līdzeklis, kā iesaistīt reģionu iedzīvotājus politiskajās debatēs. LATO novērojumi liecina, ka iedzīvotāji vēlas iegūt vairāk informācijas par NATO, galvenokārt konkrētus argumentus, ko Latvija iegūs no dalības šajā aliansē. Populārākais NATO skeptiķu pretarguments publiskajās diskusijās — vispirms jāsakārto iekšpolitika, un tikai tad var plānot valsts ārpolitiku. Tādēļ nereti LATO pārstāvjiem — Atim Lejiņam, Artim Pabrikam, Grigorijam Krupņikovam un citiem, kā arī ārlietu ministram Indulim Bērziņam un aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kas regulāri ar savu klātbūtni atbalsta šīs LATO reģionālās diskusijas, ir jāatbild uz jautājumiem par valsts sociālo, izglītības, veselības politiku.

Lai arī LATO savas darbības divos gados ir organizējis virkni semināru un konferenču, tomēr jāatzīst, ka ar šādiem oficiāliem pasākumiem mēs varam sasniegt tikai cilvēkus, kam jau ir izveidojies savs spriedums. Tie ir ministriju pārstāvji, studenti, žurnālisti, nevalstisko organizāciju aktīvisti. Tomēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju vēlētos saņemt vairāk informācijas par Latvijas dalību NATO. Tāpēc LATO pirms šī gada nogalē gaidāmā Prāgas sammita izvirzījusi uzdevumu saprotamā valodā un formā diskutēt ar Latvijas reģionu iedzīvotājiem.