Par Latvijas un Slovēnijas attiecībām

Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Latvijas un Slovēnijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī. Kopš 2001. gada 11. jūlija Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovēnijā ir Elita Kuzma, kura rezidē Vīnē. Līdz 2001. gada 15. oktobrim Slovēnijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā bija Dragoļuba Benčina, kura rezidēja Stokholmā. 1999. gada oktobrī notika Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Slovēnijā, bet 2000. gada martā — Slovēnijas Valsts prezidenta Milana Kučana valsts vizīte Latvijā. Rīgā un Ļubļanā vairākkārt viesojušies Slovēnijas un Latvijas ārlietu un ekonomikas ministri.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta paziņojumā valsts vizītes sakarā uzsvērts, ka “Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir labas, tajās vērojama augoša sadarbības tendence. Par prioritāti uzskatāma sadarbība ārpolitisko mērķu realizācijā — integrācijā ES un NATO. Nozīmīgs attīstības potenciāls ir divpusējām tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām. Veiksmīga ir sadarbība tieslietu, transporta, izglītības un zinātnes jomā”.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Slovēniju 2001. gadā bija 6,1 miljons latu jeb 0,2 procenti no apgrozījuma kopapjoma. Mūsu eksporta apjoms uz Slovēniju (1,1 miljons latu) bija samazinājies, salīdzinot ar 2000. gada 3,5 miljoniem latu, un bija mazākais kopš 1997. gada. Imports no Slovēnijas nemitīgi pieaudzis — no 1,9 miljoniem latu 1997. gadā līdz 5 miljoniem latu pērn. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Slovēniju ir koksne un tās izstrādājumi (88 procenti no kopapjoma) un akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (5,7 procenti), kā arī mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (3,6%). Galvenās importa preces no Slovēnijas ir ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (48,5 procenti no kopapjoma), metāli un to izstrādājumi (14,3 procenti), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (9,7 procenti), plastmasas un izstrādājumi no tām, kaučuks un gumijas izstrādājumi (7,4 procenti) un transporta līdzekļi (4,3 procenti). Starp Latviju un Slovēniju jau noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums; Līgums par savstarpējo atteikšanos no vīzām; Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuru ieceļošana vai uzturēšanās ir nelikumīga; Līgums par sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomā un Līgums par starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Slovēnijas Republikas Ārlietu ministrijas protokols par sadarbību.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors