Par idejas ceļu līdz ražošanai

Foto: A.F.I.

Tehnoloģiskā centra direktors Dr. habil. sc. ing. Jānis Stabulnieks:

Viens no inovatīvās darbības atbalsta infrastruktūras elementiem ir 1993. gadā dibinātais Latvijas tehnoloģiskais centrs, kam piesaistīti cilvēki ar idejām, kuri ir gatavi tās pārvērst ražošanai noderīgā produktā vai pakalpojumā.

Ļoti daudz ideju piedāvājumu LTC saistās ar kokapstrādi, īpaši koksnes ražošanas pārpalikumu izmantošanu – skaidu brikešu, kā arī medicīnā un tehnikā izmantojamu vielu ražošanu.

Nākamā nozīmīgākā piedāvājumu joma ir enerģētika. Tiek piedāvāti dažādi risinājumi ģeotermālās enerģijas iegūšanai, kā arī vēja un ūdens enerģijas izmantošanai. Tāpat arī priekšlikumi, kā uzlabot jau esošās hidroelektrostacijas. Trešā nozīmīgākā joma ir ekoloģisko problēmu risinājumi.

Datorzinātnēs pietiek ar gaišu galvu, galdu, krēslu, datoru un pieslēgumu internetam, bet ar to ir par maz, lai ražotu pašu mazāko aparātiņu, kurā, piemēram, ir 20 metāla daļas, elektroniskie komponenti, nepieciešama lodēšana, montāža un regulēšana. Pašlaik LTC pēc palīdzības ar savām idejām mēnesī atnāk trīs četri cilvēki, jo, lai gan ar nelieliem līdzekļiem, LTC cenšas atbalstīt mazos uzņēmumus. Pašlaik LTC darbojas 25 tehnoloģiskas vai zinātņietilpīgu produkciju ražojošas firmas, kas aptver ļoti plašu darbošanās spektru, sākot no telekomunikāciju sistēmām, bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izgatavošanas, grāmatvedības pakalpojumiem, pastāvīgo magnētu izgatavošanas elektrotehniskām, medicīniskām un sadzīves iekārtām, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošanas un visbeidzot ar sadarbības partneru meklēšanu Baltijas valstīs un Vācijā jaunu izstrādājumu radīšanai, tehnoloģiju izpētei un attīstībai. Tiek sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi jaunām tehnoloģiski orientētām firmām, sākot ar to mājas lapu veidošanu un beidzot ar tehnoloģiju pārneses iespējām no Eiropas un Latviju un otrādi.

Pagaidām Latvijas iekšzemes kopprodukts ir četras reizes zemāks nekā vidēji ES. Pat tad, ja tā kāpums ir septiņi procenti, kā tas bija pērn, bet ES vidēji 3 procenti, būs vajadzīgi 20 gadi, lai Ahillejs panāktu bruņurupuci. Izeja ir ražot preces ar augstu pievienoto vērtību, attīstot informāciju tehnoloģijas, aparātu būvi, jaunas bezatkritumu ražošanas tehnoloģijas, veidojot pilnīgi jaunus materiālus. Tikmēr augsto tehnoloģiju preču Latvijas eksportā ir tikai seši procenti, lai gan citās ES kandidātvalstīs, piemēram, Igaunijā, tie ir 37, bet Ungārijā – pat 70 procenti. Un tas jau ir sabiedrības un valdības ziņā, vai tā ir gatava ieguldīt naudu zinātnes attīstībā un veidot saites starp zinātni un ražošanu. Taču tūdaļ būs jārisina nākamā problēma. Jauni cilvēki dodas studēt tieslietas, ekonomiku, psiholoģiju, bet ļoti maz ir to, kas vēlas mācīties ķīmiju, bioloģiju, fiziku vai inženierzinātnes. Kādu dienu var izrādīties, ka nav neviena, kas spētu veikt tos ražošanas uzdevumus,ko pieprasa jaunās tehnoloģijas.

“MĀJAS VIESIS”