Lai iedzīvotāji zinātu, kur paliek viņu nauda

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio 15. aprīļa raidījumā “Kāpnes”:

Intervija Latvijas Radio 15. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Varbūt sāksim ar jaunās nedēļas pirmo lielo darbu. Jūs šodien tikāties ar namu pārvalžu vadības pārstāvjiem. Kāds bija jūsu mērķis, un vai esat apmierināts ar šo tikšanos?

Gundars Bojārs: — Trijās namu pārvaldēs ir veikta revīzija, tā nebija plānveida revīzija, tomēr rezultāti norāda uz zināmām negatīvām tendencēm. Pirmkārt, tie ir finansu disciplīnas pārkāpumi, atsevišķos gadījumos arī ļoti nopietni finansu disciplīnas pārkāpumi, otrkārt, izrādās, ka namu pārvaldes nevienam Rīgas domē neiesniedz savus gada pārskatus, tātad dzīvo pašas par sevi, ļoti bieži kā privātuzņēmēji un privātuzņēmumi. Es uzskatu, ka namu pārvaldes ir tās pašvaldības struktūrvienības, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, un no tā arī izriet visa to atbildība un darbības mērķi. Šie pārmetumi izskanēja, pirmkārt, no finansu disciplīnas viedokļa, otrkārt, arī izpilddirektors Māris Tralmaks atzīmēja ļoti daudzas negācijas, un namu pārvaldniekiem, kas bija sapulcējušies šai sanāksmē, nebija neviena jautājuma vai iebilduma. Līdz ar to es pieņemu, ka šie pārmetumi ir pamatoti. Tuvākajās dienās tiks sagatavots rīkojums, kas uzliks konkrētus uzdevumus namu pārvaldniekiem, pirmkārt ir jābūt finansu caurskatāmībai, lai arī iedzīvotāji zinātu, kurp aiziet viņu maksātie komunālie maksājumi. Tas ir pirmais un būtiskākais. Namu pārvaldēm arī ļoti aktīvi būtu jāpiedalās spodrības mēneša ietvaros Rīgas pilsētā rīkotajos pasākumos, un nākamais būtiskākais uzdevums — vasaras laikā ir jāpanāk reāla situācijas uzlabošanās pagalmu sakopšanā, kāpņu telpu sakopšanā, tie ir primārie uzdevumi, kas viņiem ir uzdoti.

— Visus interesē, vai disciplināri tiks sodīta to četru namu pārvalžu vadība par atklātajiem pārkāpumiem dzīvokļu privatizācijā.

G.Bojārs:

— Ziniet, šī ir vispārēja tendence, es saprotu, ka šie pārkāpumi notikuši, ja ne visās, tad lielākajā daļā namu pārvalžu. Mēs sāksim plānveida revīziju, bez tam revīzijas uzdevumi šoreiz ir varbūt ne tik daudz sodīt, cik piespiest namu pārvaldes strādāt saskaņā ar Rīgas pilsētas nolikumu un saskaņā ar visiem finansu disciplīnas principiem. Rīgas domes struktūrvienības ir gatavas sniegt nepieciešamo palīdzību, gan metodoloģisko, gan praktisko palīdzību, lai palīdzētu namu pārvaldniekiem šīs lietas sakārtot. Ja būs jūtama nevēlēšanās to darīt, tad arī sekos radikāli mēri. Būtiskākais ir nevis sodīt, bet gan šo darbību sakārtot, šeit es sagaidu sadarbību.

— Skaidrs. Jūsu reakcija uz Pašvaldību lietu pārvaldes secinājumiem par nelikumīgu Dzīvokļu privatizācijas komisijas likvidāciju un “Rīgas mājokļu” izveidi?

G.Bojārs:

— Ministra kunga sagatavotajā lēmumā apturēt šo Rīgas domes pieņemto lēmumu nav precīza pamatojuma vai atsauces uz to, kādi domes lēmuma punkti tātad ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, un ir uzdots mūsu Juridiskajai pārvaldei saskaņot ar ministra kunga juridisko dienestu šo viedokli, lai būtu iespējams šo lēmumu arī labot.

— Kādā veidā tas varētu notikt?

G.Bojārs:

— Uzdevums ir dots, Juridiskā pārvalde šobrīd strādā, saskaņojot ar ministra kunga juridisko dienestu, kas būtu labojams šajā lēmumā.

— Tas tomēr nozīmē to, ka tiks darīts viss iespējamais, lai “Rīgas mājokļi” turpinātu savu darbu, tikko sākuši.

G.Bojārs:

— Protams, tas ir būtiski, būtiski ir gan būvēt jaunas dzīvojamās mājas, gan arī pareizi tās apsaimniekot, un šis arī ir viens no “Rīgas mājokļu” uzdevumiem. Gribētos visus iedzīvotājus nomierināt — nekādu pārtraukumu ne plānveida privatizācijā, ne arī citās funkcijās, ko līdz šim pildīja Privatizācijas komisija, nebūs, viss notiks saskaņoti, un nekāda kavēšanās arī nenotiks.

— Daži klausītāju jautājumi. Ziemeļu rajona izpilddirektora amatā, ko pirms tam ieņēma Romelds Podskočijs, obligāti tiks apstiprināts Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis, tā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” atzinis jūsu padomnieks Dinēviča kungs. Klausītāji jautā: vai ar tās rīdzinieku daļas vēlmēm, kuras nav balsojušas par jūsu koalīciju šībrīža domē, jūsuprāt, vispār nav jārēķinās?

G.Bojārs:

— Ir jārēķinās ar kopējo balsojumu. Un, piemēram, Ziemeļu rajonā sociāldemokrāti ir ieguvuši vienu no lielākajiem atbalstiem, tieši tāpat kā Vidzemes priekšpilsētā. Tas nu ir viens no tādiem politiskas cīņas principiem, tā partija, kas vēlēšanās uzvar, uzņemas arī zināmu atbildību.

— Podskočija kungs savu lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata saista ar domes vadības politiskajām interesēm. Tūrisma koordinācijas un informācijas centra direktore Silvija Lipska neoficiāli savu atlūgumu no Tūrisma centra vadītājas amata pamato tieši tāpat. Vai tas tomēr kaut kādā mērā nav pretrunā ar jūsu skandināto vēlmi nepolitizēt domes darbu?

G.Bojārs:

— Ja Lipskas kundze būtu atradusi par iespējamu ar mani parunāt pirms sava iesnieguma — viņa pati iesniedza šo iesniegumu — varbūt mēs tādā veidā varētu to skatīt, taču diemžēl ne viņa man ir pamatojusi savu vēlmi atstāt šo amatu, ne arī norādījusi uz kādiem politiskiem spiedieniem. Kas skar Ziemeļu rajona izpilddirekciju, mēs visi esam lietas kursā par prokuratūras veikto pārbaudi, kurā arī atklāja pārkāpumus, diemžēl spēkā esošā likumdošana ir tāda, ka par tiem pārkāpumiem, kas ir veikti Ziemeļu rajona izpilddirekcijā, mēs nevaram disciplināri sodīt, jo ir pagājis jau zināms laiks, tātad iestājies noilgums. Un Podskočija kungs arī pats tomēr savu iesniegumu ir iesniedzis. Šeit es gribētu arī apgalvot, ka tomēr nekāda politiskā spiediena uz viņu nebija, un, ja nu kāds ir šādu spiedienu izdarījis, tad katrā ziņā ne sociāldemokrāti.

— Vai ir jau skaidrs, kas būs Lipskas kundzes vietā?

G.Bojārs:

— Darbs pie tūrisma nozares turpinās, un tas ir pietiekami intensīvs, kaut vai — šonedēļ Rīgas domē notiek konference, iesaistot arī pārējās lielās pilsētas, arī valsts institūcijas. Šobrīd Lipskas kundzes vietā strādā vietas izpildītāja Tipānes kundze, kura, man liekas, ir pietiekami profesionāli pierādījusi sevi arī Rīgas astoņsimtgades svinību laikā, tā ka ne jau viss ir atkarīgs tikai no vadītāja, ir atkarīgs arī no komandas.

— Starptautiskā Hokeja federācija jau maija sākumā kongresā Gēteborgā gaidīs konkrētu informāciju par Rīgā būvējamām hallēm 2006.gada Pasaules čempionāta sarīkošanai, kā tika apsolīts aizvadītajā nedēļā Fāzela kungam, šonedēļ skaidrība tiks rasta. Kā tas īsti notiks?

G.Bojārs:

— Ar Ministru kabineta lēmumu ir izveidota šī koordinācijas komisija, kuru vada Ministru prezidents Bērziņa kungs, un šodien pie Ministru prezidenta notiek apspriede par šiem diviem piedāvājumiem, es gribētu šobrīd apstāties pie diviem piedāvājumiem, kur tad tiks izvēlēts arī acīmredzot, nu, ja ne investors, tad katrā ziņā tiks izvēlēta vieta, kur šīs halles tiks būvētas.

— Tātad jūsu piedāvājumi ir?

G.Bojārs:

— Jā, piedāvājumi ir, tie ir spēkā, Rīgas domes... četras vietas.

— Kas tās ir — Skanstes iela un hipodroms?

G.Bojārs:

— Skanstes iela un Lucavsala. Es personīgi uzskatu, ka Lucavsala būtu piemērotāka vieta, tas radītu arī papildu attīstības iespējas šajā vietā. Skanstes ielā jau tiek strādāts pie dažiem citiem projektiem, kas varētu būt pietiekami pievilcīgi. Tur vēl, kā jūs zināt, ir pietiekami daudz pretrunu arī ar mazdārziņu īpašniekiem, kuras arī būs pietiekami grūti risināt, tā ir sarežģīta procedūra, tā ka, manuprāt, Lucavsala būtu piemērotāka. Bet šodien mēs lemsim par principu, kādā veidā Rīgas dome un valdība garantēs šī hokeja čempionāta norisi.

— Tieši vietas izvēlē — kas īsti atkarīgs no domes?

G.Bojārs:

— Dome savus lēmumus jau ir pieņēmusi, nozīmējot četrus iespējamos apbūves gabalus, es un Sergejs Dolgopolovs kā rīcības komitejas locekļi varēsim pamatot vienu vai citu vietu. Tas būs balsojums, kopā visiem balsojot komisijā.

— Un tad arī tiks panākta konkrēta vienošanās — ko darīs dome, ko darīs pārējās institūcijas.

G.Bojārs:

— Domes atbildību, protams, es šeit saskatu pirmkārt vietas nodrošinājumā, tātad piedāvājot to vai citu zemesgabalu šim projektam. Vai tas ir kā ilgtermiņa nomas principi, vai kā ieguldījums šajā projektā, tas ir diskutējams jautājums.

— Mēs pagājušoreiz klausītājiem apsolījām mazliet parunāt par to, kas tad īsti notiek Mežaparkā, nez kāpēc šobrīd visi akcenti ir tikai uz Saulesdārzu, bet vai jūs kopumā apmierina akciju sabiedrības “Mežaparks” darbība, un vai viss tur notiekošais atbilst iedzīvotāju interesēm? Šī saruna īpaši aktuāla tāpēc, ka vasara tuvojas un Mežaparks pamatā tomēr ir vasaras sezonas vieta.

G.Bojārs:

— Patiesībā jau neapmierina tas, kas notiek, savā laikā akciju sabiedrība ir piedāvājusi Rīgas domei vairākus attīstības risinājumus. Diemžēl iepriekšējā sasaukumā šie jautājumi netika atrisināti. Un te ir divas lietas. Pirmkārt, akciju sabiedrības mazspēja, tā ir atkarīga arī no tiem finansu līdzekļiem, kas viņiem ir pieejami, un pašreiz Rīgas dome izstrādā vairākus tādus sabiedrisku un privātu investīciju piesaistes projektus, no kuriem varbūt katrs atsevišķi ir savā ziņā interesants, savā ziņā varbūt tie jāuztver piesardzīgi. Un, izstrādājot šo koncepciju, domāju, mēs atradīsim arī sabiedrībai pieņemamus variantus.

— Un sabiedrība tiks vismaz pie apspriešanas.

G.Bojārs:

— Protams.

— Kā ar tiem diezgan lielajiem parādiem, kas bija akciju sabiedrībai, vai tie ir nokārtoti?

G.Bojārs:

— Līdz galam gan vēl nav nokārtoti. Vairākkārt akciju sabiedrību ir finansējusi dažu nepieciešamo izdevumu segšanai Rīgas dome, taču jau sākotnēji “Mežaparkam” ir uzticēti pietiekami lieli pienākumi, tai pašā laikā nenodrošinot ieņēmumus. Šis princips ir jālauž un jāizvirza jauni principi, tad varēsim runāt par iespējamiem finansējuma modeļiem.

— Aizvadītajā nedēļā ar jautājuma zīmi palika caurlaižu sistēmas jautājums Vecāķos un Buļļusalā. Kā ir domāts to risināt tālāk?

G.Bojārs:

— Tas nav ar jautājuma zīmi. Jautājums tika noņemts no domes dienas kārtības, jo vairākums deputātu, arī no opozīcijas, bija pret šādu risinājumu. Es personīgi domāju, ka mums tieši šīm teritorijām ir jāpiesaista rīdzinieki, tās ir iecienītas atpūtas vietas, bet nekādā gadījumā nedrīkst uzlikt šādus bremzējošus faktorus, tātad par iebraukšanu šajās teritorijās uzlikt maksu. Ir daudzi citi principi, var ierīkot maksas autostāvvietas un līdzekļus novirzīt šo teritoriju sakopšanai, pie tiem tad arī tiek strādāts, taču kopēja caurlaižu sistēma Vecāķos un Vakarbuļļos deputātiem šķita nepareizs princips, un tādēļ tas tika arī noraidīts.

— Par Spodrības mēneša galvenajiem akcentiem, šodien tas tieši sākas.

G.Bojārs:

— Šodien sākas Spodrības mēnesis, ir mans rīkojums par Spodrības mēnesi un Meža dienām Rīgā, attiecīgajām domes struktūrvienībām ir doti uzdevumi rīkot pasākumus saistībā ar Spodrības mēnesi. Es arī gribētu aicināt visus rīdziniekus, arī uzņēmējus sakopt savu teritoriju, gribu arī iesaistīt namu pārvaldes aktīvāk šo darbu veikšanā, gribētu arī dzirdēt rīdzinieku priekšlikumus, un šeit es vēlreiz atgādinu uzticības telefonu 8008003, aicinu visus zvanīt par priekšlikumiem, par savām problēmām, visām tiks pievērsta uzmanība.

— Jūs aicināt ar preses starpniecību arī iedzīvotājus zvanīt aktīvāk uz šo telefonu saistībā ar dažādiem pārkāpumiem namu pārvaldēs. Jums nešķiet, ka bieži vien viņi nezvana tāpēc, ka nesaskata īsti jēgu? Vai ir kāda jēga zvanīt vai nav?

G.Bojārs:

— Protams, ir. Varbūt katram individuāli netiek palīdzēts, tomēr tas norāda uz kopējām tendencēm, un tas ļoti palīdz saskatīt negācijas, trūkumus, palīdz mums arī uzlabot situāciju.

— Tātad 8008003, strādāsim kopā, šoreiz — paldies.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā