Lai samērotu gaitu uz Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi

Šodien, 16.aprīlī, sākas Valsts prezidentes triju dienu valsts vizīte Slovēnijas Republikā

Šodien, 16. aprīlī, pēc Slovēnijas prezidenta Milana Kučana ielūguma Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga dodas vizītē uz Slovēniju.

Vizīte ilgs līdz 18. aprīlim, tās mērķis ir apspriest aktuālos divpusējo attiecību jautājumus un akcentēt Eiropas Savienības (ES) un NATO nākotni jaunās Eiropas kontekstā. Latvijas prezidentes pirmā vizīte Slovēnijā apliecina abu valstu labās attiecības un paver dziļākas sadarbības iespējas. Vizītes laikā tiks parakstīti divi starpvalstu līgumi aizsardzībā un ekonomikā. Latviju Slovēnijā pārstāvēs arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Latvijas ES iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs, valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris, Vidzemes augstskolas prorektors Rihards Berugs, uzņēmēji no jauno tehnoloģiju, celtniecības, zivsaimniecības jomas un citas oficiālas personas. Vairai Vīķei–Freibergai paredzētas sarunas ar Slovēnijas prezidentu Milanu Kučanu, Nacionālās sapulces prezidentu Borutu Pahoru, Ministru prezidentu Janešu Drnovšeku un Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas mēru Viktoriju Patočniku. Latvijas Valsts prezidente Slovēnijas Ārpolitikas institūtā nolasīs lekciju “Eiropas jaunās iespējas un izaicinājumi”, kā arī diskutēs ar studentiem Bledas administrācijas augstskolā.

Šai vizītei būs konkrēti rezultāti

Elita Kuzma, Latvijas vēstniece Slovēnijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs raksturotu šīs valsts vizītes nozīmīgumu?

— Vizīte notiek, atsaucoties uz Slovēnijas prezidenta Milana Kučana pirms diviem gadiem valsts vizītes laikā Latvijā izteikto ielūgumu. Tā būs pirmā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Slovēnijā, valstī, kas neatkarību ieguva pirms vienpadsmit gadiem. Latvija toreiz nekavējās sniegt savu politisko atbalstu un bija viena no pirmajām, kas atzina Slovēnijas neatkarību.

Vizītes akcents, manuprāt, ir savstarpējas solidaritātes apliecināšana attiecībā uz abu valstu kopīgajai nākotnei svarīgiem lēmumiem šogad, kā arī valstu divpusējās sadarbības tuvināšana līmenim, kas nepieciešams, lai Latvija un Slovēnija veiksmīgi sadarbotos vēlāk, jau kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis. Oficiālās sarunas Valsts prezidentei paredzētas ar Slovēnijas prezidentu, premjerministru un Nacionālās sapulces priekšsēdētāju. Vizītes programma paredz pasākumus, kuru ietvaros Valsts prezidentei un delegācijai, kurā ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Latvijas ES iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs, valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris, kā arī Vidzemes augstskolas prorektors Rihards Berugs un citas personas, būs iespēja ar Slovēnijas augstākajām amatpersonām, kā arī sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem runāt gan par NATO kandidātvalstu sadarbību Viļņas desmitnieka grupas ietvaros, gan apspriesties par ES iestāšanās sarunu procesu, gan arī, piemēram, dalīties pieredzē par pieeju jautājumiem, kas saistīti ar abu valstu sabiedrības iesaistīšanu diskusijā par Eiropas nākotni Eiropas Konventa ietvaros un laikmetīgas izglītības iespēju attīstīšanu. Valsts prezidente nolasīs lekciju “Eiropas jaunās iespējas un izaicinājumi” Slovēnijas Ārpolitikas institūtā, kā arī uzrunās studentus Bledas administrācijas augstskolā, kurā jau četri Latvijas pārstāvji ieguvuši starptautisko maģistra grādu biznesa administrācijā un apmēram piecdesmit piedalījušies dažādās studiju programmās un semināros.

— Kādas ir mūsu valstu divpusējās attiecības šīs vizītes priekšvakarā?

— Latvijas un Slovēnijas attiecības ir ļoti draudzīgas, un ir daudz jomu, kurās, ņemot vērā abu valstu salīdzināmo lielumu un kopīgos nākotnes plānus, var izveidoties lietišķa un bagātinoša sadarbība. Politisko solidaritāti un pieredzes apmaiņu jau minēju. Svarīgi izmantot to, ka latvieši un slovēņi sevi lielā mērā definē kā kultūras nācijas, mākslai un kultūrai ierādīta plaša vieta arī Slovēnijas tēla veidošanā pasaulē. Īpašs akcents Valsts prezidentes valsts vizītes noslēgumā būs Latvijas mākslinieku koncerts par godu abu valstu prezidentiem Slovēnijas Nacionālajā galerijā. Uzstāsies Latvijas Nacionālās operas soliste mecosoprāns Antra Bigača un klarnetists Mārcis Kūlis. Savukārt Hermaņa Brauna fonda direktorei Innai Davidovai paredzētas divpusējas tikšanās ar Slovēnijas kultūras dzīves pārstāvjiem, lai runātu par ilgtermiņa sadarbību un kultūras apmaiņas projektiem.

— Kādus rezultātus paredzat šai vizītei?

— Valsts vizītei Slovēnijā būs konkrēti rezultāti. Tiks parakstīti divi līgumi — par sadarbību aizsardzības jomā un starpvalstu dubultnodokļu konvencija. Jācer, ka arī Valsts prezidenti vizītē pavadošie uzņēmēji, kuri pārstāv jauno tehnoloģiju, celtniecības un zivsaimniecības nozari, atradīs sadarbības partnerus šajā politiski un ekonomiski stabilajā tirgū.