Lai robeža atbilst starptautiskajām prasībām

Par Latvijas robežsardzes un Igaunijas robežsardzes sadarbību

Igaunijas Nacionālās robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Harijs Hēns; apmainoties ar tikšanās protokolu: Harijs Hēns un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šī gada 11. un 12. aprīlī Latvijā darba vizītē uzturējās Igaunijas Nacionālās robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Harijs Heins. Vizītes laikā viesis tikās ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju, kā arī apmeklēja Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldi. Piektdien, 12. aprīlī, notika H. Heina un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa preses konference. Tās laikā H. Heins un G. Dāboliņš parakstīja tikšanās protokolu.

G. Dāboliņš pastāstīja, ka tikšanās laikā pārrunāts stāvoklis uz Latvijas un Igaunijas robežas, par robežpārejas punktu “Valga 1” un “Valka 3” statusu maiņu, lai šajos robežpārejas punktos robežu varētu šķērsot bez muitojamām precēm to trešo valstu pilsoņi, ar kurām Latvija un Igaunija ir noslēgusi bezvīzu režīmu. Īpašu uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš veido darba grupu Valgas un Valkas jautājuma risināšanai, kā arī lai sagatavotu Latvijas un Igaunijas valdību līgumu par pārrobežu sadarbības veicināšanu. G. Dāboliņš atzīmēja, ka sarunu laikā ar H. Heinu viņi bijuši vienisprātis, ka robežsargiem nav nekādu problēmu mainīt robežpārejas punktu “Valga 1” un “Valka 3” statusu, tādējādi atvieglojot tūristu pārvietošanos. Protams, būs arī jāmaina šo robežpārejas punktu infrastruktūra. Tikšanās reizē ar igauņu kolēģi pārrunāta arī iespēja pārdalīt robežpārejas punktus. Uz Latvijas un Igaunijas robežas ir astoņi robežpārejas punkti. Četri būtu Latvijai, četri — Igaunijai. Tātad attiecīgās valsts robežsargi pildītu arī kaimiņu pienākumus, tie būtu vienpusēji robežpārejas punkti. Tas ļautu katrai pusei izbrīvēt 20 — 25 cilvēkus. Nākamā gada sākumā šo jautājumu varētu sākt risināt praktiski. Līdz tam tas jāsaskaņo valdību līmenī, kā arī ir nepieciešami materiālie ieguldījumi, lai sakārtotu datu bāzes.

H. Heins uzsvēra, ka Igaunijas puse darīs visu, lai jau vasaras beigās Valgas un Valkas problēma būtu atrisināta. Igaunijas valdība ir gatava ieguldīt finanses, lai šie robežpārejas punkti atbilstu starptautiskām prasībām. H. Heins teica, ka uz Latvijas un Igaunijas robežas būtu jāuzceļ tādi paši robežpārejas punkti kā uz Latvijas un Lietuvas robežas. Protams, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā robeža starp Latviju un Igauniju parastiem pilsoņiem vairs nebūs aktuāla, bet robežsargiem problēmas paliks vismaz vēl gadus piecus, kamēr austrumu robeža neatbildīs visiem standartiem.

H. Heins ar labvēlīgu skaudību skatoties, kā Latvija ir sakārtojusi savu austrumu robežu, diemžēl Igaunija ar to lepoties nevarot. Igaunijas lepnums ir jūras robežapsardze, tās attīstībā šobrīd tiek ieguldīts pusmiljards igauņu kronu. Igaunijas flotē ir vairāk nekā 60 jūras transporta vienību.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore