Vakar, 15. aprīlī, Ministru kabineta Komitejas sēdē

Izskatīts noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”, kuri paredz noteikt kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.

Valsts mērķdotāciju piešķir: viena pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai — līdz 15 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei — līdz 3000 latiem.

Valsts mērķdotāciju attiecīgajai pašvaldībai apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei piešķir un izmaksā, pamatojoties uz īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu.

Izskatīts noteikumu projekts “Kārtība, kādā izglītojamajiem nodrošināma profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”, kuri noteiks kārtību, kādā izglītojamajiem nodrošināma profilaktiskās veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs, augstākās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs.

Smagu traumu un saslimšanu gadījumā līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde, kā arī nelielu sadzīves traumu gadījumos, kad nav apdraudēta izglītojamā veselība un dzīvība, izglītojamajam pirmo palīdzību sniedz izglītības iestādē vai izglītības iestādes dibinātājs nodrošina pirmās palīdzības pieejamību ārstniecības iestādē.

Pirmo palīdzību izglītības iestādēs sniedz medicīnas kabinetā, kas atbilst sanitāri higiēniskajām prasībām, ir nodrošināts ar nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm un aprīkojumu, medikamentiem un iespēju izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Izglītības iestādēs, kurās nav medicīnas kabineta un iestādes dibinātājs ir nodrošinājis pirmās palīdzības pieejamību ārpus izglītības iestādes, nodrošināma viena medicīniskā aptieciņa 100 izglītojamajiem.

Vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs pirmo palīdzību sniedz ārstniecības persona - pirmsskolas iestādes un skolu māsa. Pirmsskolas iestādes un skolu māsa izglītojamā saslimšanas gadījumā atbrīvo viņu no mācību stundām, bet ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu ar mērķi, lai izglītojamais apmeklētu primārās veselības aprūpes ārstu.

Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pirmsskolas iestādes un skolu māsas vai citas sertificētas ārstniecības personas klātbūtni izglītības iestādes rīkotajos sporta un veselības veicināšanas ārpusstundu pasākumos.

Izskatīts rīkojuma projekts “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”, kas paredz akceptēt protokolu un tā pielikuma projektus, kā arī ekonomikas ministrs pilnvarots parakstīt minētos dokumentus, kā arī noteikts, ka pēc parakstīšanas dokumenti iesniedzami apstiprināšanai Saeimā.

1995.gada 12.jūnijā noslēgtais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku paredz šāda protokola sagatavošanu un slēgšanu.

Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA protokols) ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa, un tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem uz atvieglotākiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildu atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.). Protokola mērķis ir veicināt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskām precēm.

Izskatīts likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”.

Likumprojekts nodrošinās efektīvu valsts uzraudzības sistēmu kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajā aizsardzībā un nodrošinās iespēju nosūtīt ārpus Latvijas lietoto kodoldegvielu no demontējamā Salaspils reaktora; atbilstību starptautiskajām saistībām, ko nosaka 1971.gada 11.februāra līgums “Par aizliegumu izvietot jūru un okeānu dibenā un to dzīlēs kodolieročus un citus masveida iznīcināšanas ieročus”, kuram Latvija pievienojās 1992.gadā; atbilstību Papildu protokolam starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu.

Konvencijas pamatprincips ir nodrošināt tādu kodolmateriālu fizisko aizsardzību, lai starptautisko pārvadājumu laikā kodolmateriāli neapdraudētu iedzīvotājus un vidi, kā arī lai tie nenonāktu likumpārkāpējiem.

Paredzēts noteikt, ka Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Izskatīts noteikumu projekts “Preču un transportlīdzekļu radiometriskās kontroles un nedeklarētu jonizējošā starojuma avotu atklāšanas kārtība uz valsts robežas”, kuri noteiks kārtību, kādā veic pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

Jonizējošā starojuma mērījumus sauszemes ceļu, starptautisko jūras ostu, lidostu un dzelzceļa staciju robežkontroles un robežpārejas punktos kravai vai citai kustamai mantai un transportlīdzeklim veic Valsts robežsardze.

Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Pārtikas un veterināro dienestu izstrādā un saskaņo ar Radiācijas drošības centru rīcības plānu šo noteikumu ieviešanai katram robežkontroles punktam.

Radiometrisko kontroli veic robežsargs, kuram minimālās kvalifikācijas prasības, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka Valsts robežsardze. Valsts robežsardze nodrošina robežsargu, kuri veic radiometrisko kontroli: tālākapmācību, saistītu ar radiācijas drošību un kodoldrošību; zināšanu pārbaudi par radiometrisko kontroli, aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem ne retāk kā vienu reizi gadā; ārpuskārtas apmācību un zināšanu pārbaudes, ja izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos, mainās amata pienākumi, tiek ieviestas pārbaudes ar jauna veida radiometriskās kontroles ierīci.

Izskatīts koncepcijas projekts “Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepciju (2002 – 2012)”.

Latvija kopš 1995. gada 23. marta ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencijas) dalībvalsts. Konvencijas Kioto protokolā noteikts, ka laikā no 2008. līdz 2012. gadam Latvijai siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši jāsamazina par 8% no izmešu daudzuma 1990. gadā. Viens no Kioto protokolā paredzētajiem elastīgajiem mehānismiem minēto saistību izpildei ir kopīgi īstenojamie projekti (KĪP). Šobrīd nav definēta Latvijas nostāja attiecībā uz KĪP, kā arī nav mehānisma, kas nodrošinātu KĪP mērķtiecīgu realizāciju. Koncepcijas mērķi ir: sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu; radīt pamatu Latvijas kopīgi īstenojamo projektu realizācijas politikai nolūkā piesaistīt papildu investīcijas videi draudzīgu un energoefektīvu projektu realizācijai; piedāvāt Ministru kabinetam variantus optimālai KĪP pārvaldībai un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistību izpildei. KĪP sekmēs investīciju pieaugumu vides infrastruktūras projektos, paaugstinot to rentabilitāti un saīsinot atmaksāšanās laiku, kā arī pozitīvu iespaidos arī Latvijas maksājumu bilanci, veicinot papildu investīciju kapitāla ieplūdi. KĪP īstenošana veicinās Latvijas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā tautsaimniecības un apkārtējās vides prasības, kā arī radīs jaunas darba vietas.

Akceptēts noteikumu projekts “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dehidrētiem piena produktiem”, kuri noteiks obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un dehidrēto piena produktu veidus un kvalitātes rādītājus dehidrētiem cilvēka patēriņam paredzētajiem piena produktiem.

Paredzēts noteikt, ka noteikumu prasības neattiecas uz dehidrētiem piena produktiem, kas tiek izvesti ārpus Latvijas, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

Dehidrēto piena produktu kvalitāte atbilst šajos noteikumus noteiktajiem rādītājiem.

Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz advokātu darba samaksas izdevumus”, kuri noteiks kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā advokāta darbu, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības nodrošināšanai vai nepilngadīgā cietušā pārstāvībai krimināllietās.

Darba samaksu saskaņā ar šiem noteikumiem no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā, ja: izziņas iestāde, prokurors vai tiesa atbrīvojusi personu no maksas par juridisko palīdzību; advokāts piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā pēc izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša norīkojuma; ar procesa virzītāja lēmumu advokāts pieaicināts kā nepilngadīgā cietušā pārstāvis.

Advokāts darba samaksas saņemšanai iesniedz Tieslietu ministrijai rēķinu, kam pievienots: tiesas nolēmums par advokāta darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem un procesa virzītāja izsniegta uzziņa par advokāta piedalīšanos kriminālprocesā vai izziņas izdarītāja vai prokurora izsniegta uzziņa, ja advokāts piedalījies pirmstiesas izmeklēšanā pēc norīkojuma, vai izziņas iestādes vai prokurora lēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no maksas par juridisko palīdzību un izziņas izdarītāja vai prokurora izsniegta uzziņa par advokāta piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā, vai procesa virzītāja lēmums par nepilngadīgā cietušā pārstāvja — advokāta — pieaicināšanu un procesa virzītāja izsniegta uzziņa par advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

Darba samaksu aprēķina, ievērojot advokātu atlīdzības taksi, kas noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 58.pantu, un juridiskās palīdzības sniegšanas laiku (stundas).

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments