Šodien, 16.aprīlī, noslēdzas Turcijas prezidenta divu dienu valsts vizīte Latvijas Republikā

Vakar, 2002.gada 15.aprīlī, Rīgā: Rīgas pilī — Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Semra Sezeras kundze un Imants Freiberga kungs (attēlā pa vidu); pie Rīgas pils — abu valstu prezidenti sveic godasardzes karavīru ierindu (vidējā attēlā); pie Brīvības pieminekļa — Ahmets Nedždets Sezers un Vaira Vīķe–Freiberga (attēlā pa labi) Foto: Arnis Blumbergs, Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 15. aprīlī, Latvijā valsts vizītē ieradās Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers ar kundzi. Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika Pils laukumā, kur bija nostādīta Nacionālo bruņoto spēku godasardze. Turcijas prezidentu un Semru Seearas kundzi sagaidīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs. Militārais orķestris atskaņoja Turcijas un Latvijas valsts himnas. Vaira Vīķe-Freiberga un Ahmets Nedždets Sezers nogāja gar godasardzes karavīru ierindu. Sagaidītāju vidū bija Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, pulkvedis Raimonds Graube, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Rīgas diplomātiskā korpusa vecākais, Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis un citas oficiālas personas. Turcijas prezidents Rīgas pils Ģerboņu zālē parakstījās Goda viesu grāmatā. Abi prezidenti apmainījās dāvanām. Vaira Vīķe-Freiberga augstajam viesim uzdāvināja Ilmāra Blumberga gleznu, bet prezidenta kundzei — dzintara piespraudi. Savukārt Ahmets Nedždets Sezers uzdāvināja turku paklāju un antīku sudraba pīpi. Pēc tam notika abu valstu prezidentu un viņu dzīvesbiedru saruna, pēc tās prezidentu un abu valstu delegāciju saruna.

Pēc Latvijas un Turcijas prezidentu un delegāciju sarunas Rīgas pilī notika preses īssaiets.

Vaira Vīķe-Freiberga

uzrunājot Latvijas un Turcijas žurnālistus:

— Dāmas un kungi! Mēs esam augstākā mērā gandarīti un pagodināti par Turcijas prezidenta valsts vizīti Latvijā, kas apstiprina lieliskās attiecības starp mūsu valstīm. Vizīti, kas mums devusi iespēju pārliecināties par Turcijas pilnīgu atbalstu mūsu centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES) un it īpaši NATO.

Turcijas prezidenta svinīgās sagaidīšanas laikā pie Rīgas pils; Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers un Latvijas Republikas Valsts prezidente vaira Vīķe–Freiberga

Šī vizīte devusi iespēju arī mums no savas puses apstiprināt savu atbalstu Turcijas centieniem pievienoties ES valstu saimei.

Savukārt Turcijas prezidents Ahmets Nedždets Sezers sacīja:

— Cienītās dāmas un kungi no preses! Tikko beidzās mana tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergas kundzi. Šīs sarunas laikā mēs secinājām, ka mūsu valstu attiecības ir patiešām pozitīvas, ļoti draudzīgas un sirsnīgas. Var teikt, ka mūsu attiecības ir absolūti bez problēmām. Mēs ar prezidentes kundzi vienojāmies, ka šīs attiecības nepieciešams attīstīt tālāk gan divpusējo attiecību jomā, gan arī sadarbojoties starptautiskajās institūcijās. Mēs arī apspriedāmies, kas būtu darāms, lai paplašinātu mūsu valstu sadarbību tirdzniecības un kultūras sakaru jomā. Mēs runājām arī par to, cik svarīgi ir attīstīt reģionālās attiecības, tāpat padziļināt sadarbību dažādās starptautiskās institūcijās, īpaši Eiropas un transatlantiskās integrācijas struktūrās. Es arī informēju prezidentes kundzi, ka NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes laikā Turcija atbalstīs to visu NATO kandidātvalstu uzaicināšanu, kas būs izpildījušas NATO dalības kritērijus, tātad arī Latviju. Turcijai un Latvijai ir kopīgi ārpolitikas mērķi, un viens šāds kopīgs mērķis ir iestāšanās ES. Tikšanās laikā mēs runājām arī par to, ka abas valstis varētu intensificēt savu sadarbību arī šajā jomā, apmainoties ar pieredzi, kā arī ar informāciju. Mēs arī vienojāmies, ka vizīšu apmaiņa, arī prezidentu līmenī, jāturpina, un tāpēc es ielūdzu prezidentes kundzi ierasties valsts vizītē Turcijā. Es arī pateicos prezidentes kundzei par manu un manas kundzes sirsnīgo uzņemšanu Latvijā.

V. Vīķe-Freiberga: — Es no savas puses esmu ļoti pateicīga par šo ielūgumu. Es ar to jūtos pagodināta un apmeklēšu Turciju ar lielāko prieku. Es labprāt pievienošos tiem divdesmit tūkstošiem latviešu, kas ik gadu ierodas Turcijā, gan kā tūristi. Varbūt kādreiz pienāks arī laiks, kad tikpat daudz tūristu no Turcijas ieradīsies Latvijā.

Pēc preses īssaieta Latvijas un Turcijas prezidenti ieradās pie Brīvības pieminekļa, kur nolika ziedus. Pēc tam Ahmets Nedždets Sezers piedalījās Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa rīkotās pusdienās, bet pēcpusdienā apmeklēja Saeimas namu, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Turcijas prezidents vakar iepazinās arī ar Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju. Valsts vizītes pirmā diena beidzās ar valsts vakariņām Melngalvju namā, ko augstajam viesim par godu bija sarīkojusi Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs.

Šodien, 16. aprīlī, Turcijas prezidents savā rezidencē viesnīcā “Radisson SAS Daugava” tiksies ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bet pēc Rīgas domē tiksies ar priekšsēdētāju Gundaru Bojāru. Pēcpusdienā augstais viesis ieradīsies Cēsīs, kur apmeklēs krievu— turku kara laikā mirušo turku karagūstekņu kapus.

Šodien pulksten 17 Turcijas prezidents izlidos uz Viļņu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vakar, 15.aprīlī, Rīgas pilī delegāciju sarunu laikā: Turcijas Republikas delegācija; Turcijas Republikas prezidents Ahmets Nedždets Sezers un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Latvijas Republikas delegācija Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Turcijas prezidents ar kundzi Latvijas Okupācijas muzejā (apakšējā attēlā)

Turcijas prezidents Ahmets Nedždets Sezers:

Tosts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas rīkotajās vakariņās 2002. gada 15. aprīlī

Cienījamā prezidente Vīķe–Freiberga, Freiberga kungs, kundzes un kungi!

Pateicos par jūsu laipno ielūgumu, par dziļo interesi un patieso viesmīlību, ko izjūtam kopš brīža, kad ieradāmies Rīgā. Apzinos, ka liela loma te pieder jūsu izcilajai personībai — jūsu personiskajai ieinteresētībai un rūpēm.

Atzīstu par visaugstākās atzinības cienīgu Latvijas straujo attīstību visās jomās un sasniegumos, ko tā guvusi kopš neatkarības atjaunošanas.

Priecājos, ka vienpadsmit gados, kas valstu dzīvē liekas gluži īss laika posms, Latvija radījusi stabilas demokrātijas struktūras, brīvu tirgus ekonomiku un sekmīgi sākusi integrēties Eiropas institūcijās. Mēs augstu vērtējam Latvijas centienus veidot sakļautu un integrētu sabiedrību, kas balstās dažādo etnisko un sociālo grupu savstarpējā iecietībā un izpratnē. Vizītes laikā man bija iespēja vērot šajās jomās sasniegto.

Mēs cenšamies vēl jo vairāk stiprināt mūsu savstarpējās attiecības, vadoties no tām kopējām vērtībām, kuras atzinušas abas mūsu zemes. Mēs piešķiram lielu nozīmi draudzības un sadarbības veicināšanai ar Latviju, kura Baltijas reģionā ieņem svarīgu pozīciju. Tāpat ticu, ka abpusēji izdevīga izrādīsies mūsu rīcības koordinācija un solidaritāte jautājumos, kas saistīti ar dalību eiroatlantiskajās un Eiropas institūcijās.

Arī Turcija savā reģionā ieņem svarīgu vietu vēstures, kultūras, politikas un ekonomikas jomās, tāpat aizsardzības jautājumos. Mūsu zeme ir cieši nolēmusi aktīvi piedalīties Eiropas integrācijā. Priecājos, ka Eiropas integrācijas problēmu ietvaros Turcija un Latvija iet kopējus ceļus un regulāri apmainās viedokļiem, un vēlos, lai tā būtu arī turpmāk. Turcija uzskata, ka NATO un Eiropas Savienības paplašināšana nedrīkst pavērt ceļu jaunai mūsu kontinenta skaldīšanai, ka šajā procesā nepieciešama taisnprātīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem kandidātiem.

Šis Turcijas viedoklis dabīgi izriet no mūsu valsts nemainīgās nostājas, kāda tā ir kopš Republikas izveidošanās 1923. gadā un līdz pat šodienai balstīta politiskajās vadlīnijās, ko viskoncentrētāk izsaka Mustafas Kemala Ataturka formulējums: “Miers dzimtenē, miers pasaulē.”

Mūsu vispatiesākā vēlēšanās ir — lai Eiropai vairs nekad nav jāsastopas ar ciešanām, kādas to piemeklējušas nesenā pagātnē, lai tiek novērsti kari un okupācijas draudi, lai visas Eiropas nācijas dzīvo mierā un sadraudzībā un sasniedz labklājību. Tas, ka Turcija nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju, izrietēja no mūsu ticības, ka mūs visus piemeklējušās ciešanas nevar būt mūžīgas, no mūsu cerīgā nākotnes skatījuma.

Mūsu pašu zemē šīs cerības gaisma atstarojās mūsu ticībā demokrātijai un arī nozīmīgumā, ko piešķiram likuma prioritātei un cilvēktiesībām. Turcija drošiem soļiem īsteno demokrātijas pilnveidošanu atbilstoši mūsdienu kritērijiem, pamattiesību un brīvību paplašināšanu un nodrošināšanu. Turku nācija turpinās ceļu pretim tam mērķim, ko mums norādījis Turcijas Republikas dibinātājs Ataturks, — pretim modernajai civilizācijai.

Mēs lielā mērā esam jau uzveikuši terorismu, kas mēģināja mums šajā ceļā radīt kavēkļus. Turcija ir pret jebkuru teroristisku novirzienu, lai kādi būtu tā mērķi.

Nekādi argumenti nespēj terorismu attaisnot. Mūsu zeme ir saskārusies ar terora postošo ietekmi, un mēs ļoti labi apzināmies, cik svarīga cīņā pret terorismu ir starptautiskās sadarbības stiprināšana. Cerības stiprina tas, ka starptautiskā sabiedrība šajā jomā nonākusi pie kopīgiem secinājumiem.

Mūsu zemes tuvina tas, ka tās abas iekļāvušās koalīcijā, kura veidojas cīņai pret starptautisko terorismu, un abas šo cīņu atbalsta.

Cienījamā prezidentes kundze!

Mūsu šodienas sarunās mēs detalizēti aplūkojām Turcijas un Latvijas attiecības. Mēs kopā iezīmējām mūsu draudzības tiltu kontūras un konstatējām mūsu viedokļu sakritību. Līmenis, ko sasnieguši mūsu politiskie kontakti, paver plašas iespējas sadarbībai ekonomikas un tirdzniecības jomā. Jāuzsver, ka reizē ar vairāku vienošanos parakstīšanu starp mūsu zemēm, ar mūsu ekonomisko un tirdzniecības kontaktu tiesiskās bāzes pilnīgošanu veidojas to attīstībai labvēlīga vide. Ticu, ka kopējām pūlēm mēs visās jomās spēsim vēl padziļināt mūsu sadarbību.

Tāpat uzskatu par pareizu atbalstīt mūsu arvien augošos kontaktus tūrisma sfērā un vēlos uzsvērt, ka būsim priecīgi Turcijas jaukajās pludmalēs un karstajā saulē godam uzņemt arvien vairāk Latvijas pilsoņu.

Beidzot savu uzrunu, dziļā cieņā sveicu jūs un ticu, ka tām sekmēm, ko Latvija, pateicoties jums, guvusi, ir lemts turpināties. Paceļu kausu par jūsu un par jūsu godātā dzīvesbiedra veselību un laimi, un uz draudzīgās latviešu tautas labklājību un veselību! Godam!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts Turcijas prezidentam Ahmetam Nedždetam Sezeram rīkotajās vakariņās Rīgā 2002. gada 15. aprīlī

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods jūs un jūsu delegāciju sveikt Latvijā!

Turcijas valsts vizīte Latvijā ir apliecinājums abu valstu labajām attiecībām un likumsakarīgs rezultāts pastāvīgi augošajai sadarbībai starp mūsu valstīm.

Semra Sezeras kundze un Imants Freiberga kungs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējuma laikā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas un Turcijas valstiskā sadarbība aizsākās jau 1920.gados, kad pēc Pirmā pasaules kara satricinājumiem gan Latvijas valsts, gan jaunā Turcijas Republika bija izcīnījušas savu neatkarību ar ieročiem rokās. Toreiz brīvības cīņās īstenotās tautu pašnoteikšanās tiesības lika pamatus jaunas demokrātiskas Eiropas celtniecībai. Esam pateicīgi arī par to, ka Turcija bija starp tām valstīm, kas neatzina Latvijas varmācīgo iekļaušanu Padomju Savienībā Otrā pasaules kara laikā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā abu valstu attiecībās tika pāršķirta jauna lappuse. Ir iedibināts aktīvs politiskais dialogs, par ko liecina savstarpējo vizīšu intensitāte. Esam izveidojuši labu līgumtiesisko attiecību bāzi, attīstās ekonomiskā sadarbība, savstarpējie kontakti kultūras un aizsardzības jomā. Kā piemērus varu minēt Latvijas armijas virsnieku mācības Turcijā un Latvijas jauniešu aktīvo interesi par turku valodu un kultūru, apgūstot to Latvijas Universitātē. Tas apliecina mūsu valstu patiesi draudzīgās partnerattiecības, kas lieliski papildina sadarbības saites un tradīcijas Eiropā.

Traģiskie notikumi pērn ASV ir apliecinājuši, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē neviena, pat visspēcīgākā valsts vairs nevar pastāvēt un sekmīgi attīstīties tikai viena pati. Aktīva savstarpējā sadarbība ir nākotnes atslēga. Šodien starpvalstu sadarbība starp tuvākiem un tālākiem kaimiņiem veido plašāku reģionālo sadarbību. Pārcietusi Otrā pasaules kara postu un Aukstā kara sašķeltību, tieši Eiropa ir kļuvusi par sekmīgas tautu sadarbības paraugu visai pasaulei. Jau tagad vairākās pasaules daļās veidojas starpvalstu sadarbība, sekojot Eiropas reģionālisma modelim.

Sadarbība starp Eiropas valstīm īpaši strauji attīstījusies pēdējā desmitgadē, noārdot agrākās Eiropu sadalošās līnijas. Protams, mēs nedrīkstam aizmirst pagātni, bet mums arī ir droši jāveras nākotnē un jāpieliek visi spēki labākas Eiropas veidošanā. Jau ir notikusi un turpināsies NATO paplašināšanās, un Latvija pamatoti cer uz to, ka līdzās citām kandidātvalstīm, tiks uzaicināta dalībai Ziemeļatlantijas aliansē jau šā gada nogalē. Tādēļ vēlos atkārtot Latvijas pateicību arī par NATO dalībvalsts Turcijas atbalstu. NATO tālāka paplašināšanās ir vēsturiska iespēja, kas nozīmē drošības un stabilitātes vairošanu visā Eiropā.

Guvusi pieredzi sekmīgajā triju Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībā, Latvija ir sasniegusi ievērojamu ekonomisko attīstību un gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti jau nākamajā tās paplašināšanās kārtā. Arī Turcija ir veikusi drošus un neatgriezeniskus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Latvija pilnībā atbalsta Turcijas pūles un centienus integrēties ES. Esam gandarīti, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process kļūst arvien dinamiskāks, ko apliecina kaut vai kandidātvalstu dalība līdzās dalībvalstīm diskusijā par Eiropas Savienības nākotni Eiropas Konventā.

Esam pārliecināti, ka gan NATO, gan Eiropas Savienības paplašināšanās dinamika ļauj mums nākotnē droši skatīties uz vienotu un brīvu Eiropu. Tas tādēļ, ka gan NATO, gan Eiropas Savienību mēs nevaram uzlūkot vienīgi kā tradicionālās starptautiskās organizācijas. Eiropas Savienība un NATO ir Eiropas sadarbības un vienotības dzinējspēks.

Sadarbība mūsdienu Eiropā vairs nav sadarbība starp valstīm vien, bet aptver visas sabiedrības dzīves jomas. Eiropas kopības gars vairs nevar tikt pamatots vienīgi ar stratēģiskām aizsardzības vai ekonomiskajām tirgus interesēm. Šodien Eiropu vieno kas vairāk. Velkot paralēles ar nacionālu valsti, kuras sabiedrību vieno augstāka valsts ideja, nevis vienkāršas materiālas intereses, var teikt, ka ir izveidojusies mūs vienojoša Eiropas ideja. Ideja, kas ietver mums visiem kopīgās vērtības — demokrātiju, brīvību, mieru, savstarpējo cieņu un solidaritāti.

Eiropas un pasaules ilgtermiņa drošības interesēs ir šo vērtību aizsardzība un tālāka to attīstība. Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz savu ieguldījumu miera un stabilitātes gara izplatīšanā pasaulē. Mēs augstu novērtējam Turcijas ieguldījumu un stabilizējošo lomu Balkānu reģiona un Afganistānas atjaunošanā. Arī Latvija kopš 1996.gada piedalās NATO vadītajās miera operācijās Balkānos un ir iesaistījusies Centrālās Āzijas reģiona stabilizācijā.

Demokrātija, brīvība, savstarpējā cieņa un solidaritāte ir miera un stabilitātes atslēga pasaulei. Miers un stabilitāte starpvalstu attiecībās katram no mums kā indivīdam nozīmē mieru un drošību pašu mājās. Bet miers un drošība ir arī neatņemams priekšnoteikums arvien straujākai izaugsmei un lielākai labklājībai nākotnē.

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt Latvijā viesus no valsts, ar kuru mūs vieno kopēji mērķi un nākotnes redzējums.

Atļaujiet man savā un mana vīra profesora Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Turcijas Republikas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Turcijas sadarbību! Par vienotu, drošu un pārtikušu Eiropu!