ATSAUCĒ IETVERT:
Par latvieti ar pasaules vārdu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.2002., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61209
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par latvieti ar pasaules vārdu
Foto: A.F.I.
Dzejnieks Māris Čaklais:
“Es meklēju grumbas viņas sejā. Es gribēju atrast, vai viņa ir novecojusi, un es meklēju un es redzu, ka viņa nav novecojusi un varbūt kaut kādā veidā ir palikusi mūžīga… Varbūt ne mūžīga, bet nemainīga…”
Tā par savu pašu populārāko celtni saka Gunārs Birkerts. 1967. gadā Federālo rezervju bankas ēka Mineapolē ir pirmā Gunāra Birkerta celtne, kuru man bija izdevība ieraudzīt.
Bija 1989. gada jūlijs. Mēs ar Māru Zālīti un Albertu Belu atgriezāmies no Rietumkrasta dziesmu svētkiem, kur bijām uzaicināti piedalīties gan Rakstnieku nedēļā, gan Rakstnieku cēlienos pašos dziesmu svētkos. Lielākajos latviešu centros, kuriem mēs braucām cauri, – Milvokos, Mineapolē, Klīvlendā, Čikāgā, Vašingtonā, Ņujorkā, Bostonā – notika literāri vakari.
Celtne bija iekārta tērauda trosēs un puse vēl slēpās zem zemes. Kaut ko tādu es vēl nebiju redzējis. Varbūt vienīgi pirms nedēļas redzētais Sanfrancisko Zelta vārtu tilts uz mani bija atstājis tik lielu iespaidu.
Kad jau Rīgā es uzzināju šīs unikālās celtnes parametrus, es biju pārsteigts – tikai 80 metri garumā un 60 metri augstumā, bet cik monumentāls ir celtnes kopiespaids!
Federālo rezervju banka parasti vērtēta ļoti augstu. Keja Kaizere:
“Birkerta arhitektūra izpilda trīskāršu salto un piezemējas precīzi un stabili – arhitektūras vēsturē. Birkerta māksla ir vairāk nekā rotaļas ar gravitāciju un izsmalcinātas manipulācijas ar celtnes ārpusi. Viņa nebūt nav īslaicīga. Kopš 1968. gada, kad celtne iegūst augstu atzinību, ir pagājuši jau vairāk nekā trīsdesmit gadu – “godbijība” pastāv. Vēl vairāk – šī celtne iegājusi un palikusi amerikāņu arhitektūras vēsturē.
“MĀJAS VIESIS”