Par Ekonomikas ministrijas prognozēm

Ekonomikas ministrijas nodaļas vadītāja Gunta Piņķe:

Ir minēti 16,6 miljoni latu, ko Latvija iegūtu, ja starpvalstu līgumprojekti par ekonomisko sadarbību ar Krieviju tiktu noslēgti. Tā nav nereāla summa. Varu minēt, ka Krievijas un Āzijas krīzes rezultātā 2000. gadā Latvijā iekasētais uzņēmumu ienākuma nodoklis samazinājās par aptuveni 18,5 miljoniem latu.

Noslēdzot līgumu par sadarbību muitas jautājumos, Latvijas rūpniecība savu ražošanu var palielināt par astoņiem procentiem. Tiesa, ja izdosies palielināt eksportu uz Krieviju līdz tam līmenim, kāds bija pirms Krievijas finansiālās krīzes. Tādā gadījumā Latvijas iekšzemes kopprodukts var palielināties par aptuveni diviem procentiem. Palielināsies arī nodokļu ievākums. Piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas un ienākuma nodokļa kopējais ievākums var palielināties aptuveni par vienu procentu , tas ir – papildu 4,8 miljoni latu sociālā nodokļa ievākumā un 2,8 miljonu latu pieaugums iedzīvotāju ienākuma nodokļa ievākumā gadā. Uzņēmuma nodoklī valsts papildus var iekasēt 1,9 miljonus latu gadā.

Augs arī valsts ienākumi no tranzītpakalpojumu sniegšanas. Līgums par sadarbību dzelzceļa tranzīta jomā jūtami uzlabotu tranzītpakalpojumu apstākļus un tranzīts uz Krieviju un NVS valstīm var pieaugt vismaz par desmit procentiem. Tad arī pieaugs sociālo maksājumu, iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa ievākums: sociālo apdrošināšanas iemaksu ievākums – par 3,3 miljoniem latu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ievākums – par 2 miljoniem latu ik gadus. Savukārt uzņēmuma ienākuma nodoklis var pieaugt gandrīz par 2 procentiem jeb par 1,8 miljoniem latu gadā.

Kopumā, noslēdzot līgumus ar Krieviju par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un par sadarbību dzelzceļa transporta jomā, nodokļu ievākums var palielināties kopumā par 16,6 miljoniem latu.

“LAUKU AVĪZE”