Latvijas Republikā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar, 11.aprīlī, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savas akreditācijas vēstules iesniedza:

Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Endrū Tesorjērs

Harkorts Endrū Pretorijs Tesorjērs (Harcourt Andrew Pretorius Tesoriere) dzimis 1950. gada 2. novembrī. Beidzis Pangbornas kuģniecības koledžu, Britānijas Karalisko jūras spēku koledžu Dārtmutā, Velsas universitātes koledžu un Nacionālo administrācijas skolu Parīzē. No 1969. līdz 1973. gadam dienējis Karaliskajā jūras kara flotē, kopš 1974. gada strādājis Ārlietu un Britu sadraudzības lietu birojā Londonā. No 1976. gada strādājis vēstniecībā Kabulā, kopš 1979. gada Nairobi, kopš 1981. gada Abidžanā. Pēc vairākiem darba gadiem Londonā kopš 1987. gada bijis Apvienotās Karalistes pagaidu pilnvarotais lietvedis Damaskā. Kopš 1996. gada bijis Viņas majestātes vēstnieks Albānijā. Kopš 1998. gada ANO īpašās misijas Afganistānā vadītājs un vecākais politiskais padomnieks.

Vakar Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieņēma arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieka Endrū Tesorjēra (Andrew Tesoriere) akreditācijas vēstuli. Savā akreditācijas runā, ko vēstnieks daļēji norunāja latviski, viņš teica: “Jūsu ekselence, man ir tas gods un prieks vērsties pie jums Viņas majestātes Elizabetes II, Lielbritānijas valdības un tautas vārdā. Mana nesenā ierašanās šeit Latvijā diemžēl bija gandrīz vienlaikus ar Viņas majestātes Karalienes Mātes aiziešanu. Viņa bija patiesi izcila lēdija, kura mūs visus iedvesmoja. Esam ļoti aizkustināti, ka jūs piedalījāties viņas bērēs šonedēļ Londonā.” Tālāk vēstnieks uzsvēra, ka viņa nodoms ir “pielikt visus spēkus, palīdzot veidot Latvijas nākotni”. “Cenšoties apgūt latviešu valodu, es vēlos apliecināt neviltotu entuziasmu un apņemšanos izprast Latvijas tautu,” teica Lielbritānijas vēstnieks.

“Es apzinos, ka esam šeit ieradušies Latvijas vēsturei izšķirošā laikā, jo tuvojas brīdis, kad tiks pieņemti lēmumi par Latvijas dalību gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Es vēlētos uzsvērt četras jomas, kurās es ar vēstniecības darbinieku atbalstu centīšos palīdzēt visvairāk, — sabiedrības labklājība, atklātība, drošība un sociālā saliedētība.

Vispirms labklājība. Mēs vēlētos dot savu ieguldījumu Latvijas tautas labklājības izaugsmē. Mēs vēlam Latvijai visu labāko. Daudzus gadsimtus mums bijušas tuvas attiecības. Mēs esam stingri atbalstījuši Latvijas valsti tai kritiskos brīžos. Abām valstīm ir senas kuģniecības tradīcijas. Mūsu tirdzniecības saišu pamatā ir kokmateriālu tirdzniecība. Šis mūsu kopējās divpusējās tirdzniecības aspekts attīstās katru gadu. Tomēr es zinu, ka gan mūsu uzņēmēji, gan investori vēlas mūsu divpusējās tirdzniecības dažādošanu un izvēršanos citos sektoros. Mēs pūlēsimies to panākt.

Otrkārt, atklātība. Mēs vēlamies palīdzēt Latvijas varas iestādēm un atbalstīt centienus atkal izveidot valsti, kurai uzticas un kuru saprot visa tauta. Mēs saprotam, ka šādu cieņu iespējams iegūt, ieviešot caurspīdīgumu un atbildīgumu sistēmās un praksē. Mēs īpaši vēlamies stiprināt sabiedrisko pārvaldi, tiesu reformu un cīņu pret korupciju.

Treškārt, drošība. Mēs turpināsim sniegt stingru atbalstu Latvijas vēlmei pievienoties NATO. Jo īpaši mēs turpināsim stiprināt Latvijas spēju rīkoties krīzes situācijās, veikt militāras darbības kopā ar citām NATO valstīm un palīdzēt jūsu bruņotajiem spēkiem efektīvas un ekonomiskas pārvaldes ieviešanā. Mēs novērtējam Latvijas ieguldījumu karā pret globālo terorismu un pastāvīgo atbalstu starptautiskām miera uzturēšanas operācijām.

Ceturtkārt, sociālā saliedētība. Mēs vēlamies palīdzēt Latvijā stiprināt taisnīgu un tolerantu sabiedrību. Tādēļ mēs vēlamies atbalstīt darbības, kas palīdzētu visiem Latvijas iedzīvotājiem pilnā mērā piedalīties nācijas attīstībā. Mēs sirsnīgi apsveicam jūsu personīgo apņemšanos piedalīties šo mērķu realizēšanā.” Savas runas nobeigumā Lielbritānijas vēstnieks Endrū Tesorjērs uzteica Latvijas iespaidīgo progresu NATO un Eiropas Savienības dalības statusa sasniegšanai. “Manas valsts valdība tic, ka dalība šajās organizācijās nostiprinās Latvijā četrus atribūtus, kurus es uzsvēru, – labklājību, atklātību, drošību un sociālo saliedētību. Tādēļ es centīšos virzīt mūsu centienus šo jomu atbalstam,” teica Lielbritānijas vēstnieks.

Atbildot vēstniekam, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Lielbritānijas attiecības jau no pašiem Latvijas valstiskuma pirmsākumiem ir bijušas balstītas savstarpējā uzticībā, atbalstā un ieinteresētībā.

Apvienotā Karaliste de facto atzina Latviju 1918. gada 11. novembrī — nedēļu pirms Latvijas Republikas oficiālās proklamēšanas. Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas nodrošināja to, ka pēc 1991. gada Latvija varēja savas attiecības ar Rietumu pasauli atjaunot, nevis dibināt no jauna. Lielbritānija nekad nebija atzinusi padomju okupāciju Latvijā, un, pateicoties britu stingrajai nostājai, mūsu pārstāvniecība Londonā darbojās visu okupācijas periodu, tādējādi starptautiski nodrošinot mūsu valstiskuma nepārtrauktību.

Pagājušajā gadā Viņa karaliskās augstības Velsas prinča vizītes laikā Latvijā svinējām Latvijas un Lielbritānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi. Ar gandarījumu varam atskatīties uz šo laika periodu un secināt, ka desmit gados mūsu attiecības ir godam stiprinātas ne tikai politiski, bet arī praktiski. Apvienotā Karaliste ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, ieņemot stabilu otro vietu Latvijas preču eksportā.

Divpusējā sadarbībā tiek realizēti daudzi veiksmīgi projekti dažādās jomās. Latvija novērtē Apvienotās Karalistes sniegto atbalstu sabiedrības integrācijas procesam, valsts administrācijas reformai, iekšlietu un tieslietu sistēmas uzlabošanai, kā arī daudzās citās jomās. Īpaši esam pateicīgi par atbalstu, ko kopš neatkarības atjaunošanas saņemam no britu puses Latvijas aizsardzības spēku veidošanā un attīstībā.

Būtiski ir arvien pieaugošie kontakti starp abu valstu iedzīvotājiem, kā arī iespējas paplašināt zināšanas abu valstu tautām vienai par otru. Novērtējam Lielbritānijas padomes ieinteresēto un aktīvo darbību, kura šomēnes svin savas darbības Latvijā desmitgadi.

Lielbritānija ir viena no valstīm, kuras politiskais un praktiskais atbalsts ir būtiski veicinājis sekmīgo Latvijas pārejas un reformu procesu. Lielā mērā pateicoties šim atbalstam, Latvija desmit gados ir guvusi ievērojamus panākumus, kas ļauj to uzskatīt par vienu no vislabāk sagatavotajām kandidātvalstīm uzņemšanai ES un NATO, par valsti ar strauji augošu ekonomiku, modernu un daudzkultūru sabiedrību stabilā un drošā reģionā.

Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā aizsākas mūsu valstij un arī visai Eiropai nozīmīgā gadā. Varam kopīgi cerēt, ka šis gads kļūs par kārtējo, bet tik nozīmīgo stūrakmeni mūsu pūliņiem veidot Eiropu par labklājības un stabilitātes reģionu. Prāgas sammitā šī gada rudenī Latvija sagaida uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.

No savas puses veicam visus priekšdarbus, lai paplašināšanās sarunas tiktu slēgtas, kā plānots, un Latvija kopā ar citām veiksmīgakajām kandidātvalstīm varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gada sākumā.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Lielbritānijas attiecību vēsturiskā pieredze un kopīgās nākotnes perspektīvas sniedz mums vienreizēju iespēju būt par uzticamiem sabiedrotajiem. Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 11.aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Endrū Tesorjēru, kurš bija ieradies pirmsakreditācijas vizītē.

Pārrunājot divpusējās attiecības, I.Bērziņš raksturoja Latvijas un Lielbritānijas attiecības kā labas un intensīvas. Ministrs atzīmēja lielisko sadarbību, kas izveidojusies ar Lielbritāniju atsevišķās jomās un konkrētu projektu realizēšanā. Ministrs informēja Lielbritānijas vēstnieku par Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanas gaitu, uzsverot, ka Latvijai šis ir izšķirošais gads. I.Bērziņš augstu novērtēja Lielbritānijas pausto atbalstu Latvijai gan virzībā uz ES, gan NATO. E.Tesorjērs norādīja uz ļoti labo un pragmatisko dialogu, kas izveidojies Lielbritānijai ar Latviju dažādos līmeņos. Vēstnieks kā pozitīvu piemēru atzīmēja 2001.gadā pieņemto Apvienotās Karalistes un Latvijas darbības plānu, lai veicinātu Latvijas integrāciju ES.

Sarunas ietvaros pārrunāti dažādi ES integrācijas aspekti, gan sabiedrības attieksme pret ES, gan austrumu robežas sakārtošana. Puses pārrunāja arī kopīgus reģionālās labklājības veicināšanas projektus.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, ko jums pašam nozīmē stāšanās Apvienotās Karalistes vēstnieka amatā Latvijā?

— Man tas ir ļoti priecīgs notikums. Man bija liels prieks un pagodinājums tikties ar Latvijas Valsts prezidenti, mums bija ļoti nozīmīga saruna par mūsu valstu divpusējām attiecībām. Mēs runājām arī par attiecību padziļināšanu starptautiskā kontekstā. Mūsu attiecības ir ļoti labas, tām ir ļoti stabils pamats. Tās balstās mūsu kopīgajā vēsturiskajā pieredzē. Mums atliek tikai turpināt praktiskus pasākumus šo attiecību tālākajai attīstībai. Es pats esmu apņēmības pilns pielikt visus spēkus, lai godam pārstāvētu savu valsti Latvijā un palīdzētu ļoti nozīmīgajā vēsturiskajā brīdī, kad jau pavisam drīz ES un NATO pieņems Latvijai tik nozīmīgos lēmumus.

— Vēstnieka kungs, jūs mācāties latviešu valodu. Vai tā, jūsu iespaidā, ir grūta?

— Tā ir ļoti interesanta valoda. Vai grūta? No gramatikas viedokļa latviešu valoda ir sarežģītāka par dažām citām Eiropas valodām. Taču lingvistam latviešu valoda ir aizraujošs izaicinājums. Es esmu priecīgs, ka tagad būšu Rīgā, jo Latvijā es noteikti daudz labāk varēšu apgūt jūsu valodu nekā Londonā. Labākais veids, kā iemācīties valodu, taču ir cieši kontaktēties ar konkrēto tautu. Un es esmu nolēmis būt ļoti ciešā kontaktā ar jums, latviešiem. Es šodien esmu patiešām laimīgs.

Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Elims Saturnino Fereira Dutra

Elims Saturnino Fereira Dutra

dzimis 1942. gada 22. janvārī Riograndē de Sule. Ieguvis jurisprudences un sociālo zinātņu bakalaura grādu Riodežaneiro federālajā universitātē. Ārlietu ministrijas Riobranko institūtā apguvis diplomātiskās karjeras sagatavošanās kursu un tirdzniecības attiecību sekmēšanas nodaļu vadītāja sagatavošanās kursu. Kopš 1970. gada strādājis Ārlietu ministrijā par trešo sekretāru, pēc trim gadiem par otro un vēl pēc sešiem gadiem par pirmo sekretāru. 1982. gadā iecelts padomnieka, 1997. gadā — vēstnieka rangā. Strādājis Brazīlijas vēstniecībās Romā, Vašingtonā, Bogotā, Bonnā un Stokholmā. Bijis Brazīlijas prezidentūras protokola vadītāja vietnieks, Tehniskās sadarbības departamenta vadītājs un no 1995. līdz 2001. gadam Brazīlijas sadarbības aģentūras ģenerāldirektors. Pērn iecelts par Brazīlijas vēstnieku Zviedrijā, viņa rezidence joprojām ir Stokholmā.

Vakar, 11. aprīlī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Elims Saturnino Fereira Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra). Savu akreditācijas runu viņš sāka, uzsverot, ka Brazīlijas un Latvijas labās attiecības balstītas kopīgās vērtībās, kuru sistēmā galvenie stūrakmeņi ir miers, demokrātija un ekonomiskā brīvība. Vēstnieks savā runā atcerējās arī Brazīlijas latviešus, kas šajā zemē ieradās jau pagājušā gadsimta sākumā un tagad labi integrējušies Brazīlijas sabiedrībā, vienlaikus kopjot savu latvisko identitāti. Vēstnieks uzsvēra, ka Brazīlijā pēdējos gados notikušas lielas pārvērtības. Tagad šajā valstī ir ekonomiska stabilitāte un stipra demokrātija. Vēstnieks teica, ka pastāv vēl plašas iespējas Brazīlijas un Latvijas ekonomisko attiecību padziļināšanai.

Viņš arī pauda savas valsts izpratni un atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, jo Latvijas integrācija Eiropas un transatlantiskajās institūcijās radīs jaunas iespējas arī Latvijas un Brazīlijas sadarbībai.

Atbildot Brazīlijas vēstniekam, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir svarīgs notikums Latvijas un Brazīlijas oficiālajās attiecībās, kuras aizsākās 1921. gadā, kad Brazīlijas valdība atzina Latvijas Republiku de iure.

Mēs augstu novērtējam arī faktu, ka Brazīlija neatzina Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā. Latvija attiecībām ar Brazīliju piešķir īpašu nozīmi, ņemot vērā tās ietekmi gan reģionālajā, gan globālajā mērogā, gan arī tāpēc, ka jūsu valstī dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā, kuras pirmie pārstāvji sāka ierasties jau 19. gadsimta beigās.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas reģionā sakrīt ar jaunu un nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiks pieņemti izšķiroši lēmumi attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Brazīlijas attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Latīņamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties no ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valstīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusēju kontaktu veicināšanā.

Latviju un Brazīliju vieno vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina visu darbības sfēru dinamiskāku attīstību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un sabiedrību patību. Latvijas un Brazīlijas attiecību attīstība labi raksturo laikmeta prasību — sadarbība un atbalsts, neraugoties uz relatīvi lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir mūsu valstis.

Mūsdienu ekonomiskās attīstības un sadarbības pieredze pasaulē liecina, ka ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais partnerattiecību veidošanā. Tās ir kopīgas vērtības un abpusēji izdevīgas intereses, kas nosaka savstarpējo attiecību intensitāti.

Vēlos uzsvērt, ka viens no nozīmīgiem mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit saredzu plašas iespējas Latvijas un Brazīlijas attiecību padziļināšanai.

Jūsu ekselence! Patiesi ceru, ka jūsu darbība Brazīlijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lappusi arī divpusējās sadarbības jomā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls nav vēl pietiekami apzināts. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Brazīlijas un Latvijas attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus.

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 11.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Elimu Saturnino Fereiru Dutru, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Brazīlijas padziļinātas sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs sveica Brazīlijas vēstnieku jaunajā amatā un pauda pārliecību par Latvijas un Brazīlijas starpvalstu attiecību sekmīgu turpināšanos nākotnē. J.Straume teica, ka Latvija pašlaik ir finiša taisnē ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un uzņemšana šajās organizācijās radīs iespēju nodibināt aktīvākus kontaktus ar Latīņamerikas valstīm, un piebilda, ka Latvijas interesi par sadarbību tieši ar Brazīliju nosaka arī šajā valstī dzīvojošā lielākā latviešu kopiena.

Arī Brazīlijas vēstnieks izteica pārliecību, ka Latvijas uzņemšana ES palīdzēs vēl vairāk intensificēt abu valstu politiskos, ekonomiskos, kultūras, zinātnes un izglītības sakarus. Viņš atzina, ka veiksmīgākai abu valstu sadarbībai būtu jānoslēdz bezvīzu režīms, tādā veidā veicinot gan biznesa kontaktu, gan arī tūrisma aktivizēšanos.

Kā tikšanās noslēgumā informēja J.Straume, lai sekmētu abu valstu uzņēmēju tiešos sakarus, Latvija aktīvi izstrādās līgumtiesisko bāzi vīzu režīma atcelšanai starp abām valstīm.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 11.aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Brazīlijas vēstnieku Latvijā Elimu Saturnino Fereiru Dutru, kurš uzturas Latvijā akreditācijas vizītē.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, tās tika raksturotas kā draudzīgas, taču ar ievērojamu neizmantoto sadarbības potenciālu dažādās jomās — ekonomikā, kultūrā, zinātnē. I.Bērziņš atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta uzturēt un attīstīt diplomātisko dialogu ar Brazīliju kā bilaterālajā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Ministrs izteica Latvijas ieinteresētību divpusējo attiecību padziļināšanā, īpaši ekonomikā, gan Brazīlijas investīciju piesaistīšanā, gan tirdzniecības aktivizēšanā. Abas puses pauda viedokli, ka ir jāveicina tiešie uzņēmēju kontakti, lai dotu iespēju izmantot dažādus ekonomiskās sadarbības partnerus abu valstu uzņēmējiem.

I.Bērziņš arī uzsvēra nepieciešamību attīstīt līgumtiesisko bāzi ar Brazīliju un aicināja aktīvāk strādāt pie līguma par savstarpējo atteikšanos no vīzām.

Ministrs informēja Brazīlijas vēstnieku par Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanas gaitu, uzsverot, ka Latvijas ārpolitikai šis ir izšķirošais gads gan virzībā uz ES, gan NATO. Ministrs arī atzīmēja, ka Latvijai kā iestāšanās sarunu ar ES procesā esošai valstij svarīgs aspekts sadarbībā ar Brazīliju ir tas, ka Dienvidamerikas valstu kopējais tirgus (MERCOSUR), kura dalībvalsts ir Brazīlija, ir viens no ES sadarbības prioritārajiem reģioniem Latīņamerikā.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, jūs savā akreditācijas runā uzsvērāt iespējas padziļināt abu valstu attiecības. Ar ko sāksit savu vēstnieka misiju Latvijā?

— Mana galvenā prioritāte būs padarīt Brazīliju latviešiem pazīstamāku. Tiesa, mūsu valstis ģeogrāfiski atrodas tālu viena no otras, taču tas nebūt nav iemesls, lai mēs cits par citu zinātu maz vai nemaz. Skaidrs, ka latvieši par Brazīliju zina vairāk nekā brazīlieši par Latviju. Brazīlijā dzīvo arī latvieši — pirmie latviešu ieceļotāji Brazīlijā ieradās jau pirms vairāk nekā simt gadiem. Latvieši Brazīlijā turpina kopt savas tradīcijas un nacionālo kultūru. Latvieši ir labi pazīstami Sanpaulu un vēl kādās trīs Brazīlijas pilsētās.

— Jūs īpaši uzsvērāt iespēju mūsu valstu ekonomisko kontaktu padziļināšanai.

— Jā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka abās valstīs ir vēl plašs potenciāls, lai sekmētu mūsu ekonomisko, kā arī kultūras sakaru paplašināšanos. Šajos virzienos arī būs vērsti mani galvenie centieni. Tirdzniecības attiecības starp Brazīliju un Latviju joprojām ir visai zemā līmenī, un ir daudz darāmā, lai tās padziļinātu. Tas ir patiešām iespējams. Savu pārliecību es gribētu ilustrēt kaut vai ar Zviedrijas piemēru. Šī valsts no Brazīlijas ir tik pat tālu kā Latvija, taču Brazīlijā ir ļoti daudz Zviedrijas investīciju. Brazīlijā ir simt septiņdesmit Zviedrijas uzņēmumu un zviedru–brazīliešu kopuzņēmumu, kas veiksmīgi darbojas Brazīlijas tirgū, izmantojot mūsu zemes potenciālu. Tas var būt labs paraugs Latvijai, kā izmantot sadarbības iespējas ar Brazīliju un kā izmantot Brazīlijas lielo tirgu. Mēs Brazīlijā ļoti augstu vērtējam Latviju arī no ekonomiskas sadarbības iespēju viedokļa. Mēs uz jūsu valsti raugāmies arī kā uz nozīmīgu tranzīta punktu tirdzniecības attīstīšanai ar Ukrainu, Krieviju un citām jūsu kaimiņvalstīm. Tādēļ, lai liktu lietā daudzās potenciālās sadarbības padziļināšanas iespējas, es gribu izmantot visus iespējamos veidus, kā padarīt Brazīliju latviešiem tuvāku un saprotamāku. To var darīt, arī stāstot par futbolu vai slavenajiem Brazīlijas karnevāliem, mēs Latvijā varētu sarīkot Brazīlijas filmu nedēļu. Ir patiešām daudz sadarbības iespēju.

Svētā Krēsla (Vatikāna) apustuliskais nuncijs arhibīskaps Pēters Stefans Curbrigens

Pēters Stefans Curbrigens

dzimis 1943. gada 27. augustā Brigā, Šveicē. Ordinēts par priesteri 1969. gada 10. oktobrī. Kanonisko tiesību doktors. Diplomātiskajā dienestā kopš 1975. gada 5. marta. Strādājis Svētā Krēsla diplomātiskajās pārstāvniecībās Bolīvijā, Vācijā, Urugvajā, Francijā, Dienvidāfrikā un Indijā. 1993. gada 13. novembrī tika iecelts par apustulisko delegātu, pēc tam par apustulisko nunciju Mozambikā. Bijis arī apustuliskais nuncijs Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. 2001. gada 25. oktobrī Viņa Svētība Pāvests Jānis Pāvils II viņu iecēla par Svētā Krēsla apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, viņa rezidence ir Viļņā. Pārvalda vācu, itāļu, franču, spāņu, portugāļu un angļu valodu.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Svētā Krēsla (Vatikāna) apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Pēters Stefans Curbrigens (Peter Stephan Zurbriggen). Uzrunājot Vairu Vīķi–Freibergu, arhibīskaps P.S.Curbrigens nodeva viņai un visai Latvijas tautai Viņa Svētības pāvesta Jāņa Pāvila II personīgos sveicienus un labklājības vēlējumus. Apustuliskais nuncijs arī pauda cerību, ka 2000. gadā parakstītais Latvijas Republikas Svētā Krēsla līgums tiks drīzumā ratificēts.

Vakar, 11.aprīlī, Rīgas pilī: Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Harkortu Endrū Pretoriju Tesorjēru (augšējā attēlā); Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Elimu Saturnino Fereiru Dutru (vidējā attēlā); Svētā Krēsla (Vatikāna) apustulisko nunciju arhibīskapu Pēteru Stefanu Curbrigenu (apakšējā attēlā)

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes runā sacīja:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā trešo pāvesta Jāņa Pāvila II oficiālo sūtni Latvijā!

Reliģija ir bijusi un ir viena no cilvēka garīgās esamības centrālajiem jautājumiem. Reliģija visos attīstītas sabiedrības laikos ir bijusi un ir ikvienas kultūras, katra cilvēka un

nācijas garīgā satvara būtiska sastāvdaļa. Eiropas kultūra ir izveidojusies uz kristietības bāzes.

Pašlaik vairāk nekā trešā daļa pasaules iedzīvotāju ir kristieši.

Šobrīd nevar runāt par mūsu piederību Eiropai, tās kultūrai, neņemot vērā, ka kristietības ietekme Latvijas vēstures un kultūras veidošanā ir bijusi dziļa un paliekoša. Baltijas valstu vēsturē ir krustojušās trīs Eiropā dominējošo baznīcu — katoļticības, pareizticības un evaņģēliski luteriskās baznīcas — intereses. Viens no 20. gs. lielākajiem notikumiem bija komunistiskā režīma sabrukums, kurā Latvijas atkaleiropeizācijā savu ieguldījumu nenoliedzami sniedza baznīca, cenšoties stiprināt cilvēka pozitīvos, radošos un garīgos spēkus. Latvija šodien ir paraugs tradicionālo baznīcu kopdzīvei, kas nebūt nav tik raksturīgi daudzās pasaules valstīs. Baznīca Latvijā ir ne tikai garīgs vienotājs, bet arī atbalsts tik dažādajos cilvēka dzīves ceļos. Katoļu baznīca Latvijā, kā to atklāj vēsture, ir spējusi vienot Latvijas austrumu reģiona — Latgales — dažādo tautību ļaudis.

Latvijas un Vatikāna attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Vatikāns bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Vatikāns nav atzinis Baltijas valstu okupāciju, un Baltijas valstis visu laiku ir bijušas iekļautas nunciatūru sarakstos. Pāvesta Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu, bet visas Latvijas sabiedrības dzīvē.

Latvijas visaugstākās amatpersonas — prezidents Guntis Ulmanis un ārlietu ministrs Valdis Birkavs — ir apmeklējuši Vatikānu, tādējādi dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas un Vatikāna divpusējā sadarbībā. 2000. gadā Rīgā Latvijas tieslietu ministre un apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Ervīns Jozefs Enders parakstīja Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu. Pagājušais gads Latvijas katoļu baznīcas dzīvē ir

atzīmēts īpaši, jo Latvijas katoļu baznīcas arhibīskapam Jānim Pujatam pāvests Jānis Pāvils II piešķīra kardināla titulu.

Jau 14. gs. Dante “Dievišķajā komēdijā” nosauca Vatikānu par vismazāko un vislielāko valsti pasaulē. Šodien, kā zināms, šī pilsētvalsts ir vēl mazāka nekā Dantes laikā — tā aizņem tikai 0,44 kvadrātkilometrus Romas pilsētas rietumos. Taču Vatikāna morālā autoritāte Eiropā un pasaulē ir liela. Svētais Krēsls ir ieguvis augstu autoritāti starptautiskajā sabiedrībā. Vatikāns ir kā liecība cilvēka dziļumam, nāciju un ikviena indivīda brīvībai un atbildībai dzīves vērtību priekšā.

Novēlu jums, ekselence, veicināt sadarbību starp mūsu valstīm un sveicu jūs kā trešo Svētā Krēsla vēstnieku Latvijā!

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar apustulisko nunciju Latvijas Republikā, arhibīskapu Pēteru Stefanu Curbrigenu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Apustuliskais nuncijs ir akreditēts arī Igaunijā un Lietuvā, bet rezidē Viļņā.

Tikšanās laikā abas puses atzina, ka Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir veiksmīgas un stabilas. Apustuliskais nuncijs akcentēja, ka viņa misijas mērķis ir turpināt stiprināt labās Latvijas un Vatikāna attiecības, kā arī veicināt sakarus starp Svēto Krēslu un Latvijas Katoļu baznīcu.

Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi par valsts un baznīcas attiecībām un Garīgo lietu pārvaldes darbu, kurā līdzās tradicionālo konfesiju vadītājiem piedalās arī sabiedrībā pazīstami cilvēki un politiķi. Viņš arī pastāstīja par Latvijā valdošo savstarpējo izpratni un toleranci starp tradicionālajām kristīgajām konfesijām. P.S.Curbrigers atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijā starp kristīgajām konfesijām pastāv labvēlīgas attiecības. “Ne tikai baznīcas, bet arī visas sabiedrības nākotne balstās uz savstarpēju dialogu un iecietību,” sacīja apustuliskais nuncijs.

Tikšanās dalībnieki skāra arī jautājumu par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma ratifikāciju Saeimā.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 11.aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš akreditācijas vizītē tikās ar apustulisko nunciju Baltijas valstīs, Svētā Krēsla vēstnieku Latvijā arhibīskapu Pēteru Stefanu Curbrigenu.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir labas, stabilas un ar ilgu vēsturi. Svētais Krēsls nekad nav atzinis Baltijas valstu okupāciju, un Baltijas valstis visu laiku ir bijušas iekļautas nunciatūru sarakstos. Vienlaikus ārlietu ministrs norādīja, ka Latvija ir paraugs tradicionālo baznīcu līdzāspastāvēšanai un labai sadarbībai, kam piemērs ir Latvijas Ministru prezidenta vadītā Garīgo lietu padome, kurā blakus tradicionālo konfesiju vadītājiem piedalās politisko partiju pārstāvji.

Attiecībā uz Rīgā 2000.gada novembrī parakstīto Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, kurš patlaban nodots ratifikācijai Saeimā, apustuliskais nuncijs informēja, ka Vatikāns nevēlas ar šo līgumu iegūt katoļu baznīcai Latvijā kādas īpašas tiesības, bet līgums ir divu valstu — Vatikāna un Latvijas — normāls sadarbības modelis.

Arhibīskaps Curbrigens ir pāvesta Jāņa Pāvila II trešais apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs. Iepriekš, kopš 1996.gada, arhibīskaps Curbrigens bija apustuliskais nuncijs Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, kādi ir jūsu iespaidi par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Es jums teikšu pilnīgi atklāti un patiesi, ka mani iespaidi ir teicami. Prezidente man īsā laikā sniedza patiešām plašu pārskatu par jūsu valsti, izskaidrojot arī daudzo reliģisko kopienu harmonisku līdzāspastāvēšanu Latvijā un sadarbību kopīgu mērķu vārdā. Īpaši aktuāli tas ir tagad, kad Latvija gatavojas integrēties Eiropas Savienībā (ES) un transatlantiskajās struktūrās. Prezidente man pastāstīja arī par draudzīgajām attiecībām, kas, paldies Dievam, jau izsenis pastāv starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku. Izmantojot šo iespēju, es gribu novēlēt visu labāko jums personīgi un visiem jūsu laikraksta lasītājiem. Es esmu ļoti priecīgs par iespēju pirmo reizi viesoties jūsu brīnišķīgajā valstī un jau tagad domāju par savām nākamajām vizītēm. Protams, es ieradīšos arī tādēļ, lai apciemotu savus ticības brāļus un māsas Latvijas katoļu baznīcā. Un tad es noteikti centīšos vēl dziļāk iepazīt skaisto Rīgu un jūsu brīnišķo valsti kopumā.

Saeimas preses dienests Ārlietu ministrijas preses centrs

Jānis Ūdris,“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “Latvijas Vēstnesis”