Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi, kura ir sasaukta, lai izskatītu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā... Vispirms tātad reģistrāciju kvorumam, jo tas ir Satversmes jautājums. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam.

Lūdzu rezultātu! 86. Varam sākt izskatīt likumprojektu.

Juridiskās komisijas vārdā— deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Ministru prezidenta ierosinājumu šodien otrajam lasījumam tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 1214. Dokuments nr. 4328.

Godājamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu pirmajā lasījumā izskatītajam likumprojektam.

Atļausiet man ziņot pēc kārtas par katru priekšlikumu un to izlemšanas rezultātiem, lai mēs varētu kvalitatīvi izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

Pie 18. panta tika iesniegti četri priekšlikumi. Atļausiet man tomēr kopumā tos raksturot. Lemjot un apspriežot 1.— Juridiskā biroja priekšlikumu, Juridiskā biroja redakcija, kura tika atbalstīta otrajā lasījumā, savā būtībā negroza Satversmes 18. panta koncepciju tādu, kā mēs to apstiprinājām pirmajā lasījumā, taču tās vietas, kuras tika visvairāk apšaubītas pirmajā lasījumā, tā uzlabo vai pat, kā šeit jūs redzat, otro daļu par to, ka, ja deputāts atsakās dot svinīgo solījumu vai dod to nepienācīgā veidā, viņš zaudē deputāta pilnvaras. Šo otro daļu mēs esam daļēji dzēsuši. Tādējādi pēc būtības pilnīgi apmierinot 4. — deputāta Ābiķa priekšlikumu, un integrējuši to 18. panta jaunās redakcijas otrajā teikumā, tādā veidā novēršot nepieciešamību veidot trešo teikumu.

Kādi tad pēc būtības ir šie grozījumi otrajam lasījumam?

Tātad par pamatu tika izmantots jaunveidotais Valsts valodas komisijas piedāvātais Satversmes 18. pants un zvēresta teksts, kaut gan daži šīs komisijas locekļi izteica šaubas, vai tādā postmodernā sabiedrībā, kādi mēs šodien esam, būtu nepieciešams zvērēt. Nu, deputāti pirmajā lasījumā lēma, ka zvērests jeb svinīgais solījums ir nepieciešams, tādēļ arī mēs centāmies pilnveidot un uzlabot šo pantu. Tātad jaunais teksts, jaunais 2.teikums 18.pantā tiek sakārtots pēc principa, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apliecinājusi šādu svinīgu solījumu.

Nu, Juridiskā komisija atbalstīja šādu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā par to, ka jālieto nevis vārdi “Saeimas deputāts”, bet vārdi “Saeimas loceklis”, tas ir balstīts mūsu pašu Satversmes tekstā, kur deputāts tiek saukts trijos vārdos, gan kā deputāts, gan kā tautas priekšstāvis, gan kā Saeimas loceklis. Tātad šeit deputātu nomaiņa ar Saeimas locekli nebūtu pretrunā Satversmes tradīcijai un Satversmes tekstam.

Otrām kārtām pēc būtības, no vienas puses, deputāts ir ievēlēts ar to brīdi, kad Vēlēšanu komisija paziņo vēlēšanu rezultātus, bet tomēr ir nepieciešams iziet virkni nepieciešamās formalitātes, tajā skaitā Saeimai pašai pārbaudīt savu locekļu pilnvaras, un tas tiek darīts pēc Mandātu komisijas ziņojuma Saeimas sēdē. Šeit ir doma, ka vēl pirms tam, pirms Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras un apstiprina tās, tātad pirms šī brīža, tiek dots šis svinīgais solījums. Un šis Satversmes 18.panta 2.teikums veidots ar nosacījumu, ka šīs locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod un ar savu parakstu apliecina svinīgo solījumu.

Tātad attiecībā par Saeimas locekli šeit būtu skaidrība. Saeimas sēdē, nu tas ir ņemts no Satversmes 40.panta, kur svinīgo solījumu ir paredzēts dot Valsts prezidentam, šeit vēl, protams, varam diskutēt, cik lielā mērā Saeimas sēdē, tur ir teikts 40.pantā “tuvākajā Saeimas sēdē”, cik lielā mērā tas ir saistīts ne tik daudz ar vietu, kā ar laiku, tātad ar tuvāko Saeimas sēdi, kura sanāk. Šeit, es domāju, arī trešajā lasījumā mēs vēl varam slīpēt un uzlabot šo tekstu.

Nu, kas attiecas “ar savu parakstu apliecinājis”, Juridiskā komisija diezgan ilgi debatēja par šo iespraudumu, kas ir Juridiskā biroja priekšlikumā, un šeit, protams, varētu domāt, vai šis jēdziens par to, par zvēresta vai svinīgā solījuma došanu pienācīgā veidā un ar sava paraksta apliecināšanu, vai tas nav jautājums, kas mums jānovirza un jāievieto Saeimas Kārtības rullī, tas ir varbūt ne tik svarīgs jautājums, kas būtu jāregulē pašā Satversmē.

Un kas attiecas uz to, ka vārdus “svinīgu solījumu” aizvietot ar kādu citu vārdu, deputātu Urbanoviča un Cileviča 3.priekšlikumā ir šāds — solījums. Arī deputāta Leiškalna tekstā ir vienkārši solījums, kaut gan citā vietā ir minēts svinīgais solījums. Šeit mēs vadījāmies arī no Satversmes 40.panta redakcijas, kur svinīgu solījumu dod Valsts prezidents, un arī mēs pēc ilgām diskusijām Juridiskajā komisijā palikām pie jēdziena “svinīgais solījums”.

Kas attiecas uz pašu solījuma tekstu. Nu, pirmām kārtām, tātad šeit ir likvidēta vārda un uzvārda nosaukšana, ko Juridiskais birojs neuzskatīja par nepieciešamu un Juridiskā komisija piekrita. Šeit, Saeimas deputāta amata pienākumus uzņemoties, gan bija iebildumi no valodniekiem, taču šāda ir tradīcija arī Satversmes 40.pantā, kur ir teikts, ka tieši tāpat, tādā pašā veidā veidots Valsts prezidenta zvēresta teksts. Šeit ir arī pasvītrota nepieciešamība un apņemšanās stiprināt Latvijas Republikas suverenitāti, latviešu valodu un pasvītrot kā vienīgo latviešu valodu, un aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, kā arī iekļauti citi parasti, tradicionāli zvērestā iekļaujami, svinīgajā solījumā iekļaujami solījumi. Protams, Satversmes teksts, lai to ilgstoši slīpētu, mums vajag tam daudz laika, enerģijas un pacietības. Es domāju, ka vēl 3.lasījums ir priekšā, mēs vēl varam, it sevišķi šo zvērestu vai svinīgā solījuma tekstu, uzlabot. Vēl mēs, protams, šeit diskutējām un strīdējāmies, vai jārunā par — svinīgi solos — vai vienkārši — solos vai zvēru. Es domāju, ka šis jautājums pagaidām saskaņā ar pirmo — Juridiskā biroja priekšlikumu — ir palicis spēkā. Šeit arī vēl varētu būt 3.lasījumā izvērstas diskusijas. Tādējādi, godātie deputāti, attiecībā uz pirmo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja pirmo priekšlikumu, attiecīgi iekļaujot daļēji tajā deputāta K.Leiškalna 2.priekšlikumu un deputāta Dz.Ābiķa 4.priekšlikumu.

Nu, man tas būtu šajā jautājumā viss.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribu izteikt iebildumus pret Juridiskās komisijas atbalstīto Saeimas deputāta svinīgā solījuma redakciju.

Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc svinīgā solījuma tekstā izcelti tikai daži Satversmes panti: valsts suverenitāte, valsts valoda, Latvija kā neatkarīga un demokrātiska valsts, bet ignorēti citi ne mazāk svarīgi panti vai pat veselas Satversmes sadaļas— valsts karogs, valsts teritoriālā nedalāmība, cilvēka pamattiesības. Šāda pieeja izjauc Satversmes iekšējo līdzsvaru bez dibinātiem iemesliem, it kā padarot dažus Satversmes pantus nozīmīgākus par citiem.

Otrkārt, svinīgajā solījumā nav minēts deputāta pienākums ievērot Latvijas starptautiskos līgumus, lai gan pēc hierarhijas tie ir augstāki nekā Latvijas likumi. Tajā pašā laikā Latvijas Saeimas deputāti arvien biežāk ignorē Latvijai saistošus starptautiskus līgumus, kas dod pamatu sūdzībām starptautiskajās institūcijās.

Un treškārt. Deputāta svinīgais solījums ievērojami atšķiras no Valsts prezidenta svinīgā solījuma teksta— Satversmes 40.pants. Pretēji valsts prezidentam deputātam nav jāsolās strādāt Latvijas tautas labklājībai, nav jābūt taisnprātīgam un nav jāsolās savus pienākumus pildīt pēc labākās apziņas. Deputāta svinīgajā solījumā nemaz nav minēta Latvijas tauta un tautas labklājība. Bet tautai saskaņā ar Satversmes 2.pantu pieder valsts suverēnā vara. Šādas principiālas atšķirības starp diviem svinīgiem solījumiem nākotnē var radīt būtiskas kolīzijas par dažādu valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpratni. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt piedāvāto redakciju un atbalstīt frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu Jāņa Urbanoviča un Borisa Cileviča piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

Kārlis Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ja mēs runājam par to, ko tikko runāja mans kolēģis, tad likumi nosaka, tieši likums nosaka starptautisko līgumu prioritāti pār iekšējiem likumiem, līdz ar to tas jau šeit būtu iekšā. Es drusciņ gribu runāt par ko citu. Protams, es savu priekšlikumu rakstīju un iesniedzu, ņemot vērā to redakciju, kādu mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Un pilnīgi skaidrs, ka pirmajā lasījuma tekstā bija “es” (iekavās vārds, uzvārds), un no formālā viedokļa man būtu jādod zvērests, kurā es tā arī lasu: “es, vārds un uzvārds”, nevis nosaucu savu vārdu un uzvārdu. Šobrīd ne Kārtības rullī, ne kur citur nav aprakstīta procedūra, kas tad nāk zvērēt, kas nosauc šī cilvēka uzvārdu, un kas šis cilvēks šajā mirklī ir. Ja viņš ir Saeimas deputāts, tad viņa pilnvaras vairs nav jāapstiprina. Ja viņš ir ievēlēts Saeimas deputāta kandidāts, tad par pilntiesīgu Saeimas locekli viņš kļūst tikai pēc šī apstiprinājuma. Protams, tās ir lietas, kuras mēs sakārtosim trešajā lasījumā ļoti precīzi, un varbūt nodeleģēsim dažus jautājumus Kārtības rullim, kurš vēl nav pieņemts un kura labojumi šobrīd nav pat uzsākti. Tas mums ir jāņem vērā.

Nākamais ir par parakstu. Manā priekšlikumā nav šī paraksta. Jo es domāju tā, vai nu mēs parakstām deklarāciju pirms vai pēc vēlēšanām, vai dodam publisku svinīgu solījumu. Par šo es arī gribēju runāt. Svinīgs solījums un zvērests. Kas tad tie tādi ir? Es izpētīju visas iespējamās skaidrojošās vārdnīcas, tajā skaitā arī 21.sējumu no konversācijas vārdnīcas, kur “Z” mums nav, kā jūs zināt, nepaspējām izdot, bet ir svinīgais solījums. Un latviešu valodā tas ir burtiski viens un tas pats. Un zvērestu es rakstu iekšā tikai tāpēc, lai dažādos Satversmes pantos nebūtu dažādas interpretācijas. Arī 40.pantā, kur ir noteikts Valsts prezidenta svinīgais solījums, tas sākas ar vārdiem “Es zvēru...” Tātad tā ir ārkārtīgi, tā ir tīra lingvistiska varbūt ekvibristika, un tam nav nekādas nozīmes.

Tad ir nākamais, kas, manuprāt, liekas pats būtiskākais. Ja mēs mēģinām saprast, kas tad kam šajā gadījumā zvēr. Gan pirmā lasījuma redakcija, gan Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbalstījusi atbildīgā komisija, nosaka, ka šis deputāta kandidāts zvēr organizācijai, valstij, nevis suverēnam, kas ir Latvijas tauta saskaņā ar Konstitūcijas jeb Satversmes 2.pantu. Suverēnam ir, manuprāt, jāzvēr. Jā, policists, jā, kareivis. Un pat jā, prezidents, kas tiek apveltīts miera laikā ar zināmām funkcijām, kas miera laikā ir bruņoto spēku augstākais virsvadonis, zvēr šai organizācijai, ka viņš pildīs šīs valsts uzliktos pienākumus. Savukārt pārstāvnieciskās varas jeb parlamenta pārstāvis zvēr tam, kas viņu ir deleģējis pildīt dažas funkcijas, ko sabiedrība nodevusi viņam, tas ir, likumdošanu, politiskās debates un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to mēģinājums piespiest pārstāvniecību zvērēt organizācijai jeb valstij, manuprāt, ir ceļš uz totālu valsti. Pārstāvniecība zvēr suverēnam, bet arī to mēs varam labot nākamajā lasījumā.

Tad kas man vēl liekas īpatnējs. Jāteic gan, ka 40.pantā tas ir, un uz Valsts prezidentu tas varētu tikt attiecināts. Pašreizējā tekstā mēs sakām: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Nu īstenībā šeit ir runa, ka deputāta kandidāts, kas tiks ievēlēts, svinīgi solās, ka viņš ievēros likumus. To, kas ir jādara katram pilsonim pēc būtības. Mans priekšlikums nedaudz arhaiskā 1922.gada Satversmes valodā saka, ka par visu augstāk turēšu jebšu šo Satversmi un likumu padaru par vērtību sistēmu, jo solās ievērot likumus parasti tie, kurus laiž ārā, Ābiķa kungs, no cietuma. Tad viņam saka: “Vai tu tagad labi uzvedīsies? Vai tu pildīsi likumus un Satversmi arī?” Un tu saki: “Jā, jā! Es klausīšu, būšu labs un likumus pildīšu!” Nedrīkstētu būt tā, ka mums ir jāzvēr pildīt likumu. Jebšu tad mēs neesam šī amata cienīgi.

Un tāpat es domāju — arī liekvārdība. Mēs mēģinām apspēlēt dažas lietas. Suverenitāti un neatkarību. Tie ir divi gandrīz līdzīgi jēdzieni, kur mēs, kā tas ir Juridiskā biroja ierosinātajā solījumā, atkārtojam vairākas reizes. Arī tas nebūtu pats traģiskākais. Un tad ir vieta, kas ir manā un Juridiskā biroja priekšlikumā un kam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir piedāvājums latviešu valodu uzturēt kā vienīgo valodu, kas ir zināmā pretrunā ar pašu Satversmi, ar tās 4.pantu un 77.pantu. Bet citas jēgas šim solījumam, šim labojumam, lai aizsargātu likumu, nav. Tas ir patiesībā imperatīvs apliecinājums tam, ka latviešu valoda vienmēr šajā zemē būs valsts valoda. Bet es aicinu, priekšsēdētāja kungs, atvainojos par pārrunāšanos, aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nopietni domāt par labojumu uz trešo lasījumu. Mēs nevaram iet uz totālu valsti, nekādā gadījumā ne. Paldies! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Latvieši! Paldies premjeram, ka viņš tā sakārtoja, jo negribēja zināt, kas tad notiek medicīnas aprūpē.

Cik pēdējos desmit gados ir mānīti cilvēki, cik ir krāpti un kas tikai viņiem nav solīts. 1922. gadā Satversme tika izstrādāta rūpīgi un izsvērti. Pagāja 80 gadi. Galvenais ir tas, ka šo 80 gadu laikā tika devalvēti tādi cilvēces kārtīguma kritēriji kā nemelot, nekrāpt, nezagt, neslepkavot, būt kārtīgiem kristīgiem savā ģimenē. Šajos cilvēces spožuma kritērijos atbilstoši audzināt savus bērnus. Diemžēl tagad ir izvērtusies cilvēku nicināšanas un apkaunošanas darbība, narkomānija, dzeršana, pederastija un viss pārējais.

Atgriezās pat senās vēstures kauna parādības— cilvēku tirdzniecība. Visu šo negatīvo nevarēja paredzēt 1920.—1922. gadā, un tāpēc solījums tomēr jānomaina pret vārdu “zvērests”. Kurš nevar nodot zvērestu, tas nodod solījumu, un tas nav nekādā pretrunā, jo ļoti daudzās valstīs tas ir paredzēts, un, protams, ka to var darīt arī Latvijā. Un sociāldemokrāti, izstrādājot grozījumus Satversmē, 59. pantā 4. daļā iestrādāja, ka Saeimas deputāti nodod zvērestu, tāpat kā to nodod Valsts prezidente vai prezidents. Par Saeimas deputātu disciplīnu. Ja tiks nodots zvērests, tomēr viņš kaut kā skatīsies uz to savu pienākumu izpildīšanu un balsos vismaz pēc sirdsapziņas un pēc tās pārliecības, kura viņam ir, bet ne tā, kā viņam pavēl.

Un tāpēc, protams, mūsu ierosinājums būtu nomainīt vārdu “solījums” pret vārdu “zvērests”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gan nezinu, kā sasaistīt tautas veselību ar Satversmes grozījumiem, tas, protams, ir gudrāku kolēģu apziņā. Bet tanī momentā, kad cienījamais Plinera kungs runāja par to, ka Latvijas tautas interesēs pirmām kārtām ir jānodrošina starptautisko līgumu izpilde, man radās vieglas šaubas, vai, runājot par tautas interesēm, viņš runāja par Latvijas tautas interesēm, jo mēs jau esam pamanījuši, ka šobrīd valdošās koalīcijas rokās esošais izpildinstruments, kas saucas Ministru kabinets, ar visiem saviem ierēdņiem, diemžēl vai paldies Dievam, mēs neesam tik spējīgi nodrošināt vienmēr līgumos Latvijas tautas intereses. Tas ļoti labi bija redzams, runājot par lauksaimnieku interesēm, ejot uz to struktūru, ko sauc par Eirosavienību. Un tādā gadījumā Plinera kungam būtu ļoti uzmanīgi jāoperē ar šo jēdzienu par līgumu izpildi, un vai tāpēc ir Latvijas tautas intereses jāziedo starptautisko līgumu izpildei un tas jāieliek zvērestā? Latvijas valsts Satversme ir instruments, kas ievēro tikai un vienīgi Latvijas tautas intereses. Starptautiskie instrumenti, starptautiskie līgumi, tie varētu būt tikai kā papildu instrumenti, ko var izmantot, bet ievērot tos pirmām kārtām — to var tikai no citu valstu interešu viedokļa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Es gribēju aizrādīt cienījamajam kolēģim Burvja kungam, ka viņam vajadzēja izlasīt Urbanoviča kunga un cienījamā Cileviča kunga priekšlikumu, kur arī tā ir rakstīts: “Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai vairotu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību.” Un zem labklājības, es domāju, varētu arī saprast tieši to domu, ko Burvja kungs teica, Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvību. Diemžēl šāds priekšlikums nav ne cienījamam Leiškalna kungam, ne arī Juridiskās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to vienkārši tas ir tukšskanīgs, teiksim, solījums, un diez vai, teiksim, valdošā koalīcija rūpējas par Latvijas tautas labklājību. Tas būtu varbūt viens no jautājumiem, ko vajadzētu Juridiskajai komisijai padomāt arī uz trešo lasījumu.

Tāpat, starp citu, man vienmēr patīk, kā, atceros, savā laikā teica Mauliņa kungs: “Ir viens tāds muļķa jautājums.”

Cienījamie kolēģi! Ja mēs iedomāsimies to, ka Latvijas tauta nobalsos, pieņemsim, par cilvēku, kas ir mēms, un pieņemsim, ka tāds var tikt iebalsots kādreiz Saeimā, jo tās ir tautas tiesības. Un līdz ar to kā viņš varēs nodot šo zvērestu? Vienīgais ir cerība uz Muciņa kungu, ka viņš parakstīsies, bet tur arī ir rakstīts, ka jādod ir mutvārdos. Bet tātad attiecīgi līdz ar to mēs ieliekam Konstitūcijā iekšā to, ka vienai noteiktai cilvēku grupai ir liegtas tiesības balotēties uz Saeimu un tikt ievēlētai Saeimā. Tas ir Muciņa kunga nonsenss. Bet par to vajadzētu padomāt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Šobrīd izrādās, ka no ļoti nozīmīgā priekšlikuma par Saeimas deputāta svinīgo solījumu vislielāko uzmanību nezin kādēļ ir izpelnījušies nevis tie jautājumi, kuru dēļ mēs ieviešam šo solījumu, bet tikai atsevišķas detaļas. Un nezin kāpēc tieši starptautiskie līgumi. Šeit kolēģus, kuri uztraucas, ka tie nav minēti solījuma tekstā, es varētu informēt par to, ka tas, kas tekstā ir, un ir teikts: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”, savā būtībā aptver arī starptautiskos līgumus. Jo arī jebkurš līgums Latvijai ir saistošs tikai tad, ja tas ir apstiprināts ar likumu, un citādi tas būt nevar! Un nevajadzētu raizēties, ka nav uzskaitītas visas lietas, kas vien pasaulē ir labas un kuras varētu būt šajā solījumā, jo ne jau tikai gramatiski mēs varam likuma tekstu un arī Satversmes tekstu tulkot un domāt, ka viss cits deputātam, pildot amatu, nebūs svarīgs, ja tas šajā tekstā netiks minēts. Tā nav, un to jūs paši, protams, ļoti labi apzināties.

Turklāt es gribētu arī teikt, ka nav pamata bažīties, ja Saeimas deputātu solījums ir savā tekstā kādā mērā atšķirīgs no tā solījuma, ko dod Valsts prezidents, stājoties amatā, jo tas nebūt nenozīmē, ka varētu rasties kādas kolīzijas. Bet ir arī cits jautājums. Gan ievēlēšanas kārtība, gan amata pilnvaras ir atšķirīgas kā Saeimas deputātam, tā Valsts prezidentam. Un, manuprāt, aicinot atbalstīt Juridiskā biroja un komisijas atbalstīto priekšlikumu, es aicinu tomēr arī pievērst uzmanību, strādājot pie trešā lasījuma priekšlikuma, kuru ir iesniedzis Kārlis Leiškalns, un rūpīgi vērtēt, vai tomēr mums nebūtu jārunā arī par uzticību Latvijas tautai, jo Leiškalna kungs pareizi norādīja, ka mēs esam tautas vēlēti priekšstāvji. Un šis patiesi varētu būt pilnveidojums trešajam lasījumam un tas noteikti ir apsverams un izvērtējams. Es jūs aicinu atbalstīt piedāvāto 1.priekšlikumu un neraizēties par to, ka vajadzētu to īpaši vēl kupli papildināt, jo es gribu atgādināt, ka, izstrādājot šo tekstu, mēs esam ļoti centušies nebūt liekvārdīgi tā, kā tas ir arī citos Satversmes pantos, kuri ir ļoti lakoniski.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man tiešām nav saprotama viena lieta. Ja šā panta iniciatori valdošajā koalīcijā bija savienība “Latvijas ceļš”, tad man nav saprotams, kāpēc savienība “Latvijas ceļš” nevar savā frakcijā paskaidrot vienam savam cienījamam kolēģim, kāda ir deputātu zvēresta sniegšanas kārtība civilizētās valstīs. Pēc minētā deputāta teiktā sanāk, ka Igaunija, kur zvērestu dod valstij, iet uz totalitārismu, Lietuva, kur zvērestu dod valstij, iet uz totalitārismu. Lielbritānija, kur zvērestu dod karalienei, iet uz totālu totalitārismu. Man tas nav saprotams. Un vai tiešām te no šīs tribīnes tagad ir jāskaidro tautas suverēnās varas pilnvaru apjoms, kurš tiek ierobežots ar 73.pantu, tautas suverēnās varas galvenie konkrētie punkti, kas ir noteikti 1., 2., 3., 4. un 6.pantā. Man tas nav saprotams. Tāpēc es aicinātu kolēģus tomēr tikt skaidrībā. Ja reiz iesniedzāt priekšlikumu, tad esat vienoti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V. Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlētos aicināt Juridiskās komisijas locekļus, kas visvairāk strādā pie šī panta, un arī Mandātu un iesniegumu komisijas locekļus pārdomāt sekojošas lietas.

Pirmā lieta. Proti, ja mēs lasām jauno tekstu, tad pirmais teikums skan tā: “Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.” Tātad vispirms Saeima pārbauda, vai Saeimas locekļi ir ievēlēti likumīgi, un tad, kad tas ir noticis, līdzšinējā kārtība bija tāda, ka ar Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu iestājas Saeimas deputāta pilnvērtīgas pilnvaras. Nu, pa vidu būs šis svinīgais solījums. Tādā gadījumā varbūt ka mēs otro teikumu varam sākt sekojoši. Proti, “Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā likumīgi ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apliecinājusi šādu svinīgu solījumu.” Tālāk kā tekstā. Bet es pilnīgi piekrītu iepriekšminētajam, ka mums kā primārais būtu šajā svinīgajā solījumā, ja tāds tiks dots, jādod, jāvēršas pie latviešu tautas, Latvijas tautas, nevis Latvijas Republikas. Jā, Latvijas Republikā valsts ir šīs tautas vēlmju nesējs. Un tomēr Saeimas Kārtības rullī un arī Satversmē ir runāts par tautas priekšstāvjiem. Tātad Saeimas deputāti pirmkārt ir atbildīgi savu vēlētāju un Latvijas tautas priekšā. Un tas būtu ietverams šajā svinīgajā solījumā. Šīs divas lietas es aicinātu Juridisko komisiju precizēt, strādājot pie trešā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Paldies, Lāzo kundze, paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tomēr gribētu atgādināt dažiem juristiem, ka Latvijas Republika nesastāv no piecām, sešām vai septiņām, Latvijas Republikas parlaments jeb Saeima nesastāv no piecām, sešām vai septiņām frakcijām. Un 5.pants nosaka, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv no 100 vēlētiem tautas priekšstāvjiem, kur Dišlera kungs šo papildina, kur katrs viens pārstāv visu tautu. Ja mēs varētu, tad mēs varētu ievēlēt— vēlēšanu rezultātā dabūt 6 vai 7 cilvēkus, kas šeit arī visa “Latvijas ceļa” vārdā, Kristiāna, saņemtu algu un pieņemtu lēmumus. Tautai būtu ārkārtīgi viegli.

Otrkārt, es gribu atgādināt, ka visi likumi, tai skaitā Satversme, ir obligāti un katrs pants tiek labots trijos lasījumos. Pirmajā lasījumā pieņem konceptuāli. Un tad es gribētu teikt, ja likumprojektu var iesniegt pieci deputāti, tad labojumus tajā var iesniegt katrs viens deputāts un, neskatoties uz savu frakcijas piederību, aizstāvēt savu viedokli publiskās diskusijās. Bet daži ir totalitāristi, kam patīk mutes aizbāšana, kam patīk komjaunatnes darbs un pilsoņu pārstāvniecība. Valsts ir laba lieta. Latvijas Republika vēl labāka lieta. Tai ir ģerbonis, viss pārējais un sava Saeima arī. Bet valsts bieži vien ir nepieciešams ļaunums. Un ja karavīrs un ja policists zvēr valstij, kas to apvelta ar funkcijām, tad attiecībā uz pārstāvniecisko varu jāskatās ārkārtīgi uzmanīgi. Un es gribu, lai šis jautājums netiek pieņemts frakciju sapulcēs vai koalīciju padomes kopsapulcēs, bet tiek izdiskutēts pēc būtības. Jo bieži vien deputātu funkcijā ir iestāties par tautu vai kādu tās daļu, pret valsti kā totālu aparātu. Tieši tā ir tā deputātu galvenā funkcija. Un, ja mēs šo tautu nepārstāvam valsts varā, tad tik tiešām samazināsim, pirms kara jau 1934.gada 6.maijā divos lasījumos samazināja uz 50 deputātiem. Es ierosinātu samazināt uz tik deputātiem, cik frakcijas vai cik partijas iegūs balsstiesības. Un tad nāks parlamentā frakciju vadītāji kā akcionāru sapulcē, un būs prezidijs. Man ir 24 balsis vai man ir 24 akcijas, un es jūs piespiedīšu rīkoties tā. Un visiem pārējiem ietaupīsim tos 7 miljonus, ko mēs gadā tērējam. Paldies! (Starpsaucins: “Mēs atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Ministru prezident! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Ko es gribētu šeit uzsvērt? Manuprāt, pats svarīgākais, protams, ir tas, ka valsts ir atvasinājums no tautas un mums uzticība tik tiešām ir jādod tautai, un šeit Leiškalna kungam ir taisnība. Tas ir viens.

Otrs, kas mums ir jāuzsver, ir tas, ka Leiškalna kungam ir arī labāks formulējums, kas būtu uz otro lasījumu jādod, — stiprināt demokrātiju, ne tikai aizstāvēt. Aizstāvēt — tā ir programma— minimums, stiprināt— tā ir programma maksimums. Tā ka tas arī ir ļoti nopietns jautājums.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Praktiski mums šeit nevajadzētu ļoti ilgi ieslīgt debatēs. Mums vajadzētu skaidri apzināties, kāpēc mēs šeit esam nākuši un šos Satversmes grozījumus priekšā likuši tautai un arī paši sev. Tāpēc lai nostiprinātu un padarītu skaidrāku latviešu valodas kā valsts valodas statusu Satversmē. Es domāju, ka šeit šis uzdevums ir izpildīts jau godam. Pie pārējiem redakcionāliem labojumiem mēs vēl varam piestrādāt uz nākamo lasījumu. Es aicinātu debates nevilkt garumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā— deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka daudzi šeit izteiktie priekšlikumi, kuri pēc būtības attiecas uz trešā lasījuma saturu un būtību, Juridiskajā komisijā tiks rūpīgi izsvērti un izdebatēti. Taču šajā gadījumā 1., 2., 3. priekšlikums ir piedāvāts mums kopumā. Un kā tādi Juridiskajai komisijai tie bija arī jāizvērtē, protams, izņemot šeit izcilo 4.— deputāta Ābiķa priekšlikumu, kuru mēs visā pilnībā uzreiz atbalstījām pēc būtības, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Līdz ar to mēs šeit varam tikai atbalstīt kopumā vienu no šiem trijiem priekšlikumiem. Kas attiecas uz atsevišķu vārdu, uz atsevišķu terminu un uz atsevišķu jēdzienu, pat globālu jēdzienu iekļaušanu, uzlabošanu vai grozīšanu tekstā, tad tas ir trešā lasījuma jautājums. Šeit kolēģis Pliners kritizēja to, kam ir jābūt zvēresta tekstā. Jā, es ceru, ka trešajā lasījumā mēs vēl zvēresta tekstu papildināsim, uzlabosim, slīpēsim, un es aicinu iesniegt priekšlikumus likumā noteiktā kārtībā, nevis kopumā, bet attiecīgi par dažu jēdzienu papildināšanu vai par dažu terminu uzlabošanu. Bet šeit jau kolēģi izteicās, ka mēs nevaram sarakstīt zvērestā iekšā visu, ko nu mums gribētos kam zvērēt. Līdz ar to, kas bija viena no būtiskākajām atšķirībām, tas bija, ka deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumā bija pieminēti starptautiskie līgumi. Juridiskajā komisijā mēs ļoti detalizēti šo priekšlikumu debatējām un nonācām pie secinājuma, ka jēdzieni “likums”, “valsts likumi” ietver šo jēdzienu — starptautiskie līgumi, jo katrs starptautiskais līgums pēc būtības tiek akceptēts šeit ar likumu, un, ja tas neskar likumdošanas kārtībā nokārtojamus jautājumus, tad to, balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likumu vai likumu par attiecīgo institūciju, slēdz attiecīgi izpildvaras vai citādi pilnvarotas amatpersonas un risina šos jautājumus.

Kas attiecas uz deputātes Lāzo priekšlikumu “likumīgi ievēlēti”. Mēs šeit cenšamies saglabāt Satversmes lakonisko stilu. Ja reiz viņi ir ievēlēti, tad tiek prezumēts, ka viņi tiek likumīgi ievēlēti. Tas ir pilnīgi pats par sevi saprotams no Satversmes teksta. Ja savukārt nevis Mandātu un iesniegumu komisija lemj, bet pati Saeima lemj, tātad es atgādināšu šo procedūru, ko varbūt mēs kā deputāti pirmajā dienā zināma satraukuma apstākļos varbūt nespējām izprast vai atcerēties, tātad pēc Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikuma Saeima šeit kopumā ar vienotu balsojumu apstiprināja un pārbaudīja pirms tam, protams, un apstiprināja šīs locekļu pilnvaras. Tātad loģiski un saprotami ir, ka zvērests būs pirms šī balsojuma. Tātad, ja zvērests netiks dots, tad arī attiecīgi par šī deputāta, kurš nedos zvērestu, uzvārdu samazināsies šis lēmuma projekta priekšlikums, un attiecīgi vai nu tad viņš dos kādā citā Saeimas plenārsēdē šo zvērestu, vai arī attiecīgi kāds dosies izpildīt ministra pienākumus un viņa vietā nāks cits deputāts, tad attiecīgi tajās plenārsēdēs attiecīgi pēc Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma notiks zvērēšana un pēc zvēresta tiks atzītas šī deputāta pilnvaras. Tā ka šeit viss ir, es domāju, loģiski sakārtots, un tehniskas detaļas tik tiešām ir jāatstāj Kārtības rullim.

Kas attiecas uz vienu no, kā es uzskatu, galvenākajiem iebildumiem. Tas ir deputāta Leiškalna iebildums, ko es personīgi kā deputāts pilnībā atbalstu, un šeit mēs nevaram ar balsojumu grozīt to jēdzienu, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā, ka Latvijas Republikas suverenitāte pieder Latvijas tautai un nevienam citam. Attiecīgi nevis jāzvēr valstij, bet jāzvēr ir vai nu tautai, vai nu Latvijas Republikai kopumā, vai arī, teiksim, šeit nevar runāt par totalitārismu vai netotalitārismu. Attiecīgi Anglijā suverēna ir karaliene un karaliene parlamentā, nevis vienkārši karaliene. Tā ka katrā valstī šis jēdziens ir izstrādāts gan teorijā, gan praksē. Latvijas suverēna jēdziens atbilst pamatvilcienos gandrīz visas Eiropas demokrātisku un parlamentāru valstu jēdzienam, un šeit tik tiešām būtu nepieciešams trešajā lasījumā precizēt, kam tiek zvērēts.

Un, protams, arī visi citi priekšlikumi, kurus es aicinu tātad iesniegt atsevišķi dalītus un detaļās, lai mēs varētu arī attiecīgi, ja nepieciešams, balsot un lemt par tiem, tikai, protams, jāveido ir kādas interešu grupas, jāapspriež frakcijās, jāvienojas starp frakcijām, jo jūs saprotiet, ka katrs priekšlikums ir jāatbalsta ar attiecīgu augstu kvorumu. Tātad mēs nevaram sarakstīt desmit un divdesmit priekšlikumus, vienam patīk tas, otram patīk tas, un tad nākt šeit uz plenārsēdi. Mums ir jādiskutē komisijā, apakškomisijās vai darba grupās. Atcerēsimies, ka Satversme, ja mani atmiņa neviļ, ir nodota visām komisijām, tātad katra komisija var vēlreiz pie trešā lasījuma šos jautājumus apspriest.

Es tātad aicinātu atbalstīt pirmo, Juridiskā biroja priekšlikumu, balsojot un atturēties no otrā un trešā priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.— Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 71, pret— 11, atturas— 8. Priekšlikums guvis atbalstu.

Pārējie priekšlikumi, kas attiecas uz 18. pantu, nav pēc būtības izskatāmi.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 5.— Juridiskā biroja priekšlikums, kurš tika atbalstīts, papildina, pārkārto piedāvāto priekšlikumu, sakārtojot teikumus otrādā secībā un pēc būtības pantu un panta būtību negroza. Tādā veidā mēs 21. pantā ieviesto kārtību, kādu piedāvāja Juridiskais birojs, vispirms runāt par Kārtības rulli un pēc tam par latviešu valodu, arī saskaņojam ar 101. pantu, kurā arī nāktu tādā pašā veidā papildinājums par latviešu valodu.

Kas attiecas uz deputātu Urbanoviča un Cileviča 6.priekšlikumu, tātad šeit atšķirība ir par to, ka jēdzienu “latviešu valodā” tiek piedāvāts aizstāt ar jēdzienu “valsts valodā”, nu, es domāju, pirmajā lasījumā mēs diezgan šeit debatējām un uzsvērām, ka, jā, protams, valsts valoda mums ir latviešu valoda, taču gan iesniedzēji, autori, gan arī konsultanti pieturas pie viedokļa, ka šajos te divos pantos — 21. un 101. — tātad ir jārunā par ... Un arī 104.pantā jārunā, nevis jālieto jēdziens “valsts valoda”, bet “latviešu valoda”, lai būtu precīzi un skaidri, un pie tāda principa mēs arī pieturējāmies. Attiecīgi, ja Saeima tātad ... ja Saeimas darba valoda, tad tas nozīmē, ka ne tikai sēdes, bet arī komisijas. Un ja šeit tātad ir komisijas pieminētas, tad jārunā tālāk arī par frakcijām, kur varbūt vienai otrai frakcijai tātad būtu ko padomāt. Vēl tad ir jārunā par apakškomisijām un tā tālāk. Tā mēs varam nonākt līdz bezgalībai, es domāju, ka šāds priekšlikums šeit nu nav atbalstāms. Un tā arī Juridiskā komisija neatbalstīja.

Kas attiecas uz 7.priekšlikumu — Sociāldemokrātu savienības frakcijas ideju, kā saka, kopumā, ka 21.pantā nav nepieciešami nekādi grozījumi, nu šeit, protams, tāda nostāja ir pausta, tā tiks arī motivēta Juridiskās komisijas sēdē, balstoties uz 4. Satversmes pantu, nu, komisija tomēr uzskatīja, ka tie priekšlikumi, kas ir iesniegti, mēs tos nenoņemam, mēs tos attīstām, mēs tos precizējam, mēs tos uzlabojam, bet, ja mēs esam izšķīrušies, un pietiekami daudz argumentu bija par to, lai tik tiešām izšķirtos šos pēdējos trīs pantus papildināt ar jēdzienu par latviešu valodu, tātad, ja mēs par to esam izšķīrušies, tad tagad nevajadzētu ieslēgt atpakaļgaitu un atturēties. Tāds bija Juridiskās komisijas viedoklis, un to es tātad jums arī lieku priekšā. Tātad Juridiskā komisija piedāvā atbalstīt 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu, bet noraidīt 6. un 7.— deputātu Urbanoviča un Cileviča, kā arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes pirmā nodaļa ir pati galvenā. Un tā norāda 4.pantā, kur ir pateikts: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Es nevaru iedomāties to cilvēku, kas var tulkot Satversmi citādi. Kas var to darīt citādi? Un kas var domāt to, ka Saeimā darbība notiks citādā valodā? Un kāpēc tad vajag kaut ko tādu pasvītrot? Ja ir pateikts pirmajā nodaļā, ka latviešu valoda ir valsts valoda, ar to pietiek! Un var jau atkārtot arī desmit reizes, bet tas nav Farmācijas likums, tā ir Satversme.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Šeit es gribētu paskaidrot Sociāldemokrātu savienības frakcijas nostāju, kura ir saistīta ar šo 7.punktu un arī 11.punktu. Sociāldemokrātu savienības frakcijas pamattēze, kuru diemžēl valdības partijas apzināti ir noraidījušas, ir sekojoša, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda.

Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka mums nav iebildumu pret Saeimas darba valodu, ka ir latviešu valoda, un arī šeit tas varētu palikt, bet mēs esam kategoriski neizprotošā situācijā ar par Linarda Muciņa nostāju, ja viņš šeit saka, ka šis priekšlikums un arī nākamais, kā viņš teica, ir ieslēgt atpakaļgaitu un atturēties.

Es gribētu uzsvērt to, ka mēs valsts valodas— latviešu valodas — lietojuma jomu paplašinām, attiecinām ne tikai uz Saeimu un pašvaldību, tai skaitā uz tiesu, Valsts kontroli, Latvijas Banku, Valsts prezidenti, kanceleju, uz valsts un pašvaldību daudzām institūcijām. Jā, tas valdības partijām liekas, ka ir nepareizi, kā šeit saka— tā ir atpakaļgaita Tad es saprotu to vienīgi tā, ka valdības partijas ir beigušas tagad jaunu deju skolu, kur viens solis iet uz priekšu un divi— atpakaļ. Es domāju, ka tas nav nopietnākais. Nedrīkstam mēs ignorēt šo situāciju. Kāpēc mēs vērām vaļā Satversmi? Lai aizsargātu, aizstāvētu un stiprinātu latviešu valodu kā valsts valodu. Ja mūsu mērķis to ir panākt tikai Saeimā un pašvaldībā, tad tā arī sakiet. Tā arī darīsim. Izpilddirekcijās pašvaldībās— vairs ne. Un te varēs nākt Ābiķa kungs, runāt visādas lietas, ka tur nevajag pučistiem būt un nezin ko, bet viņi varēs nerunāt tur valsts valodā, un Ābiķa kungs būs kopā ar Tautas partiju panācis to, ko jūs šeit liekat Satversmes projektā iekšā. Ja tas ir jūsu mērķis, lūdzu, pietiks ar Saeimu un pašvaldību.

Es domāju, kolēģi, ka pie šīs nopietnās sarunas valdības partijām būs jāatgriežas uz nākamo lasījumu. Un mazliet jāizvērtē savas nekonsekvences un negribēšana rīkoties atbilstoši Latvijas tautas interesēm, par kurām nupat šeit dievojās un zvērēja uzticību mūsu kolēģis Kārlis Leiškalns un bezgala daudzi citi. Ja tas tā nav, nu tad varbūt šie grozījumi ir tikai priekšvēlēšanu kampaņa. Ko es vēl gribētu uzsvērt. Es saprotu, ka Muciņa kungs ir iepazinies tikai ar šo mūsu Satversmi. Viņš nav iepazinies arī ar to Satversmes projektu, ar kuru mums ir bijušas sociāldemokrātu rindās ļoti daudz un dažādas, teiksim, spriešanas un domstarpības, un diskusijas, un tā joprojām. Bet tur ir skaidri un gaiši pateikts viens šajā projektā, ka arī pučists var būt Valsts prezidents, pašvaldības deputāts, Saeimas deputāts, tai skaitā arī tiesnesis. Un tātad šinī jomā jūsu rīcība absolūti sakrīt. Jūs arī uz to pusi neattiecināt šo latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu. Man šī sakritība šķiet nejauša. Vai tā būs zīmīga, to mēs redzēsim nākamajā balsojumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V. Muižniece (TP). Godātie kolēģi, es vēlētos tikai akcentēt tos momentus, par kuriem radās jautājumi, uzstājoties iepriekšējiem debatētājiem. Un proti, patiešām nākas arī citur dzirdēt to jautājumu, ko minēja Bojāra kungs, sakot, ka, ja jau reiz ir noteikts Satversmes 4.pantā, ka valsts valoda ir latviešu valoda, kādēļ tad to minēt vēl.

Bojāra kungs, atbilde uz jūsu jautājumu patiesībā slēpjas Urbanoviča un Cileviča kunga priekšlikumā, kur ir skaidri pateikts, ka šī valsts valoda viņu izpratnē ir ierobežojama tikai un vienīgi Saeimas darbā ar Saeimas sēdēm un komisiju sēdēm. Un tas nozīmē, ka visos citos gadījumos Saeimas darbs varētu notikt arī kādā citā valodā, bet, kā zināms, tātad tas varētu būt gan apakškomisijās, gan frakcijās, gan preses konferencēs, kā tas arī ir jau bijis, kā jūs labi atceraties, gan arī gatavojot darba dokumentus. Šī situācija ir nepieļaujama, un tieši tādēļ arī ne tikai vienu reizi, bet Satversme tiek caurausta ar skaidru nostiprinājumu par latviešu valodas nozīmi. Jāsaka, ka pašreizējā redakcija ir nedaudz veiksmīgāka. Loģiskākā secībā ir izvietoti 21.panta teikumi, un man jāsaka, ka Sociāldemokrātu savienības frakcijas labā griba ir saprotama strādāt tā, lai būtu vēl skaidrāk paustas latviešu valodas pozīcijas, un tomēr bažām, manuprāt, nav pamata, jo mēs varam iestrādāt šo valodas lomu atbilstoši pašreizējai Satversmes struktūrai un neizlaist arī 21.pantu, kur ir runa par Saeimas darbu. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pilnīgi atbalstu iepriekšējās uzstāšanās, ko mums darīja zināmu Vineta Muižniece, Egils Baldzēns, un tajā pašā laikā, protams, man ļoti gribētos atbalstīt arī Bojāra kunga domas par to, ka Satversme nav Farmācijas likums, jo Farmācijas likums atļauj rakstīt receptes latīņu valodā tieši tāpēc, lai klientam nebūtu saprotams, kas tad īstenībā tur ir rakstīts. Jo viņš var pats pieņemt lēmumu un kļūdīties. Un tieši tāpēc varbūt arī Bojāra kungs savu... Cits Bojāra kungs ir rakstījis savu Satversmi tā, lai klients, šinī gadījumā Latvijas pilsonis, normāls pilsonis, nesaprastu, kas tad tur būtībā tiek rakstīts iekšā. Bet Sociāldemokrātu savienības priekšlikums šinī pantā bija saistīts tieši ar to, ka mēs uzskatām, ka visām valsts institūcijām, ne tikai Saeimā, bet ļoti vēlams arī citām, tādām kā Ministru kabinetam, ministrijām, Prezidentes kancelejai un pārējām institūcijām, ja jūs to atbalstīsiet, būtu ļoti vēlams runāt latviešu valodā un strādāt arī tajā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā— deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šeit parādījās divas problēmas. Viena tāda kardināla, un varbūt šajā gadījumā mums ir iespējas runāt par radikālākiem un mazāk radikālākiem priekšlikumiem un sākt balsošanu ar radikālāku priekšlikumu, lai tālāk varbūt Baldzēna kungs var pievienoties Juridiskā biroja priekšlikumam, ka tikai sakārtot tekstuāli piedāvāto redakciju. Bet, ja mēs runājam pēc būtības, kādā valodā tad ir kur un kā jāstrādā? Nu, mēs nevaram tā viennozīmīgi pateikt, un mūsu pašu likumi nav tādi, kas viennozīmīgi pasaka, ka visi vai tajā pašā laikā jebkurš jautājums jebkurā Latvijas valsts institūcijā un pie jebkuras Latvijas valsts amatpersonas plašākā vai šaurākā nozīmē būtu risināms valsts valodā. Tā nebūt nav mūsu likumdošanā. Viena lieta ir, ka ir tiesības, un tās tiesības šeit tiek nostiprinātas Satversmē to darīt. Tas attiecas uz nākamajiem pantiem.

Bet, kas attiecas uz pašu Saeimu, tad es šeit atļaušos atgādināt, kā sacīt, ka arī Rainis šajā mājā bija spiests klausīties gan krievu valodā teiktās runas, gan vācu valodā teiktās runas. Un tobrīd, tajā laikā, kad tika pieņemta šī Satversme, tas tika uzskatīts par saprotamu, demokrātisku un pieņemamu. Diemžēl attiecīgās valsts un attiecīgās valodas dominante 50 gados mūs ir novedusi tādā stāvoklī, ka ar šādiem tiesiskiem līdzekļiem mums ir jāatgriežas ja ne labākā stāvoklī, tad vismaz iepriekšējā stāvoklī. Tas ir attiecībā par to, kāda valoda tiek lietota dažādās institūcijās. Mēs zinām, ka tiesā apsūdzētajiem ir tiesības izmantot, tiesājamiem ir tiesības izmantot savu valodu, pieprasīt tulku, ir likumā “Par izkārtnēm” izņēmumi un tā tālāk. Ja mēs šeit šos principus nostiprinām kaut kā savādāk, tad rodas zināmas kolīzijas. Tāpēc nevajadzētu runāt par visaptverošu ģenerālu vienu normu.

Nu, kas attiecas uz Baldzēna kunga pieminētajiem Bojāra kunga ģeniālajiem Satversmes darinājumiem, tad es domāju, ka jau divas reizes mēs izvairījāmies no Bojāra kunga piespēlētajām idejām. Viena reize bija tā, ka viņš nepiekrita Satversmes deklarācijai un pēc ilgām pārdomām tikai izšķīrās nobalsot par 4.maija neatkarības deklarāciju. Un otrreiz, kad mēs izšķīrāmies tomēr netaisīt jaunu Satversmi, netaisīt jaunu konstitūciju, kā tas bija ierakstīts neatkarības deklarācijā, bet izvēlējāmies pareizāku, izsvērtāku ceļu un atjaunojām pilnā mērā 1922.gada Latvijas Republikas Satversmi. Es ļoti šaubos, vai šis trešais Bojāra kunga piedāvājums būtu tas īstais, ja pirmie divi ir bijuši tādi, nu, viegli izsakoties, apšaubāmi. Līdz ar to es gribu teikt, ka Juridiskā komisija visādā ziņā ir piegājusi izsvērti visiem šiem priekšlikumiem, par cik 7. priekšlikums ir radikālāks, es varbūt aicinātu sākt ar šo balsojumu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi 5., bet nav atbalstījusi 6. un 7. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumus par 21. pantu izskatīsim sekojošā secībā. Vispirms 7.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, pēc tam 6. un pēc tam 5. priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 18, pret— 25, atturas— 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.— deputāta Urbanoviča un deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 15, pret— 54, atturas— 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.— Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 77, pret— nav, atturas— 6. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecīgi 101.pantam tika iesniegti vairāki priekšlikumi, no kuriem tātad 11.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas, Juridiskā biroja un deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumi tika noraidīti. Tātad 8.— deputātu Urbanoviča, Cileviča priekšlikums bija izslēgt tātad šos te jebkādus grozījumus, atstājot veco tekstu. Nu, jādomā, ka motivācija bija tieši tāda pati, kā tā bija iepriekš izteikta. Juridiskā komisija tātad aiz iepriekšminētiem principiem, ko es izklāstīju pie Juridiskā biroja 5. priekšlikuma, nolēma noraidīt šo 8.— deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu.

Kas attiecas uz 9.— tātad šeit Juridiskā komisija pēc būtības ņēma Juridiskā biroja priekšlikumu par pamatu un to pilnveidoja, jo mums likās, ka nedaudz ir nelabskanīgs un nav pietiekamā loģiskā kārtībā sakārtots teksts, kur ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā... pilsoņu vēlētā pašvaldībā un valsts darbībā... Tātad mums likās nepieņemami, ka pašvaldības, lai gan mēs tās, protams, dziļi cienām un uzskatām, ka tās ir mūsu valsts pamats tāpat kā ģimene, bet mēs sapratām, ka tomēr ir neloģiski likt pirmajā vietā pašvaldības un pēc tam runāt par valsti. Tādēļ piedāvājam tomēr pirmajā vietā nolikt valsti, nosakot, ka valsts darbība... tad bija pašvaldības, saglabājot pilsoņu vēlētu jēdzienu, tātad tā, kā tas ir iepriekš, un tad beigās piemetinām par valsts dienestu. Visādā ziņā Juridiskajai komisijai likās, ka tā būtu loģiskāk, tā būtu arī pēc hierarhijas sistēmas— vispirms valsts, pēc tam pašvaldības un pēc tam citi jautājumi.

Kas attiecas uz 11.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, tad šeit arī, tāpat kā es jau iepriekš minēju par 6.— deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu, ir nedaudz neatbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam mēģināts aprakstoši paskaidrot tātad, ka lietvedība ir pieminēta... un dokumentu valoda, lietvedības valoda, kas savā būtībā ir tā pati darba valoda. Un šeit arī, protams, sistēma ir uzbūvēta pēc tā, kā tam ir jābūt, ka personām ir tiesības uz to pastāvēt, bet tajā pašā laikā, protams, kad sarakste notiek ar ārzemēm vai arī ja kāds griežas attiecīgi zināmā valodā attiecīgās situācijās, tad ir arī jāsaprot šī griešanās attiecīgi pašvaldībās. Nu, šeit, protams, šis 11. priekšlikums nav pieņemams arī tādēļ, ka mēs šo jautājumu jau izlēmām par 5.priekšlikumu, un tas 11.priekšlikums bija saistīts ar 7., ko mēs neatbalstījām.

Līdz ar to, cienījamie deputāti, es aicinu jūs atbalstīt 10.— Juridiskās komisijas priekšlikumu, neatbalstot 8., 9. un 11. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Satversmes 4.pants jau nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Un tādēļ nav nepieciešams katrā Satversmes pantā atkārtot, ka viss tur minētais notiek latviešu valodā. Šāda pieeja vienkārši ir slikts juridiskais stils un nepamatota liekvārdība, kas nav raksturīga Latvijas Republikas Satversmei. Bez tam Satversmes grozījumos tiek izcelta darba organizācija vienīgi Saeimā un pašvaldībās, bet nav pieminētas, piemēram, tiesas, citas pārvaldes institūcijas, piemēram, Ministru kabinets, kurā darba valoda tiek regulēta Valsts valodas likuma līmenī.

Arī, cienījamie kolēģi, Valsts prezidentam Satversme nenosaka pienākumu savu darbu organizēt valsts valodā. Šāda atšķirīga attieksme pret dažādām valsts institūcijām nav ne saprotama, ne izskaidrojama.

Nav loģiski arī, ka Satversmē vispār nenosaka pašvaldību vietu un lomu Latvijas valstī, bet grozījumu autori jau steidzas reglamentēt Satversmē neminētas pārvaldes institūcijas darba organizācijas jautājumus. Šī pieeja atgādina zirga jūgšanu ratu otrā galā. Varbūt tomēr ierosināsim elementāru likumdošanas secību un vispirms iekļausim Satversmē sadaļu par pašvaldībām, kura tiek gatavota jau vismaz piecus gadus. Ierakstot Satversmē, ka pašvaldības arī turpmāk vēlēs vienīgi Latvijas pilsoņi, naivi tiek cerēts, ka arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valstī nekas nemainīsies. Var droši apgalvot, ka šis deklaratīvais ieraksts ne reizi netiks piemērots, jo līdz tuvākajām 2005.gada pašvaldību vēlēšanām tas tiks mainīts. Latvijas pašvaldības vēlēs gan Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, gan, cerams, arī Latvijas nepilsoņi.

Tikpat dumji ir apgalvot, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīšoties jēdziena “pilsoņi” izpratne, ar to sapratīšot arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Tad kāpēc gan ne visas pasaules pilsoņus? Tādēļ šīs ākstīšanās mērķis ir īslaicīgi politisks — nomierināt nacionālistiski noskaņotus pilsoņus pirms 8.Saeimas vēlēšanām un ierādīt Latvijas nepilsoņiem viņu īsto vietu. Tas ir: “Neceriet, ka Latvijā sāksies patiesa sabiedrības integrācija!” Abi šie mērķi no ilglaicīgas politiskās stratēģijas viedokļa ir nožēlojami.

Vēlreiz jāatkārto, ka Igaunija un Lietuva ir izvēlējusies pilnīgi citādu pieeju. Šajās valstīs arī nepilsoņi tiek iesaistīti valsts pārvaldē.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Mēs ļoti daudz šodien runājam par tautu, par suverēnu tautu, un atkal spriežam tautas vietā. Mēs esam jau praktiski izlēmuši bez referenduma, ka mēs obligāti būsim Eiropas Savienībā. Tauta par to lems, izejot no tā, kādi būs rezultāti šai valdībai, nākamai valdībai sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, atbilstoši tiem rezultātiem lems referendumā.

Un es nedomāju, ka mums pašreiz Satversmē vajadzētu ietvert daudz un dažādas Satversmē lietas, kas saistās ar Eiropas Savienību. Tā nav ākstīšanās, tā ir tautas suverenitātes pamatprincipu novērtēšanu. Tas ir viens jautājums. Otrs, ko es gribētu, kolēģi, uzsvērt, ir sekojošais, ka šobrīd mēs atkal apspriežam arī Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. Es domāju, ka tas ir konsekvents priekšlikums. Šinī gadījumā es nepiekrītu Tautas partijas pārstāvim, kas teica, ka skaidrāk nevajag, nekā valdības partijas ir noteikušas. Un stenogrammā apskatieties, ja jūs nevarat sadzirdēt savus vārdus un neklausāties savus kolēģus, ja? Es saku skaidrāk— vajag. Un, ja jūs paši tiešām nezināt, tad es vēlreiz atgādināšanu, ka, piemēram, pašvaldību izpilddirekcijas, kuras ir daudz kritizējusi Tautas partija, kurās ir arī pučisti tagad priekšsēdētāju amatos, tur nebūs šis jautājums noteikts Satversmē. Būs tikai regulēts likumā. Bet kāpēc tad mēs šos Satversmes grozījumus darām? Atkal nekonsekvence nekonsekvences galā. Ja mūsu uzdevums ir izveidot rezervātus Saeimā un pašvaldībā— divus, kur būs šie Satversmes grozījumi, kas garantēs latviešu valodai ne tikai likumā, bet arī Satversmē noteiktās garantijas, tad tas arī tiks izdarīts. Es domāju, ka ar šiem diviem rezervātiem nepietiks. Vajadzēs tomēr attiecināt uz valsts un pašvaldību institūcijām. Ja man kolēģis Linards Muciņš saka, ka mums ir līgumi daudz un dažādi un viss nebūs, nav tikai latviešu valodā kāds dokuments izejošais — atbilde un tā tālāk, tad es varētu pateikt arī pavisam vienkārši Muciņa kungam, ka arī no Saeimas iznāks dokumenti ne tikai latviešu valodā. Tāpat arī no pašvaldībām izies ne tikai latviešu valodā dokumenti. Bet tas netraucē būt šādiem dokumentiem paralēli arī latviešu valodā. Tā ka nejauksim šeit pamatprincipus ar otršķirīgām lietām. Darīsim to, kā dēļ šie Satversmes grozījumi tika ierosināti. Lai aizsargātu latviešu valodas kā valsts valodas lomu Latvijas sabiedrībā un valstī un tieši Satversmes grozījumos, ja mūsu uzdevums ir tikai izveidot divus rezervātus, kur šīs tiesības ir garantētas— Saeima un pašvaldība— lūdzu uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

Pēteris Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Noklausoties Juridiskās komisijas vadītāja informāciju par to, kā gāja apspriešanas gaita, jāsaka, ka mani nepārliecina, arī nepārliecināja tajā brīdī, ka valdošā koalīcija iesniedza grozījumus, ka valsts valoda tiek nostiprināta Latvijā, jo tie priekšlikumi, kas tika iesniegti no Sociāldemokrātu savienības puses, bija vienmēr vērsti uz vienu un to pašu. Valsts valoda ir darba valoda visās valsts un pašvaldību institūcijās. Nezinu, kāpēc valdošā koalīcija šo priekšlikumu jau otro reizi neņem vērā un Juridiskā komisija neņem vērā, neizprotu šādu pieeju, kāpēc ir jānostiprina vienā sadaļā, tas ir, Saeima— 21.pantā— valoda. Šī pati valoda tādā gadījumā, ja pieeja Juridiskajā komisijā un valdošajā koalīcijā ir tāda, kāpēc nav nostiprināta sadaļā — Valsts prezidents, kāpēc nav nostiprināta sadaļā — Ministru kabinets, kāpēc nav nostiprināta sadaļā — Tiesa? Kāpēc nav nostiprināta sadaļā — Valsts kontrole? Lai izbēgtu no šīm muļķīgajām nostiprināšanām, mēs jau otro reizi piedāvājam vienu un to pašu: 101.pantā nostiprināt šo normu un attiecināt to uz visām iepriekš nosauktajām. Un neņemt tikai divas lietas— vienu, kas vispār ir Satversmē atsevišķā sadaļā, Saeima un otra, kas ir tikai pastarpināti Cilvēktiesību sadaļā parādījusies un pašlaik kaut mazdrusciņ nostiprinājusies Satversmē, pieminētās pašvaldības. Kāpēc tik utopiska vēršanās pret šo te priekšlikumu, atrodot dažāda veida argumentāciju Juridiskajā komisijā, lai neredzētu to, ka latviešu valoda ir jānostiprina visās valsts un pašvaldību institūcijās? Kāpēc ir jābūt izņēmumiem? Kāpēc nevar vispārināt? Un vienīgā vieta, kur var Satversmē vispārināt, tas ir 101.pants. Citu vietu jūs neatradīsiet. Ja neiet runa par vispārējiem noteikumiem, tas vispār nav pašlaik izdarāms, nekādi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Dzintar, runā pretī!”)

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Baldzēna kungs! Ļoti atvainojos, ka es varbūt teikšu kādu skarbu vārdu, bet man ir tāda sajūta, ka jums šobrīd ir tā saucamā identitātes krīze, jums, tiem sociāldemokrātiem numur divi, jūs esat atšķēlušies, un jums sevi ir jāparāda. Bet tikko no jūsu debatēm un no jūsu piedāvājumiem, it īpaši iepriekšējā priekšlikumā, pilnīgi izrietēja tas, ka jūs esat tie paši vēži, tikai citā kulītē. Tā ka tie paši vien jūs esat! Jo iepriekšējā priekšlikumā jūs izvirzījāt to, lai izsvītro, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un atstāt šo jautājumu izšķirt Kārtības rullī. Ko tas reāli nozīmē? Ka Kārtības rulli var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu, bet šos grozījumus ir iecerēts pieņemt tāpēc, lai līdzīgi spēki, kādi ir Rīgas domē, ja šeit iegūst vairākumu, ka tie vēl nespētu panākt izmaiņas valodas lietās, jo būtu jāgroza Satversme. Satversme, Baldzēna kungs! Un tad būtu nepieciešams kvalificētais vairākums. Tā ka citādāk kā par demagoģisku jūsu uzstāšanos es vienkārši nespēju uztvert. Es vienkārši nespēju uztvert. Diemžēl. Un arī šajā gadījumā konkretizēt to, ka arī lietvedībā un dokumentos ir lietojama valsts valoda, mēs ļoti labi zinām, tad ir jākonkretizē līdz galam. Jo lietvedībā un dokumentos sarakstē ar ārvalstīm loģiski, ka ar Apvienotajām Nācijām nesarakstīsimies valsts valodā. Šis ir vispārīga rakstura piedāvājums, un šeit šinī gadījumā konkretizēt nevajag.

Cienījamais Baldzēna kungs! Nevajag iesniegt priekšlikumus un izvirzīt debatēs idejas tikai tāpēc, lai nodemonstrētu savu identitāti.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pretēji tiem otrajiem un sliktajiem sociāldemokrātiem mūsu partija un partijas frakcija atbalsta Juridiskās komisijas izstrādāto, piedāvāto 10.priekšlikumu, un par valodas vietu pašvaldību jomā, protams, mēs tikai priecājamies, ka tas tika nostiprināts Satversmē. Bet mēs, protams, pieņemam zināšanai, ka jūs, labu gribot, tomēr 1922.gada Satversmes radītāju garu drusku izjaucāt, un līdz ar to nedaudz ir pārkāpts lakonisma princips, nedaudz ir pārkāpts apjomu sadalījums starp nodaļām. Mēs jebkurā gadījumā atbalstām gan jūsu 10.priekšlikumu, gan otrajā lasījumā kopumā nobalsosim par, gan arī trešajā lasījumā nobalsosim par, cerot uz to tad, ka mēs pildot 1990.gada 4.maija deklarācijas punktu, pārskatām Satversmi kopumā un piedāvājam tos pašus jautājumus, tās pašas vērtības, par kurām jūs šodien iestājāties. Bet pašvaldību sadaļu kopumā mēs jums piedāvājam izvērst. Tāpat vēl latviešu valodas vietu Satversmē, tāpat sabalansēt apjomus starp nodaļām. Jūs tāpat ar tādu pašu pozitīvu attieksmi būsiet arī pret mūsu priekšlikumu, un mūsu referendumā piedāvātais Satversmes grozījumu projekts būs arī apstiprināts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Ābiķa kungam par politoloģisku izskaidrojumu! Vienīgais, ko viņš ne sevišķi labi saprata, tas ir tas, ka no komunistiem aizgāja sociāldemokrāti, tieši tie, kuri atjaunoja sociāldemokrātisko ideju Latvijā. Un komunisti palika tajā partijā, kas šodien saucas Bojāra partija. Bet jums to nesaprast, jūs esat citā partijā, klejojot starp dažādām partijām, kas ir labajā flangā, un nonākot beidzot pašā labākajā varbūt. Bet jebkurā gadījumā man no šodienas jūsu runas nav skaidrs, kāpēc jūs kopā ar Bojāra partiju esat pret to, lai Latvijā valsts un pašvaldību institūcijas runātu, strādātu un rakstītu latviešu valodā. Jūs varbūt nepamanījāt, bet Saeima, tāpat kā pašvaldības, tie ir deputāti. Un kā strādā institūcijas? Protams, nosaka deputāti... Bet ne vienmēr veiksmīgi.

Viens no iepriekšējiem kolēģiem jau runāja par slikto stilu. Viņam ir savas tiesības uz viedokli par slikto stilu, man ir savas, un es uzskatu, ka sliktais stils ir tas, kur neievēro institūcijās, ne jau preses priekšā, ne jau nu televīzijas priekšā... nē, bet tur, kur darbā neievēro valsts valodu.

Sociāldemokrāti, es šoreiz domāju patiešām Sociāldemokrātu savienību, piedāvā tieši to, no kā jūs, Ābiķa kungs, un jūsu partija kopā ar Bojāra partiju grib atteikties. Lai visās valsts un pašvaldību institūcijās būtu vienāda, pilnīgi vienāda argumentācija, pilnīgi vienāda spēle, pilnīgi vienādi noteikumi. Runāsim un strādāsim valsts valodā — latviešu valodā. Savādāk jums iznāks tāpat, kā šodien tas iznāk Rīgā. Televīzijas priekšā un preses priekšā mēs aizstāvēsim valsts valodu, bet bīdīsim izpildstruktūrās tos, tas ir, institūcijās, valsts un pašvaldību institūcijās, tos, kuri ne sevišķi ir spējīgi runāt valsts valodā. Un tad iznāca, ka var jau runāt latviski un rakstīt latviski, var jau to arī nedarīt. Var jau to arī nedarīt jebkurā valodā.

Un tāpēc Sociāldemokrātu savienība arī piedāvā ieviest šo normu, kas būs obligāta ne tikai vēlētām institūcijām, pašvaldībām un Saeimai, bet arī institūcijām, ko šīs vēlētās institūcijas, šie deputāti parlamentā un pašvaldībās veidos. Pretējā gadījumā, Ābiķa kungs, jāatzīst, ka jūs kopā ar savu partiju atbalstāt Bojāra kungu. Ka domāt varat, kā gribat, darīt— kā gribat. Deklarējiet preses priekšā valsts valodas aizsardzību. Bet tālāk dariet, kā gribat. Tas mums ir nepieņemami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns(SDS). Godājamie kolēģi! Es arī Ābiķa kungam pateikšu skaidri un gaiši. Tāpat kā viņš šeit runāja. Viņam ir iebildumi pret sekojošu principu, ka valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda, lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. Ir iebildumi. Es domāju, ka sirds dziļumos viņam nav iebildumu. Bet viņam ir frakcijas disciplīna, kura, balstoties uz politisku greizsirdību pret opozīcijas partiju, kas ir iedevusi labu priekšlikumu, nu neļauj to atbalstīt. Bet mēs, neskatoties uz visu to, ka Ābiķa kungs nodarbojas ar šādu personības dubultošanos un demagoģiju, mēs atbalstījām un iesniedzām kopā ar valdības partijām visus šos priekšlikumus— gan par pašvaldībām, gan par valsti un Saeimu, kur mēs nostiprināsim valsts valodu. Tā ka tā ir tā lietas būtība.

Bet jūs, kas kritizējat daudz un dažādus pučistus, kuri nonāk izpilddirektoru amatos Rīgā domē, tagad to nemaz nepamanāt, ka jūs dodat viņiem pavisam citas privilēģijas nekā pašvaldībai, nekā Saeimai. Šī domas metodoloģiskā kļūda jums šodien ir par treknu tāpēc, ka ir frakcijas disciplīna. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lakonisks ir Satversmes stils. Īsumā un vienkāršajā valodā ir Satversmes jēdzienu ietilpība. Mēģinot detalizēti regulēt, mēs vienmēr kaut ko atstājam aiz borta. Un tādēļ, bez šaubām, Juridiskā komisija, atbalstot Juridiskā biroja piedāvāto redakciju, kā arī to nedaudz precizējot, uzskatīja, ka jāpieturas ir pie šī lakonisma, kas šobrīd valda Satversmes tekstā.

Ja man ir jārunā par 11.priekšlikumu, tad Juridiskā komisija to nepieņēma aiz sekojošiem apsvērumiem, ka darba valoda ietver sevī visus jēdzienus — lietvedības un dokumentos lietojamā valoda, tas ir, kaut kādi papildinājumi, kuri liek aizdomāties, ka, ja mēs nosaucam to un kaut ko nenosaucam, tad varbūt tiešām likumdevēju iecere ir bijusi kaut kāda sevišķi gudra vai sarežģīta, līdz ar to mēs pieturējāmies pie tā, ka jēdziens “darba valoda” ietver sevī visus aspektus, ieskaitot lietvedību un ieskaitot dokumentos lietojamo valodu. Un atcerēsimies, ka, ja būs kāds strīds, tad arī mūsu debates šeit Juridiskās komisijas protokolu un Juridiskās komisijas viedokļa izskaidrojumā Satversmes tiesa varēs izmantot kā attiecīgu avotu, uz ko atsaukties.

Kas attiecas uz “institūcijās”, tātad šo jēdzienu “institūcijās” šobrīd, kaut arī praksē tas ir plaši ieviesies, mēs aicinātu šobrīd neietvert Satversmē, lietot jēdzienu “iestādes”, jo iestādes nozīme ir divējāda. Var būt gan šaurāka, gan plašāka. Satversme lieto jēdzienu “iestādes”. Un tieši savā plašajā nozīmē. Līdz ar to juridiski vajadzētu izvairīties šobrīd Satversmē lietot vārdu “institūcijās”.

Nu, aiz šiem trim iemesliem diemžēl mēs nevarējām atbalstīt jūsu priekšlikumu. Mēs varētu, protams, trešajā lasījumā debatēt par kāda atsevišķa vārda papildināšanu vai pārveidošanu šajā 101. panta otrajā daļā.

Nu, kas attiecas uz deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu— izslēgt vispār 3.pantu, tad argumenti ir tie paši, ko jau es minēju pie 5. un 7. priekšlikuma, kā arī iepriekš. Tātad Juridiskā komisija izšķīrās par to, ka grozījumam ir jābūt un ka grozījums ir tieši tāds, kāds tas ir 10.— Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Es aicinu atbalstīt 10.— Juridiskās komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus par 101.pantu izskatīsim sekojošā secībā: 8., 9., 11. un pēc tam 10. priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.— deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par— 12, pret— 59, atturas— 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.— Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par— 3, pret— 17, atturas— 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par— 12, pret— 28, atturas— 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.— Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par— 76, pret— 11, atturas— 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Ir saņemts desmit deputātu priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildes? Nav.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecībā uz Satversmes 104. pantu. Tātad ir iesniegts deputātu Urbanoviča un Cileviča priekšlikums — izslēgt vispār šādu novitāti — papildināt 104. pantu ar diviem vārdiem “latviešu valodā”. Arī 14. priekšlikums— Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvā svītrot šos vārdus, tātad būtībā saglabājot veco Satversmes 104.panta redakciju. Juridiskā komisija savu 13. priekšlikumu iesniedza tādā aspektā, ka mums likās nedaudz neloģiski sakārtots, ka latviešu valoda ir pašās teikuma beigās — mēs to pārlikām 104.pantā pirms vārdiem “pēc būtības”, un šobrīd 104.pants skan “Ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi”, un tad nāk divi jaunie vārdi “latviešu valodā”, un tālāk vecais teksts pēc būtības. Tādā veidā tiek saglabāts gan vecais teksts: papildinājums — latviešu valoda, un mēs piedāvājam, sakārtojam zināmā latviešu valodai raksturīgā loģiskā secībā. Aicinu atbalstīt 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumu un noraidīt 12. un 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Uzdevu sev jautājumu, kāds ir mērķis šodien apspriežamajam grozījumam 104.Satversmes pantā? Saskaņā ar spēkā esošās Satversmes redakciju tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldību iestādēm ir garantētas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas. Ja pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums paliks bez korekcijas, tad tiesības saņemt saprotamu atbildi tiks saglabātas tikai latviski runājošiem iedzīvotājiem. Protams, pārējiem arī būs iespējams uzklausīt atbildi latviski. Cits jautājums, ko viņi darīs ar šo atbildi? Varbūt ierakstīs magnetofonā un meklēs tulku. Ko Saeima cenšas panākt, atņemot tiesības no iedzīvotāju daļas? Piespiest, lai visi vienā mirklī sāktu runāt latviski? Diez vai tas ir iespējams, pat upurējot Satversmes demokrātisko garu. Bet varbūt šā grozījuma mērķis ir atvieglot dzīvi valsts un pašvaldību ierēdņiem, atzīstot, ka viņi visi pēkšņi un pilnīgi ir zaudējuši prasmi sazināties citās valodās. Un mēs to tikai tagad esam pamanījuši. Protams, ka ne. Latvijas valsts iestāžu darbinieki joprojām savā vairākumā līdztekus valsts valodai var lietot gan krievu valodu, gan svešvalodas. Varbūt grozījumu vienīgais mērķis ir tikai aizsargāt latviski runājošos no ierēdņu patvaļas? Bet šo mērķu sasniegšanai ir paredzēts Valsts valodas likums un valdības noteikumi. Ja šie dokumenti dzīvē nestrādā, tad vai tas var kļūt par pamatu Satversmes grozīšanai? Tad paliek vienīgais iemesls, kāpēc valdošām partijām ir nepieciešams grozīt Satversmi. Tā ir morāla kompensācija nacionāli noskaņotiem vēlētājiem par nepopulāro, bet neizbēgamo nākamo soli — Vēlēšanu likuma grozīšanu, atceļot valodas apliecības prasību deputātiem. Bet cik ilgi mēs varam maksāt tādu izpirkšanas maksu par katru demokrātisku soli likumdošanā? Varbūt lētāk un godīgāk būtu politiķiem šoreiz pateikt saviem vēlētājiem, ka nacionālisms nav mūsdienīga civilizēta cilvēka uzvedības norma un ka iecietība un likumu demokratizēšana, tai skaitā neizbēgama vēlēšanu likuma uzlabošana, ir visas Latvijas sabiedrības interesēs. Un par to nav jāmaksā ar Konstitūcijas kropļošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā— Linards Muciņš.

Linards Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šie iebildumi, kas tika izteikti, lai aizstāvētu 12.priekšlikumu, Juridiskās komisijasprāt, ir bez pamata, jo šeit ir runa par tiesībām, tātad tiesībām vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem, par tiesībām saņemt atbildi, par tiesībām saņemt atbildi pēc būtības, un tagad tiek papildināts par tiesībām saņemt atbildi latviešu valodā. Tās ir tiesības. Izņēmuma gadījumus regulē likums, un tiesības ne vienmēr ir vienādas ar nepieciešamību un pat iespējamību saņemt atbildi kādā no svešvalodām, ieskaitot krievu valodu, angļu valodu, zviedru, somu valodu pēc prāmja atklāšanas. Acīmredzot šīs visas lietas būs ļoti aktuālas un tās tiks izmantotas saskaņā ar attiecīgajiem likumiem. Tādēļ es nevaru pieņemt šos argumentus, ko šeit Mitrofanova kungs izteica, un aicinu atbalstīt 13.— Juridiskās komisijas priekšlikumu, noraidot 12. un 14.priekšlikumu, reizē arī atzīstot, ka tie ir abi radikālāki nekā 13.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.— deputāta Urbanoviča un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 13, pret— 57, atturas— 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14.— Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 19, pret— 49, atturas— 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.— Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 77, pret— 11, atturas— 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par— 76, pret— 12, atturas— 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Priekšlikumus iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 19.aprīlis. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Es piedāvātu līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. 15.maijs. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 15.maiju. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret— 62, atturas— 9. Priekšlikums noraidīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš— 19.aprīlis.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis un Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Pēc 2002.gada 10.aprīļa ārkārtas sēdes pulksten 18.00

— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ.nr.1214) (Dok.nr.4213, nr.4328) Balsojums: 76 par, 12 pret, 2 atturas.

Saeimas preses dienests