Lai zilais lauks arī būtu droša robeža

12.aprīlī tika atzīmēta atjaunoto Latvijas Jūras spēku desmitgade

Svinīgajā pasākumā Latviešu biedrības namā 12.aprīlī: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, NBS komandiera vietnieks Gaidis Andrejs Zeibots, Jūras spēku štāba priekšnieks Andrejs Zvaigzne Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ar svinīgo dievkalpojumu Doma baznīcā, kam sekoja ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Jūras spēku orķestra defilē, piektdien, 12. aprīlī, tika atzīmēta Latvijas Republikas Jūras spēku desmitgade. Bet jubilejas centrālais notikums bija svinīgais pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā, kur Latvijas Jūras spēkus sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku augstākās militārpersonas, kā arī Rīgas Hanzas vidusskolas jauktais koris.

Valsts prezidente savā apsveikumā atskatījās latviešu tautas attīstības vēsturē un norādīja, ka latvieši jau izsenis bijuši pazīstami kā labi jūrnieki. Prezidente atzina, ka Jūras spēkiem ir bijusi un būs izšķiroša loma valsts aizsardzībā, bet mūsdienīgiem Jūras spēkiem jābūt gataviem sniegt savu palīdzību arī miera laikā.

Savukārt Jūras spēku komandieris kapteinis Ilmārs Lešinskis atskatījās Latvijas atjaunoto Jūras spēku desmit gadu ilgajā vēsturē. Šajā laikā Jūras spēku sastāvs no nulles ir izaudzis līdz 15 kuģiem, bet Jūras spēku personālā tagad jau ir 948 cilvēki.

Latvijas Jūras spēku veidošana tika sākta jau 1991. gadā, bet par oficiālo Jūras spēku atdzimšanas dienu tiek uzskatīts 1992. gada 11. aprīlis, kad Latvijas Jūras spēku karogu pacēla uz pirmā atjaunotās flotes kuģa “Sams”. Bet 1992. gada 20. maijā tika sākta regulāra valsts jūras robežas kontrole. Svarīga loma Latvijas Jūras spēku attīstībā bija pirmajiem pieciem krasta apsardzes kuģiem, ko Latvija saņēma no Zviedrijas Jūras spēkiem kā dāvinājumu. Turpmākajā attīstībā Latvijas Jūras spēki saņēmuši vairākus kuģus arī no Vācijas, Polijas un Norvēģijas.

I.Lešinskis pastāstīja, ka desmit gados veiksmīgi attīstījusies arī karakuģu flote un šobrīd Latvijas Jūras spēki sekmīgi pilda savus uzdevumus un aizsargā Latvijas jūras robežu. Jūras spēki gan patstāvīgi, gan Baltijas jūras spēku eskadras (BALTRON) sastāvā ik gadu atrod un iznīcina ap 80 sprādzienbīstamu priekšmetu, kas Baltijas jūrā atrodas kopš Otrā pasaules kara. Tāpat Jūras spēki iesaistās dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un piedalās piesārņojuma attīrīšanā.

Latvijas Jūras spēki regulāri iesaistās arī dažādās starptautiskās mācībās, un ik gadu zināms skaits Jūras spēku kareivju papildina savas zināšanas institūtos Dānijā, ASV, Nīderlandē un citviet pasaulē.

Arī aizsardzības ministrs augstu novērtēja Latvijas Jūras spēku izaugsmi desmit gadu laikā un atzina, ka Latvija var lepoties ar saviem jūras spēkiem. Ģ. V. Kristovskis pastāstīja, ka viņam bieži izdodas apmeklēt Latvijas Jūras spēku kuģus un viņš vienmēr bijis iepriecināts par profesionalitāti, kāda tur valda. Latvijas Jūras spēku profesionalitāti augstu vērtē arī citu valstu amatpersonas, kas liecina, ka šis vērtējums nav dots velti, norādīja aizsardzības ministrs.

Savā uzrunā Ģ. V. Kristovskis uzsvēra Jūras spēku un arī citu aizsardzības struktūru nozīmību valsts drošības nostiprināšanā, kas ir galvenais garants valsts pastāvēšanai. Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvija sekmīgi virzās uz dalību NATO un šādas sekmīgas attīstības pamatā ir skaidri noteikti valsts drošības plāni, no tiem viens — Latvijas Jūras spēku attīstība.

Šajā uzdevumā ļoti svarīgas ir arī mūsu partnervalstis, kuras ļāvušas mums īstenot savu mērķus un nostāties līdzās pārējām kaimiņvalstīm, nodrošinot aizsardzību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā, atzina ministrs.

Jūras spēku desmitgades svinības turpinājās arī 13. aprīlī, kad Rīgas pasažieru ostā iedzīvotājiem apskatei bija atvērti Latvijas Jūras spēku kuģi, kā arī kuģi no Nīderlandes, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Apsveikuma runa Jūras spēku 10.gadadienā Latviešu biedrības namā 2002.gada 12.aprīlī

Jūsu ekselence ministra kungs, komandiera kungs, virsnieki, jūrnieki, augsti godātie viesi, dāmas un kungi!

Man ir prieks sveikt Latvijas Jūras spēkus desmit gadu jubilejā, un es novēlu — kaut šie pirmie desmit gadi būtu tikai kā sākums jūsu izaugsmei un attīstībai.

Latvija ir Baltijas valsts, bet vairāk par visu tā ir Baltijas jūras valsts. Baltijas jūra ir daļa no mūsu dotumiem, no mūsu pamatmantojuma, tā ir veidojusi mūsu tautu, kopš tā ir atnākusi šeit un atradusi sev vietu šīs jūras krastā. Cauri gadu simtiem latvieši ir braukuši jūrā kā zvejnieki. Kā tautasdziesmās redzam, zvejnieks parādās blakus arājam un zemniekam kā viens no pamatiztikas gādātājiem. Taču latvieši ir braukuši jūrā arī kā karavīri:

“Šūpo mani jūras viļņi

Karavīra laiviņā,”

saka daina, un par šīm karavīru laivām liecina arī viduslaiku vēstures liecības. Tās stāsta par reidiem, par uzbrukumiem gan Gotlandes salai, gan tālajai Dānijai. Arī vikingi no Dānijas un Zviedrijas, protams, cīnījās un devās laupījumā uz Baltijas krastiem. Tādi toreiz bija tikumi un paražas, un kurši bija to vidū, kas brauca pa Baltijas jūru un bija pazīstami ne tikai no labākās puses.

Rīgas Latviešu biedrības namā 12.aprīlī: Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis; ārvalstu militārie atašeji, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivaldis Bērziņš, zemūdenes “Ronis” bij. komandieris Hugo Legzdiņš ar dēlu Kārli Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vēlākos gadsimtos Kurzemes hercogs savu krabja karogu aizveda gan uz tālās Āfrikas, Gambijas krastiem, gan uz tālo Tobago salu pie Dienvidamerikas krasta. Šoreiz Kurzemes vārds izskanēja tālu pāri tās robežām, pateicoties kuģošanai. Hercoga Jēkaba floti sadedzināja Zviedrijas karalis, iekarojot šo Latvijas daļu, un darīja to apzināti, saprotot, ka flote ir nozīmīga valsts varenības daļa. Ar iznīcinātu floti vairs nebija iespējams īstenot to politisko darbību, ko hercogs Jēkabs sev bija izvirzījis.

Latvijas valsts kā suverēna entitāte ir visai jauna, bet jau pirmajā brīvvalsts posmā tā ļoti nopietni pievērsās savu jūras spēku veidošanai, saprotot, ka tā ir nepieciešamība, lai spētu aizstāvēt savu valsti. Otrā Pasaules kara laikā tas mums diemžēl neizdevās.

Tagad mums ir jāveido tādi aizsardzības spēki, ieskaitot Jūras spēkus, kas varētu Latviju nodrošināt pret visām briesmām un iespējamiem uzbrukumiem, taču tāpat Jūras spēkiem ir jāatbilst tām prasībām un izaicinājumiem, kas ir ļoti reāli un nozīmīgi arī miera laikā.

Es novēlu — lai mums visiem priekšā ir gari gadu desmiti, kuros mēs nepiedzīvotu karus un bruņotus konfliktus, bet varētu attīstīt tādus Jūras spēkus Latvijas bruņoto spēku ietvaros, kas sevī spēj pulcēt labākos Latvijas dēlus, kur var kalpot matroži, virsnieki, lepojoties ar savu spēku vienību, savu valsti, un ar kuriem savukārt varētu lepoties viņu mātes, ģimenes, līgavas un sievas.

Mēs novēlam mieru, stabilitāti, pārticību, bet mums ir jābūt arī gataviem to aizstāvēt. Mums ir jāmeklē sabiedrotie, kas var stāvēt ar mums briesmu brīdī plecu pie pleca, mums ir jābūt gataviem aizstāvēt arī citus, ja viņiem draud briesmas. Tie ir tie uzdevumi, kas tagad sagaida Jūras spēkus un mūsu bruņotos spēkus kopumā. Es novēlu Jūras spēkiem zelt, plaukt un attīstīties. Lai jums visiem labi veicas!