Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Daudzgadējais finansu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.2001., Nr. 51 (2438) https://vestnesis.lv/ta/id/6122

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Multiannual Financing Agreement Between The Commission Of The European Communities On Behalf Of The European Community And The Republic Of Latvia

Vēl šajā numurā

29.03.2001., Nr. 51 (2438)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 25.01.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Speciālā iestāšanās programma lauksaimniecībai
un lauku attīstībai Latvijas Republikā

Daudzgadējais finansu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā

Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “Komisija ”, kas darbojas Eiropas Kopienas vārdā, turpmāk tekstā “Kopiena”,

no vienas puses, un

Latvijas Republika,

no otras puses,

ko kopīgi apzīmē kā “Līgumslēdzējas puses”,

Ņemot vērā, ka:

(1) Ar 1999. gada 21. jūnija Padomes regulu (EC) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstības jomā Centrālās un Austrumeiropas kandidātvalstīm pirmsiestāšanās periodā, ir izveidota Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai (turpmāk tekstā “SAPARD”), kura nodrošina Kopienas finansu ieguldījumu1;

(2) Latvijas Republika ir tiesīga būt par SAPARD finansējuma saņēmēju;

(3) Latvijas Republika ir apstiprinājusi Lauksaimniecības un Lauku attīstības plānu un iesniegusi to kā Programmu apstiprināšanai Komisijā;

(4) Plāns ir apstiprināts kā Lauksaimniecības un Lauku Attīstības Programma ar Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas(EC) Nr. 1268/1999 pantu 4 (5) 2000.gada 25. oktobrī. Ir nepieciešams noteikt nosacījumus Lauksaimniecības un Lauku attīstības programmas un tās grozījumu īstenošanai Latvijas Republikā;

(5) Programma jāīsteno decentralizēti saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1999. gada 21. jūnija Padomes Regulas (EC) Nr. 1266/1999 pantu 12 (2) par palīdzības koordināciju kandidātvalstīm pirmsiestāšanās stratēģijas ietvaros, labojot Regulu (EEC) Nr. 3906/89 2 un nododot palīdzības pārvaldīšanu Latvijas Republikas Aģentūras pārziņā;

VIENOJAS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Mērķis

1. Šis līgums nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijas Republikā tiks realizēta Lauksaimniecības un lauku attīstības programma un tās grozījumi (turpmāk tekstā- “Programma”). Atsauces uz atbilstību dotajam līgumam nozīmē arī atbilstību Programmai, Ikgadējam finansu līgumam (līgumiem) un Komisijas lēmumam, kas minēts Pielikuma A sadaļas 3 (1).pantā.

2. Latvijas Republika nodrošina pienācīgu Programmas decentralizētu ieviešanu Latvijas Republikā, saskaņā ar dotā Līguma noteikumiem.

3. Konfliktu gadījumos starp Līguma un Programmas nosacījumiem noteicošie ir šī Līguma nosacījumi.

2.pants

Ikgadējais finansu līgums

1. Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi Programmu un noslēgusi doto Līgumu, katru gadu tiek slēgti Ikgadējie finansu līgumi.

2. Kopienas finansiālās saistības ir izklāstītas Ikgadējos finansu līgumos. Tie ir vienīgie instrumenti, kas nosaka Kopienas finansiālās saistības attiecībā pret Latvijas Republiku. Katrs Ikgadējais finansu līgums nosaka:

(a) tikai attiecīgajam gadam, maksimālo Kopienas finansiālo saistību apjomu attiecībā pret Latvijas Republiku, un periodu, uz kādu šīs saistības ir spēkā,

(b) kur tas nepieciešams, jebkurus grozījumus šī Līguma nosacījumos.

3. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas Republika zaudē savas tiesības saņemt atbalstu Programmas ietvaros.

3.pants

Pārbaude un audits

1. Kopienai un Eiropas Kopienu Auditoru Tiesai (turpmāk tekstā — “Auditoru Tiesa”) ir tiesības saistībā ar Programmas izpildi nosūtīt savus aģentus vai attiecīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai veiktu:

(a) tehniskās vai finansu misijas vai auditus Latvijas Republikā;

(b) pārbaudes, lai atklātu neatbilstības un krāpšanas gadījumus.

Šādas misijas, auditi vai pārbaudes konkrēti var ietvert sistēmu un procedūru pārbaudes, fiziskās kontroles:

— attiecībā pret projektiem un saņēmējiem, un

— attiecībā pret piegādātājiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus Programmas palīdzības saņēmējiem, it īpaši saistībā ar cenu piedāvājumu un rēķinu reālās atbilstības pārbaudi.

Par šādām misijām un auditiem Kopiena iepriekš brīdina Latvijas Republikas varas iestādes.

2. Latvijas Republika ved uzskaiti, kas atbilstoši atspoguļo Programmas finansētos projektus un, kur tas ir atbilstoši, pakalpojumus saskaņā ar drošas un pareizas uzskaites procedūrām, ņemot vērā šajā Līgumā izklāstītās prasības.

Tā nodrošina, ka 1. punktā minētajiem aģentiem vai pārstāvjiem ir tiesības pārbaudīt visu attiecīgo dokumentāciju, sistēmas un uzskaiti, kas attiecas uz Programmas finansētajiem projektiem un, kur tas ir atbilstoši, pakalpojumiem.

Latvijas Republika nodrošina, ka visi saņēmēji tiek informēti ne vēlāk kā tad, kad šo saņēmēju projekti tiek atlasīti, ka 1. punktā minētie aģenti un pārstāvji ir tiesīgi veikt fiziskās kontroles.

3. Latvijas Republika pēc 1. punktā minēto aģentu un pārstāvju pieprasījuma nodrošina visus dokumentus un informāciju, kas attiecas uz uzņemtajām saistībām un izdevumiem, kuri tiek finansēti programmas ietvaros, ieskaitot elektroniskā formā sagatavoto vai uzglabāto informāciju. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu iepriekšminēto Kopienas aģentu un pārstāvju darbu šī Līguma ietvaros.

4.pants

Strīdu risināšanas kārtība

Strīdi Līgumslēdzēju pušu starpā, kas saistīti ar dotā Līguma izpildi, tiek risināti saskaņā ar Pielikuma G sadaļu.

5.pants

Valoda

1. Jebkura komunikācija starp Komisiju un Latvijas Republiku saistībā ar doto Līgumu notiek angļu valodā.

2. Latvijas Republika nodrošina, ka Komisijas pārbaudēm, kas minētas Pielikuma A sadaļas 3(1).pantā, ir pieejama nacionālā likumdošana, rakstiskās procedūru rokasgrāmatas, vadlīnijas, standarta kontroles lapas, atbilstošie administrācijas rīkojumi, standarta dokumenti un formas angļu valodā. Gadījumos, kad dokumentācija ir nepieciešama kādam citam mērķim un nevis augstāk minētajām pārbaudēm, bet šī dokumentācija nav pieejama angļu valodā, Latvijas Republika, pēc Komisijas pieprasījuma, steidzami nodrošina tekstu tulkojumu angļu valodā.

6.pants

Līguma pārtraukšana

1. Komisija un Latvijas Republika katra, saskaņā ar savām attiecīgajām konkrētajām saistībām, uzrauga Programmas izpildi dotā Līguma ietvaros. Neierobežojot tiesības un pienākumus, kas izklāstīti citur šī Līguma tekstā, katra Līgumslēdzēja puse drīkst pārtraukt šo Līgumu, ja otra puse nepilda kādu no tās pienākumiem saistībā ar šo Līgumu. Gadījumā, ja viena puse konstatē šādu pienākumu neizpildi, tā nekavējoties informē par to otru pusi.

2. Gadījumos, kad Komisija konstatē dotā Līguma saistību neizpildi,:

(a) tā paziņo Latvijas Republikai par tās nodomiem, kopā ar pamatojumu, un,

(b) attiecībā pret Programmu, ar nosacījumu, ka netiek ierobežoti Pielikuma A sadaļas 11. pantā un 12. pantā minētie lēmumi, tai ir tiesības:

(i) veikt finansu korekcijas attiecībā pret Latvijas Republiku,

(ii) pārtraukt līdzekļu pārskaitījumus Latvijas Republikai,

(iii) atturēties no jebkuru jaunu finansiālo saistību uzņemšanās no Kopienas puses, un

(iv) ja tas ir atbilstoši, pārtraukt šo Līgumu, sākot no brīža, kad pirmo reizi konstatēta neizpilde.

7.pants

Detalizētie nosacījumi

Detalizētie nosacījumi saistībā ar šī Līguma izpildi ir izklāstīti sekojošās Pielikuma sadaļās:

A sadaļa. Finansu vadība

B sadaļa. Programmas vadība, uzraudzība un novērtēšana

C sadaļa. Vispārējie nosacījumi

D sadaļa. Ceturkšņa un gada izdevumu deklarācijas

E sadaļa. Norādījumi Sertificējošai institūcijai

F sadaļa. Kopienas likumdošanas teksts, uz kuru ir atsauces Regulā (EC) Nr. 2222/2000 par SAPARD finansu noteikumiem3, kas pieņemta šī Līguma mērķiem.

G sadaļa. Strīdu risināšanas kārtība

Šī Līguma Pielikums ir uzskatāms par neatņemamu dotā Līguma sastāvdaļu.

8.pants

Kontaktpunkti

Korespondence saistībā ar jebkuriem jautājumiem dotā Līguma ietvaros, kur nepieciešams, norādot Programmas numuru un nosaukumu, tiek adresēta sekojoši:

Sūtījumi Kopienai:

Commission of the European Communities

Directorate General Agriculture,

SAPARD Unit

Rue de la Loi, 200

B - 1049 Brussels

Telephone: 00 32 2 2967 337

Fax : 00 32 2 29 51746

E-MAIL: agri-sapard@cec.eu.int

sūtījumi Latvijas Republikai:

Nacionālā atbildīgā amatpersona

Finansu ministrija

Smilšu iela 1, LV- 1919

Rīga, Latvija

Telefons: +371 7095419

Fakss: +371 7095503

9. pants

Līguma stāšanās spēkā

Dotais Līgums stājas spēkā datumā, kad abas Līgumslēdzējas puses ir viena otrai paziņojušas par visu tā noslēgšanai nepieciešamo formalitāšu pabeigšanu.

10. pants

Parakstīšana

Dotais Līgums ir sastādīts angļu valodā un latviešu valodā divos eksemplāros. Par autentisko tekstu uzskatāma tikai Līguma versija angļu valodā.

Parakstīts Briselē, 2001. gada 25. janvārī

No Eiropas Kopienu Komisijas puses:

Francs FIŠLERS

Komisijas loceklis

No Latvijas Republikas puses:

Ingūna SUDRABA

Finansu ministrijas Valsts sekretāra vietniece

Nacionālā atbildīgā amatpersona

1 OJ L 161, 26.6.1999, lpp.87.

2 OJ L 161, 26.6.1999, lpp.68.

3 OJ L 253, 7.10.2000, lpp. 5.

 

 

Pielikums

A sadaļa

Finansu vadība

1.pants

Darbības sfēra

Dotā Sadaļā izklāstīti Programmas izpildes finansu noteikumi. Programmas izpilde ir atkarīga no Komisijas Lēmuma pieņemšanas, kurš nodod palīdzības pārvaldīšanu Aģentūras pārziņā, un no šī Lēmuma satura.

2.pants

Definīcijas

Dotā Līguma kontekstā tiek izmantotas sekojošās definīcijas:

(a) “Nacionālais Fonds” – apzīmē Latvijas Republikas ieceltu struktūru, par kuru atbild Nacionālā Atbildīgā Amatpersona;

(b) “Kompetentā institūcija” apzīmē institūciju Latvijas Republikā, kura

(i) piešķir, uzrauga un atņem akreditāciju SAPARD Aģentūrai;

(ii) nozīmē Sertificējošo institūciju;

(c) “SAPARD Aģentūra” apzīmē Latvijas Republikā izveidotu institūciju, kas darbojas tās pārraudzībā, kura veic ieviešanas funkciju un maksāšanas funkciju. Latvijas Republikā vienlaicīgi drīkst būt akreditēta tikai viena SAPARD Aģentūra;

(d) “Sertificējošā institūcija” apzīmē institūciju, kura darbojas neatkarīgi no SAPARD Aģentūras un veic pārskatu pārbaudi, ziņo par vadības un kontroles sistēmām un pārbauda līdzfinansējuma elementus;

(e) “SAPARD eiro konts” apzīmē kontu, ko finansu vai valsts kases institūcijā Latvijas Republikas vārdā atver Nacionālā Atbildīgā Amatpersona un kas atrodas tās pārziņā, kurš ienes procentus saskaņā ar vispārpieņemtiem komercnoteikumiem un kura mērķis ir saņemt šīs sadaļas 7.pantā minētos maksājumus. Šis konts tiek lietots tikai un vienīgi SAPARD darījumiem, tas tiek uzturēts eiro, un netiek aplikts ar jebkādām maksām vai nodokļiem;

(f) “Finansu gads” apzīmē kalendāro gadu no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

(g) “Pasākums” apzīmē līdzekli, ar kuru tiek īstenota prioritāte, kura ļauj projektiem saņemt līdzfinansējumu; katram pasākumam tiek noteikts Kopienas un Latvijas Republikas ieguldījums, kā arī virkne konkrētu mērķu;

(h) “Projekts” nozīmē jebkuras gala saņēmēju veiktās darbības Programmas ietvaros;

(i) “Gala saņēmējs” apzīmē organizāciju vai valsts vai privātos uzņēmumus, kas atbild par projekta veikšanu;

(j) “Kopienas ieguldījums” apzīmē Kopienas līdzfinansējuma daļu kopējos pieļaujamos sabiedriskos izdevumos, kas veikti Programmas ietvaros;

(k) “Sabiedriskie izdevumi” apzīmē Kopienas un citus sabiedriskos izdevumus, kas radušies sabiedriskajām institūcijām Latvijas Republikā.

3.pants

Palīdzības līdzekļu pārvadīšanas nodošana

1. Pirms Komisija pieņem lēmumu par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Aģentūrai, Latvijas Republika atļauj Komisijai pārliecināties par Sadaļas F 1. punkta un 3. punkta nosacījumu (turpmāk šajā sadaļā- “nosacījumi”) ievērošanu un šīs sadaļas 4. panta, 5. panta, 6. panta un 14.panta nosacījumu ievērošanu.

Lai pārliecinātos par atbilstību iepriekšējā rindkopā minētajiem nosacījumiem un pantiem, Komisija:

(a) pārbauda Nacionālā Fonda procedūras un struktūras, kas saistītas ar Programmas ieviešanu, un SAPARD Aģentūras procedūras un struktūras, kā arī, kur tas ir nepieciešams, citu institūciju procedūras un struktūras, kurām saskaņā ar šīs sadaļas Pantiem 4 (3), 5 (3) un 6(5) var būt deleģēta kādu uzdevumu izpilde;

(b) veic fiziskās kontroles uz vietas.

2. Latvijas Republika nodrošina, ka Latvijas Republikas Nacionālā Atbildīgā Amatpersona vienmēr saglabā pilnu finansiālo atbildību par Kopienas ieguldījuma līdzekļiem. Nacionālā Atbildīgā Amatpersona ir kontaktpersona finansu informācijas plūsmai starp Komisiju un Latvijas Republiku.

3. Lēmumu nodot palīdzības pārvaldīšanu Latvijas Republikas Aģentūrai var pieņemt provizoriski, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta 1. punkta pirmajā apakšpunktā minēto nosacījumu un pantu izpilde.

4.pants

Kompetentās institūcijas uzdevumi

1. Latvijas Republika nodrošina, lai, pirms SAPARD Aģentūrai tiek piešķirta akreditācija, Kompetentā institūcija gūtu pārliecību par to, ka šīs Aģentūras administratīvā, uzskaites, maksājumu un iekšējās kontroles kārtība garantē sekojošo:

(a) pirms maksājuma apstiprināšanas tiek pārbaudīta prasījumu pieļaujamība un atbilstība šim Līgumam;

(b) saistības un veiktie maksājumi tiek pareizi un pilnīgi atspoguļoti uzskaitē;

(c) savlaicīgi un nepieciešamajā formā tiek iesniegti visi vajadzīgie dokumenti;

(d) pirms līgumu parakstīšanas ar saņēmējiem un saistību reģistrēšanas tiek pārbaudīta pieteikumu vispārējā atbilstība un atbilstība šim Līgumam.

SAPARD Aģentūra uzglabā veikto maksājumu attaisnojuma dokumentus un dokumentus, kas saistīti ar veiktajām noteiktajām administratīvajām un fiziskajām kontrolēm. Gadījumos, kad attiecīgos dokumentus uzglabā institūcijas, kuras atbild par izdevumu apstiprināšanu, šīm institūcijām ir jānosūta SAPARD Aģentūrai atskaites par veikto pārbaužu skaitu, to saturu un pasākumiem, kas veikti, izejot no rezultātiem.

2. Latvijas Republika nodrošina, ka Kompetentās institūcijas lēmums piešķirt akreditāciju SAPARD Aģentūrai tiek pieņemts, pamatojoties uz pārbaudi, kas aptver 1. punktā minētās procedūras un struktūras. Pārbaude konkrēti ietver mehānismus, kuri izveidoti, lai sargātu Kopienas intereses saistībā ar Programmas finansētajiem darījumiem, ņemot vērā šīs Sadaļas 5. pantu un 14. pantu, proti:

(a) maksājumu veikšana,

(b) Valsts Kases drošība,

(c) datorsistēmu drošība,

(d) grāmatvedības uzskaite,

(e) pienākumu sadalījums un iekšējo un ārējo kontroļu atbilstība,

(f) nepieciešamās garantijas,

(g) iekasējamās summas,

(h) projektu atlase, konkursu organizācija, līgumu slēgšana, un

(i) iepirkuma noteikumu ievērošana.

3. 2. punktā minētā pārbaude tiek veikta saskaņā ar starptautiski pieņemtiem audita standartiem.

Kompetentā institūcija drīkst deleģēt pārbaudes veikšanu citām institūcijām. Visos gadījumos vispārējo atbildību Latvijas Republikas valdības vārdā saglabā Nacionālā Atbildīgā Amatpersona.

4. Akreditāciju var provizoriski piešķirt uz noteiktu laika periodu atkarībā no tā, cik nopietna ir problēma, kamēr tiek veiktas visas nepieciešamās izmaiņas administratīvajā un uzskaites kārtībā. Gadījumos, kad ir paredzēta šāda provizoriska akreditācijas piešķiršana, ir jābūt pietiekamai atbilstībai šīs sadaļas 5. panta un 14.panta nosacījumiem, it īpaši attiecībā pret sekojošiem kritērijiem:

(a) rakstiskas procedūras,

(b) pienākumu nodalīšana,

(c) pirms- projekta apstiprinājums un pirms- maksājuma pārbaudes,

(d) maksājumu procedūras,

(e) uzskaites procedūras,

(f) datoru drošība,

(g) iekšējais audits un, kur nepieciešams, valsts pasūtījuma nosacījumi.

5. Kompetentā institūcija nodrošina SAPARD Aģentūras uzskaites sistēmas atbilstību starptautiski pieņemtiem grāmatvedības uzskaites standartiem.

6. Ja Kompetentā institūcija ir guvusi pārliecību, ka pārbaudītā SAPARD Aģentūra atbilst visām attiecīgajām prasībām, tā turpina akreditēšanas procesu. Pretējā gadījumā tā dod rīkojumu SAPARD Aģentūrai attiecībā pret administratīvo un uzskaites kārtību, un konkrēti par nosacījumiem, kuri Aģentūrai ir jāizpilda, pirms tai ir iespējams piešķirt akreditāciju.

7. Nacionālā Atbildīgā Amatpersona paziņo Komisijai sekojošo informāciju par SAPARD Aģentūru, kas akreditēta 5. pantā minēto uzdevumu veikšanai:

(a) SAPARD Aģentūras nosaukums un nolikums;

(b) administratīvie, uzskaites un iekšējās kontroles nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veikti ar Programmas īstenošanu saistītie maksājumi;

(c) akreditācijas akts, kas satur rakstisku apstiprinājumu tam, ka institūcija atbilst akreditācijas kritērijiem un, kur tas ir atbilstoši, izklāsta nepieciešamās izmaiņas un termiņus, kas doti to veikšanai;

(d) informāciju par sekojošo:

(i) aģentūrai uzticētie pienākumi,

(ii) pienākumu sadalījums starp tās departamentiem,

(iii) tās attiecības ar citām sabiedriskām vai privātām institūcijām, kam arī ir zināmi pienākumi pasākumu veikšanā, kur rodas izdevumi Programmai;

(iv) kārtība, kādā tiek saņemti, pārbaudīti un apstiprināti palīdzības saņēmēju pieprasījumi un tiek apstiprināti, apmaksāti un uzskaitīti izdevumi;

(v) iekšējo auditu kārtība.

Nacionālā Atbildīgā Amatpersona jau iepriekš informē Komisiju par jebkurām ierosinātām izmaiņām iepriekš minētajā informācijā, pirms šīs izmaiņas tiek veiktas.

8. Latvijas Republika nodrošina, ka Kompetentā institūcija veic akreditācijas uzraudzību un nekavējoties atsauc akreditāciju, ja SAPARD Aģentūras darbībā netiek izpildīti 4.punktā no (i) līdz (vii) noteiktie akreditācijas kritēriji. Nacionālā Atbildīgā Amatpersona nekavējoties informē par to Komisiju.

5.pants

SAPARD Aģentūras ieviešanas

un maksāšanas uzdevumi

1. SAPARD Aģentūras ieviešanas uzdevumā ietilpst:

(a) uzaicinājums iesniegt pieteikumus un atbilstības noteikumu un nosacījumu publicēšana,

(b) projektu atlase, tai skaitā prioritizācijas kritēriju izmantošana,

(c) pieteikumu pārbaude pirms projektu apstiprināšanas, lai pārliecinātos par to atbilstību termiņiem un atbilstības kritērijiem, kā arī atbilstību dotajam Līgumam, tai skaitā, kur tas ir atbilstoši, arī valsts pasūtījuma nosacījumiem,

(d) rakstiska līgumsaistību fiksēšana starp Aģentūru un palīdzības saņēmējiem, iekļaujot informāciju par iespējamām sankcijām šo saistību neizpildes gadījumā, un, kur nepieciešams, darbu uzsākšanas atļaujas izsniegšana,

(e) fizisko kontroļu veikšana uz vietas, lai noteiktu atbilstību gan pirms, gan pēc projekta apstiprināšanas,

(f) tālāka kontrole, lai nodrošinātu sekmīgu projektu izpildi,

(g) ziņošana par pasākumu ieviešanas gaitu salīdzinājumā ar attiecīgiem rādītājiem,

(h) darīt palīdzības saņēmējam zināmu, kāds ir Kopienas attiecīgais ieguldījums dotajā projektā.

2. SAPARD Aģentūras maksāšanas uzdevumā ietilpst:

(a) maksājuma pieprasījumu pārbaude,

(b) fizisko kontroļu veikšana uz vietas, lai pārliecinātos par maksājuma pieprasījuma likumību,

(c) maksājumu apstiprināšana,

(d) maksājumu veikšana,

(e) saistību un maksājumu uzskaite,

(f) kur to prasa līgumsaistības starp SAPARD Aģentūru un palīdzības saņēmēju vai arī Programmas nosacījumi, palīdzības saņēmēju kontrole pēc palīdzības maksājuma saņemšanas, lai noteiktu, vai vēl joprojām tiek ievēroti granta saņemšanas nosacījumi un atbilstības kritēriji.

3. Gadījumos, kad ieviešanas un maksāšanas funkcijas netiek veiktas vienas administratīvās struktūras ietvaros, SAPARD Aģentūra drīkst tās deleģēt citām pusēm, ja vien tiek ievēroti šis sadaļas 14.panta punktos 2.3.1 līdz 2.3.8. izklāstītie nosacījumi. Tomēr maksājumu veikšanas funkciju un saistību un maksājumu uzskaites funkciju, kas aprakstītas dotās Sadaļas pantā 14.1.2. un 14.1.3., nekādā gadījumā nedrīkst deleģēt citai struktūrai. Projektu apstiprināšanas, fizisko kontroļu un maksājumu procesu pamatā ir jābūt atbilstošai pienākumu nodalīšanai.

4. Latvijas Republika nodrošina, lai Kompetentā institūcija iesniedz Komisijai izskatīšanai visas izmaiņas SAPARD Aģentūras ieviešanas un maksājumu veikšanās kārtībā, kas tiek ieteiktas pēc akreditācijas piešķiršanas, pirms šādas izmaiņas tiek veiktas.

5. Latvijas Republika nodrošina, ka gadījumos, kad SAPARD Aģentūra neveic arī Vadošās Iestādes funkcijas, kas noteiktas B Sadaļas 2(c). pantā, SAPARD Aģentūra nodod šai institūcijai visu informāciju, kas tai nepieciešama tās funkciju veikšanai.

6. Attiecībā pret investīcijām tāda veida infrastruktūru projektos, kas parasti ienes ievērojamus neto ienākumus, pirms līgumu slēgšanas ar potenciālajiem palīdzības saņēmējiem, SAPARD Aģentūra veic novērtējumu, lai noteiktu, vai tas tiešām ir tāda veida projekts. Gadījumos, kad ir iespējams pieņemt apstiprinošu slēdzienu, Aģentūra nodrošina, lai sabiedriskais finansējums no visiem avotiem nepārsniegtu 50% no kopējām attaisnotām izmaksām.

7. Attiecībā pret investīcijām projektos, izņemot infrastruktūras investīciju projektus un tāda veida projektus, kas neienes ievērojamus neto ienākumus, SAPARD Aģentūra nodrošina, lai Programmai piešķirtā sabiedriskā finansējuma kopsumma no visiem avotiem nepārsniedz 50% no kopējām attaisnotām projekta izmaksām. Apmācības pasākumi šī punkta kontekstā ir uzskatāmi par cilvēkkapitālu un nevis par investīcijām.

6.pants

Sertificējošās institūcijas uzdevumi

1. Latvijas Republika nodrošina, ka Sertificējošās institūcijas uzdevumos ietilpst:

(a) sertifikāta izsniegšana par SAPARD Aģentūras gada pārskatu, kā arī SAPARD eiro kontu, apliecinot to pilnību, precizitāti un ticamību,

(b) ikgadēji ziņojumi par SAPARD Aģentūras vadības un kontroles sistēmu atbilstību, vērtējot to spēju nodrošināt izdevumu atbilstību šīs sadaļas 7 (1) panta nosacījumiem,

(c) pārliecināšanās par šīs sadaļas 8 (2) pantā minētā nacionālā līdzfinansējuma elementa esamību un pareizību.

2. Sertificējošā institūcija ir departaments vai struktūra, kas darbojas neatkarīgi no SAPARD Aģentūras un kam ir atbilstoša tehniskā izglītība.

3. 1. punktā minētais sertifikāts tiek izsniegts, pamatojoties uz procedūru un atsevišķu darījumu pārbaudi. Tiek pārbaudīta maksājumu atbilstība dotajam Līgumam saistībā ar SAPARD Aģentūras un Nacionālā Fonda administratīvo struktūru spēju nodrošināt, lai, pirms maksājumu veikšanas, šī atbilstība tiktu pienācīgi pārbaudīta.

4. Punktā 1(b) minētais ziņojums apstiprina, vai:

(a) SAPARD Aģentūras procedūras, it īpaši attiecībā pret šīs Sadaļas 4. pantā, 5. pantā un 14. pantā izklāstītajiem kritērijiem un funkcijām, dod pietiekamu pārliecību par to, ka operācijas, kurām tiek prasīts Programmas finansējums, atbilst dotajam Līgumam, kā arī min ieteikumus sistēmu uzlabošanai,

(b) šīs Sadaļas 11. pantā minētie gada pārskati saskan ar SAPARD Aģentūras uzskaites datiem,

(c) šīs Sadaļas 9. pantā un D sadaļā minētās izdevumu deklarācijas pietiekami patiesi, pilnīgi un precīzi atspoguļo operācijas, kurām tiek prasīts Programmas finansējums,

(d) tiek pienācīgi aizsargātas Kopienas finansu intereses attiecībā pret iekasējamām summām un, kur nepieciešams, izsniegtajām garantijām,

(e) ir ieviesti SAPARD Aģentūrai adresētie ieteikumi par sistēmu uzlabojumiem,

(f) attiecīgā finansu gada laikā ir bijuši kādi ārkārtēji darījumi vai tehniskas grūtības,

(g) kopš pēdējā ziņojuma ir veiktas kādas būtiskas modifikācijas.

Kopā ar ziņojumu tiek iesniegta informācija par auditu veikušā personāla skaitu un kvalifikāciju, padarīto darbu, izpētīto darījumu skaitu, par gūtās pārliecības pakāpi, par konstatētajiem trūkumiem un sniegtajiem uzlabojumu ieteikumiem, un par Sertificējošās institūcijas un citu SAPARD Aģentūras iekšējo un ārējo audita struktūru veikto darbu, uz kuru pamatojoties pilnībā vai daļēji tika gūta ziņojumos atspoguļotā pārliecība.

5. Sertificējošā institūcija veic pārbaudi saskaņā ar starptautiski pieņemtiem audita standartiem un E Sadaļā izklāstītajām vadlīnijām. Gadījumos, kad ieceltā institūcija ir Valsts Kontrole vai tai līdzvērtīga institūcija, tā drīkst deleģēt dažus vai arī visus 3. punktā minētos pārbaudes uzdevumus citām institūcijām, ar nosacījumu, ka šie uzdevumi tiek veikti pilnvērtīgi. Visos gadījumos vispārējo atbildību par uzdevumu izpildi saglabā Sertificējošā institūcija.

6. Pārbaudes tiek veiktas gan finansu gada laikā, gan pēc katra finansu gada beigām.

7. Nacionālā Atbildīgā Amatpersona nodrošina, ka Sertificējošās institūcijas gada pārskatu sertifikāts un audita ziņojums par tās konstatējumiem, kas minēti 1. punktā, konkrēti nosaka, vai institūcija ir guvusi pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniedzamie pārskati ir patiesi, pilnīgi un precīzi un iekšējās kontroles ir darbojušās apmierinoši. Sertifikāts un ziņojums tiek sastādīti vēlākais līdz attiecīgajam finansu gadam sekojošā gada 15.aprīlim, un Kompetentā institūcija tos nosūta Komisijai vēlākais līdz 30.aprīlim. B Sadaļas 7.pantā minētā Uzraudzības komiteja saņem ziņojuma kopiju.

7.pants

Saistības un maksājumi no Komisijas puses

1. Kopienas līdzfinansējums tiek piešķirts tikai SAPARD palīdzībai, kas piešķirta saskaņā ar doto Līgumu.

2. Komisija veic Kopienas ieguldījuma iemaksas SAPARD eiro kontā saskaņā ar šī Līguma 2. pantā minēto Ikgadējo finansu līgumu (līgumiem), ar nosacījumu, ka šīs Sadaļas 9. pantā minētajās pārbaudēs nav konstatētas nekādas problēmas. Nacionālā Atbildīgā Amatpersona ziņo par šī konta stāvokli Komisijai saskaņā ar D sadaļā pievienoto formu D3.

3. Maksājumi tiek iegrāmatoti pret agrākajām uzņemtajām saistībām.

Kopienas budžeta saistības attiecībā pret Latvijas Republiku tiek reģistrētas Komisijas kontos, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurš apstiprina katra Ikgadējā finansu līguma parakstīšanu.

Saistības parasti tiek uzņemtas ikgadēji. Pirmās saistības attiecībā pret Latvijas Republiku tiek reģistrētas Komisijas kontos, kad tiek pieņemts Komisijas lēmums, kurš apstiprina katra Ikgadējā finansu līguma parakstīšanu. Tālākās saistības tiek uzņemtas katru gadu ar Komisijas lēmumu, kurš apstiprina katra Ikgadējā finansu līguma parakstīšanu. Katra gada saistības tiek fiksētas Ikgadējā finansu līgumā.

4. Komisija automātiski atceļ saistības:

(a) attiecībā pret visu jebkura gada saistību summu, ja līdz nākamā gada beigām nav parakstīts Ikgadējais finansu līgums;

(b) jebkuru saistību daļu, par kuru nav veikts maksājums kontā vai par kuru Komisija nav saņēmusi maksājuma pieprasījumu, kas satur visus elementus, kas tai ir nepieciešami, lai veiktu maksājumu saskaņā ar 6. punktu līdz saistību gadam sekojošā otrā gada beigām.

5. Ja līdzekļi ir pieejami, Komisija veic sākotnējo maksājumu SAPARD eiro kontā. Šis maksājums, kurš var tikt veikts ar vairākām iemaksām, nedrīkst pārsniegt 49% no gada piešķīruma summas Latvijas Republikai, kas noteikta pirmajā Ikgadējā Finansu līgumā. Maksājums tiek veikts pēc Programmas pieņemšanas, ar nosacījumu, ka SAPARD Aģentūras akreditācija ir notikusi saskaņā ar šīs sadaļas 3 (1) pantā minēto lēmumu, un pēc dotā līguma un pirmā Ikgadējā finansu līguma noslēgšanas. Ja Komisija 18 mēnešu laikā pēc iepriekš minētā sākotnējā maksājuma veikšanas datuma nesaņem saskaņā ar šīs sadaļas 9.pantu noteiktu pieņemamu maksājuma pieprasījumu, maksājums tiek atmaksāts eiro kopā ar uzkrātajiem procentiem.

Gadījumos, kad kontā veiktais maksājums ir mazāks par 49%, Komisijai var iesniegt pieprasījumus par papildus maksājumiem kontā, nepārsniedzot vispārējo limitu, pamatojoties uz izdevumu summu, kas iekļauta šīs Sadaļas 8.panta (1) punkta otrajā apakšpunktā minētajās izdevumu deklarācijās, bet vēl nav apmaksāta. Ja līdzekļi ir pieejami, Komisija veic tālākos maksājumus kontā, atspoguļojot šo paredzamo vajadzību.

Programmas izpildes laikā Nacionālā Atbildīgā Amatpersona izmanto kontā veiktās iemaksas tikai apmaksātu Kopienas ieguldījumu izdevumu segšanā saskaņā ar doto Līgumu. Visi procenti, ko ienes iemaksa kontā, tiek izmantoti tikai Programmas mērķiem.

6. Komisija veic starpmaksājumus, kas nav iemaksas kontā, lai atmaksātu Programmā faktiski veiktos izdevumus, ko apliecinājusi Nacionālā Atbildīgā Amatpersona saskaņā ar šīs Sadaļas 9. pantu. Šādi maksājumi tiek aprēķināti un veikti Programmas finansēšanas plānos atspoguļoto pasākumu līmenī.

Maksājumi tiek veikti ar šādiem nosacījumiem:

(a) Komisijai ir nosūtīts pēdējais gada ieviešanas ziņojums, kas satur B Sadaļas 8(5). pantā minēto informāciju;

(b) Komisijai ir nosūtīts B Sadaļas 10. pantā minētais starpvērtējuma ziņojums, ja tam jau ir pienācis laiks;

(c) izdevumi pa pasākumiem atbilst Programmai, kur tas ir atbilstoši, pieļaujot zināmu elastību pasākumu starpā un ievērojot Kopienas ieguldījuma limitus, kas izriet no noslēgtā Ikgadējā finansu līguma;

(d) noteiktajā termiņā ir veikti pasākumi B Sadaļas 8(3). pantā minēto ieteikumu realizācijai, vai arī, ja šie ieteikumi ir domāti nopietnu uzraudzības vai vadības sistēmas trūkumu novēršanai, kuri apdraud pienācīgu Programmas finansu vadību, Latvijas Republika ir paziņojusi iemeslus, kādēļ šādi pasākumi nav veikti; atbilstoši ir reaģēts uz visiem Komisijas pieprasījumiem veikt koriģējošus pasākumus;

(e) tiek ņemtas vērā jebkuras saskaņā ar šīs Sadaļas 11. pantu un 12. pantu pieņemto Lēmumu finansu sekas;

(f) ir sniegta Komisijas pieprasītā informācija, kas nepieciešama, lai precizētu būtiskus maksājuma pieprasījuma elementus.

Komisija nekavējoties informē Latvijas Republiku un Nacionālo Atbildīgo Amatpersonu, ka nav izpildīts kāds no šiem nosacījumiem. Pirms maksājuma pieprasījums tiek pieņemts, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi situācijas labošanai.

7. 5.un 6.punktā minēto maksājumu, kas veikti Programmas ietvaros, kopsumma pirms saskaņā ar 8. punktu veiktiem maksājumiem, nedrīkst pārsniegt 95% no Komisijas saistībām attiecībā pret Programmu.

8. Palīdzības līdzekļu atlikuma summa tiek izmaksāta:

(a) Ja Nacionālā Atbildīgā Amatpersona sešu mēnešu laikā pēc pēdējā Ikgadējā finansu līgumā minētā maksājuma termiņa iesniedz Komisijā sertificētu faktisko, saskaņā ar šīs Sadaļas 9. pantu veikto izdevumu atskaiti;

(b) Komisijā ir iesniegts galīgais izpildes ziņojums, un Komisija to ir apstiprinājusi;

(c) ir pieņemti šīs Sadaļas 11. pantā un 12. pantā minētie Lēmumi.

8.pants

Maksājumi no SAPARD Aģentūras puses

1. Latvijas Republika nodrošina, ka SAPARD Aģentūras maksājumi palīdzības saņēmējam:

(a) tiek veikti nacionālajā valūtā un atbilstoši debetēti SAPARD eiro kontā. Maksājuma uzdevumi palīdzības saņēmējam (saņēmējiem) vai tā pilnvarotam pārstāvim (pārstāvjiem) parasti tiek izrakstīti 3 darba dienu laikā kopš summas debetēšanas kontā,

(b) pamatojas uz palīdzības saņēmēja deklarētajiem izdevumiem, ko apliecina rēķinu oriģināli vai cita pamatojošā dokumentācija, ja, saskaņā ar Programmu, palīdzība nav uzskatāma par izdevumu funkciju. Minētajās deklarācijās ir jāiekļauj tikai izdevumi, kas veikti vai, gadījumā kad palīdzība nav izdevumu funkcija, notikumi, kas risinājušies ne agrāk kā, pirms tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru prasītājs kļuva par Programmas atbalsta saņēmēju attiecīgajam projektam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar tehniski ekonomiskā pamatojuma izpēti un ar to saistītiem pētījumiem, tomēr tie nekādā gadījumā nedrīkst būt saistīti ar SAPARD Aģentūras un palīdzības saņēmēju vai to vārdā atlasīti projekti, noslēgti līgumi vai izdevumi, kas apmaksāti pirms šīs Sadaļas 3 (1) pantā minētajā Komisijas lēmumā. Gadījumos, kad SAPARD Aģentūra pēc saņemšanas nepatur rēķinu oriģinālus un citu pamatojošo dokumentāciju, kas minēta šajā apakšpunktā, SAPARD Aģentūra nodrošina, ka tiek noņemtas kopijas un izveidota attiecīga kārtība, kas nodrošina oriģinālu pieejamību auditiem un pārbaudēm.

2. SAPARD Aģentūra nodrošina, ka Kopienas ieguldījums notiek vienlaicīgi ar jebkuru citu sabiedrisko institūciju izdevumiem. Tomēr gadījumos, kad palīdzības saņēmēji ir no sabiedriskā sektora, Kopienas ieguldījums var tikt veikts vēlāk nekā Latvijas Republikas sabiedrisko institūciju ieguldījums.

3. SAPARD Aģentūra nodrošina, ka kopējie sabiedrisko institūciju sabiedriski izdevumi Latvijas Republikā katram pasākumam un projektu līmenī ir nosakāmi SAPARD Aģentūras līmenī.

4. SAPARD Aģentūra nodrošina katra maksājuma uzskaiti, kurā ietilpst vismaz šāda informācija:

(a) summa nacionālajā valūtā,

(b) atbilstošā summa eiro.

Kopienas un nacionālā ieguldījuma attiecība sabiedriskajos izdevumos, kā arī kopējie sabiedriskie izdevumi no kopējām attaisnotām izmaksām nosakāmi nacionālajā valūtā.

5. SAPARD Aģentūra nodrošina, ka visas summas, kuras, kā tā konstatējusi, ir netīši izmaksātas neatbilstoši, pārsniedzot maksājamo summu, un kas ir iekļautas SAPARD eiro konta izdevumu deklarācijās, 3 darba dienu laikā tiek reģistrētas SAPARD eiro kontā un atskaitītas no nākošā šīs sadaļas 9.pantā minētā maksājumu pieprasījuma Komisijai.

6. SAPARD Aģentūra nodrošina savlaicīgu maksājuma pieprasījumu iesniegšanu no palīdzības saņēmēju puses. Gadījumos, kad laika posms starp maksājuma veikšanai nepieciešamo attaisnojuma dokumentu saņemšanu un maksājuma uzdevuma izrakstīšanu pārsniedz trīs mēnešus, Kopienas līdzfinansējums var tikt samazināts.

9.pants

Maksājuma pieprasījums Kopienai

1. Katru ceturksni SAPARD Aģentūra iesniedz saskaņā ar D Sadaļā iekļauto formu Nr. D-1 aizpildītos maksājuma pieprasījumus, kurus Nacionālā Atbildīgā Amatpersona paraksta, apstiprina un Latvijas Republikas vārdā nodod Komisijai viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa noslēguma. Papildus pieprasījumus drīkst iesniegt tikai, ja tos pamato risks, ka SAPARD eiro kontā pirms nākamā ceturkšņa pieteikuma apstrādes varētu izbeigties līdzekļi.

2. Komisija pārbauda maksājumu pieteikumus, ņemot vērā šīs Sadaļas 7. pantā izklāstītos noteikumus.

3. Komisija atlīdzina maksājuma pieprasījumā deklarētos izdevumus divu mēnešu laikā pēc pieņemama maksājuma pieprasījuma saņemšanas, ar nosacījumu, ka:

(a) šīs Sadaļas 7(6) pantā un, kur nepieciešams, 7(8) pantā minētās pārbaudes nav atklājušas kādas problēmas;

(b) nav pieņemts lēmums par maksājumu apturēšanu pasākumam (pasākumiem), kas minēti dotajā pieteikumā;

(c) ir pieejami asignētie līdzekļi.

10.pants

Maiņas kurss un procenti

1. Latvijas Republika nodrošina, ka reģistrētais maiņas kurss starp eiro un Latvijas Republikas nacionālo valūtu ir Eiropas Centrālās Bankas valūtas maiņas kurss, ko tā publicējusi internetā plkst. 14.15 pēc Centrālās Eiropas laika:

(a) SAPARD Aģentūras veiktajiem maksājumiem, priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā izdevumi tika ņemti SAPARD Aģentūras uzskaitē. Datums, kurā maksājuma uzdevums tiek izrakstīts palīdzības saņēmējam vai tā pilnvarotam pārstāvim, ir uzskaites datums;

(b) SAPARD Aģentūras veiktajām līdzekļu pārmaksām, tiek piemērots kurss priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā pārmaksa pirmo reizi tika konstatēta;

(c) summām, kas tiek fiksētas kontu atlikumu salīdzināšanas rezultātā un saskaņā ar lēmumu pēc atbilstības izvērtēšanas — kurss priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā tika pieņemts lēmums;

(d) parādiem, kas atgūti saskaņā ar šīs Sadaļas 14. 2.8.pantu, kurss priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā tika atgūts parāds;

(e) saskaņā ar šīs Sadaļas 13. pantu konstatētām neatbilstībām, kurss priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā tika atgūta dotā summa;

(f) SAPARD Aģentūras konta (kontu) nopelnītiem procentiem, kurss dienā, kad procenti tiek kreditēti kontā, kam jānotiek vismaz reizi mēnesī.

Ja attiecīgajai dienai nav publicēts kurss, tiek izmantots pēdējais publicētais darba dienas kurss.

2. Gadījumos, kad nav ievēroti šīs sadaļas 11. pantā un 12. pantā minēto lēmumu noteiktie laika ierobežojumi, jebkurām parāda summām tiek uzkrāti procenti pēc likmes, kas vienāda ar Euribor likmi trīs mēnešu depozītiem, ko publicē Eiropas Centrālā Banka, plus 1.5% punkti. Šī likme uzskatāma par mēneša vidējo likmi mēnesī, kurā tiek pieņemti attiecīgie lēmumi.

3. Latvijas Republika nodrošina, ka par SAPARD eiro kontu uzkrātie procenti tiek izmantoti tikai un vienīgi Programmas mērķiem. Konti, ko saistībā ar SAPARD līdzekļiem uztur SAPARD Aģentūra, ienes procentus saskaņā ar vispārpieņemto komercpraksi. Procenti, ko nopelna ar Kopienas ieguldījumu saistītie konti, arī ir izmantojami tikai un vienīgi Programmas mērķiem, un tos nedrīkst aplikt ar jebkādām maksām vai nodokļiem. Visi procenti, kas attiecināmi uz Kopienas ieguldījumu, ir papildus Ikgadējā finansu līgumā paredzētajām summām un uzskatāmi par tālāko Kopienas ieguldījumu.

Attiecīgās Programmas izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar B Sadaļas 7. pantu.

11.pants

Lēmums pēc kontu atlikumu salīdzināšanas

1. Latvijas Republika nodrošina, ka Nacionālā Atbildīgā Amatpersona vēlākais līdz attiecīgajam finansu gadam sekojošā gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai SAPARD Aģentūras gada pārskatus kopā ar šīs Sadaļas pantā 6(1) minēto informāciju par SAPARD Aģentūru un Nacionālo Fondu, kas saistīta ar Programmas finansētajiem darījumiem.

2. 1. punktā minētie pārskati tiek iesniegti, izmantojot D Sadaļā ietverto formu D2.

3. Attiecīgajā mēnesī deklarētajiem izdevumiem jābūt saistītiem ar veiktajiem maksājumiem, atskaitot visus ieņēmumus.

Maksājuma datums būs datums, kurā SAPARD Aģentūra ir nosūtījusi maksājuma uzdevumu finansu institūcijai vai palīdzības saņēmējam vai to pilnvarotam pārstāvim. Attiecīgo ieņēmumu datums ir datums, kurā summa tiek reģistrēta kontā.

Deklarētajos izdevumos var ietilpt viena un tā paša finansu gada iepriekšējos mēnešos ziņoto datu korekcijas.

Attiecīgajam finansu gadam vērā ir ņemami visi darījumi, kas dotajā finansu gadā ir reģistrēti SAPARD Aģentūras kontos.

4. Gadījumos, kad Programmas ietvaros veicamos maksājumus apgrūtina prasījumi, 3. punkta pirmā apakšpunkta nozīmē tiek uzskatīts, ka tie ir veikti pilnā apjomā:

— saņēmējam pienākošās summas maksājuma datumā, ja prasījums nepārsniedz apmaksātos izdevumus,

— izdevumu apmaksas datumā, ja izdevumi ir mazāki vai vienlīdzīgi ar prasījumu.

5. Neizpildītie maksājuma uzdevumi un kontā debetētie maksājumi, kas pēc tam tiek vēlreiz kreditēti kontā, Formā D2 tiek parādīti kā atskaitījumi no izdevumiem mēnesī, kurā SAPARD Aģentūrai ir ziņots par maksājuma uzdevuma neizpildi vai atcelšanu.

6. Vēlākais līdz attiecīgajam finansu gadam sekojošā gada 30.septembrim Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, pieņem lēmumu pēc SAPARD Aģentūras konta atlikumu salīdzināšanas (turpmāk tekstā — “lēmums pēc kontu atlikumu salīdzināšanas”).

Lēmums pēc konta atlikumu salīdzināšanas ietver pārbaudi par iesniegto pārskatu pilnību, precizitāti un patiesumu un neierobežo tālāka lēmuma pieņemšanu pēc atbilstības izvērtēšanas saskaņā ar šīs sadaļas 12.pantu.

Lēmums par konta atlikumu salīdzināšanu ietver arī SAPARD eiro konta atlikumu pārbaudi un saskaņā ar šīs sadaļas 13(2). pantu un 14(2.8.). pantu SAPARD eiro kontā kreditējamo summu pārbaudi.

7. Komisija paziņo Latvijas Republikai tās veikto iesniegtās informācijas pārbaužu rezultātus kā arī tās ierosinātos labojumus vēlākais līdz finansu gadam sekojošā gada 15. jūlijam. Ja uz Latvijas Republiku attiecināmu iemeslu dēļ Komisija nevar veikt Latvijas Republikas kontu atlikumu salīdzināšanu vēlākais līdz 31.septmebrim, Komisija paziņo Latvijas Republikai par tālāko izpētes procesu, ko tā iesaka veikt.

8. Konta atlikumu salīdzināšanas rezultātā konstatētās neatbilstošās summas parasti tiek pieskaitītas vai atņemtas no nākamajiem Komisijas maksājumiem Latvijas Republikai. Tomēr gadījumos, kad kontu atlikumu salīdzināšanas rezultātā atskaitāmā summa pārsniedz iespējamos sekojošos maksājumus, Nacionālā Atbildīgā Amatpersona, Latvijas Republikas vārdā, nodrošina, lai atlikuma nesegtā summa tiktu kreditēta Komisijai eiro divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas. Atsevišķos gadījumos tomēr Komisija var izlemt, ka tai kreditējamās summas ir iespējams atskaitīt no maksājumiem, kas Komisijai ir veicami Latvijas Republikai jebkura Kopienas finansu instrumenta ietvaros.

12.pants

Lēmums pēc atbilstības izvērtēšanas

1. Komisija pieņem lēmumu (turpmāk tekstā — “lēmums pēc atbilstības izvērtēšanas”) par izdevumu izslēgšanu no Kopienas līdzfinansējuma, ja tā konstatē, ka izdevumi nav veikti atbilstoši dotajam Līgumam

2. Gadījumos, kad izpētes rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi nav tikuši veikti saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, pirms lēmuma pieņemšanas par atbilstību tā rakstveidā paziņo Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par pārbaužu rezultātiem un koriģējošajiem pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi nākotnē. Kur tas ir atbilstoši, paziņojumā tiek dotas atsauces uz attiecīgiem šī Daudzgadu finansu līguma pantiem, Programmu, šīs sadaļas 3(1) pantā minēto lēmumu un Ikgadējo finansu līgumu (līgumiem).

3. Nacionālā atbildīgā amatpersona sniedz rakstisku atbildi divu mēnešu laikā, un šīs atbildes rezultātā Komisija var mainīt savu nostāju. Pamatotos gadījumos Komisija var pagarināt atbildes sniegšanas laiku.

Pēc atbildes iesniegšanai dotā laika perioda beigām Komisija uzaicina Latvijas Republiku uz divpusējām sarunām, un abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem un par pārkāpumu nopietnības un Kopienai radīto finansu zaudējumu novērtējumu. Pēc šīm sarunām un termiņiem, ko Komisija noteikusi pēc sarunām tālākas informācijas sniegšanai, vai arī, ja Latvijas Republika nepieņem uzaicinājumu uz sarunām pirms Komisijas noteiktā gala termiņa, pēc tam kad šis termiņš ir pagājis, Komisija oficiāli paziņo savus slēdzienus Latvijas Republikai.

Ja netiek sasniegta vienošanās, Nacionālā atbildīgā amatpersona Latvijas Republikas valdības vārdā var lūgt uzsākt procedūru, kas izklāstīta F sadaļas 9. punktā, ar mērķi četru mēnešu laikā mēģināt saskaņot nostājas ar vidutāju palīdzību. Šī procesa rezultāti tiek izklāstīti ziņojumā, kuru sagatavo Samierināšanas institūcija saskaņā ar F sadaļas 9. punkta nosacījumiem. Ziņojums tiek nosūtīts Komisijai izskatīšanai, pirms tiek pieņemts lēmums pēc atbilstības izvērtēšanas.

4. Komisija izvērtē no finansējuma izslēdzamās summas, it īpaši pievēršot uzmanību konstatēto neatbilstību pakāpei. Komisija ņem vērā pārkāpuma raksturu un nopietnību, kā arī Kopienai nodarīto finansiālo zaudējumu risku.

5. Atteikums finansēt nedrīkst ietvert izdevumus saistībā ar pasākumu, kur gala maksājums tika veikts 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiskā paziņojuma par 2. punktā minēto pārbaužu rezultātiem Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai. Minētais nav attiecināms uz finansiālajām sekām saistībā ar šīs sadaļas 13.pantā minētajām neatbilstībām. Gadījumos, kad minēto pārbaužu veikšanai nepieciešamie teksti nav pieejami angļu valodā, šis periods tiek pagarināts par laiku, kas paiet no brīža, kad Komisija pieprasa dokumentāciju angļu valodā, un to saņemšanu.

6. Gadījumos, kad SAPARD Aģentūra nav pareizi izveidojusi vai realizējusi kontroles mehānismus, var tikt veiktas finansu korekcijas, kas var ietvert korekcijas pēc vienādas fiksētas likmes, kuras apjoms ir proporcionāls Kopienas finansiālo zaudējumu riskam.

7. Summa, kas atmaksājama saskaņā ar pieņemto lēmumu pēc atbilstības izvērtēšanas, tiek paziņota Nacionālajai Atbildīgajai Amatpersonai, kura Latvijas Republikas vārdā nodrošina šīs summas kreditēšanu SAPARD eiro kontā divu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un tās atskaitīšanu no nākamā maksājumu pieprasījuma Komisijai. Atsevišķos gadījumos tomēr Komisija var izlemt, ka tai kreditējamās summas ir iespējams atskaitīt no maksājumiem, kas Komisijai ir veicami Latvijas Republikai jebkura Kopienas finansu instrumenta ietvaros.

8. Saskaņā ar lēmumu pēc atbilstības izvērtēšanas atmaksātās summas netiek par jaunu piešķirtas Programmai.

13.pants

Neatbilstības un kontroles nosacījumi

1. Neierobežojot šī Līguma nosacījumus, Latvijas Republika saskaņā ar likumos, noteikumos vai administratīvos lēmumos noteiktajām nacionālajām normām — veic nepieciešamos pasākumus, lai:

(a) pārliecinātos, ka darījumi, kas tiek finansēti Programmas ietvaros, ir patiešām notikuši un pareizi izpildīti;

(b) nepieļautu un novērstu neatbilstības;

(c) atgūtu neatbilstību vai nevērības rezultātā zaudētās summas.

Latvijas Republika informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti šajā sakarā, un jo īpaši par administratīvo un tiesu procedūru norisi.

2. Punktā 1(c) minētās atgūtās summas, kas attiecas uz Kopienas ieguldījumu, samaksājamas akreditētajai SAPARD Aģentūrai, un Aģentūra tās atskaita no izdevumiem, kas finansēti Programmas ietvaros.

3. Latvijas Republika nodrošina Komisijai pieeju visai informācijai, kas nepieciešama Programmas pienācīgam darbam, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu uzraudzību, kādu Komisija uzskata par nepieciešamu Kopienas finansējuma pārvaldes ietvaros, tai skaitā veic fiziskās kontroles.

4. Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas nozīmēti pārbaužu veikšanai, ir pieeja uzskatei un visiem citiem dokumentiem, tai skaitā elektroniskā formā radītai vai uzglabātai informācijai, kas saistīta ar Programmas finansētajiem izdevumiem.

Šie pārstāvji var īpaši pārbaudīt:

(a) vai administratīvā prakse atbilst šī Līguma nosacījumiem;

(b) vai eksistē prasītie attaisnojuma dokumenti un vai tie sakrīt ar Programmas finansētajiem darījumiem;

(c) apstākļus, kādos tiek veikti un pārbaudīti Programmas finansētie darījumi.

Komisija attiecīgi informē Latvijas Republiku pirms šo pārbaužu veikšanas. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties arī Latvijas Republikas amatpersonas.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma un ar Latvijas Republikas piekrišanu dotajā Līgumā minētās darījumu pārbaudes var veikt Latvijas Republikas institūcijas.

Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas amatpersonas.

6. Neierobežojot 1. līdz 5. punkta nosacījumus, saistībā ar neatbilstībām un informācijas sistēmas organizēšanai šai jomā Latvijas Republika izmanto F sadaļas 4. punkta, 5. punkta, 6. punkta un 7. punkta normas.

14.pants

SAPARD aģentūras funkcijas

un akreditācijas kritēriji

Latvijas Republika nodrošina, lai SAPARD Aģentūra realizētu sekojošas funkcijas un kritērijus:

1. Funkcijas

1.1. Saistību un maksājumu apstiprināšana: šīs funkcijas mērķis ir noteikt summu, kas maksājama pieprasītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim (pārstāvjiem) saskaņā ar dotā Līguma izpildes nosacījumiem, it īpaši nosacījumiem, kas attiecināmi uz pieprasījumu atbilstības izvērtējumu maksājumu apstiprināšanai un maksājumu pieprasījumiem, atbilstību saistībām, kas uzņemtas sakarā ar projektu apstiprināšanu, piedāvājumu konkursa rīkošanas un līgumu slēgšanas procedūrām, kā arī veikto darbu un sniegto pakalpojumu pārbaudēm.

1.2. Maksājumu veikšana: šīs funkcijas mērķis ir dot rīkojumu Aģentūras bankai vai, atbilstošos gadījumos, valdības maksāšanas iestādei, izmaksāt apstiprināto summu pieprasītājam vai (vai to pilnvarotai personai (personām)).

1.3. Saistību un maksājumu uzskaite: šīs funkcijas mērķis ir saistību un maksājumu uzskaite atsevišķās Aģentūras SAPARD izdevumu uzskaites grāmatās, kas parasti tiek veikts, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, kā arī periodisku izdevumu kopsavilkumu sagatavošana, tais skaitā periodisku un ikgadēju deklarāciju sagatavošana iesniegšanai Komisijā. Uzskaites grāmatās jāatspoguļo arī detalizēta informācija par iekasējamo parādu.

1.4. Kontrole: šīs funkcijas mērķis ir iegūt pārliecību par faktiem, kuri ir pieteikumu un pieprasījumu pamatā, lai pārbaudītu to atbilstību dotā Līguma izpildes nosacījumiem un saistību nosacījumiem starp SAPARD Aģentūru un palīdzības saņēmēju. Šādā kontrolē, kur iespējams, iekļaujamas pirms- projekta atlases pārbaudes, pārvērtējums, pārbaudes par preču vai sniegto pakalpojumu kvantitāti un kvalitāti, analīze vai izlases veida kontroles, pirms- maksājuma pārbaudes un visi pārējie speciālie nosacījumi dotā Līguma izpildei izdevumu atbilstības jomā. Lai noteiktu atbilstību, kontrolēs, kur iespējams, iekļaujamas tehniskas dabas pārbaudes, kuras saistītas ar ekonomiski finansiālo novērtējumu un specifisku lauksaimnieciskas, tehniskas vai zinātniskas dabas jautājumu pārbaudi.

1.5. Atskaitīšanās: šīs funkcijas mērķis ir nodrošināt atskaitīšanos par atsevišķu projektu un pasākumu ieviešanas gaitu tādā veidā, kas palīdz nodrošināt efektīvu un racionālu pasākuma ieviešanu.

2. Kritēriji

2.1. SAPARD Aģentūras administratīvajai struktūrai jānodrošina trīs funkciju — apstiprināšanas, maksājumu veikšanas un uzskaites funkciju nodalīšana. Katrai funkcijai jābūt atsevišķu administratīvo struktūrvienību pārziņā, kuru pienākumi ir definēti ar organizatoriskās shēmas palīdzību.

2.2. SAPARD Aģentūra pieņem sekojošās procedūras vai procedūras, kas nodrošina ekvivalentas garantijas:

2.2.1. SAPARD Aģentūra sastāda rakstiskas procedūras apstiprināmo projektu pieteikumu, maksājumu pieprasījumu, rēķinu un attaisnojuma dokumentu un kontroles ziņojumu saņemšanai, reģistrācijai un apstrādei, iekļaujot visu izmantojamo dokumentu aprakstu.

Šīs procedūras nodrošina, ka tiek apstrādāti tikai projektu atlases kritērijiem atbilstoši maksājuma pieprasījumi vai atlasītie projekti, un nodrošina projekta lietas esamību, kurā ietilpst visi projekta audita veikšanai nepieciešamie dokumenti.

2.2.2. Pienākumi tiek sadalīti tā, lai nevienai amatpersonai nevienā brīdī nebūtu atbildība par jebkuru projektu vairāk kā vienā no atbildības sfērām — projektu apstiprināšanā, maksājumu apstiprināšanā, maksājuma veikšanā vai summu uzskaitē. Katras amatpersonas darbu, kas veic kādu no šiem uzdevumiem, pārrauga otra amatpersona. Katras amatpersonas pienākumi tiek definēti rakstiski, nosakot arī to pilnvarojuma finansiālos limitus. Personālam ir jābūt atbilstoši apmācītam, un jābūt izveidotai personāla rotācijas politikai atsevišķos jūtīgos amatos, vai arī jābūt pastiprinātai uzraudzībai.

2.2.3. Katrai amatpersonai, kas atbild par apstiprinājumiem, tās rīcībā jābūt detalizētām kontrollapām, kas uzskaita veicamās pārbaudes, kā arī pieprasījuma attaisnojuma dokumentos atspoguļo apliecinājumu, ka šīs pārbaudes ir veiktas. Šādu apliecinājumu var veikt elektroniskā veidā, ievērojot apakšpunktā 2.2.6 izklāstītos kontroles nosacījumus.

Jābūt pierādījumiem, ka darbu ir pārbaudījusi augstākas dienesta pakāpes amatpersona. Projektu analīze, novērtējums un apstiprināšana ir jāapliecina rakstiskā veidā. Projektu analīze jāveic, vadoties pēc drošas un efektīvas vadības principiem.

2.2.4. Pieteikums/ pieprasījums tiek apstiprināts tikai pēc tam, kad ir veiktas pietiekamas pārbaudes, lai pārliecinātos par tā atbilstību dotā Līguma izpildes nosacījumiem. Šādās pārbaudēs ietilpst pārbaudes, ko prasa noteikumi, kuri regulē konkrēto pasākumu, zem kura tiek prasīta palīdzība, kā arī pārbaudes, kas nepieciešamas, lai novērstu un atklātu krāpnieciskas darbības un neatbilstības, it īpaši saistībā ar noteiktajiem riskiem.

Apstiprinājuma funkcijas ietvaros pieteikumiem tiek veiktas pārbaudes, kas nosaka, vai ir ievēroti nosacījumi, atbilstības kritēriji, vai pilnībā iesniegti dokumenti, pārbauda attaisnojuma dokumentu pareizību, saņemšanas datumu.

Visas veicamās pārbaudes tiek detalizēti izklāstītas kontrollapā, un katram pieteikumam/ pieprasījumam vai arī pieteikumu/ pieprasījumu paketei tiek apliecināta to veikšana.

Saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem/ piegādātajām precēm, kontrolēs būtu jāiekļauj:

— Dokumentārās kontroles: lai pārliecinātos, ka rēķinā uzrādītie dati par preču vai pakalpojumu kvantitāti, kvalitāti un cenu atbilst pasūtījuma datiem.

— Fiziskās kontroles: lai pārliecinātos, ka preču vai pakalpojumu kvantitāte, kvalitāte un cena atbilst rēķinā/ pieprasījuma formā uzrādītajiem datiem.

Šo kontroli var veikt arī vairākkārtīgi, pakalpojumu sniegšanas laikā, t.i., kad tiek veikts sākotnējais maksājums vai starpmaksājums.

2.2.5. Procedūrām ir jānodrošina, ka maksājums tiek veikts tikai pieprasītājam uz tā bankas rēķinu vai arī pieprasītāja pilnvarotai personai. Maksājumu veic Aģentūru apkalpojošā banka vai, kur tas ir atbilstoši, valdības maksājumu iestāde, vai arī čeks tiek nosūtīts pa pastu, parasti 3 darba dienu laikā pēc summas debetēšanas SAPARD eiro kontā.

Visi maksājumi, kuriem netiek veikti pārskaitījumi, tiek kreditēti atpakaļ SAPARD eiro kontā 3 darba dienu laikā pēc paziņojuma par to neveikšanu.

Summas, kas saistītas ar čekiem, kas netiek iekasēti līdz to derīguma termiņa beigām, tiek kreditētas SAPARD eiro kontā 3 darba dienu laikā pēc paziņojuma par to neiekasēšanu.

Maksājumus nekādā gadījumā neveic skaidrā naudā. Atbildīgās amatpersonas un/ vai tās priekšniecības apstiprinājumu drīkst veikt elektroniskā ceļā, ar nosacījumu, ka šiem elektroniskiem līdzekļiem ir nodrošināts atbilstošs drošības līmenis, un parakstītāja identitāte tiek elektroniski reģistrēta.

2.2.6. Ja pieteikumus, pieprasījumus vai rēķinus apstrādā, izmantojot datoru sistēmu, pieejai datoru sistēmai ir jābūt aizsargātai un kontrolētai tādā veidā, lai:

(a) visa sistēmā ievadītā informācija tiktu pienācīgi pārbaudīta, lai nodrošinātu ievades kļūdu konstatāciju un labošanu, kā arī tiktu veiktas loģiskas pārbaudes, lai konstatētu neatbilstošus vai neparastus datus,

(b) neviens, izņemot attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, kurām ir piešķirtas individuālas paroles, nevarētu veikt datu ievadi, modificēšanu vai apstiprināšanu,

(c) katras amatpersonas identitāte, kura ievada vai modificē datus vai programmas tiktu reģistrēta operāciju žurnālā,

(d) paroles ir regulāri jāmaina, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas,

(e) pirms izmaiņu ieviešanas, ir jātestē un jāapstiprina jebkuras aparatūras vai programmatūras izmaiņas, t.i., tās jāpakļauj pārmaiņu vadības procedūrai,

(f) datoru sistēmām ar fizisko kontroļu palīdzību ir jābūt nodrošinātām pret neatļautu pieeju, un jāveido datu rezerves kopijas, kuras jāuzglabā atsevišķā, drošā vietā,

(g) ar loģisko pārbaužu palīdzību jāveic datu ievades pārbaude, lai konstatētu neatbilstošus vai neparastus datus.

Pamatojoties uz apstiprinātu informācijas un saziņas tehnoloģiju stratēģiju, jāizstrādā visaptveroša informācijas tehnoloģiju drošības politika, lai nodrošinātu visu datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.

2.2.7. Procedūrām jānodrošina, ka tiek reģistrētas izmaiņas palīdzības apjomā vai arī izmaiņas palīdzības saņemšanas nosacījumos, un instrukcijas, datu bāzes un kontrollapas tiek savlaicīgi aktualizētas.

2.3. Daļu no apstiprinājuma un kontroles funkcijas drīkst deleģēt citām institūcijām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

2.3.1. Šo citu institūciju pienākumi, it īpaši attiecībā pret kontroli un apstiprinājumu par atbilstību dotā Līguma izpildes nosacījumiem, ir skaidri definēti.

2.3.2. Institūcijas izmanto efektīvas sistēmas, lai nodrošinātu apmierinošu savu pienākumu izpildi.

2.3.3. Institūcijas nepārprotami apliecina Aģentūrai, ka tās reāli pilda savus pienākumus, un apraksta izmantotos līdzekļus.

2.3.4. SAPARD Aģentūra tiek regulāri un savlaicīgi informēta par veikto kontroļu rezultātiem, lai vienmēr, pirms maksājumu apstiprināšanas, veikšanas vai rēķina apmaksas, varētu rēķināties ar šo kontroļu pietiekamību. Veiktais darbs tiek detalizēti aprakstīts ziņojumā, kas tiek pievienots katram pieteikumam un pieprasījumam, pieteikumu un pieprasījumu paketei vai, kur tas ir atbilstoši, atspoguļots gada pārskatā. Ziņojumam tiek pievienots apliecinājums par apstiprināto pieteikumu un pieprasījumu atbilstību palīdzības saņemšanas kritērijiem un apraksts par paveiktā darba raksturu, apjomu un ierobežojumiem. Tiek norādītas veiktās fiziskās un/ vai administratīvās kontroles, aprakstītas metodes, ziņots par visu pārbaužu rezultātiem un nesakritību un neatbilstību rezultātā veiktajiem pasākumiem. Pavaddokumentiem, kas tiek iesniegti Aģentūrai, ir jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu pārliecību, ka ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes par maksājumam pastiprināto pieprasījumu vai rēķinu atbilstību palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

2.3.5. Pirms projekta apstiprināšanas un pirms palīdzības piešķiršanas SAPARD Aģentūrai ir jābūt pārliecinātai, ka citas institūcijas ir ievērojušas šajā pantā izklāstītajiem kritērijiem atbilstošas procedūras.

2.3.6. Ir jābūt skaidri definētiem un dokumentētiem pieteikumu izvērtēšanas kritērijiem un to prioritārajai kārtībai.

2.3.7. Ja dokumentus, kas saistīti ar apstiprinātajiem pieprasījumiem, veiktajiem izdevumiem un kontrolēm, kā arī ar neizvēlētajiem projektiem patur citas institūcijas, gan šīs institūcijas, gan Aģentūra izveido procedūras, lai nodrošinātu, ka šādu dokumentu atrašanās vieta, kas ir svarīgi konkrētiem Aģentūras veiktiem maksājumiem, tiktu reģistrēta un ka šie dokumenti ir pieejami apskatei Aģentūras telpās pēc personu un institūciju pieprasījuma, kurām parasti tiek dotas tiesības šādus dokumentus apskatīt, tai skaitā:

(i) Aģentūras personālam, kurš apstrādā attiecīgo pieprasījumu;

(ii) Aģentūras iekšējā audita dienestam,

(iii) Sertificējošai institūcijai, kas pārbauda Aģentūras gada deklarāciju,

(iv) attiecīgi pilnvarotiem Kopienas aģentiem vai pārstāvjiem.

2.3.8. Starp SAPARD Aģentūru un institūcijām, kurām tiek deleģētas SAPARD Aģentūras funkcijas, ir jāslēdz rakstiski līgumi. Šādiem līgumiem ir skaidri jānosaka funkcijas, kuras attiecīgajai institūcijai tiek deleģētas, un SAPARD Aģentūrai konkrētos laikos sūtāmo pavaddokumentu un ziņojumu veids. Vispārējā sistēma, tai skaitā citām institūcijām deleģētās funkcijas, ir jāatspoguļo organizatoriskā shēmā.

Līgumam ir jānodrošina Kopienas attiecīgi pilnvarotiem aģentiem vai pārstāvjiem pieeja informācijai, ko glabā augstāk minētās institūcijas un kas šīm amatpersonām ir nepieciešama, lai veiktu pieteikumu pārbaudes, tai skaitā projektu un palīdzības saņēmēju pārbaudes.

2.4. Uzskaites procedūrām jānodrošina, lai Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas būtu pilnīgas, precīzas un savlaicīgas un lai visas noteiktās kļūdas un iztrūkumi tiktu konstatēti un izlaboti, it īpaši laika sprīžos, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veicot periodiskas pārbaudes un salīdzināšanu. Jānodrošina pilna audita pierādījumu ķēde katram uzskaitē atspoguļotajam ierakstam.

SAPARD Aģentūras uzskaites procedūras nodrošina, ka uzskaites sistēma var sniegt informāciju eiro un nacionālajā valūtā, par katru reģionālo pārvaldi, projektu, līgumu vai pasākumu/ apakšpasākumu par kopējām izmaksām, piešķirtajiem izdevumiem, izmaksātajām daļām un atlikušajiem maksājumiem. Ir jānosaka gala termiņi saistību anulēšanai, ja darbi netiek pabeigti iepriekš norunātajos termiņos. Šāda anulēšana atbilstoši jāatspoguļo uzskaites sistēmā.

2.5. SAPARD Aģentūra nodrošina iekšējā audita dienesta vai ekvivalenta dienesta esamību, lai nodrošinātu efektīvu Aģentūras iekšējās kontroles sistēmu darbību. Iekšējā audita dienests ir neatkarīgs no pārējām Aģentūras nodaļām un ir tieši pakļauts Aģentūras augstākajai vadībai. Iekšējā audita dienests pārbauda, vai Aģentūras pieņemtās procedūras ir pietiekamas, lai nodrošinātu pārliecību par dotā Līguma izpildes nosacījumu ievērošanu, un ka pārskati ir precīzi, pilnīgi un savlaicīgi. Pārbaudes var aprobežoties ar atsevišķiem pasākumiem/ apakšpasākumiem un darījumu paraugiem, ar nosacījumu, ka audita plāns nodrošina visu būtiski svarīgo jomu, tai skaitā par apstiprinājumiem atbildīgo nodaļu/ institūciju un to institūciju, kurām tiek deleģētas zināmas funkcijas, pārbaudi ne retāk kā reizi trijos gados. Iekšējā audita dienesta darbs tiek veikts, saskaņā ar starptautiski pieņemtiem audita standartiem, tas tiek fiksēts darba dokumentos, un tā rezultātā tiek sastādīti ziņojumi un ieteikumi Aģentūras augstākajai vadībai. Audita plāni un ziņojumi ir pieejami sertificējošai institūcijai un Kopienas attiecīgi pilnvarotiem aģentiem vai pārstāvjiem, lai veiktu finansu auditus vai arī vienkārši novērtētu iekšējā audita funkcijas efektivitāti.

2.6. Valsts iestāžu noteikumi attiecībā pret pakalpojumu, darbu izpildes un piegāžu pasūtījumiem Latvijas Republikā ir saskaņoti ar norādījumiem, kas izklāstīti Komisijas rokasgrāmatā “Pakalpojumu, piegāžu un darbu izpildes līgumi, kas tiek slēgti kopienas sadarbības ietvaros ar trešajām valstīm” 4, izņemot prasību attiecībā pret ex-ante (iepriekšēju) apstiprinājumu no Komisijas puses .

2.7. Sekojošiem iepirkumiem, kas nav apskatīti punktā 2.6., jābūt Kopienas vai sadaļas F 8. punktā minēto valstu izcelsmei:

(i) Pakalpojumiem, darbiem, tehnikai un piegādēm;

(ii) Piegādēm un aparatūrai, no darbu izpildes vai pakalpojumu līgumu ietvarā veic kontraktors, ja piegādes un aparatūra pēc līguma izpildes beigām kļūst par projekta īpašumu.

2.8. Attiecībā pret Programmu, Aģentūra izveido sistēmu visu maksājamo summu atpazīšanai un visu šādu parādu summu, tai skaitā neatbilstību, reģistrācijai parādnieku virsgrāmatā, pirms parādu iekasēšanas. Parādnieku virsgrāmata tiek regulāri pārbaudīta, lai spertu soļus novēloto parādu maksājumu, it īpaši izsniegto garantiju un atmaksāto maksājumu iekasēšanai. Neierobežojot šīs sadaļas panta 8 (5) nosacījumus vai nacionālās normas, kas attiecas uz parādu atgūšanu, finansu ieguldījums, kas tiek prasīts no Kopienas saistībā ar šīm summā, tai skaitā neatbilstībām, tiek norakstīts otrā gada beigās, kas seko pēc summu reģistrācijas parādnieku virsgrāmatā un atskaitīts no nākamā maksājuma pieprasījuma, kas minēts šīs sadaļas 9. pantā. Jebkuri SAPARD Aģentūras atgūtie procenti, kas attiecināmi uz Kopienas ieguldījumu saistībā ar atgūtajiem parādiem, ir reģistrējami SAPARD Aģentūras kontā (kontos) un izmantojami tikai Programmas mērķiem. SAPARD Aģentūra nodrošina, ka visas atgūtās summas tiek kreditētas SAPARD eiro kontā 3 darba dienu laikā pēc atgūšanas.

2.9. SAPARD Aģentūra dara zināmu informāciju par pieejamo palīdzību, atsaucoties uz Kopienas līdzfinansējumu, visiem potenciālajiem projektu vadītājiem/ izpildītājiem, lai panāktu pēc iespējas plašāku potenciālo vadītāju/ izpildītāju loku atlases veikšanai. Pirms šīs shēmas izpildes uzsākšanas tiek sagatavotas standarta pieteikuma formas ar skaidriem norādījumiem par to aizpildīšanu un atbilstības kritērijiem kandidēšanai uz palīdzības saņemšanu. Par informāciju, tai skaitā par pieteikuma formām saistībā ar Programmu, no potenciālajiem palīdzības saņēmējiem vai palīdzības saņēmējiem netiek prasīta maksa. Šī norma nekādā veidā neierobežo citu valstī noteikto parasto maksu pieprasīšanu.

2.10. SAPARD Aģentūra nodrošina savlaicīgu palīdzības saņēmēju pieteikumu apstrādi.

2.11. SAPARD Aģentūra izveido atbilstošu sistēmu, lai ziņotu par katra projekta un pasākuma izpildes gaitu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem rādītājiem. Kur tas ir atbilstoši, šie rādītāji, ar Uzraudzības komitejas un Komisijas piekrišanu, tiek pārstrādāti.

2.12 Gadījumos, kad kavējas iepriekš definētā plāna, jāsper noteikti soļi, tai skaitā, kur tas ir atbilstoši, atceļot projekta apstiprinājumu. Visi veiktie soļi attiecīgi jāreģistrē.

2.13 Lai ātri spētu sastādīt atbilstošus ziņojumus par projektiem un pasākumiem, jāizmanto atbilstoša vadības informācijas sistēma. Šiem ziņojumiem pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamiem Vadošajai Iestādei, Uzraudzības komitejai un Komisijai.

15.pants

Uzskaite

SAPARD Aģentūra un Nacionālais Fonds uzglabā visus dokumentus, tai skaitā dokumentus saistībā ar neatlasītajiem projektiem, nodrošinot to pieejamību Komisijai līdz šīs sadaļas 12(5). pantā minētā 24 mēnešu perioda beigām. Tomēr attiecībā uz 12(5). pantā un 13. pantā minētajām neatbilstībām tiek nodrošināta dokumentu pieejamība Komisijai līdz pat visa tālākā darba beigām.

Aģentūra un Nacionālais fonds nodrošina, ka gadījumā, ja viņi paši neuzglabā šādus dokumentus, šie dokumenti attiecīgajā periodā ir pieejami Komisijas rīcībā.

4 SEC 1999 1801/2 on http://europa.eu.int/comm/scr/tender/usedoc/index en.htm

 

 

B sadaļa

Programmas vadība,

uzraudzība un vērtēšana

1. pants

Darbības sfēra

Šī sadaļa formulē Programmas vadības, uzraudzības un vērtēšanas noteikumus. Latvijas Republika nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

2.pants

Terminu definīcijas

Šī Līguma izpratnē

(a) “prioritāte” nozīmē vienu no svarīgākajām vajadzībām, attiecībā uz kuru ir atzīts, ka pastāv nepieciešamība pēc palīdzības, lai sasniegtu Programmā pieņemtās stratēģijas mērķus;

(b) “apakšpasākums” nozīmē pasākumu veidojošos komponentus, kuriem var būt arī savi specifiski mērķi;

(c) “Vadošā Iestāde” nozīmē Latvijas Republikas nozīmētu valsts vai privātu institūciju vai iestādi, vai vienību, vai nodaļu, kas var vai nu piederēt vai nepiederēt pie SAPARD Aģentūras, un kuras uzdevums ir apkopot informāciju par Programmas uzraudzību un vērtēšanu un tālāk nodot šo informāciju Uzraudzības Komitejai un Komisijai.

3.pants

Sadarbība

1. Programma tiek īstenota ciešā sadarbībā starp Komisiju un Latvijas Republiku kopā ar Latvijas Republikas nozīmētajām institūcijām un iestādēm, konkrēti:

(a) jebkāda veida reģionālajām un vietējām pašvaldībām un citām kompetentām valsts institūcijām;

(b) ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem;

(c) jebkurām citām atbilstošām kompetentām institūcijām.

2. Sadarbība pilnībā notiek saskaņā atbilstošajām institucionālajām, juridiskajām un finansiālajām pilnvarām, kādas ir dotas saskaņā ar 1. punktu nozīmētajām institūcijām un iestādēm.

Lai panāktu visplašāko sadarbību nacionālā, reģionālā, vietējā vai citā līmenī, Latvijas Republika nodrošina plašu un efektīvu visu institūciju un atbilstošo struktūru līdzdalību saskaņā ar nacionālajiem likumiem un valstī iedibināto praksi, ņemot vērā nepieciešamību veicināt līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā un stabilu attīstību caur apkārtējās vides aizsardzības prasību integrāciju.

Visas nozīmētās puses, turpmāk tekstā “sadarbības partneri”, savā darbībā ievēro Programmas mērķus.

3. Sadarbība aptver Programmas finansēšanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Latvijas Republika nodrošina atbilstošo sadarbības partneru līdzdalību Programmas norises laikā.

4.pants

Attaisnotie izdevumi

1. Izdevumi atbilst Kopienas atbalsta saņemšanai SAPARD ietvaros tikai tad, ja līdztekus tam, ka tie atbilst šī Līguma nosacījumiem, SAPARD palīdzība tiek izmantota saskaņā ar drošas finansu vadības principiem un, jo īpaši, tiem principiem, kas attiecas uz ekonomiju un izmaksu efektivitāti.

Tiek piemēroti nosacījumi par attaisnojamajiem izdevumiem, kas skaidri noteikti katra pasākuma standarta līguma (līgumu) projektā, kuru SAPARD Aģentūra izdod atbalsta saņēmējiem. Komisija informē Latvijas Republiku par to, vai tā ir vai nav akceptējusi ierosinātos noteikumus trīs mēnešu no to saņemšanas brīža, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad tiek pieņemts Komisijas Lēmums, ar kuru palīdzības pārvaldīšana tiek uzticēta Aģentūrai, kā noteikts A sadaļas 3. panta 1. punktā, un nenonākot pretrunā ar šo Lēmumu.

2. Ja vien Komisija speciāli un skaidri nav noteikusi citādi, sekojošie izdevumi nav atbilstoši Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai Programmas ietvaros:

(a) zemes un jau esošu ēku pirkšana, nomāšana vai līzings, neatkarīgi no tā vai līzinga rezultātā īpašumtiesības tiek nodotas līzinga ņēmējam;

(b) Nodokļi, muitas un importa nodevas, kuri:

(i) ir atgūstami, atmaksājami vai jebkādā veidā kompensējami,

(ii) nepieder pie Latvijas Republikas vispārējās nodokļu sistēmas,

(iii) disproporcionāli ietekmē kādu no programmas daļām.

(c) pamatdarbības izmaksas, tajā skaitā uzturēšanas un nomas izmaksas;

(d) līzings, izņemot gadījumus, kad līzinga rezultātā īpašumtiesības tiek nodotas līzinga ņēmējam;

(e) jebkuru pakalpojumu, piegāžu un darbu izmaksas, kuru cena pārsniedz 5700 latus, par kuru saņēmējs nav saņēmis cenu piedāvājumus no vismaz trim piegādātājiem, šo piedāvājumu oriģinālus pievienojot izdevumu deklarācijai, kas minēta A sadaļas 8. panta (b) apakšpunktā;

(f) banku komisijas maksas, garantiju izmaksas un līdzīgi maksājumi,

(g) Konvertācijas izmaksas, komisijas maksas un zaudējumi valūtas maiņas rezultātā, kas saistītas ar SAPARD eiro kontu,

(h) Izmaksas, kas rodas valsts pārvaldei, tajā skaitā SAPARD Aģentūrai un, konkrēti, vispārējās izmaksas, nomas maksas un to darbinieku algas, kuri pilda vadības, īstenošanas, uzraudzības un kontroles pienākumus;

(i) Tā daļa no izmaksām, kas saistītas ar arhitektu, inženieru un konsultantu honorāriem, juridiskajiem pakalpojumiem, tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem, patentu un licenču iegādi, projektu sagatavošanu un/vai īstenošanu, tiešā veidā saistītām ar attiecīgo pasākumu, kas pārsniedz 12% no projekta kopējām attaisnotajām izmaksām;

(j) Izdevumi, kas saistīti ar precēm vai pakalpojumiem, kas neatbilst A sadaļas 14. panta 2.6. un 2.7. punktā minētajiem nosacījumiem;

(k) Izmaksas, kas saistītas ar projektiem, kā rezultātā pirms projekta pabeigšanas radušās lietotāju vai dalībnieku maksas un attiecīgās summas nav tikušas atņemtas no attaisnojamajiem izdevumiem;

(l) Reklāmas izmaksas, kas neatbilst kopējām interesēm.

3. Sekojošo izdevumu atbilstība iespējama tikai tad, ja Komisija ir veikusi katra konkrētā gadījuma izpēti un pieņēmusi lēmumu, kas tiek pieņemts trīs mēnešu laikā no brīža, kas Latvijas Republika iesniegusi Komisijai pilnīgu pamatotu lūgumu:

(a) Maksājumi natūrā;

(b) Izdevumi lietotu iekārtu pirkšanai;

(c) Ar infrastruktūru nesaistīti izdevumi, kuri atbalsta saņēmējam radušies tajos gadījumos, kad vairāk nekā 25% kapitāla pieder valsts institūcijai vai institūcijām.

4. Gadījumos, kad tas ir konkrēti noteikts Programmā, Latvijas Republika attiecībā uz noteiktu pasākumu nodrošina, ka projekts turpina atbilst Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai tikai tad, ja tas piecu gadu laikā no dienas, kad SAPARD Aģentūra ir saņēmusi pēdējo maksājumu, netiek būtiski modificēts. Kāda projekta būtiskas modifikācijas ir tādas modifikācijas, kuras:

(a) atstāj iespaidu uz tā būtību vai tā īstenošanas apstākļiem vai nodrošina kādai firmai vai valsts institūcijai nepienācīgas priekšrocības; un

(b) rodas vai nu sakarā ar izmaiņām kāda infrastruktūras objekta īpašumtiesību raksturā vai līdzfinansētās ražošanas aktivitātes izbeigšanos vai atrašanās vietas maiņu.

Gadījumos, kad Latvijas Republika atklāj šādas modifikācijas, tā nekavējoties par tām ziņo Komisijai.

5. Neviens projekts, kuram Latvijas Republikas institūcijas, ieskaitot SAPARD Aģentūru, veikušas kādus atskaitījumus, ieturējumus vai tālākus konkrēti uz SAPARD attiecināmus atskaitījumus, kas samazina summas, kuras izmaksājamas vai tikušas izmaksātas saņēmējam, nav atbilstošs līdzfinansējuma saņemšanai. Taču SAPARD Aģentūra var izdarīt šādus atskaitījumus no veicamajiem maksājumiem:

(a) vēl neatmaksātās pārmaksātās summas, ko no tās Programmas ietvaros saņēmuši atbalsta saņēmēji;

(b) summas, kuras atbalsta saņēmējiem jāatmaksā sakarā ar to, ka tie nav ievērojuši nosacījumus, kas attiecas uz maksājumiem, ko tiem iepriekš Programmas ietvaros veikusi SAPARD Aģentūra.

5.pants

Vadošā Iestāde

1. Latvijas Republika nozīmē Vadošo Iestādi, kura, nekādā veidā neierobežojot A sadaļā ietvertās normas, ir atbildīga par Programmas uzraudzības un vērtēšanas koordinācijas un pārskatu sniegšanas efektivitāti un pareizību. Vadošā Iestāde konsultē SAPARD Aģentūru par visiem ar īstenošanu saistītajiem jautājumiem.

2. Vadošā Iestāde saskaņā ar šīs sadaļas 6. līdz 11. pantu izveido sistēmu finansiālās un statistiskās informācijas savākšanai par Programmu, ja šādas sistēmas izveidi neuzņemas SAPARD Aģentūra, un nodot šo informāciju Uzraudzības Komitejai saskaņā ar kārtību, par ko iepriekš vienojusies Latvijas Republika un Komisija, kur vien tas iespējams, izmantojot datorsistēmas, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu ar Komisiju.

3. Vadošā Iestāde Komisijai sniedz ierosinājumus par korekciju izdarīšanu Programmā pēc konsultācijām ar SAPARD Aģentūru gadījumos, kad tā nepieder pie šīs SAPARD Aģentūras, un pēc vienošanās noslēgšanas ar Uzraudzības Komiteju.

4. Vadošā Iestāde sagatavo un pēc konsultācijām ar SAPARD Aģentūru gadījumos, kad tā nepieder pie šīs SAPARD Aģentūras un pēc Uzraudzības Komitejas apstiprinājuma iegūšanas iesniegt Komisijai ikgadējo ziņojumu par īstenošanas norisi;

5. Vadošā Iestāde sadarbībā ar Komisiju un Latvijas Republiku organizēt starpnovērtējumu, kas minēta šīs sadaļas 10. pantā.

6. Vadošā Iestāde ir tā institūcija, kura ir atbildīga par to, lai atbilstošās institūcijas būtu informētas par nepieciešamību veikta atbilstošas administratīvas izmaiņas tajos gadījumos, kad šādas izmaiņas ir nepieciešamas saskaņā ar Komisijas lēmumu par izmaiņu izdarīšanu Programmā.

7. Vadošā Iestāde katru gadu saskaņā ar Uzraudzības Komitejas ieteikumiem konsultē un informē Komisiju par īstenotajām un paredzētajām iniciatīvām, kas saistītas ar vispārējās sabiedrības informēšanu par to, kāda Programmas īstenošanā un tās rezultātos ir bijusi Kopienas loma.

6.pants

Uzraudzība un uzraudzības rādītāji

1. SAPARD Aģentūra un Vadošā Iestāde, neatkarīgi no tā vai tā ietilpst vai neietilpst SAPARD Aģentūrā, nodrošina Programmas īstenošanas efektīvu uzraudzību un ziņo Uzraudzības Komitejai par pasākumu un, ja tādi ir, apakšpasākumu īstenošanas gaitu. Komisija izskata šos ziņojumus un nepieciešamības gadījumā sagatavo rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

2. Uzraudzība tiek veikta, vadoties pēc fiziskajiem, vides un finansiālajiem rādītājiem, un ietver datus, kas parāda, ka Kopienas līdzekļi nav aizstājuši Latvijas Republikā pieejamu finansējumu. Šie uzraudzības rādītāji, kas attiecas uz programmā ieguldītajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem, ir atbilstoši konkrētās palīdzības specifiskajam raksturam, tās mērķiem un sociāli ekonomiskajai, strukturālajai un vides situācijai Latvijas Republikā.

7.pants

Uzraudzības Komiteja

1. Uzraudzības Komiteju izveido Latvijas Republika, vienojoties ar Vadošo Iestādi un, ja Vadošā Iestāde neietilpst SAPARD Aģentūrā, ar SAPARD Aģentūru, un pēc konsultācijām ar šīs sadaļas 3. pantā minētajiem sadarbības partneriem Programmas uzraudzības veikšanai.

Uzraudzības Komiteju parasti izveido trīs mēnešu laikā no Programmas apstiprināšanas brīža.

2. Uzraudzības Komitejas darbā padomdevēja statusā piedalās Komisijas pārstāvis (vai pārstāvji).

3. Uzraudzības Komiteja, konsultējoties ar Vadošo Iestādi, SAPARD Aģentūru un Komisiju sagatavo savus kārtības noteikumus. Šie kartības noteikumi tiek pieņemti Uzraudzības Komitejas pirmajā sanāksmē. Nepieciešamības gadījumā Uzraudzības Komiteja var tos mainīt. Par šādām izmaiņām iepriekš jāpaziņo Komisijai.

Uzraudzības Komitejas priekšsēdētāju nozīmē Latvijas Republika. Nozīmētā persona nedrīkst ieņem amatu SAPARD Aģentūrā.

4. Uzraudzības Komiteja pārliecinās, vai Programmas īstenošana norisinās efektīvi un kvalitatīvi un vai tiek nodrošināta Programmas konkrēto mērķu sasniegšana.

5. Uzraudzības Komiteja izskata un dod savu slēdzienu par kritērijiem katra pasākuma ietvaros īstenojamo projektu atlasei un secīgai sakārtošanai. Tajos gadījumos, kad šis slēdziens nav sniegts laikā, lai to ņemtu vērā, pieņemot A sadaļas 3. panta (1) punktā minēto Komisijas lēmumu, šo Lēmumu var pārskatīt, lai ņemtu vērā Uzraudzības Komitejas slēdzienu, kuru jāsniedz un jāpaziņo Komisijai vai nu viena mēneša laikā no šī Lēmuma pieņemšanas brīža vai viena mēneša laikā kopš Komitejas izveidošanas brīža, vēlākajā no šiem diviem datumiem.

6. Uzraudzības Komiteja periodiski pārskata progresu, kas panākts Programmā noteikto mērķu sasniegšanā. Šī uzdevuma veikšanai jānodrošina:

(a) informācija par jebkuriem sektoriem, kuros ir radušās grūtības atrast noieta tirgu Kopienas līmenī;

(b) informācija par veikto kontroļu rezultātiem; un

(c) apstiprināto un neapstiprināto projektu saraksts un raksturojums.

7. Uzraudzības Komiteja izpēta Programmas rezultātus, jo īpaši to, cik lielā mērā ir sasniegti dažādajiem pasākumiem nospraustie mērķi, un to, kāds progress ir sasniegts šiem pasākumiem un, šajos pasākumos ietilpstošajiem apakšpasākumiem piešķirto finansu asignējumu izmantošanā, gadījumos, kad Programma ietver šādus finansu asignējumus. Šajā sakarā Vadošā Iestāde nodrošina, lai visa atbilstošā informācija par pasākumu un, atbilstošos gadījumos, apakšpasākumu īstenošanā sasniegto progresu tiktu nodota Uzraudzības Komitejas rīcībā.

8. Uzraudzības Komiteja pārbauda šīs sadaļas 10. pantā minēto starpnovērtējumu.

9. Uzraudzības Komiteja izskata un apstiprina ikgadējo un gala ziņojumus par īstenošanas gaitu pirms to nosūtīšanas Komisijai.

10. Uzraudzības Komiteja izskata un gadījumos, kad tas ir nepieciešams, apstiprina jebkurus ierosinājumus Komisijai izdarīt grozījumus Programmā.

11. Uzraudzības Komiteja var caur Vadošo Iestādi ierosināt Komisijai jebkāda veida korekciju izdarīšanu Programmā vai tās pārskatīšanu, kas varētu veicināt Programmas mērķu sasniegšanu.

12. Uzraudzības Komiteja pēc konsultācijām ar Vadošo Iestādi, SAPARD Aģentūru, ja tā neietilpst šajā Aģentūrā, un Kompetento Institūciju Programmas īstenošanas uzlabošanai, ierosina Komisijai veikt jebkāda veida korekcijas Programmā vai tās pārskatīšanu.

13. Kad Programma prasa sniegt atzinumu par kādu jautājumu, Uzraudzības Komiteja attiecīgi rīkojas.

8.pants

Ikgadējie ziņojumi un gala ziņojumi

1. Latvijas Republika nodrošina, ka Vadošā Iestāde pēc konsultācijām ar SAPARD Aģentūru gadījumos, kad tā neietilpst šajā Aģentūrā, un sešu mēnešu laikā no katra īstenošanas kalendārā gada beigām iesniegtu Komisijai ikgadējo ziņojumu par īstenošanas gaitu.

Pirms nosūtīšanas Komisijai ikgadējo ziņojumu par īstenošanas gaitu pārbauda un apstiprina Uzraudzības Komiteja.

2. Kad Komisija ir saņēmusi ikgadējo ziņojumu par īstenošanas gaitu, tā divu mēnešu laikā paziņo, ja šis ziņojums tiek uzskatīts par neapmierinošu, norādot iemeslus; pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka tas ir akceptēts. Gala ziņojuma gadījumā Komisija dod atbildi piecu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas.

3. Katru gadu, kad tiek iesniegts ikgadējais ziņojums par īstenošanas gaitu, Komisija un Vadošā Iestāde un atbilstošos gadījumos SAPARD Aģentūra, pārskata galvenos rezultātus, kas sasniegti iepriekšējā gadā. Komisija konsultējas ar Vadošo Iestādi un atbilstošos gadījumos SAPARD Aģentūru par kārtību, kuru nepieciešams izstrādāt, lai varētu sagatavot šādu pārskatu.

Ja Komisija izsaka Latvijas Republikai savus komentārus pēc tam, kad ir pārskatīti iepriekšējā gada rezultāti. Tā informē Komisiju par pasākumiem, kādi ir veikti reaģējot uz šiem komentāriem. Gadījumos, kad Komisija, nenonākot pretrunā ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar A sadaļas 11. un 12. pantu, izsaka Latvijas Republikai rekomendācijas par korekcijām, kuras veicamas, lai uzlabotu Programmas uzraudzības vai vadības pasākumu efektivitāti Latvijas Republika pēc rekomendāciju izteikšanas informē, kas ir veikts, lai uzlabotu šos uzraudzības vai vadības pasākumus vai paskaidro, kāpēc šādi soļi nav sperti.

4. Gala ziņojums Komisijai tiek iesniegts vēlākais sešus mēnešus pēc pēdējā datuma, kad Programmas ietvaros ir bijuši attaisnojami izdevumi.

5. Visos ikgadējos un gala ziņojumos ir jāiekļauj sekojošā informācija:

(a) jebkuras izmaiņas vispārējos apstākļos, kas ir saistīti ar Programmas īstenošanu, jo īpaši, galvenajās sociāli ekonomiskajās tendencēs, izmaiņas nacionālajā, reģionālajā vai sektoru politikā un, atbilstošos gadījumos, to iespaids uz saskaņu starp SAPARD palīdzību un palīdzību, kas nāk no jebkuriem citiem finansu instrumentiem;

(b) prioritāšu un pasākumu īstenošanas progress saistībā ar to, kā tiek sasniegti Programmas mērķi, to specifiskie mērķi programmas ietvaros, izsakot Programmas fiziskos rādītājus un rādītājus, kas parāda sasniegtos rezultātus un atstāto iespaidu, skaitliskos lielumos, kad un kur vien tie ir izsakāmi skaitliskos lielumos;

(c) pasākumi, kādus veikusi Vadošā Iestāde, atbilstošos gadījumos SAPARD Aģentūra un Uzraudzības Komiteja, lai palīdzētu nodrošināt īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši:

(i) uzraudzības un novērošanas pasākumi, ieskaitot datu vākšanas pasākumus;

(ii) kopsavilkums par jebkurām nozīmīgām problēmām, kādas radušās Programmas īstenošanas gaitā un jebkuriem pasākumiem, tajā skaitā rīcību, kas veikta, reaģējot uz rekomendācijām par korekcijām saskaņā ar šī panta 3. punktu;

(iii) izmantotā tehniskā palīdzība;

(iv) pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu Programmas publicitāti;

(d) soļi, kas sperti, lai nodrošinātu visas C sadaļas 1. pantā minētās Kopienas sniegtās pirmsiestāšanās palīdzības koordināciju;

(e) Finansu tabulas, kas atspoguļo izdevumus pasākumu un, atbilstošos gadījumos apakšpasākumu griezumā.

9.pants

Novērtēšanas principi

1. Lai novērtētu Programmas efektivitāti, ir jāveic tās starpizvērtējums un ex post novērtējums, lai izvērtētu tās ietekmi uz Programmas ietvaros nospraustajiem mērķiem un analizētu tās strukturālās sekas.

2. Programmas pasākumu efektivitāti izvērtē, vadoties pēc to vispārējās ietekmes uz sekojošajām jomām:

(a) uz ieguldījumu acquis communautaire ieviešanā attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības un ar to saistītām politikām;

(b) uz prioritāru un specifisku problēmu risināšanu saistībā ar lauksaimniecības sektora un lauku rajonu ilgtspējīgu adaptāciju Latvijas Republikā;

(c) uz Programmas mērķiem.

3. Latvijas Republika apkopo nepieciešamos resursus un savāc datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs novērtēšanas veikšanu visefektīvākajā veidā. Šajā sakarā novērtēšanas gaitā tiek izmantoti dažādās konkrētās detaļas, kas iegūtas, veicot uzraudzības pasākumus, nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar papildus informācijas savākšanu, lai panāktu lielāku informācijas atbilstību.

4. Novērtēšanu veic neatkarīgi novērtētāji.

5. Starpizvērtējums un ex-post novērtējums tiek veikts, sniedzot atbildes uz vienotiem vērtēšanas jautājumiem, kurus formulē Komisija, konsultējoties ar Latvijas Republiku, un līdztekus šīm atbildēm parasti izmanto uz sasniegtajiem rezultātiem vērstus kritēriji un rādītājus. Bez tam, izvērtēšanu var veikt, papildus atbildot uz specifiskiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgās programmas mērķiem.

6. Vērtēšanas ziņojumos jāizskaidro pielietotās metodes, tajā skaitā informācijas un atklāto datu kvalitātes izvērtējums.

7. Vērtējuma kvalitāti un no tā izrietošās sekas izvērtē Vadošā Iestāde, Uzraudzības Komiteja un Komisija.

10.pants

Starpnovērtējums

1. Latvijas Republika, ņemot vērā šīs sadaļas 9. panta noteikumus, nodrošina, lai tiktu veikts starpnovērtējums, kurā tiktu pārbaudīti Programmas sākotnējie rezultāti, to atbilstība ex-ante izvērtējumam, mērķu nozīmīgums un tas, cik lielā mērā šie mērķi ir sasniegti. Tajā jānovērtē arī uzraudzības un īstenošanas kvalitāte.

2. Starpnovērtējums jāveic, atbildību par to uzņemoties Vadošajai Iestādei, sadarbībā ar Komisiju un Latvijas Republiku. Tas jāiesniedz Uzraudzības Komitejai saskaņā ar šīs sadaļas 7. panta (8) punktu un jānosūta Komisijai trīs gadus pēc Programmas apstiprināšanas dienas, bet ne vēlāk kā 2003. gada 31. decembrī.

3. Papildus šīs sadaļas 9. panta (7) punktā minētajam novērtējumam Komisija izvērtē arī secinājumus, kas izriet no novērtējuma, ar mērķi pārskatīt Programmu.

4. Starpnovērtējums, ja nepieciešams, tiek koriģēts un iesniegts Komisijai ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim.

5. Vadošā Iestāde informē Komisiju par to, kādi papildus pasākumi ir veikti saistībā ar rekomendācijām, kas ietvertas vērtēšanas ziņojumā, ieskaitot jebkuras iespējamās korekcijas.

11.pants

Ex-post novērtēšana

Ex-post novērtēšanu, par kuru atbildība gulstas uz Vadošo Iestādi, veic Latvijas Republika, konsultējoties ar Komisiju. Pamatojoties uz jau iegūtajiem vērtēšanas rezultātiem un ņemot vērā šīs sadaļas 9. panta noteikumus, kā arī ar Programmu saistītos jautājumus, ex-post novērtējums aptver resursu izlietojumu un Programmas efektivitāti un lietderību, tās ietekmi un atbilstību ex-ante novērtējumam. Tā aptver faktorus, kas ir ietekmējuši sekmīgu vai nesekmīgu īstenošanu, Programmas sasniegumus un rezultātus, tajā skaitā ilglaicību.

Ex-post novērtējuma gaitā tiek izdarīti secinājumi attiecībā uz Programmu.

Ex-post novērtējumu jāpabeidz ne vēlāk kā līdz ceturtā gada beigām, skaitot no Ikgadējā finansu līguma izbeigšanās.

 

C sadaļa

Vispārējie noteikumi

1.pants

Koordinācija ar citiem instrumentiem

Komisija un Latvijas Republika nodrošina palīdzības koordināciju starp Programmu, Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumentu (ISPA), Phare programmu un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) un citu starptautisko finansu instrumentu sniegto palīdzību.

Latvijas Republika nodrošina, ka, jo īpaši gadījumos, kad kāds SAPARD projekts pēc savas būtības ir tāds, ka tas varētu pilnībā vai daļēji pretendēt uz palīdzību kāda cita pirmajā rindkopā minētā instrumenta ietvaros, tiek novērsts risks, ka palīdzība izdevumu segšanai tiek sniegta vairākkārtīgi. Visu šādu projektu gadījumā, neatkarīgi no jebkādiem citiem Latvijas Republikas spertajiem soļiem, kompetentai amatpersonai visi A sadaļas 8. panta (b) apakšpunktā minētie saņemtie rēķini skaidri jāapzīmogo ar uzrakstu “SAPARD” pirms SAPARD Aģentūra tos apmaksā.

2.pants

Vispārējās privilēģijas

Latvijas Republika nodrošina, ka citu valstu pilsoņiem, kurus Latvijas Republikas institūcijas konkrēti nolīgušas darbā Programmas īstenošanas mērķiem, un šo personu tuvākajiem ģimenes locekļiem tiek piešķirti ne mazāk labvēlīgi apstākļi, privilēģijas un atvieglojumi, kā tie, kas parasti tiek piešķirti citu valstu pilsoņiem un to tuvākajiem ģimenes locekļiem, kas strādā Latvijas Republikā saskaņā ar jebkuriem citiem divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem vai līgumiem par ekonomiskās palīdzības sniegšanu un tehniskās sadarbības programmām. Šī panta noteikumi nepiešķir šādiem darbiniekiem diplomātisko statusu.

3.pants

Ierašanās, apmešanās, iebraukšanas apstākļi

Latvijas Republika nodrošina, lai gadījumos, kad tiek slēgti līgumi par darbu izpildi, preču piegādēm vai pakalpojumiem, fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir tiesīgas piedalīties konkursa procedūrās, un tehniskajam personālam, kas nepieciešams, lai veiktu sagatavošanās pasākumus, būtu dota iespēja uz laiku ierasties un apmesties valstī. Šādas tiesības tiek nodrošinātas, sākot no brīža, kad tiek izdots uzaicinājums uz konkursu, līdz vienu mēnesi pēc brīža, kad ir noteikts līguma slēdzējs.

Latvijas Republika atļauj personālam, kas Programmas ietvaros piedalās darbu izpildes, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, un to tuvākajiem ģimenes locekļiem iebraukt Latvijas Republikā, lai apmestos šajā valstī, strādātu tajā un atstātu šo valsti, kā to nosaka attiecīgā līguma būtība.

4.pants

Iekārtu ievešana un atkārtota izvešana

Latvijas Republika laicīgi un nepieprasot diskriminējošu samaksu, piešķir atļaujas, kas nepieciešamas, lai ievestu un pēc tam izvestu Programmas īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Tas nekādā veidā neietekmē fizisko vai juridisko personu tiesības, kas importē iekārtas, lai gūtu labumu, izmantojot īslaicīgās ievešanas sistēmu attiecībā uz iepriekšminētajām iekārtām.

5.pants

Importa un ārvalstu valūtu kontrole

1. Lai nodrošinātu Programmas īstenošanu, Latvijas Republika apņemas, nenosakot atšķirīgus noteikumus dalībvalstīm un F sadaļas 8. punktā minētajām valstīm, piešķirt importa atļaujas un atļaujas iegādāties ārvalstu valūtas, un piemērot nacionālās valūtas kontroles noteikumus.

2. Latvijas Republika laicīgi un nepieprasot diskriminējošu samaksu, piešķir nepieciešamās atļaujas repatriēt līdzekļus, kas saņemti saistībā ar Programmu saskaņā ar ārvalstu valūtu kontroles noteikumiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā.

6.pants

Nodokļi un muita

1. Latvijas Republika nodrošina, ka visas preces, kas tiek importētas saskaņā ar Latvijas Republikas institūciju noslēgtajiem un Programmas ietvaros līdzfinansētajiem piegādes līgumiem, tiek ielaistas Latvijas Republikā, neapliekot ar muitas nodokli, importa nodokli, citiem nodokļiem vai fiskālajām maksām, kam ir līdzvērtīga ietekme.

Latvijas Republika nodrošina, lai šādas importa preces tiktu atbrīvotas no to ievešanas punkta saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem un būtu pieejamas līgumslēdzējam tūlītējai izmantošanai, kā tas nepieciešams līguma normālai izpildei bez jebkādas aizkavēšanās vai strīdiem, kas saistīti ar iepriekšminēto nodevu, nodokļu vai maksu nokārtošanu.

2. Latvijas Republika nodrošina, lai personiskie un mājsaimniecības piederumi, kurus personiskai izmantošanai ieved fiziskās personas (un to tuvākie ģimenes locekļi), izņemot attiecīgajā valstī uz vietas darbā pieņemtās personas, kuras veic tehniskās palīdzības līgumos noteiktos pienākumus, būtu atbrīvoti no muitas nodokļiem, importa nodokļiem, nodokļiem un citām fiskālajām maksām, kam ir līdzvērtīga ietekme. Šiem personiskajiem un mājsaimniecības piederumiem jātiek vai nu atkal izvestiem no valsts vai atsavinātiem Latvijas Republikā saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā, pēc līguma beigšanās.

7. pants

Nacionālā tiesvedība

Gadījumos, kad ir radušās aizdomas vai ir iegūti pierādījumi par to, ka atbalsta saņēmējs nav izpildījis savas līgumsaistības Programmas ietvaros, kā arī par to, ka ir notikuši mēģinājumi saņemt no SAPARD Aģentūras maksājumus, kurus atbalsta saņēmējam nav tiesību saņemt, Latvijas Republika vēršas pret jebkuru šādu saistību neizpildi un mēģinājumu nacionālās tiesvedības kārtībā ne mazāk stingri kā gadījumos, kas saistīti ar nacionālajiem sabiedriskajiem fondiem.

E sadaļa

Ceturkšņa un gada izdevumu deklarācijas

1L.GIF (252635 BYTES)

2L.GIF (37474 BYTES)

3L.GIF (214171 BYTES)

4L.GIF (117023 BYTES)

5L.GIF (224378 BYTES)

6L.GIF (198148 BYTES)

7L.GIF (106533 BYTES)

8L.GIF (123224 BYTES)

E sadaļa

Norādījumi

sertificējošai institūcijai

Norādījumi attiecībā uz ikgadējo

SAPARD Aģentūras sertifikāciju

Tēma: Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. panta (5) punktā minētais norādījums — SAPARD Aģentūras sertifikāciju veicējas institūcijas sertifikāta un ziņojuma forma, apjoms un saturs.

Ievads

1. Šī materiāla uzdevums ir sniegt norādījumus attiecībā uz Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. pantā noteiktajām konta sertifikācijas prasībām .

2. Sertifikācijas, un attiecīgi revīzijas sertifikāta un revīzijas ziņojuma, subjekts ir SAPARD Aģentūra un visas decentralizētās un pilnvarotās institūcijas, tas ir, procesi, kas norisinās sākot no pieteikuma reģistrācijas brīža līdz saistību uzņemšanās brīdim un no maksājuma pieprasījuma reģistrācijas brīža līdz maksājuma veikšanas brīdim.

Revīzijas sertifikāts

3. Revīzijas sertifikātam jābūt īsam, skaidram un precīzi formulētam konstatējumam par vispārējiem secinājumiem, pie kādiem nonākusi institūcija, kas iecelta par Sertifikācijas Institūciju. Revīzijas sertifikātu piemēri sniegti šīs sadaļas pielikumā.

Revīzijas ziņojums

4. Revīzijas ziņojuma apjoms ir plašāks nekā revīzijas sertifikātam, un tas papildus ietver konstatējumus par to, vai:

I) Sertifikācijas Institūcija ir ieguvusi pietiekamu pārliecību, ka iekšējās kontroles procedūras ir teorētiski drošas un ka tās apmierinoši darbosies arī praksē;

II) procedūras, īpašu uzmanību pievēršot īpaši svarīgiem akreditācijas kritērijiem (rakstiskās procedūras, pienākumu nodalījums, pirms projekta un pirms maksājumu pārbaudes, iegādes, saistību un maksājumu procedūras, grāmatvedības uzskaites procedūras, datoru drošība, iekšējais audits), dod pienācīgu pārliecību, ka projekti, kuriem tiek prasīts SAPARD finansējums, atbilst Daudzgadu finansu līgumam;

III) turpinās atbilstība visiem īpaši nozīmīgajiem akreditācijas kritērijiem, saskaņā ar Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 3. panta (1) punkta prasībām, kuras jāizpilda, lai Komisija uzticētu palīdzības pārvaldi; un

IV) Kopienas finansiālās intereses tiks pienācīgi sargātas.

Ziņojumā jāietver arī jebkuras rekomendācijas un jānorāda cik lielā mērā un kā tās (atbilstošos gadījumos arī iepriekšējo gadu rekomendācijas) tiek pildītas.

5. Ziņojuma saturs

I) Iekšējās kontroles procedūras

Ziņojumā jāizklāsta pierādījumi, kādus ieguvusi Sertifikācijas Institūcija, ka visa perioda laikā, kas ticis pakļauts revīzijai, iekšējā kontrole ir darbojusies gan praksē, gan teorijā, ka tā aptver visus paredzētos darījumus, un ka tās rezultātā ir tikušas novērstas atklātās kļūdas. Ziņojumā jāietver apraksts par iekšējās kontroles procedūrām, kurā vajadzētu pievērst uzmanību jebkurām nopietnām nepilnībām kontroles pasākumu izstrādē vai darbībā, īpaši vēršot uzmanību uz faktoriem, kas var mazināt iekšējo kontroles procedūru efektivitāti, kā, piemēram:

— iespēja, ka atbildīgā amatpersona var kavēt kontroles ietekmi;

— nepareiza kontroles piemērošana sakarā ar nepareizu interpretāciju vai nolaidību; un

— nestandarta procedūru izveide.

Iekšējā audita funkcija ir svarīgākais iekšējās kontroles vides elements. Kā tādam, tam tiek veltīta konkrēta sadaļa revīzijas ziņojumā. Ziņojumā jāaplūko iekšējā audita neatkarība, kompetence un efektivitāte, un jo īpaši sekojošais: pienākumu apjoms, piekļūšanas tiesības SAPARD Aģentūras vadītājam un visiem dokumentiem, personālam un telpām (ieskaitot decentralizētās un pilnvarotās institūcijas); iekšējā audita daļas darbinieku neiesaistīšana ikdienas darba operācijās, personāla nodrošinājums (kompetence, apmācība un pieredze), plānošana (vajadzību izvērtēšana, uz risku balstīta pieeja, audita pārbaužu cikls); dokumentācija (vai precīzi tiek dokumentēts pārbaužu un slēdzienu pamatojums, vai tiek vesta nepieciešamā pavaddokumentācija), audita pierādījumi (vai pastāvošā kārtība nodrošina, ka tie būs pietiekami, atbilstoši un droši), vai ir pienācīga kārtība kvalitātes nodrošināšanai, ziņojumi (vai tie ir konceptuāli atbilstoši un vai procedūras nodrošina, ka tie būs savlaicīgi) un secinājumi attiecībā uz audita plānu.

II) Procedūras, kuru uzdevums ir nodrošināt atbilstību Daudzgadu finansu līgumam

Šis punkts attiecas uz autorizāciju. SAPARD Aģentūru apstrādātos darījumus regulē komplicēti noteikumi. Ietvertais risks prasa, lai SAPARD Aģentūras ieviestu kompensējošu kontroli, kas ietver rakstisku procedūru izmantošanu, kontroles lapas un detalizētas atkārtotas pārbaudes, ko veic cita amatpersona.

Ziņojumā jāietver apraksts par procedūrām Daudzgadu finansu līguma ievērošanas nodrošināšanai (pa pasākumiem un atbilstošos gadījumos apakšpasākumiem), katrai procedūrai norādot, vai atbilstošie kontroles pasākumi ir pietiekoši stingri, lai uz tiem varētu paļauties revīzijas perioda laikā. Gadījumos, kad tiek secināts, ka kāda procedūra nedod nepieciešamo pārliecību, jānorāda attiecīgā kontroles pasākuma trūkumu svarīgākie elementi.

III) Nozīmīgi akreditācijas kritēriji

Ziņojumā jānorāda, cik lielā mērā SAPARD Aģentūra un decentralizētās un pilnvarotās institūcijas izpilda nozīmīgākos akreditācijas kritērijus (rakstiskās procedūras, pienākumu nodalījums, pirms projekta un pirms maksājumu pārbaudes, iegādes, saistību un maksājumu procedūras, uzskaites procedūras, datoru drošība, iekšējā revīzija) saskaņā ar Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 3. panta (1) punkta prasībām, kuras jāizpilda, lai Komisija uzticētu palīdzības pārvaldi, un kāda rīcība (un tās laiks un ilgums), ja tāda ir, jāveic SAPARD Aģentūrai vai decentralizētajai/ pilnvarotajai institūcijai, lai novērstu šādus trūkumus.

IV) Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

Šis punkts attiecas uz iekasējamajām summām (debitoriem). Atbilstošie svarīgākie kontroles mērķi ietver precīzu un savlaicīgu visu debitoru darījumu pārnešanu debitoru žurnālā, tādas situācijas nepieļaušana, kad parādnieki sedz savus parādus no citiem SAPARD maksājumiem, un pareiza visu no debitoriem saņemto summu pārnešana.

Vispārējos vilcienos, ziņojumā jāietver apraksts par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, katrai procedūrai norādot, vai atbilstošie kontroles pasākumi ir atzīti par pietiekoši stingriem, lai uz tiem varētu paļauties. Gadījumos, kad tiek secināts, ka kāda procedūra nedod nepieciešamo pārliecību, jānorāda attiecīgā kontroles pasākuma trūkumu svarīgākie elementi.

V) Rekomendācijas

Jebkuras rekomendācijas par uzlabojumiem jāklasificē saskaņā ar svarīguma līmeni, kāds pēc Sertifikācijas Institūcijas domām būtu piešķirams katrai attiecīgajai situācijai. Lai atvieglotu šīs informācijas sagatavošanu, tiek piedāvāta sekojoša klasifikācija:

— ļoti svarīgi: rekomendācijas, kam SAPARD Aģentūras vadītājam nekavējoši jāpievērš uzmanība;

— Vidēji svarīgi: rekomendācijas, kas ir nozīmīgas SAPARD Aģentūras kontroles vides kontekstā un kam augstākā līmeņa vadībai nekavējoši jāpievērš uzmanība;

— Mazāk svarīgi: rekomendācijas, kura jāizpilda, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību akreditācijas kritērijiem.

Ziņojumā pie katras rekomendācijas jānorāda ar to saistītie procedūru un politikas jautājumi, kurus nepieciešams risināt, un SAPARD Aģentūras atbildi.

6. Ziņojuma struktūra

Komisijas darbu pie sertifikācijas ziņojumu apstrādes palīdzētu pieturēšanās pie standarta struktūras, kas sniegta tālāk:

Kopsavilkums: tajā ietver slēdzienus, kopsavilkumu par katru no augšminētajiem punktiem I, II, III un IV un sadaļas, kurās ietvertas svarīgākās un vidēji svarīgās rekomendācijas.

Vispārējais ievads

I) Iekšējās kontroles procedūras: galveno kontroles pasākumu vērtējums, iekšējās audita funkcija, iekšējo kontroles procedūru raksturojums kopā ar pierādījumiem.

II) Procedūras Daudzgadu finansu līguma ievērošanas nodrošināšanai : svarīgāko kontroles pasākumu novērtējums, Daudzgadu finansu līguma ievērošanas nodrošināšanas procedūru apraksts kopā ar pierādījumiem.

III) Svarīgākie akreditācijas kritēriji : konstatējums par to, kādā mērā SAPARD Aģentūra izpilda visus svarīgākos akreditācijas kritērijus (rakstiskās procedūras, pienākumu nodalījums, pirms projekta un pirms maksājumu pārbaudes, iegādes, saistību un maksājumu procedūras, uzskaites procedūras, datoru drošība, iekšējā revīzija) kā to prasa Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 14. pants.

IV) Procedūras Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai : svarīgāko kontroles pasākumu novērtējums, apraksts par procedūrām Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai, kopā ar pierādījumiem.

Vispārējie secinājumi

Rekomendācijas

Pielikumi

Katram pasākumam/ apakšpasākumam un kopējai funkcijai (piem., uzskaite, inspekcijas, iekšējais audits, IT) pielikumā jāapraksta, kas ir darīts, lai sasniegtu katru no kontroles mērķiem, tajā skaitā kontroles mērķa apraksts, kontroles mehānisms, lietas struktūra (lai noteiktu, vai ir ietverti primārie pierādījumi/ dokumenti, kas nepieciešami, lai pamatotu prasību), atklātie fakti, novērtējums, secinājums un detalizētas rekomendācijas.

Jāsagatavo rekomendāciju saraksts, kurā ietverta vismaz sekojošā informācija: ziņojuma atsauce/ rekomendācija/ statuss/ rīcība.

 

E sadaļas pielikums

SERTIFIKĀCIJAS INSTITŪCIJAS

IZSNIEGTO REVĪZIJAS SERTIFIKĀTU

PARAUGI 5

Atzinumu tabula:

 

Iebildumu

Ierobežoti

Negatīvs

 

nav

iebildumi

slēdziens

Nav apjoma

Bez

Ar

Negatīvs

ierobe-

piezīmēm

piezīmēm

atzinums

žojuma

(A)

(B)

(E)

Apjoma

Ar

Atteikums

ierobe-

piezīmēm

sniegt atzi-

 

žojumi

(C)

numu (D)

 

A. ATZINUMS BEZ PIEZĪMĒM

Mēs esam veikuši gada pārskatus par izdevumiem, kas deklarēti Komisijai kā izdevumi, kuri [ SAPARD Aģentūras nosaukums un adrese ] radušies Programmas 200x. finansu gadam ietvaros. Mūsu kā Sertifikācijas Institūcijas pienākums ir izteikt atzinumu par šiem gada pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Mēs veicām revīziju saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. pantu. Mēs esam plānojuši un veikuši revīziju, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, vai Komisijai nodotie pārskati nesatur būtiskus sagrozījumus. Revīzijas gaitā, veicot testus, tika pārbaudīti pierādījumi, kas sniegti kā pamatojums gada pārskatos ietvertajai informācijai, saistību dokumentācija, veiktas procedūru un, izlases kārtā, darījumu pārbaudes. Maksājumu atbilstība Daudzgadu finansu līgumam mūsu veiktās revīzija ietvaros tika pārbaudīta tikai attiecībā uz SAPARD Aģentūras administratīvās struktūras spēju nodrošināt šādas atbilstības pārbaudi pirms attiecīgā maksājuma izdarīšanas. Mūsu veiktā revīzija sniedz pietiekamu pamatu mūsu izteiktajam atzinumam.

Pēc mūsu domām, pārskati, kas paredzēti nodošanai Komisijai par 2000x. finansu gadu (datums DD/MM/GGGG ) ir patiesi, pilnīgi un precīzi.

Mūsu revīzija tika veikta laikā no DD/MM/GGGG līdz DD/MM/GGGG . Ziņojums par mūsu atklātajiem faktiem ir nodots tajā pašā datumā, kad izdots šis sertifikāts.

[izdošanas datums + paraksts, vārds un amats + Sertifikācijas Institūcijas nosaukums un adrese]

 

B. ATZINUMS AR PIEZĪMĒM —

ATKLĀTAS NEATBILSTĪBAS

Mēs esam veikuši gada pārskatus par izdevumiem, kas deklarēti Komisijai kā izdevumi, kuri [ SAPARD Aģentūras nosaukums un adrese ] radušies Programmas 200x. finansu gadam ietvaros. Mūsu kā Sertifikācijas Institūcijas pienākums ir izteikt atzinumu par šiem gada pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Mēs veicām revīziju saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. pantu. Mēs esam plānojuši un veikuši revīziju, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, vai Komisijai nodotie pārskati nesatur būtiskus sagrozījumus. Revīzijas gaitā, veicot testus, tika pārbaudīti pierādījumi, kas sniegti kā pamatojums gada pārskatos ietvertajai informācijai, saistību dokumentācija, veiktas procedūru un, izlases kārtā, darījumu pārbaudes. Maksājumu atbilstība Daudzgadu finansu līgumam mūsu veiktās revīzija ietvaros tika pārbaudīta tikai attiecībā uz SAPARD Aģentūras administratīvās struktūras spēju nodrošināt šādas atbilstības pārbaudi pirms attiecīgā maksājuma izdarīšanas. Mūsu veiktā revīzija sniedz pietiekamu pamatu mūsu izteiktajam atzinumam.

Revīzijas gaitā atklājās atšķirības starp gada pārskatiem un SAPARD Aģentūras uzskaites grāmatām un dokumentiem sekojošajiem pasākumiem/ apakšpasākumiem (atsauce: revīzijas ziņojums L lappuse):

[pasākums/

Atšķirība +/- nacionālajā

apakšpasākums

valūtā & eiro

Zemnieku saimniecības

- 23 000 VVV/ 100 e]

tehnika

 

Pēc mūsu domām, pārskati, kas paredzēti nodošanai Komisijai par 2000x. finansu gadu (datums DD/MM/GGGG ), izņemot iepriekšējā rindkopā aprakstītās atšķirības, ir patiesi, pilnīgi un precīzi.

Mūsu revīzija tika veikta laikā no DD/MM/GGGG līdz DD/MM/GGGG . Ziņojums par mūsu atklātajiem faktiem ir nodots tajā pašā datumā, kad izdots šis sertifikāts.

[izdošanas datums + paraksts, vārds un amats + Sertifikācijas Institūcijas nosaukums un adrese]

 

C. ATZINUMS AR PIEZĪMĒM —

APJOMA IEROBEŽOJUMS

Mēs esam veikuši gada pārskatus par izdevumiem, kas deklarēti Komisijai kā izdevumi, kuri [ SAPARD Aģentūras nosaukums un adrese ] radušies Programmas 200x. finansu gadam ietvaros. Mūsu kā Sertifikācijas Institūcijas pienākums ir izteikt atzinumu par šiem gada pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Izņemot nākošajā rindkopā minēto, mēs veicām revīziju saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. pantu. Mēs esam plānojuši un veikuši revīziju, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, vai Komisijai nodotie pārskati nesatur būtiskus sagrozījumus. Revīzijas gaitā, veicot testus, tika pārbaudīti pierādījumi, kas sniegti kā pamatojums gada pārskatos ietvertajai informācijai, saistību dokumentācija, veiktas procedūru un, izlases kārtā, darījumu pārbaudes. Maksājumu atbilstība Daudzgadu finansu līgumam mūsu veiktās revīzija ietvaros tika pārbaudīta tikai attiecībā uz SAPARD Aģentūras administratīvās struktūras spēju nodrošināt šādas atbilstības pārbaudi pirms attiecīgā maksājuma izdarīšanas. Mūsu veiktā revīzija sniedz pietiekamu pamatu mūsu izteiktajam atzinumam.

Sakarā ar [ piemēram ] SAPARD Aģentūras/ pilnvarotās institūcijas dokumentācijas RAKSTURU, mēs nevarējām pārliecināties par [minēt problēmas nosaukumu] pat izmantojot citas revīzijas procedūras (atsauce: revīzijas ziņojums L lappuse):

Pēc mūsu domām, izņemot to korekciju sekas, ja tādas ir, kuru nepieciešamību mēs varētu būt atklājuši, ja mēs būtu varējuši pārliecināties par [minēt problēmas nosaukumu], pārskati, kas paredzēti nodošanai Komisijai par 2000x. finansu gadu (datums DD/MM/GGGG ), ir patiesi, pilnīgi un precīzi.

Mūsu revīzija tika veikta laikā no DD/MM/GGGG līdz DD/MM/GGGG . Ziņojums par mūsu atklātajiem faktiem ir nodots tajā pašā datumā, kad izdots šis sertifikāts.

[izdošanas datums + paraksts, vārds un amats + Sertifikācijas Institūcijas nosaukums un adrese]

 

D. ATTEIKUMS SNIEGT ATZINUMU —

APJOMA IEROBEŽOJUMS

Mēs esam veikuši gada pārskatus par izdevumiem, kas deklarēti Komisijai kā izdevumi, kuri [ SAPARD Aģentūras nosaukums un adrese ] radušies Programmas 200x. finansu gadam ietvaros. Mūsu kā Sertifikācijas Institūcijas pienākums ir izteikt atzinumu par šiem gada pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Izņemot nākošajā rindkopā minēto, mēs veicām revīziju saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6. pantu. Mēs esam plānojuši un veikuši revīziju, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, vai Komisijai nodotie pārskati nesatur būtiskus sagrozījumus. Revīzijas gaitā, veicot testus, tika pārbaudīti pierādījumi, kas sniegti kā pamatojums gada pārskatos ietvertajai informācijai, saistību dokumentācija, veiktas procedūru un, izlases kārtā, darījumu pārbaudes. Maksājumu atbilstība Daudzgadu finansu līgumam mūsu veiktās revīzija ietvaros tika pārbaudīta tikai attiecībā uz SAPARD Aģentūras administratīvās struktūras spēju nodrošināt šādas atbilstības pārbaudi pirms attiecīgā maksājuma izdarīšanas. Mūsu veiktā revīzija sniedz pietiekamu pamatu mūsu izteiktajam atzinumam.

Mēs nevarējām pārbaudīt procedūras, kuras ir pamatā maksājumiem, ko veikušas institūcijas ar deleģētiem pienākumiem, sakarā ar apjoma ierobežojumiem, kurus mūsu darbam uzlika SAPARD Aģentūra (atsauce: revīzijas ziņojums L lappuse).

Sakarā ar iepriekšējā rindkopā minēto jautājumu svarīgumu, mēs neizsakām atzinumu par to, vai pārskati, kas paredzēti nodošanai Komisijai par 2000x. finansu gadu (datums DD/MM/GGGG ), ir patiesi, pilnīgi un precīzi.

Mūsu revīzija tika veikta laikā no DD/MM/GGGG līdz DD/MM/GGGG . Ziņojums par mūsu atklātajiem faktiem ir nodots tajā pašā datumā, kad izdots šis sertifikāts.

[izdošanas datums + paraksts, vārds un amats + Sertifikācijas Institūcijas nosaukums un adrese]

 

E. NEGATĪVS ATZINUMS

Mēs esam veikuši gada pārskatus par izdevumiem, kas deklarēti Komisijai kā izdevumi, kuri [ SAPARD Aģentūras nosaukums un adrese ] radušies Programmas 200x. finansu gadam ietvaros. Mūsu kā Sertifikācijas Institūcijas pienākums ir izteikt atzinumu par šiem gada pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju.

Mēs veicām revīziju saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un Daudzgadu finansu līguma Pielikuma A sadaļas 6.pantu. Mēs esam plānojuši un veikuši revīziju, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par to, vai Komisijai nodotie pārskati nesatur būtiskus sagrozījumus. Revīzijas gaitā, veicot testus, tika pārbaudīti pierādījumi, kas sniegti kā pamatojums gada pārskatos ietvertajai informācijai, saistību dokumentācija, veiktas procedūru un, izlases kārtā, darījumu pārbaudes. Maksājumu atbilstība Daudzgadu finansu līgumam mūsu veiktās revīzija ietvaros tika pārbaudīta tikai attiecībā uz SAPARD Aģentūras administratīvās struktūras spēju nodrošināt šādas atbilstības pārbaudi pirms attiecīgā maksājuma izdarīšanas. Mūsu veiktā revīzija sniedz pietiekamu pamatu mūsu izteiktajam atzinumam.

SAPARD Aģentūras deklarētie izdevumi nesakrīt ar maksājumiem un kvītīm par attiecīgo periodu (atsauce: revīzijas ziņojums L lappuse).

Mūsu uzskats ir tāds, ka sakarā ar iepriekšējā rindkopā aprakstītajām nesakritībām, pārskati, kas paredzēti nodošanai Komisijai par 2000x. finansu gadu (datums DD/MM/GGGG ), nav patiesi, pilnīgi un precīzi.

Mūsu revīzija tika veikta laikā no DD/MM/GGGG līdz DD/MM/GGGG . Ziņojums par mūsu atklātajiem faktiem ir nodots tajā pašā datumā, kad izdots šis sertifikāts.

[izdošanas datums + paraksts, vārds un amats + Sertifikācijas Institūcijas nosaukums un adrese]

5 Cf. Starptautiskais revīzijas un ar to saistīto pakalpojumu standarts Nr. 13 (13. SRS), ko izdevusi Starptautiskā Grāmatvežu Federācija (IFAC)

F sadaļa

Kopienas likumdošanas teksts, uz ko izdarītas atsauces

saistībā ar šo līgumu pieņemtajos noteikumos (EK) 2222/2000

par SAPARD finansu noteikumiem 6

(a)

(b)

(c)

(d)

(e)

Nr.

Sa-

Pants (vai

Apakš-

Normas, kas Latvijas Republikai jāpiemēro saskaņā ar Līgumu

   

daļa

punkts nr.)

punkts

1

A

3

1.

Komisija, pamatojoties uz katrā konkrētā gadījumā veiktu nacionālās un sektorālās programmas/ projekta vadības kapacitātes, ar sabiedrisko

       

finansējumu saistīto finansu kontroles procedūru un struktūru analīzi, var nolemt atteikties no 2. punktā minētās ex-ante apstiprināšanas prasības un uzticēt kandidātvalstu ieviešanas aģentūrām decentralizētu palīdzības vadību. Atteikšanās no šīs prasības var notikt, ja ir izpildītas:

       

— 3. punktā minētie minimālie kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu kandidātvalstu ieviešanas aģentūru spēju pārvaldīt palīdzību un minimālie nosacījumi, kas jāizpilda šīm aģentūrām;

       

— un konkrētās normas attiecībā uz tādiem jautājumiem, kā, cita starpā, uzaicinājumiem uz konkursu, konkursu pārbaudi un vērtēšanu, kontraktu piešķiršanu un Kopienas valsts iepirkuma direktīvu īstenošanu, kas nostiprinātas finansu līgumos ar katru attiecīgo kandidātvalsti.

2

F

1. punkts

 

Projektu atlasei, konkursu rīkošanai un līgumu slēgšanai nepieciešams saņemt iepriekšēju (ex-ante) Komisijas apstiprinājumu.

3

A

3. pants un

1.

Minimālie kritēriji un nosacījumi vadības decentralizācijai, nododot to

   

1. punkts

 

Ieviešanas Aģentūrām kandidātvalstīs

       

1. Minimālie kritēriji, lai izvērtētu kandidātvalstu Ieviešanas Aģentūru spēju pārvaldīt palīdzību.

       

Komisija izmanto sekojošos kritērijus, lai novērtētu, kuras īstenošanas aģentūras sadarbības valstīs spēj veikt decentralizētu palīdzības vadību:

       

(i) ir jābūt skaidri definētai sistēmai Programmas vadībai ar pilnībā izstrādātiem iekšējiem procedūras noteikumiem, skaidru institucionālo un personālo pienākumu sadalījumu;

       

(ii) jābūt ievērotam pilnvaru nošķiršanas principam, lai novērstu jebkādu interešu konflikta risku iepirkumu un maksājumu gaitā;

       

(iii) jābūt pieejamam atbilstošam personālam, kam uzticēta attiecīgo uzdevumu pildīšana. Šiem darbiniekiem ir jābūt atbilstošām revīziju veikšanas iemaņām un pieredzei, valodas prasmei un tiem ir jābūt pilnībā apmācītiem Kopienas Programmu īstenošanā.

       

2. Minimālie nosacījumi vadības decentralizācijai, nododot to Ieviešanas Aģentūrām kandidātvalstīs.

       

Vadības decentralizāciju, to uzņemoties kandidātvalstīm, bet Komisijai veicot ex-post kontroles pasākumus, var apsvērt, ja ieviešanas aģentūra atbilst sekojošajiem nosacījumiem:

       

(i) tajā ir efektīva iekšējā kontrole, ieskaitot neatkarīgu revīzijas funkciju, kā arī efektīva uzskaites un finansu pārskatu sniegšanas sistēma, kas atbilst starptautiski atzītajiem revīzijas standartiem;

       

(ii) nesen veikta finansu un darbības revīzija pierāda efektīvu un savlaicīgu Kopienas palīdzības vai līdzīga rakstura valsts līmeņa pasākumu vadību;

       

(iii) pastāv droša nacionālā finansu kontroles sistēma ieviešanas aģentūras uzraudzībai;

       

(iv) pastāv iepirkuma noteikumi, kurus Komisija ir apstiprinājusi kā atbilstošus Finansu Noteikumu IX sadaļas prasībām, kas regulē Eiropas Kopienu vispārējo budžetu (skat. šī Līguma Pielikuma A sadaļas 14.2.6 pantu);

       

(v) Nacionālā atbildīgā amatpersona ir apņēmusies nest pilnu finansiālu atbildību un uzņemties saistības par Programmu.

       

Šī pieeja neierobežo Komisijas un Auditoru Tiesas tiesības veikt izdevumu pārbaudi.

4

A

13. pants

6.

4. punkts

       

Šī punkta normas nenosaka, ka Latvijas Republikā būtu jāpiemēro noteikumi, kas attiecas uz kriminālo tiesvedību vai tiesas institūciju sadarbību 8. punktā uzskaitīto kandidātvalstu un dalībvalstu starpā.

       

4.1 apakšpunkts

       

Gadījumos, kad Komisija nolemj veikt pārbaudes uz vietām un inspekcijas saskaņā ar šo punktu, tā nodrošina, lai tajā pašā laikā netiktu veiktas līdzīgas pārbaudes uz vietām un inspekcijas, kas vērstas uz tiem pašiem faktiem attiecībā uz iesaistītajām saimnieciskajām personām (skat. 6. punktu)

       

Bez tam tā ņem vērā pašlaik notiekošās vai jau pabeigtās inspekcijas, kas vērstas uz tiem pašiem faktiem attiecībā uz iesaistītajām saimnieciskajām personām, kuras veic Latvijas Republika, pamatojoties uz tās likumdošanu.

       

4.2 apakšpunkts

       

Komisija sagatavo un veic pārbaudes uz vietām un inspekcijas ciešā sadarbībā ar Latvijas republikas institūcijām, kuras savlaicīgi tiek informētas par šo pārbaužu un inspekciju objektu, mērķi un juridisko bāzi, lai tās varētu sniegt visu nepieciešamo palīdzību. Lai to sasniegtu, Latvijas Republika var piedalīties pārbaudēs uz vietām un inspekcijās.

       

Bez tam pēc Latvijas Republikas vēlēšanās pārbaudes uz vietām un inspekcijas var veikt kopīgi Komisija un Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas.

       

4.3 apakšpunkts

       

Komisija veic to saimniecisko personu pārbaudes uz vietām un inspekcijas, kuriem var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar 6. punktu, gadījumos, kad ir iemesls uzskatīt, ka ir notikušas neatbilstības.

       

Lai atvieglotu Komisijai šādu pārbaužu un inspekciju veikšanu, saimnieciskajām personām ir jānodrošina piekļūšana telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām teritorijām, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.

       

Gadījumos, kad tas ir noteikti nepieciešams, lai noskaidrotu, vai pastāv neatbilstības, Komisija var veikt pārbaudes uz vietām un inspekcijas arī attiecībā uz citiem iesaistītajām saimnieciskajām personām, lai piekļūtu šo personu rīcībā esošajai atbilstošajai informācijai par faktiem, uz kuriem ir vērstas pārbaudes uz vietām un inspekcijas.

       

4.4 apakšpunkts

       

4.4.1. Pārbaudes uz vietām un inspekcijas pēc Komisijas pilnvarojuma un ierosmes veic tās amatpersonas vai citi ierēdņi, kas saņēmuši atbilstošu pilnvarojumu, turpmāk tekstā — ‘Komisijas inspektori’. Personas, kuras uz laiku darbojas Komisijā kā nacionālie eksperti, var palīdzēt šādu pārbaužu un inspekciju veikšanā.

       

Komisijas inspektori realizē savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā uzrādīta viņu identitāte un ieņemamais postenis, kopā ar dokumentu, kurā norādīts pārbaudē uz vietām vai inspekcijā pārbaudāmais jautājums un mērķis.

       

Šī Līguma noteikumu ietvaros tiem ir jādarbojas saskaņā ar procedūras noteikumiem, ko nosaka Latvijas Republikas likumdošana.

       

4.4.2 Šī Līguma noteikumu ietvaros Komisija ar Latvijas Republikas piekrišanu var griezties pēc palīdzības pie amatpersonām no citām 8. punktā uzskaitītajām kandidātvalstīm, kuras tā var uzaicināt darboties novērotāju statusā, un piesaistīt institūcijas no ārienes sniegt tehnisko palīdzību, par ko atbildību uzņemas Komisija.

       

Komisija nodrošina, ka visas iepriekšminētās amatpersonas un institūcijas sniedz visas iespējamās garantijas attiecībā uz tehnisko kompetenci, neatkarību un profesionālās konfidencialitātes ievērošanu.

       

4.5 apakšpunkts

       

4.5.1. Komisijas inspektoriem, nenonākot pretrunā ar šī Līguma noteikumiem, un pie tādiem pašiem nosacījumiem kā nacionālajiem administratīvajiem inspektoriem un saskaņā ar valsts likumdošanu, tiek nodrošināta pieeja visa veida informācijai un dokumentācijai, kas saistīta ar pārbaudāmajām operācijām, kāda vien ir nepieciešama, lai pienācīgi veiktu pārbaudes uz vietām un inspekcijas. Tie var izmantot tādus pašus inspekcijas veikšanas līdzekļus kā nacionālie administratīvie inspektori, un, jo īpaši, noņemt atbilstošo dokumentu kopijas.

       

Pārbaudes uz vietām un inspekcijas var konkrēti attiekties uz:

       

— profesionālajām reģistrācijas grāmatām un dokumentiem, kā, piemēram, rēķiniem, noteikumu un nosacījumu uzskaitījumiem, maksājumu kvītīm, aktiem par izmantotajiem materiāliem un paveiktajiem darbiem un saimnieciskajām personām izsniegtajiem bankas izrakstiem,

       

— datoros uzglabātajiem datiem,

       

— ražošanas, iepakošanas un nosūtīšanas sistēmām un metodēm,

       

— preču vai pabeigto operāciju rakstura un daudzuma fiziskām pārbaudēm,

       

— paraugu noņemšanu un pārbaudi,

       

— to darbu un investīciju progresu, kuriem ir nodrošināts finansējums, un to, kā ir izmantotas pabeigtās investīcijas,

       

— dokumentiem, kas attiecas uz budžetu, un grāmatvedības uzskaites dokumentiem,

       

— subsidēto projektu finansiālo un tehnisko īstenošanu.

       

4.5.2. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Republika pēc Komisijas lūguma veic atbilstošos piesardzības pasākumus saskaņā ar nacionālo likumdošanu, nepārkāpjot šī Līguma noteikumus, jo īpaši ar mērķi aizsargāt pierādījumus.

       

4.6 apakšpunkts

       

4.6.1. Uz jebkuru saskaņā ar šo punktu jebkādā veidā sniegto vai iegūto informāciju attiecināma profesionālā konfidencialitāte, un tā ir aizsargājama tādā pat veidā, kā līdzīgu informāciju aizsargā tās valsts nacionālā likumdošana, kura to ir saņēmusi, un izmantojot atbilstošās normas, kas attiecas uz Komisijas institūcijām.

       

Šādu informāciju nedrīkst izpaust nevienai citai personai, kā vienīgi tām personām Kopienas institūcijās vai Latvijas Republikā, kuru funkcijas prasa zināt šo informāciju, kā arī Kopienas institūcijas to nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kā vienīgi, lai nodrošinātu Kopienas interešu efektīvu aizsardzību kandidātvalstīs un dalībvalstīs. Gadījumos, kad Latvijas Republika paredz informāciju, kuru pārbaužu uz vietām un inspekciju gaitā ieguvušas amatpersonas, tās uzdevumā darbojoties novērotāju statusā saskaņā ar 4.4.2 apakšpunktu, izmantot citiem mērķiem, tai vispirms ir jāsaņem tās valsts piekrišana, kurā šī informācija tika iegūta.

       

4.6.2 Komisija, cik ātri vien iespējams, ziņo tās valsts, kuras teritorijā ir tikusi veikta pārbaude uz vietām vai inspekcija, atbildīgajai institūcijai par jebkuriem ar neatbilstībām saistītiem faktiem vai aizdomām, kuri tikuši pamanīti pārbaudes uz vietām vai inspekcijas laikā. Jebkurā gadījumā Komisijai ir jāinformē iepriekšminētā institūcija par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātiem.

       

4.6.3. Komisijas inspektori nodrošina, lai, nenonākot pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, pārbaužu ziņojumu sagatavošanā tiktu ņemta vērā Latvijas Republikas nacionālajā likumdošanā ietvertās procesuālās prasības. Šiem ziņojumiem tiek pievienoti 4.5 apakšpunktā minētie materiāli un attaisnojuma dokumenti. Gadījumos, kad inspekcija tiek veikta kopīgi saskaņā ar 4.2. apakšpunkta otro rindkopu, Komisijas inspektoru sagatavoto ziņojumu tiek lūgti parakstīt arī nacionālie inspektori, kuri ir piedalījušies pārbaudes veikšanā.

       

4.6.4. Kopiena nodrošina, lai, īstenojot šī punkta noteikumus, tās inspektori ievērotu Kopienas un nacionālās normas par personas datu aizsardzību.

       

4.6.5 Gadījumos, kad 4.3. apakšpunktā minētās saimnieciskās personas pretojas pārbaudei uz vietām vai inspekcijai, Latvijas Republika, rīkojoties saskaņā ar nacionālajiem likumiem un nenonākot pretrunā ar šī Līguma noteikumiem, sniedz Komisijas inspektoriem jebkāda veida palīdzību, kāda tiem nepieciešama, lai varētu izpildīt savu uzdevumu, veicot pārbaudi uz vietām vai inspekciju.

       

Latvijas Republikas uzdevums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

5

A

13. pants

1.(b)

‘Neatbilstība’ nozīmē jebkuru šī Līguma normu pārkāpumu saimnieciskās personas darbības vai bezdarbības rezultātā (skat. 6. punktu), kura sekas ir bijušas vai varētu būt bijušas kaitējums Kopienai vai nepamatots izdevumu postenis.

6

A

4 un 5. punkts

 

Saimnieciskajām personām, tas ir, visām fiziskajām vai juridiskajām personām vai citām struktūrām, kuras ir atzītas nacionālajā likumdošanā (privātpersonām, uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām vai Valsts reģionālajām un vietējām pašvaldībām), gadījumos, kad to darbība šī Līguma neatbilstošas piemērošanas rezultātā ir novedusi pie mēģinājuma kaitēt vai pie kaitējuma Kopienas ieguldījumam, kā arī fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir bijušas iesaistītas neatbilstības īstenošanā vai kuru uzdevums ir bijis nepieļaut šādu neatbilstību rašanos, var piemērot administratīvos pasākumus un sodus.

7

A

13. pants

6

7.1 apakšpunkts

       

7.1.1 Par neatbilstībām, kas radušās saistībā ar Kopienas finansējumu, tiek paziņots saskaņā ar šajā punktā noteiktajām normām.

       

Šīs normas neiespaido ar kriminālo procesu vai ar tiesu orgānu sadarbību kriminālnoziegumu jautājumos 8. punktā uzskaitīto kandidātvalstu un dalībvalstu starpā saistīto noteikumu piemērošanu Latvijas Republikā.

       

7.2. apakšpunkts

       

7.2.1. Latvijas Republika trīs mēnešu laikā no Daudzgadu finansu līguma beigām paziņo Komisijai:

       

— likumdošanā, normatīvajos aktos vai administratīvās darbībās noteiktās normas attiecībā uz pasākumu īstenošanu saskaņā ar šī Līguma Pielikuma A sadaļas 13. panta (1) punktu;

       

— to institūciju un iestāžu sarakstu, kuras ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu saskaņā ar minēto šī Līguma Pielikuma A sadaļas 13. panta (1) punktu;

       

— galvenos normatīvus, kas attiecas uz šo institūciju un iestāžu lomu un darbību un procedūrām, par kuru piemērošanu savā darbībā tās ir atbildīgas;

       

7.2.2. Latvijas Republika nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem grozījumiem informācijā, kas sniegta saskaņā ar 7.2.1. apakšpunktu.

       

7.2.3. Komisija izskata Latvijas republikas sniegtās ziņas un informē to par secinājumiem, kādus tā ir paredzējusi izdarīt, pamatojoties uz šīm ziņām. Tā arī turpmāk uztur kontaktus ar Latvijas Republiku, ciktāl tas ir nepieciešams, lai piemērotu šī punkta normas.

       

7. 3 apakšpunkts

       

7.3.1. Divu mēnešu laikā pēc katra kvartāla beigām Latvijas Republika ziņo Komisijai par jebkurām neatbilstībām, saistībā ar kurām ir tikusi veikta sākotnējā administratīvā vai tiesas izmeklēšana.

       

Šajā sakarā tā iespēju robežās sniedz detalizētu informāciju par:

       

— normu, kura ir pārkāpta;

       

— izdevumu raksturu un summu; gadījumos, kad maksājums nav veikts, summas, kas būtu nepareizi samaksātas gadījumā, ja neatbilstība nebūtu tikusi atklāta, izņemot gadījumus, kad kļūda vai nolaidība ir atklāta pirms maksājuma un tās rezultātā nav piemērots administratīvs vai tiesas sods;

       

— kopējā summa un tās sadalījums pa dažādajiem finansējuma avotiem;

       

— projekts un pasākums, uz kuru attiecas neatbilstība;

       

— periods, kura laikā, vai brīdis, kurā neatbilstība ir notikusi;

       

— neatbilstību īstenojot, izmantotās darbības;

       

— veids, jā neatbilstība tika atklāta;

       

— nacionālās institūcijas vai iestādes, kuras sagatavoja oficiālu ziņojumu par neatbilstību;

       

— finansiālās sekas, jebkuru maksājumu apturēšana un atgūšanas iespējas;

       

— datums, kad kļuva zināma pirmā informācija, kas radīja aizdomas, ka pastāv neatbilstība, un šīs informācijas avots;

       

— datums, kad tika sagatavots oficiāls ziņojums par neatbilstību;

       

— atbilstošos gadījumos, Latvijas republika un citas iesaistītās valstis;

       

— iesaistīto fizisko un juridisko personu identitāte, izņemot gadījumus, kad šīs neatbilstības raksturs ir tāds, ka šādai informācijai nav nekādas nozīmes cīņā pret neatbilstībām.

       

7.3.2 Gadījumos, kad daļa no 7.3.1 apakšpunktā minētās informācijas, un jo īpaši attiecībā uz darbībām, kādas veiktas, īstenojot neatbilstību, un veidu, kādā tā tikusi atklāta, nav pieejama, Latvijas Republika iespēju robežās sniedz trūkstošo informāciju tad, kad tā iesniedz Komisijai nākamā kvartāla ziņojumu par neatbilstībām.

       

7.4 apakšpunkts

       

Latvijas Republika nekavējoties ziņo Komisijai par jebkurām neatbilstībām, kuras ir atklātas vai tiek domāts, ka tās ir notikušas, ja pastāv bažas, ka:

       

(a) tās var ātri izraisīt sekas ārpus tās teritorijas,

       

un/ vai

       

(b) ir redzams, ka tikusi izmantota jauna veida krāpnieciska darbība.

       

Šādu ziņojumu nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi nosūta arī citu kandidātvalstu un dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

       

7.5 apakšpunkts

       

7.5.1. Divu mēnešu laikā pēc katra kvartāla beigām Latvijas Republika ziņo Komisijai, atsaucoties uz jebkuriem agrāk saskaņā ar 7.3 apakšpunktu sniegtiem ziņojumiem, par jebkurām procedūrām, kas ieviestas pēc visu iepriekš ziņoto neatbilstību atklāšanas un par jebkādām svarīgām izmaiņām, kas notikušas saistībā ar tām, tajā skaitā:

       

— summas, kuras ir atgūtas vai kuras paredzēts atgūt;

       

— pagaidu piesardzības pasākumi, kurus veikusi Latvijas Republika, lai nodrošinātu nepareizi samaksāto summu atgūšanu;

       

— tiesu un administratīvās procedūras, kas ieviestas, lai atgūtu nepareizi samaksātās summas vai piemērotu sankcijas;

       

— iemesli, kādēļ tiek pārtrauktas atgūšanas procedūras; iespēju robežās Komisija tiek par to informēta pirms lēmuma pieņemšanas;

       

— jebkuri krimināllietu pārtraukšanas gadījumi.

       

Latvijas republika informē Komisiju par administratīvajiem vai tiesas lēmumiem vai galvenajiem ar tiem saistītajiem aspektiem attiecībā uz šo procedūru pārtraukšanu.

       

7.5.2. Nenonākot pretrunā ar šī Līguma Pielikuma A sadaļas 14.2.8 pantu, gadījumos, kad Latvijas republika uzskata, ka kādu summu nav iespējams pilnībā atgūt, vai nav paredzams, ka tā varētu tikt pilnībā atgūta, tā speciālā ziņojumā informē Komisiju par summu, kura nav atgūstama.

       

7.5.3 Šajā 7.5.2 minētajā gadījumā, nenonākot pretrunā ar šī Līguma Pielikuma A sadaļas 14.2.8 pantu, Komisija var īpaši pieprasīt, lai Latvijas republika turpinātu atgūšanas procedūru.

       

7.5.4 Gadījumos, kad Latvijas Republika pēc šāda īpaša Komisijas pieprasījuma nolemj uzsākt vai turpināt tiesas procesu ar mērķi atgūt nepareizi samaksātās summas, Komisija var, nenonākot pretrunā ar šī Līguma Pielikuma A sadaļas 14.2.8 pantu, apņemties pilnībā vai daļēji atmaksāt Latvijas Republikai tiesas izmaksas vai izmaksas, kas tiešā veidā radušās šī tiesas procesa rezultātā, uzrādot dokumentārus pierādījumus, pat ja šis process ir neveiksmīgs.

       

7.6 apakšpunkts

       

Ja attiecīgajā periodā nav notikušas nekādas neatbilstības, par kurām būtu jāziņo Komisijai, Latvijas Republika par to informē Komisiju tādā pašā termiņā, kā noteikts 7.3.1 apakšpunktā.

       

7.7 apakšpunkts

       

7.7.1. Komisija uztur nepieciešamos kontaktus ar Latvijas Republiku, lai papildinātu informāciju par 7.3. apakšpunktā minētajām neatbilstībām, par 7.5. apakšpunktā minētajām procedūrām un, jo īpaši, par atgūšanas iespējām.

       

7.7.2. Neatkarīgi no 7.7.1 apakšpunktā minētajiem kontaktiem Komisija informē Latvijas Republiku par gadījumiem, kad neatbilstības raksturs norāda uz iespēju, ka identiskas vai līdzīgas darbības varētu rasties arī citās valstīs.

       

7.7.3. Komisija organizē informatīvas sanāksmes 8. punktā uzskaitīto kandidātvalstu pārstāvjiem, lai kopīgi izpētītu informāciju, kas iegūta saskaņā ar 7.3., 7.4. un 7.5. apakšpunktiem, un saskaņā ar 7.7 apakšpunktu, jo īpaši attiecībā uz to, ko no šiem gadījumiem iespējams mācīties saistībā ar neatbilstībām, profilaktiskajiem pasākumiem un tiesas procesiem.

       

7.7.4 Pēc Latvijas Republikas vai Komisijas pieprasījuma Latvijas Republika un Komisija sniedz viena otrai konsultācijas ar mērķi novērst visas Kopienas intereses apdraudošās nepilnības, kas atklājušās šo normu īstenošanas gaitā.

       

7.8 apakšpunkts

       

7.8.1. Latvijas Republika un Komisija veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, ar ko tās apmainās, paliek konfidenciāla.

       

7.8.2. Šajā punktā minēto informāciju nedrīkst nosūtīt citām personām, kā vien tām personām Latvijas Republikā vai Kopienas institūcijās, kuru pienākumi prasa nodrošināt pieeju šai informācijai, izņemot gadījumus, kad valsts, kura to piegādā, ir īpaši tam piekritusi.

       

7.8.3. Fizisko personu vārdus vai juridisko personu nosaukumus 8. punktā uzskaitītajām kandidātvalstīm, dalībvalstīm vai Kopienas institūcijām var atklāt tikai tādos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu vai izmeklētu neatbilstību vai noskaidrotu, vai neatbilstība, par kuraspastāvēšanu ir aizdomas, patiešām ir notikusi.

       

7.8.4. Uz jebkuru saskaņā ar šo punktu jebkādā veidā sniegto vai iegūto informāciju attiecināma profesionālā konfidencialitāte, un tā ir aizsargājama tādā pat veidā, kā līdzīgu informāciju aizsargā tās valsts nacionālā likumdošana, kura to ir saņēmusi, un izmantojot atbilstošās normas, kas attiecas uz Komisijas institūcijām. Bez tam šo informāciju nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem, kā vien tiem, kas noteikti šajā punktā, izņemot gadījumus, kad institūcijas, kuras to ir sniegušas ir devušas īpašu piekrišanu, un ar noteikumu, ka tajā valstī, kurā atrodas saņēmēja institūcija, spēkā esošā likumdošana neaizliedz šādas informācijas sniegšanu vai izmantošanu.

       

7.8.5. Apakšpunkti 7.8.1. līdz 7.8.4 nekādā veidā nekavē saskaņā ar šo punktu iegūtās informācijas izmantošanu jebkādos tiesas procesos vai procedūrās, kas vēlākā laikā notiek saistībā ar šī Līguma normu neievērošanu. Atbilstošā tās valsts institūcija, kura ir sniegusi šo informāciju, tiek nekavējoties informēta par šādu informācijas izmantošanas gadījumu.

       

7.8.6. Gadījumos, kad Latvijas Republika paziņo Komisijai, ka tālāka izpēte ir pierādījusi, ka fiziska vai juridiska persona, kuras vārds ticis Komisijai darīts zināms saskaņā ar šo punktu, nav iesaistīta nekādās neatbilstībās, Komisija par šo faktu informē visas personas, kurām šis vārds ir darīts zināms saskaņā ar doto punktu. Turpmāk šādas personas vairs nav uzskatāmas par minētajās neatbilstībās iesaistītām personām, kā tas izrietēja no iepriekšējā paziņojuma.

       

7.9 apakšpunkts

       

Atgūtās summas sadala Latvijas Republika un Kopiena, proporcionāli izdevumiem, kas tām jau radušies, ar nosacījumu, ka parāds nav ticis norakstīts saskaņā ar dotā Līguma pielikuma A sadaļas panta 14.2.8. nosacījumiem.

       

7.10 apakšpunkts

       

7.10.1. Gadījumos, kad neatbilstības saistītas ar summām, kas nepārsniedz 2280 latus un ir pieprasītas no Kopienas budžeta, Latvijas Republika nenosūta Komisijai apakšpunktos punktos 7.3 un 7.5 pieprasīto informāciju, ja vien Komisija to nepārprotami nepieprasa.

8

A

14. pants

2.6

Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Ungārija, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Polija, Rumānija, Slovākijas Republika un Slovēnijas Republika

9

A

12. pants

3

9.1 apakšpunkts

       

9.1.1 Samierinošās institūcijas uzdevumi ir sekojoši:

       

(a) izskatīt jebkurus jautājumus, ko tai adresē Latvijas Republika, kas saistībā ar konstatējumiem saskaņā ar dotā Līguma pielikuma A sadaļas 12. pantu un divpusējām sarunām par dotajiem konstatējumiem saņem oficiālu paziņojumu no Komisijas, saskaņā ar A sadaļas 12. pantu un šīs sadaļas doto punktu, ar slēdzienu, ka noteiktas Latvijas Republikas izdevumu pozīcijas nav finansējamas no Programmas,

       

(b) mēģināt panākt vienošanos starp atšķirīgām Komisijas un Latvijas Republikas pozīcijām, un

       

(c) veiktās izmeklēšanas beigās sastādīt ziņojumu, aprakstot samierināšanas darba rezultātus, izsakot nepieciešamās piezīmes, ja visi vai daži strīdus punkti vēl joprojām nav atrisināti.

       

9.1.2. Tālāk sekojošo kontu salīdzināšanas procesa stadiju izpratnē:

       

(a) institūcijas pozīcija neierobežo Komisijas galīgo lēmumu par kontu atlikumu salīdzināšanas rezultātiem;

       

(b) fakts, ka kāda jautājuma risināšanā nav tikusi piesaistīta dotā institūcija, neuzliek ierobežojumus valstij, kura saņem no Komisijas apakšpunktā 9.1.1 (a) minēto paziņojumu.

       

9.2 apakšpunkts

       

9.2.1. Latvijas Republikai jautājuma risināšanā ir jāiesaista augstāk minētā institūcija trīsdesmit darba dienu laikā kopš Apakšpunktā 9.1 1 (a) minētā paziņojuma saņemšanas, nosūtot pamatotu lūgumu Samierināšanas institūcijas sekretariātam, kā adrese tiek Latvijas Republikai darīta zināma saziņas procesa ietvaros.

       

9.2.2 Lūgums veikt samierināšanu ir pieņemams tikai, ka finansu korekcija, kuru attiecībā pret pasākumu iesaka Komisija,:

       

vai nu,

       

— pārsniedz EUR 0,5 miljonus; vai

       

— veido vairāk kā 25 % no Latvijas Republikas kopējiem gada izdevumiem attiecīgajam pasākumam.

       

Bez tam, ja Apakšpunktā 9.1.1. (a) minēto divpusējo sarunu laikā Latvijas Republika apgalvo un pierāda, ka dotais jautājums ir principa jautājums, kas attiecas uz Kopienas noteikumu piemērojumu, institūcijas priekšsēdētājs var deklarēt, ka lūgums par samierināšanas veikšanu tiek pieņemts.

       

9.2.3. Institūcijas sekretariāts apliecina lūguma saņemšanu.

       

9.2.4. Institūcija veic izmeklēšanu, cik neformāli un ātri vien tas ir iespējams, pamatojoties uz lietas pierādījumiem un Komisijas un attiecīgo nacionālo iestāžu taisnīgu uzklausīšanu. Izmeklēšanas beigās institūcija nosūta tām Apakšpunktā 9.1.1. (c) minēto ziņojumu.

       

9.2.5. Gadījumos, kad četru mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas institūcijai nav izdevies samierināt Komisijas un Latvijas Republikas pozīcijas, samierināšanas procedūra tiek uzskatīta par neizdevušos. Apakšpunktā 9.1.1. (c) minētajā ziņojumā tiek uzskaitīti iemesli, kāpēc nebija iespējams veikt pozīciju samierināšanu.

       

9.2.6. Ziņojums, kas sastādīts noteiktajos termiņos tiek nosūtīts:

       

— valstij, kura nodeva jautājuma izskatīšanu institūcijai;

       

— citām kandidātvalstīm; un

       

— Komisijai, kad tiek ierosināts lēmums pēc kontu atlikumu salīdzināšanas.

       

9.3 apakšpunkts

       

9.3.1. Institūcija sanāk kopā Komisijas centrālajā birojā. Komisijas personāls nodrošina institūcijai sekretariātu.

       

9.3.2. Neviens no locekļiem nedrīkst piedalīties institūcijas darbā vai parakstīt ziņojumu, ja savā agrākajā darbā tiek ir bijuši personiski iesaistīti attiecīgajā jautājumā.

       

9.3.3. Neierobežojot Apakšpunktā 9.3.2 teikto, ziņojumus jāpieņem ar klātesošo institūcijas locekļu absolūto vairākumu, kur kvorums ir trīs dalībnieki.

       

Ziņojumus paraksta priekšsēdētājs un locekļi, kas piedalījās apspriešanā. Ziņojumiem jābūt reģistrētiem sekretariātā.

       

9.4 apakšpunkts

       

9.4.1. Institūcijas locekļi veic savus pienākumus neatkarīgi, nemeklējot un nepieņemot norādījumus no valdības vai kādu institūciju puses.

       

9.4.2. Institūcijas locekļiem nav tiesību atklāt informāciju, ko tie ieguvuši, darbojoties institūcijā. Šāda informācija uzskatāma par konfidenciālu un uz to attiecas profesionālā noslēpuma saglabāšanas pienākums.

10

A

14. pants

2.7

Sabiedriskās institūcijas, ar kurām var tikt slēgti valsts līgumi par darbu izpildi, ir valsts, reģionālās vai pašvaldību varas iestādes, institūcijas, kuru darbību nosaka valsts likumdošana Institūcija, kuras darbību nosaka valsts likumdošana, ir jebkura institūcija, kas:

       

— izveidota ar konkrēto mērķi apmierināt vispārējās sabiedrības intereses un kas nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura veidojums, un

       

— ir ar juridiskas personas statusu, un

       

— to lielākoties finansē valsts, reģionālās vai pašvaldību varas iestādes vai arī citas institūcijas, kuru darbību nosaka likumdošana, vai arī tās atrodas šo institūciju pārraudzībā, vai arī tajās darbojas administratīva, vadības vai pārraudzības padome, kurā vairāk kā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai pašvaldību varas iestādes vai arī citas institūcijas, kuru darbību nosaka likumdošana.”

6 OJ L 253, 7.10.2000, 5.LPP.

G sadaļa

Strīdu noregulēšana — SAPARD

1. Jebkuri strīdi līgumslēdzēju pušu starpā par šī Līguma izpildes nosacījumiem, kas nav noregulēti līgumslēdzēju pušu starpā, arbitrāžas kārtībā izlemj Arbitrāžas Tribunāls saskaņā ar šīs sadaļas 2.–7. punktam.

2. Jebkura no līgumslēdzējām pusēm ir tiesīga pieprasīt strīdu noregulēšanas procedūras uzsākšanu. Katra no pusēm trīs mēnešu laikā no procedūras uzsākšanas brīža nozīmē savu arbitru.

3. Arbitrāžas Tribunāls, ko izveido katram atsevišķajam gadījumam, sastāv no trim arbitriem, kas tiek iecelti sekojošā kārtībā:

— vienu arbitru ieceļ Latvijas Republika,

— vienu arbitru ieceļ Komisija,

— vienu arbitru ieceļ pēc pušu savstarpējas vienošanās vai, ja šāda vienošanās nevar tikt panākta, to ieceļ Eiropas Kopienas Tiesas prezidents.

4. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm neieceļ arbitru trīs mēnešu laikā no brīža, kad saņemts pieprasījums pēc arbitrāžas, šo arbitru ieceļ Eiropas Kopienas Tiesas prezidents.

5. Ja kāds no arbitriem atstāj amatu, mirst vai zaudē rīcības spēju, viņa vietā tiek iecelts cits arbitrs saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, un šādam arbitram ir visas tās pašas pilnvaras un pienākumi, kā sākotnējam arbitram.

6. Arbitrāžas tribunāls ņem vērā atbilstošās Eiropas Savienības Tiesas precedentu tiesības.

7. Visi lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu Arbitrāžas Tribunāla balsu vairākumu. Arbitrāžas procedūru nosaka Tribunāls. Tā lēmumi ir saistoši abām līgumslēdzējām pusēm. Jebkura no līgumslēdzējām pusēm uzņemas visus izdevumus, kas ir saistīti ar tās arbitru un tā pārstāvību arbitrāžas procesā, pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas līgumslēdzējas puses.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!