Saeimā:

2001. gada 22. marta sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.851) (dok.nr.2913; nr.2913A) Deputāti Jēkabs Sproģis, Jānis Lagzdiņš, Māris Sprindžuks, Dzintars Ābiķis, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Rihards Pīks, Arnis Razminovičs, Helmūts Čibulis, Valdis Ģīlis, Aivars Tiesnesis, Oskars Spurdziņš, Andris Šķēle, Māris Vītols, Juris Dalbiņš, Jāzeps Šņepsts

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.852) (dok.nr.2917; nr.2917A) Nacionālās drošības komisija

3. 3. Likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. (Reģ.nr.853) (dok.nr.2924; nr.2924A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. (Reģ.nr.854) (dok.nr.2925; nr.2925A) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

5. Deputātam Ivaram Godmanim. (dok.nr.2928)

II. Lēmumprojekta izskatīšana

6. 1. Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.2910) Mandātu un iesniegumu komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

7. 1. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā “Par ostām””. (Reģ.nr.714) (3. lasījums) (dok.nr.2918) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

8. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Reģ.nr.612) (3. lasījums) (dok.nr.2919) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

9. 3. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”. (Reģ.nr.537) (3. lasījums) (dok.nr.2920) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

10. 4. Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””. (Reģ.nr.661) (3. lasījums) (dok.nr.2921) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

11. 5. Likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. (Reģ.nr.733) (3. lasījums) (dok.nr.2923) Juridiskā komisija

12. 6. Likumprojekts “Valsts aģentūru likums”. (Reģ.nr.507) (3. lasījums) (dok.nr.2926) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

13. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.795) (1. lasījums) (dok.nr.2679) Ministru kabinets

8. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ nr.848) (Alternatīva likumprojektam ar Reģ.nr.665, dok.nr.2227) (1. lasījums) (dok.nr.2897) Juridiskā komisija

14. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.842) (1. lasījums) (dok.nr.2873; nr.2915) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. (Reģ.nr.828) (2. lasījums) (dok.nr.2804; nr.2916) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

16. 11. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.794) (2. lasījums) (dok.nr.2678; nr.2922) Aizsardzības un iekšlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 22.marta sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz atlikt likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā līdz šā gada 5.aprīlim. Vai ir iebildumi? Deputāti ceļ iebildumus. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru prezidenta ierosinājumu — atlikt likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu līdz 5.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 14, atturas... neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Sproģa, Lagzdiņa, Sprindžuka, Ābiķa, Kiršteina un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvātais likumprojekts diez vai būtu šobrīd nododams komisijām, jo tam par sliktu runā vairāki argumenti, uz kuriem es vēlētos vērst jūsu uzmanību. Faktiski likumprojekts sastāv no divām sastāvdaļām — vienā daļā iet runa par terminu grozījumu, otrajā daļā ir piedāvāti vairāki grozījumi Komerclikuma sadaļai par kapitālsabiedrībām, konkrēti par akciju sabiedrību, akciju konvertēšanu. Likumprojekta 1.punktā, ko piedāvā godājamie kolēģi, faktiski pēc būtības tiek piedāvāts konceptuāli grozīt visu Komerclikumu, aizvietojot terminus “komersants”, “komercsabiedrība” attiecīgi ar terminiem “uzņēmējs” un “uzņēmējsabiedrība”. Gan apakškomisijā, gan komisijā, gan divreiz plenārsēdē mēs šos jautājumus esam diskutējuši, mēs par tiem esam šeit ļoti rūpīgi izanalizējuši un nonākuši pie secinājuma, ka jēdzieni “uzņēmējs” un “uzņēmējsabiedrība” ir daudzkārt plašāki, nekā Komerclikumā paredzētie un ieviešanai paredzētie termini “komersants” un “komercsabiedrība”. Faktiski mēs varam diskutēt par diviem citiem terminiem, ko arī komisija darīs, tas ir par terminiem “tirgotājs” vai “komersants”, un Latvijas laikā līdz 1940.gadam tika lietots tieši termins “tirgotājs”. Visādā ziņā komisija atzina šo terminu par novecojušu un šo terminu aizvietoja ar jēdzienu “komersants”, kas, protams, ir ņemts no svešvalodas, bet tajā pašā laikā ataino šī te jēdziena būtību. Līdz ar to, protams, mainās visi Komerclikuma termini kā “komercreģistrs” un tā tālāk, un tā tālāk. Tādā sakarībā faktiski šis priekšlikums, 1.priekšlikums, ir konceptuāls, kurš faktiski mēģina sašūpot visu Komerclikumu un izgrozīt visu tā būtību, un jau šī iemesla dēļ vien mēs nevaram runāt par šī likuma nodošanu komisijām. Tāpat arī latviešu valodā ir skaidri un gaiši juridisks termins “firma”, un juridisks termins “firma” ir pavisam cits, nekā sadzīvē lietojamais jēdziens “firma”, un jurisprudencē terminiem ir daudz precīzāki un daudz konkrētāki apzīmējumi, un tādi tie ir bijuši gan padomju laikā, gan arī līdz 1940.gadam.

Piedāvātie grozījumi akciju sabiedrības daļā runā tieši par akciju konvertēšanu un šeit visādā ziņā arī nebūtu atbalstāmi. Līdz ar to es aicinu jūs neatbalstīt šī likuma pieņemšanu un nodošanu komisijām, jo tas arī, protams, saistās ar šodien izskatāmo likumu par Komerclikuma spēkā stāšanos un, protams, var radīt nestabilitāti mūsu likumdošanas vidē un arī uzņēmējvidē, kur ir nepieciešama stabilitāte. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Arnis Razminovičs runās par.

A.Razminovičs (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka ikviens no parlamenta deputātiem, kas interesējas par uzņēmējdarbības procesiem Latvijā, ir iepazinies un izanalizējis Tautsaimniecības padomes Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras un arī, protams, Ārvalstu investoru padomes lūgumu pirms Komerclikuma spēkā stāšanās atvērta likuma korekcijām. Tāpat jūs visi noteikti esat iepazinušies ar Valsts valodas centra atzinumu par Komerclikumā izmantotajiem terminiem un to atbilstību latviešu valodas normām un tradīcijām. Šajā sakarā arī valsts galvenais notārs Māris Gulbis atzīst, ka Komerclikuma ieviešanai nauda no valdības ir saņemta, taču pašā Komerclikumā, lai tas pilnvērtīgi jeb simtprocentīgi strādātu, ir nepieciešamas izmaiņas. Tāpēc Tautas partija, solidarizējoties ar visām augšminētajām organizācijām, viennozīmīgi atbalstot nepieciešamību sakārtot uzņēmējdarbības vidi, uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāķeras pie Komerclikuma labojumiem. Tas jādara tagad, kad ir jau konstatētas likuma nepilnības, nevis par to jāsāk domāt, kad ir jau sācies komercbrāķis likuma realizēšanas procesā.

Mūsu piedāvātie grozījumi skar divas galvenās tēmas — mazākuma akcionāru tiesību aizsargāšanu un terminoloģijas sakārtošanu atbilstoši latviešu valodas prasībām un tradīcijām. Visi Tautas partijas piedāvātie grozījumi Komerclikumā terminoloģijas sakarā ir balstīti uz Valsts valodas centra ekspertu komisijas slēdziena. Esmu pārliecināts, ka īpaši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem, kuriem tāpat kā Tautas partijas frakcijas deputātiem rūp latviešu valodas tīrība un pastāvēšana, šīs ekspertu komisijas slēdziens ir ļoti nozīmīgs. Iepazīstināšu jūs ar, manuprāt, nozīmīgāko piedāvāto izmaiņu Komerclikumā terminoloģijas sakarā. To pieminēja arī Muciņa kungs savā uzstāšanās. Tas saistās ar terminiem “komersants” un “komercsabiedrība”. Mēs aicinām atgriezties pie terminiem “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”, šo vārdu tradicionālās nozīmes, kas dziļi iesakņojusies katra latvieša domāšanā un valodā, nav vienkārši atcelt ar izmaiņu likumā. To var just viscaur arī Komerclikumā. Īpaši absurdi skan teksts, kurā ir runa par komersanta likvidāciju. Es domāju, ka ne man vienam ir pacēlies jautājums, kurš izpildīs šo killera lomu. Tāpēc šīs terminoloģijas izmaiņas ļautu ne tikai nepazaudēt terminus “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība” no mūsu valodas un nesagriezt visu ar kājām gaisā, bet arī ļautu krietni ietaupīt līdzekļus ne tikai valsts budžetam, bet arī uzņēmējiem.

Līdzīgi mēs ar Valsts valodas centra starpniecību piedāvājam precizēt vēl veselu terminu virkni, ar kuriem jūs noteikti esat iepazinušies mūsu piedāvātajā likumprojektā. 2.priekšlikuma sadaļa attiecas uz mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību un precīzāku valdes atbildības noteikšanu pret akcionāriem. Vēl, nestājoties spēkā Komerclikumam, ir iespējams konstatēt virkni nepilnību, kuras izmantojot mazākuma akcionārs var tikt apiets, un tās ir, pirmkārt, 231.pantā par priekšrocības akciju kategoriju. Pašreizējā Komerclikuma redakcija neaizliedz konvertēt priekšrocības akcijas. Otrkārt, 244.pantā par konvertējamām obligācijām. Pašreizējā Komerclikuma redakcija neregulē parasto obligāciju un citu parāda vērtspapīru izlaišanu. Līdz ar to neaizliedz to konversāciju. Treškārt, 255.pantā par personāla akciju kategoriju pašreizējā Komerclikuma redakcija neaizliedz konvertēt personāla akcijas. Ceturtkārt, 251.pants nosaka, ka pie pamatkapitāla palielināšanas, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētājiem nav vienādu tiesību attiecībā uz emitēto akciju kategoriju, vismaz Eiropas Savienībā, uz kuru mēs esam nodeklarējuši savu ceļu, visiem akcionāriem neatkarīgi no to īpašumā esošām akciju kategorijām ir vienādas tiesības proporcionāli iegādāties sabiedrības akcijas. Piektkārt, 253.panta pirmajā daļā nosakot, ka akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt tikai statūtos, mēs paveram iespējas to darīt dibināšanas līgumā vai to darīt ar pilnsapulces lēmumu. Sestkārt, 194.pantā dalībniekam dotas tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību, bet tas nepasaka termiņus, kādā laika posmā šī informācija ir jāsniedz, līdz ar to padara šo normu gandrīz bezjēdzīgu attiecībā pret mazākuma akcionāriem.

Sēdes vadītājs . Laiks!

A.Razminovičs . Es lūgtu vēl vienu minūti nobeigumam.

Sēdes vadītājs . Vienu minūti deputātam. Nav iebildumu. Lūdzu!

A.Razminovičs . Savtīgi izmantojot šīs uzskaitītās nepilnības, vairākuma akcionāriem ir iespējas, apejot pārējos akcionārus, palielināt savu balsstiesīgo daļu sabiedrībā un līdz ar to atšķaidīt mazākuma akcionārus. Protams, mans uzskaitījums piedāvātajām izmaiņām nav pilnīgs, un laika trūkuma dēļ es viņas vienkārši nespēju uzskaitīt. Esmu pārliecināts, ka Tautas partija iesniegtajā likumprojektā ir uzskaitījusi tikai daļu no nepilnībām, kas ir pamanītas pirms Komerclikuma spēkā stāšanās, tāpēc aicinu visus, īpaši Muciņa un Rasnača kungus, nopietni strādāt tagad, nevis vēlāk vaimanāt par pieļautajām kļūdām likuma pieņemšanā un zaudējumiem, kas būs abpusēji, gan no valsts, gan no uzņēmēju puses. Mūsu piedāvātie Komerclikuma grozījumi, kā es jau minēju iepriekš, attiecas uz Valsts valodas centra, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras, Brīvo arodbiedrību savienības, Rūpniecības konfederācijas, Darba devēju konfederācijas, kā arī ārvalstu investoru padomes rosinātajiem priekšlikumiem pirms Komerclikuma spēkā stāšanās. Aicinu parlamentu neignorēt šīs uzņēmēju un darba ņēmēju organizācijas. Esmu pārliecināts, ka mums, deputātiem, strādājot Saeimā, pirmām kārtām nepieciešams novērst cēloņus nelikumībām, kas pēc būtības ir mūsu uzdevums, nevis cīnīties pēc tam ar to sekām, kas var rasties, neizdarot šos grozījumus. Tāpēc es Tautas partijas vārdā aicinu visus kolēģus, kas ir pacēlušies virs zemes, nolaisties uz tās atpakaļ un paskatīties, kas šeit Latvijā notiek ar uzņēmējdarbību vai var notikt ar uzņēmējdarbību. Aicinu visus, kam rūp Latvijas uzņēmējdarbības attīstība un sakārtota uzņēmējdarbības vide, balsot par Komerclikuma atvēršanu labojumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 18, atturas — 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatām deputāta Ivara Godmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.martā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums ir akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Osvalda Zvejsalnieka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.martā . Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības” . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2910. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Jāzeps Šņepsts. Savā iesniegumā policija lūdz izlemt jautājumu par saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 121.panta septītās daļas. Jums izsniegtajos dokumentos jums ir iespēja iepazīties ar administratīvā protokola saturu un arī viedokļiem. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot gan šo iesniegumu, gan tam pievienotos materiālus, vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības” un atbalstīja šī lēmuma nostādni piekrist deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu jūs izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu”. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ostām”” , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2918. 1.priekšlikums ir 5.lappusē. Komisija viņu ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs . Komisija atsaukusi? Nav iebildumu.

M.Lujāns . 2. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

M.Lujāns . Tālāk ir atbalstīts arī Jirgena kunga priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk ir redakcionālais precizējums 12.lappusē.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tālāk ir 4. — mans priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Es lūgtu to nobalsot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 46, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Lujāns . Tālāk 5. ir parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Normunds Pēterkops — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas deputāti! Es gribu izteikt aicinājumu deputātiem šajā grozījumā likumā “Par ostām” neatbalstīt 5.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, kas nosaka to, ka no ārvalstīm karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot sanitāro maksu. Tātad runa ir par sanitāro maksu aplikšanu, sanitārās maksas piemērošanu oficiāli uzaicinātiem karakuģiem, kas iebrauc vai nu uz kādiem valsts pasākumiem, valsts svētkiem, vai citādas sadarbības nolūkā aizsardzības jomā, kas iebrauc mūsu ostās un izmanto ostu. Kāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu? Tāpēc, ka šodien spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pieņemti 21.janvārī, nosaka, ka karakuģi, kas iebrauc Latvijas ostās, netiek aplikti ar nevienu ostas maksu, izņemot loča un ledus maksu, un karakuģi maksā tikai tiešo maksu par pakalpojumiem. Tātad par pakalpojumiem, ko sniedz osta. Vai nu tas ir par atkritumu pieņemšanu, par ūdens maiņu, par citiem pakalpojumiem, kas faktiski apkalpo šo kuģi, par tiem ir faktiskais norēķins, un karakuģi par šo pakalpojumu maksā.

Mūsu ministrijas sagatavotā, otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir tā, ko faktiski Kabinets izskatīja šā gada janvārī un atbalstīja un kas ir atspoguļots arī Ministru kabineta noteikumos, un es lūgtu atbalstīt tātad otrā lasījumā pieņemto redakciju, bet neatbalstīt trešajā lasījumā piedāvāto Māra Pūķa redakciju.

Vēl es lūgtu neatbalstīt arī tāpēc, ka runa ir par sanitāro maksu. Likumā nekur nav atspoguļots, kas konkrēti zem sanitārās maksas apakšā ir saprotams. Likuma nākamajās panta daļās ir paskaidrots, ka sanitāro maksu iekasē osta, pēc tam ir pateikts, ka sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs, bet par kādiem pakalpojumiem tad konkrēti šī sanitārā maksa ir un kas nosaka šo sanitāro maksu, Ministru kabinets — nē, šo sanitāro maksu nosaka pati osta, un tā var noteikt vienreiz tādu, pēc 45 dienām sanitārā maksa var celties pavisam savādāka un tamlīdzīgi. Līdz ar to arī mēs nevaram plānot un paredzēt karakuģiem, kāda tad ir šī sanitārā maksa, cik liela viņiem tā būtu jāmaksā. Loģiski, ka ostās par pakalpojumiem maksā tie kuģi, kas izmanto un iebrauc ostās tirdzniecības darījumos vai veikt kādu biznesu vai tamlīdzīgi. Karakuģi nekādu biznesu neveic, un viņi iebrauc ostās, izmanto šīs ostas kā savas piestātnes vietas tikai tāpēc vien, ka Latvijas valsts ir viņus šeit uzaicinājusi. Respektīvi, varētu būt vēl jautājums, ka šo sanitāro maksu varētu maksāt uzaicinātājs, bet tādā gadījumā arī likuma priekšlikumos šādam terminam būtu bijis jāparādās. Bet, tā kā arī tas nav noteikts, tad ir skaidrs, ka šinī gadījumā sanitāro maksu mēģinās piemērot uz iebraucējiem — karakuģiem.

Ja runājam par pakalpojumiem, tad nākamajos pantos likumā ir noteikti konkrēti pakalpojumi, par kuriem tad attiecīgi arī karakuģi maksā. Tas ir tas, ko es minēju jau sākumā: par atkritumiem, par ūdens netīro nomaiņu ar tīro ūdeni, par elektrību, par citiem tādiem pakalpojumiem, kas ir nepieciešami saimniecības uzturēšanai. Par tiem jā, par tiem karakuģi maksā, un tā ir starptautiskā prakse, kas arī tiek piemērota.

Vēl es lūgtu deputātiem vērst uzmanību uz to, ka arī Latvijas karakuģus, kad viņi iebrauc Zviedrijas ostās vai Igaunijas vai citās mūsu draudzīgo valstu ostās, neapliek ne ar kādām maksām, ne ar nodevām, ne ar muitas nodevu, neapliek karakuģus. Un līdz ar to mums nevajadzētu piemērot pret šo valstu karakuģiem citādākas prasības. Arī savstarpējie līgumi, kas ir noslēgti starp valstīm, neparedz, ka mēs apliktu karakuģus ar ostas maksām vai citādākām valsts nodevām vai arī muitas maksām.

Es lūgtu atbalstīt valdības izteikto viedokli, kas ir izteikts otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, un neatbalstīt trešajam lasījumam piedāvāto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M. Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Jautājums par sanitāro maksu nav skatāms varbūt tik vienkāršotā kontekstā, kā nupat tas izskanēja. Lieta tāda, ka Latvija ir parakstījusi tā saucamo “Helkom” konvenciju Baltijas jūrā, kas vides aizsardzības nolūkā, es pasvītroju, vides aizsardzības nolūkā ir mainījusi sanitārās maksas kārtību. Saskaņā ar šo kārtību jebkurš kuģis, kurš ienāk ostā, maksā sanitāro maksājumu un tālāk nodot, standarta variantā nodot visus atkritumus, kas ir saistīti ar šo kuģi, tas var bez maksas. Tas novērš to, ka jebkuram kuģim ir iemesls kaut kur jūrā pa kluso izgāzt savus atkritumus, un šāda veida normai ir tīri ekoloģisks raksturs. Ja līdz šim, kamēr netika ievērota šī sistēma, patiešām kuģis ienāca ostā un tad lēma, vai tam maksāt par atkritumu nodošanu vai nemaksāt, vai braukt tālāk, tad šinī gadījumā, ienākot jebkurā ostā, kuģim ir izdevīgi nodot atkritumus. Pašas maksas nav lielas, taču saskaņā ar to principu, ka karakuģi, kuri ienāk ostās, maksā par pakalpojumiem, šis ir vienkārši viens no pakalpojumu veidiem, kuram ir izveidota īpaša maksāšanas kārtība, un, maksājot par pakalpojumiem, tāpat kā visiem citiem šeit nerodas īpaši nekādas problēmas.

Citās ostās, Baltijas jūrā īpaši, ir tāda pati kārtība, ka par visa veida pakalpojumiem, tai skaitā par tāda veida pakalpojumiem, ko sedz sanitārā maksa, kuģi maksā, arī karakuģi maksā, mēs īpaši painteresējāmies par Polijas, par Vācijas ostām, un šeit nav īpaši nekādu problēmu.

Ja runā formāli par Ministru kabineta noteikumiem, tad jebkurā gadījumā juridiski šie jautājumi ir atrisināmi, un aizbildināties ar to, ka, tikai balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, mums būtu jāgroza, teiksim, starptautisko vienošanos, pievienošanu, kam ir ekoloģisks raksturs Baltijas jūrā, nav īpaša iemesla. Pašas maksas nav lielas. Kā mēs interesējāmies, uz vienu karakuģi tie varētu būt daži simti dolāru, un tādēļ vien, teiksim, mainīt sistēmu diez vai ir lietderīgi.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M. Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, jūs noklausījāties debates. Komisija arī uzklausīja un atbalstīja cienījamo Pūķa kungu, nu tā ka šinī brīdī to noteiksim balsojot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 8, atturas — 9. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M. Lujāns . Tālāk ir 6. — deputāta Urbanoviča priekšlikums, kas nav at-balstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M. Lujāns . Tālāk ir 7. — parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M. Lujāns . 8. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 8. priekšlikumu. Anna Seile.

A. Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu runāt par Ostu attīstības fondu. Ostu attīstības fondā līdz šim tika ieskaitīti 3% no visām ostu maksām, un Ostu attīstības fonds tika veidots tāpēc, lai tas būtu izlīdzināšanas fonds starp lielajām un mazajām ostām. Diemžēl tagad, pieņemot komisijas priekšlikumu, par kuru es nebalsoju, arī savā komisijā izskatot šo jautājumu, būs tā, ka Ostu attīstības fondā nākamajā gadā tiks ieskaitīti... šajā gadā tiks ieskaitīti tāpat kā agrāk 3%, no kuriem izlietos atbilstoši Ostu attīstības fonda nolikumam, bet šajā nolikumā šogad nav paredzēts neviens procents mazo ostu attīstībai. Diemžēl. Ne Rojai, ne Mērsragam, ne Pāvilostai un pat ne Salacgrīvai.

Un tālāk. Mūsu 9. priekšlikumā, mūsu komisijas 9. priekšlikumā ir paredzēts, ka 2002. gadā 1,5% tiks ieskaitīti mazajām ostām. Tātad sākot ar ... nākamajā gadā tiks mazajām ostām ieskaitīti 1,5%. Bet mans jautājums ir tāds: kas pēc tam? Kas 2003., kas 2005. gadā? Šeit nav paredzēts tālāk vairs mazo ostu attīstībai izdalīt līdzekļus, un šis sākumā labi domātais ostu kopējo līdzekļu pārdales fonds faktiski mazajām ostām būs zudis.

Un tāpēc es nevaru atbalstīt ne 8., ne 9. priekšlikumu. Ja jāsaka pēc taisnības, tad vislabāk būtu bijis atbalstīt 7. — parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu, kurš paredzēja, ka arī turpmāk 1,5% vienmēr būs garantēti mazajām ostām. Jo tas, ko var nopelnīt Rīga, Ventspils un Liepāja, to nevar nopelnīt mazās ostas. Un ja mēs domājam par reģionālo attīstību, tad mēs nedrīkstam šīs mazās ostas aizmirst.

Tāpēc es paziņoju, ka nevaru balsot par komisijas 8. un 9. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, komisijā mēs šo jautājumu nopietni izdiskutējām, un komisija nolēma tomēr 8.priekšlikumu atbalstīt un tādēļ arī radīt 9.priekšlikumu, lai jau nākamā gada budžetā varētu vēlreiz palīdzēt mazām ostām. Bet tomēr komisija turējās pie tādas loģikas, ka nevajadzētu nākotnē darīt vismaz to, ka no lielajām ostām izņem finansu līdzekļus, lai dotētu mazās ostas. Ja ir biznesa sistēma, tad tai ir jābūt dabiskai. Protams, mēs varēsim arī pēc gada atgriezties pie šā likuma un diskutēt. Es aicinātu atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M.Lujāns . Tālāk ir 10., 11. un 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir daļēji atbalstīti, jo tie ir iestrādāti tālāk jau 13. un 14. komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11., 12., 13. un 14. priekšlikumu.

M.Lujāns . Tālāk tagad ir 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atsaukusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

M.Lujāns . Tagad ir 16.priekšlikums — deputātes Seiles, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile ((TB/LNNK). Godātie deputāti! Manā priekšlikumā ir iestrādāta sistēma, kā kaut cik varētu normalizēt to stāvokli, kāds izveidojies lielajās ostās, kad bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem zeme netiek atdota, bet šo zemi par lielu un kārtīgu naudas summu iznomā uzņēmēji. Šeit es esmu paredzējusi priekšlikumā tādu kārtību, ka bijušajiem īpašniekiem ir tiesības saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai lēmuma pieņemšanas brīdī. Pašreiz zemes kadastrālā vērtība Rīgas ostā svārstās no 1,5 latiem līdz 3,5 latiem par vienu kvadrātmetru. Bet īpašniekiem, kuriem bijuši īpašumi šajā ostas teritorijā, kompensācijas sertifikātos tiek aprēķināts pēc 1940.gadā cenām, un tas ir 1 vai 3 santīmi labākajā gadījumā par kvadrātmetru. Starpība ir ārkārtīgi liela.

Un vēl bez tam zinot, ka nepārtraukti tiek runāts par to, ka ostās valsts zeme varētu tikt arī privatizēta uzņēmējiem, protams, šie īpašnieki ir nonākuši ļoti neapskaužamā situācijā. Viņiem ir tiesības pēc pašreizējās likumdošanas saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā ārpus ostas teritorijas Rīgas pilsētā. Bet par vienu vai pushektāru zemes viņiem pat neiznāk apbūves gabals, ja rēķinām 1940.gada cenās. Šo netaisnību būtu iespējams likvidēt. Protams, ka labāk būtu bijis, ja mēs varētu šo naudas summu samaksāt no Ostas pārvaldes līdzekļiem, un šādai redakcijai sākumā arī piekrita pārstāvji no ostu padomēm, kas piedalījās komisijas sēdēs. Komisija pat bija sagatavojusi normālu priekšlikumu, ka Ostas pārvalde slēdz šos darījumus, un tikai tad, ja nevar vienoties par apmaksāšanas cenu, par kompensācijas cenu, kas tiek noteikta, atzīst īpašuma tiesības tikai tādos gadījumos, īpašniekiem varētu tikt arī ostā atjaunotas īpašuma tiesības. Bet šie priekšlikumi komisijā tomēr beigu beigās netika atbalstīti. Tāpēc vienīgā izeja ir tā, ka izmaksāt kompensācijas sertifikātos un pieļaut atmaksāšanu naudā atbilstoši pašreizējām zemes kadastrālajām vērtībām. Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, jo pretējā gadījumā šis nemiers būs ilgstošs un neviens no ostas teritorijā esošajiem bijušajiem īpašniekiem nav ņēmis kompensācijas sertifikātus, kuru vērtība ir 1 vai 3 santīmi par kvadrātmetru. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Nepārprotami Annai ir taisnība. Ir netaisnīgums, pastāv šis netaisnīgums, kas ir jānovērš.

Es gan neaicinu šobrīd atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu, jo es neredzu šim priekšlikumam finansiālu segumu, bet problēma neapšaubāmi ir jārisina. Un tieši Anna ir visvairāk iestājusies komisijā par šīs problēmas risinājumu. Mēs labi zinām, ka šobrīd ir ārkārtīgi daudz īpašnieku Latvijas ostās, kuriem neatjauno īpašumu tiesības uz zemi un grib samaksāt par to šobrīd visnotaļ vērtīgo zemi kapeikas. Komisija gribēja uzsākt šo zemes tirgus atbrīvošanu, mēģinot atļaut atjaunot īpašumus ostās, atļaut šos īpašumus pārdot vai saņemt no viņiem dividendes. Īpašumi, protams, tiek saņemti ar apgrūtinājumu. Diemžēl šobrīd mums tas neizdevās. Un es domāju, ka arī Annas priekšlikums, kurš aizstāj šobrīd 19.panta piekto daļu, arī nav īsti labs. Īstenībā pie šīs problēmas mums ir jāatgriežas. Virkne likumu, kas ļautu izlabot šo problēmu vai sakārtot šo problēmu, nevis izlabot, ir jau atvērti, un es domāju, ka mēs šo darbu turpināsim.

Ko es gribētu teikt, aicinot neatbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu ar grūtu sirdi, Anna, bet man tas ir jāaicina kā komisijas priekšsēdētājam, es tomēr aicinu jūs neatbalstīt arī atbildīgās komisijas 17.priekšlikumu, kas likvidē šo visnotaļ deklaratīvo, bet vismaz mājienu, ka kādam ir tiesības kaut ko saņemt par savu bijušo zemesgrāmatā nereģistrēto īpašumu. Tā ka aicinu neatbalstīt 16. un pie reizes arī 17. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns .(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu komisijas vārdā uz doto brīdi Seiles kundzes priekšlikumu neatbalstīt, jo šeit patiešām būs apgrūtinājums valsts budžetam, un laikam varbūt nākotnē šis likums būtu vēlreiz jāatver, lai mierīgi izdiskutētu šos zemes jautājumus.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim ... Jā, ir pieteikums. Lūdzu savlaicīgi to darīt! Juris Dobelis. Atklājam debates par 17.priekšlikumu.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Visnotaļ piekrītot Kārļa Leiškalna priekšlikumam — neatbalstīt komisijas variantu, es tomēr izsaku lielu izbrīnu šinī sakarībā. Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, ir kaut ko izstrādājusi, un komisijas priekšsēdētājs sēdes laikā nāk un saka, ka to nevajag atbalstīt. Atvainojiet, man tomēr gribas izteikt, nu, teiksim, tā kā mēs esam kolēģi, tādu draudzīgu aicinājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nedaudz konstruktīvāk strādāt. Nav pirmā reize, kad mēs šeit, sēžu zālē, sēdes dienā saņemam dokumentu, kur no veselas virknes punktu atsakās, piesakās noņemt projektu vai pieliek projektu. Tik svarīgs likums kā likums “Par ostām”, mēs labi zinām, ko tas nozīmē Latvijas valstij. Ko mēs saņemam? Mēs trešajā lasījumā saņemam dokumentu. Un kas tur notiek trešajā lasījumā? Viens punkts tiek atsaukts, otrs punkts tiek atsaukts, un sēdes laikā komisijas priekšsēdētājs uzkāpj tribīnē, visnotaļ cienījams kungs, neapšaubāmi, un pasaka: ziniet ko, dārgie kolēģi, mēs komisijā pieņēmām, bet es kā komisijas priekšsēdētājs aicinu neatbalstīt!

Es ļoti gribētu, ka šajā laikā, kas ir palicis vēl šai Saeimai ko strādāt, mums tāpat nav iespējams kaut kādus konceptuālus plašus likumus vairs pieņemt, tad vismaz, strādājot pie tiem likumiem, kuri mums ir, es aicinātu pieņemt tādus konstruktīvus lēmumus, izstrīdēties komisijā, cik jūs gribat, dod Dievs, bet šeit sēžu zālē, tad, kad mēs atnākam jau balsot par gatavu likumu, kas jau ir trešajā lasījumā, mūsu pienākums būtu tomēr balsot par sagatavotu dokumentu un nevis sēžu zālē tagad ātri, kaut kādā zibens ātrumā pārslēgties. Vienu punktu atbalstīt, otru neatbalstīt. Leiškalna kungs, viens otrs punkts, ko jūs šodien izņēmāt ārā, faktiski jau ir zināmā mērā koncepcija. Arī šis, par ko mēs tagad taisāmies balsot, — 17.priekšlikums, tā ir koncepcija. Es piekrītu, ka to nevajag atbalstīt, bet tādā gadījumā jārunā ir tālāk par šo koncepciju. Bet ja jums likumprojekts jau tiek pieņemts trešajā lasījumā, kur tad tā koncepcija vairs būs? Es vienkārši aicinātu uz priekšu to darīt tādā veidā, lai nebūtu nevajadzīgu pārpratumu un nevajadzīga laika tērēšana. Mēs vakar savā frakcijas sēdē nevarējām saprast, kas šodien notiks, kas notiks ar 1.priekšlikumu, kas notiks ar 15.priekšlikumu, un kā mums rīkoties arī šinī konkrētajā gadījumā. Paldies, jūs atrisinājāt to jautājumu. Jūs kā komisijas priekšsēdētājs aicināt mūs visus neatbalstīt to, ko jūs paši esat komisijā izstrādājuši. Nu malači! Lūk, tā ka es vienkārši šoreiz izsaku savas domas par to, kā tik nopietnai komisijai vajadzētu tālāk darboties. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Savas domas reizēm vajag paturēt pie sevis, Dobeļa kungs, un es to noteikti darītu šajā gadījumā. Kaut kas jums nav skaidrs attiecībā uz demokrātiju un, es teikšu arī, uz komisijas viedokli. Komisijas viedokli no šīs tribīnes pārstāv parlamentā atbildīgais ziņotājs, nevis komisijas priekšsēdētājs, kas šajā zālē ir viens no 100 deputātiem. Un es varu komisijā atbalstīt, un komisija nebūt nepiekrīt visiem maniem radikālajiem priekšlikumiem.

Kas attiecas, Dobeļa kungs, uz 1. un 15.priekšlikumu, tad komisija, redzot, ka šobrīd varbūt īsā laikā nav iespējams atrisināt šādu samilzušu problēmu, ko mēs esam iestrādājuši kopā ar jums, sākot jau no Augstākās padomes laikiem, 5.Saeimā jūs nebijāt, bet 6. Saeimā jūs turpinājāt to pašu darīt kopā ar mani, gribot it kā valsts vārdā kādam nodarīt netaisnību, un tas nav atrisināms trešajā lasījumā un vienā dienā. Bet koncepcija ir iezīmēta, un šī koncepcija, Dobeļa kungs, ir risināma šobrīd komisijā esošajos likumprojektos par zemes privatizāciju pilsētās, laukos un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Mēs to noteikti darīsim, bet neviens nekad, Dobeļa kungs, kamēr šī valsts pastāvēs, kamēr nebūs jauns 15.maijs, nevarēs mani atturēt kāpt un paust viedokli no šīs tribīnes, kamēr mani, protams, ievēlēs, ja vēlāk izdzīs, nelaidīs klāt kāpt un paust savu viedokli — neskatoties uz to, ka šis viedoklis nepatiks pārējiem 99 deputātiem. Pie demokrātiskās sistēmas jau svarīgi ir pateikt “nē”, kad simts saka “jā”, nevis “jā”, kad visi bauro “jā”, vai otrādi. Tā ka, Dobeļa kungs, neaizskariet manas demokrātiskās tiesības. Komisija strādājusi ļoti nopietni.

Kas attiecas uz citiem svarīgiem likumprojektiem, kāds ir likums “Par telekomunikācijām”, kāds ir Enerģētikas likums, tad komisija izstrādājusi tos abus filigrāni. Komisija ir diezgan daudz atbalstījusi šajos likumos arī mani, un atsauc to Ministru kabinets. Un tieši pēc jūsu ministra lūguma. Jo ministrs vairākus mēnešus nav spējis orientēties komisijas pieņemtajās redakcijās un šobrīd ir attapies, ka tur kaut kas nav kārtībā. Bet arī šādas ir tiesības. Un es nekāpju šajā tribīnē, neapstrīdu ne Ministru prezidentu, ne jūsu partijas izvirzītā ministra tiesības uz lēmuma atlikšanu noteiktā laikā. Dobeļa kungs, būsim draugi arī turpmāk, bet neaizskariet manas demokrātiskās tiesības, kamēr jūs neesat diktators. Kad būsiet, tad es jums paklausīšu uz vārda. Vai arī šausimies. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Leiškalna kungs! Es netaisos aizskart ne jūs, ne jūsu tiesības. Es neesmu no tās, tā sacīt, organizācijas, kas ar to nodarbojas. Un beigās es gribu pateikt, ka latviešu tautai ir ļoti skaists sakāmvārds: “Kas tad sunim to asti cels, ja viņš pats to nedarīs.” Jūsu runa ļoti atbilda šim mūsu tautas jaukajam sakāmvārdam. Es saprotu, ka jūs vēl vienu reizi gribat nākt tribīnē kaut ko pateikt. Tā ka jebkurā gadījumā centieties, lūdzu, uzņemt kritiku, draudzīgu kritiku. Līdz diktatūrai vēl mēs neesam nonākuši. Tur jums taisnība. Lūk. Bet pagaidām tā kritika ir draudzīga, un centieties, lūdzu, objektīvi izskatīt šo jautājumu. Jo mani tiešām satrauc reizēm tas, kā mēs šeit tērējam laiku, atsaucot vai piesaucot kaut ko, kas līdz galam nav sagatavots. Vēlu joprojām jums panākumus. Neapšaubāmi. Diktatūras nebūs, Leiškalna kungs, tuvākajā laikā, es jums to apsolu, personīgi apsolu. Tā ka jūsu personīgās brīvības un jūsu miesa tuvākajā laikā netiks aizskarta bez jūsu piekrišanas.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Neviens no jūsu, Dobeļa kungs, pateiktajiem vārdiem nebija racionāls un nebija virzīts atbalstīt vai neatbalstīt, kā trešajā lasījumā pieņemts, minētu priekšlikumu. Visi šie gājieni tribīnē bija vienīgi skaidrs, neslēpts un atklāts mēģinājums pacelt asti, kuras nemaz nav. Paldies! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Modris Lujāns.

M.Lujāns . (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi noklausījos visus debatētājus, bet es nevarēju īsti saprast, cik te šeit jautājums ir saistīts ar ostu likumu un cik ar astēm. Un patiešām, Leiškalna kungs ir kā deputāts tiesīgs pieprasīt balsojumu. Man diemžēl ir jāsaka, ka komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, un tādēļ ir jābūt balsojumam, un balsojumā arī atrisināsim šo smago strīdus jautājumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Lujāns . Tālāk mēs strādājam ar 18. — parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

M.Lujāns . Tālāk ir 19. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

M.Lujāns . Lūdzu cienījamos kolēģus nobalsot par ostu likumu trešajā un galīgajā lasījumā un vienoties kopīgam balsojumam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā “Par ostām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais — l ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem ””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija). Cienījamie kolēģi! Mums ir dokuments nr.2919 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē terminoloģiju attiecībā uz naudas plūsmu, nosakot, ka tā ir finansu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

I.Ūdre . 2.priekšlikums arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, precizējot terminoloģiju attiecībā par pašu kapitāla pārskatiem.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

I.Ūdre . 3. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka jaunu terminu “finansu pārskats”. Komisija atbalstīja šo.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

I.Ūdre . 4.priekšlikums arī ir komisijas priekšlikums, kas nosaka gada pārskata sastāvdaļu kā vienotu kopumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 5. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par tiem gadījumiem, kuros var atkāpties un neievērot atsevišķus principus, sagatavojot gada pārskatu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 6.priekšlikums ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas iesaka izņemt no neto apgrozījuma akcīzes nodokli, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

I.Ūdre . 7. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē atsevišķas likuma normas attiecībā par strādājošajiem uzņēmumā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 8. ir līdzīgs priekšlikums,un komisija šo priekšlikumu arī atbalsta.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka jeb precizē tās uzņēmējsabiedrības, kurām nepieciešams zvērināta revidenta atzinums gada pārskatiem.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . 10. arī ir komisijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 11. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par gada pārskatiem un zvērinātu revidentu tiesībām.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 12. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē 63.pantu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 13. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre . Tāpat kā arī 14. — komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 15. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tāpat kā 16. un 17., kas precizē zvērinātu revidentu nosaukumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

I.Ūdre . 18. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Un 19. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par nepilnīgu gada pārskatu publicēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Lūdzam atbalstīt likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas nav. Likums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija). Tātad likums “Par zvērinātiem revidentiem”, trešajā lasījumā diemžēl mums arī ir ļoti daudz labojumu un priekšlikumu, bet likums ir faktiski jauns, un tādēļ bija izveidota vēl speciāla darba grupa, kas izskatīja visus priekšlikumus trešajam lasījumam. Un tātad lūdzu strādājam ar dokumentu nr.2920.

1. ir deputātes Ūdres priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . 2. arī ir deputātes Ūdres priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē likumu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē revidenta ziņojumu un atzinumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 5. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Arī 6.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas precizē terminoloģiju attiecībā par darba dokumentiem.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 7. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē terminoloģiju attiecībā par lietpratēju uzdevumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek abalstīts.

I.Ūdre . Un 10. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē terminoloģiju attiecībā par finansu institūcijām.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 11. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 12.priekšlikumu, kas precizē terminoloģiju attiecībā par revīzijas pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 13.priekšlikums precizē revīzijas pārskata skaidrojumu, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . Tāpat kā 14., 15.priekšlikumu, kas precizē terminus “revīzijas uzdevums un uzticības uzdevums”.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 15. ir komisijas priekšlikums, kas nosaka jeb precizē likuma mērķi, un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 17. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . 16. un 17. priekšlikums ir atbalstīts.

I.Ūdre . 18. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saskaņo šo likumu ar Komerclikumu, un iespējams, ja mēs izdarīsim izmaiņas Komerclikumā, tad būtu jāveic izmaiņas arī šajā likumā, bet pašreiz komisija ir Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 20. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek abalstīts.

I.Ūdre . 21. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē Latvijas zvērināto revidentu asociācijas statusu un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 22. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 23.priekšlikumu, komisijas priekšlikumu, attiecībā par Latvijas zvērināto revidentu asociāciju un pašpārvaldi.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

I.Ūdre . 24. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . Tāpat kā 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 26. ir finansu ministra priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

I.Ūdre . Skatāmies 27. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Tas laikam pašreiz nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Tālāk, lūdzu!

I.Ūdre . Tālāk 28. ir deputātes Ūdres priekšlikums, un tas ir iestrādāts 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . 30. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un šis priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 32. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 33. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . Tāpat kā 34.priekšlikums, kas precizē atsevišķu likuma pantu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 35. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 36. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Tāpat kā arī 37.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 38. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par kvalifikācijas atzīšanu, kas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 39.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Un 40.priekšlikums, kas precizē noteikumus, kā ārvalstu revidentu kvalifikācija tiek atzīta Latvijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Tātad 40.arī ir līdzīga rakstura priekšlikums, tāpat kā 41.priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 42. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā par zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu saturu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 43.priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 44. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

I.Ūdre . Un 45. ir arī komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 46. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 47. un 48. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā tika arī abalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 49. ir finansu ministra priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Un 50. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas precizē atsevišķus likuma pantus, tāpat kā 51. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 52. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē piektās nodaļas nosaukumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat 53. un 54. deputātes Ūdres priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 55. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 56. ir precizējošs deputātes Ūdres priekšlikums, tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 57. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saskaņo likuma pantus, tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Un 58. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas runā par īpašuma tiesībām un arī valdes sastāvu zvērinātu revidentu komercsabiedrībās. Šis priekšlikums tika atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par... Atvainojiet! Atklāsim debates par 58.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija). Par šo priekšlikumu mēs ilgi debatējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Turklāt mēs arī nosūtījām šī priekšlikuma iespējamo redakciju Eiropas lietu komisijai, un to izskatīja arī Eiropas integrācijas birojs.

Atzinums no Eiropas integrācijas biroja bija sekojošs, ka šāda likuma redakcija, ko arī ieteica Eiropas integrācijas birojs, atbilst gan Eiropas direktīvām, gan arī tām tiesībām, kas ir Eiropas valstīs, un tādēļ lūdzu arī atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo šis priekšlikums tika izskatīts darba grupā, un darba grupā bija pārstāvji gan no Finansu ministrijas, no Zvērināto revidentu asociācijas, no Latvijas Bankas apdrošinātājiem un arī deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 6, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I. Ūdre . Paldies! Protams, ļoti žēl, ka jūs neizprotat situāciju, kāda veidosies ar ārvalstu kompānijām, kas pašreiz jau Latvijā ir reģistrētas un strādā.

Tātad turpinām tālāk. 59. priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Vai deputāte Birzniece vēlas debatēt? Nevēlas. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 60. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizē nosaukumu 22. pantam, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 61. ir deputātes Ūdres priekšlikums attiecībā par licenci, un šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 62. un 63. deputātes Ūdres priekšlikums, kas precizē atsevišķus likuma pantus. Arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 64. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Un 65. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 66. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 67. priekšlikums, kas precizē licences darbības apturēšanu un anulēšanu, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 68. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 69. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . 70. un 71. un 72. priekšlikumi komisijā ir atbalstīti, jo tie ir precizējoši atsevišķiem likuma pantiem. Komisija tātad atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I. Ūdre . 73. arī ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 74. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir precizējošs. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 75. un 76. priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

I. Ūdre . 77. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas skaidro, jeb jaunā redakcijā paredz 26. pantu par apstākļiem, kuros ir apdraudēta zvērinātu revidentu vai komercsabiedrības neatkarība. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . Tāpat kā 78. — deputātes Ūdres priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . Un 79. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . 80. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par konfidencialitātes prasībām, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 81. priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 82. — deputātes Ūdres priekšlikums, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

I. Ūdre . Tāpat kā 83. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tātad 84. — precizējošs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . Tāpat kā 85. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas izsaka 30. pantu citā redakcijā par zvērināto revidentu un komercsabiedrību profesionālo pakalpojumu sniegšanu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 86. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums ir iestrādāts jau iepriekš deputātes Ūdres priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 87. — Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 88. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 89. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . Tāpat kā 90. — komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . 91. — deputātes Ūdres priekšlikums, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I.Ūdre . Tāpat kā 92. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zvērinātu revidentu ziņojuma rekvizītiem ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . 93. priekšlikums ir precizējošs 34. panta nosaukums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 94. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt jaunu redakciju 34. pantam. Tātad šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 95. — finansu ministra priekšlikums, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā — 96., tādēļ lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . 97. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 98. un 99. — precizējošie priekšlikumi. Arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

I.Ūdre . 100. — deputātes Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

I. Ūdre . Tāpat kā 101. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 102., 103. ir precizējoši priekšlikumi, un komisijā tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 104. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekš-likumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . 105. ir precizējošs priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 106. arī ir precizējošs priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 107. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Un 108. un 109. priekšlikumi arī komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 110. un 111. ir deputātes Ūdres priekšlikumi, kas precizē atsevišķus pantus.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīti.

I.Ūdre . 112. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 113. — Budžeta komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 114. — deputātes Ūdres precizējošs priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts

I.Ūdre . Un 115. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Latvijas zvērināto revidentu darbību, Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas valstisko uzraudzību, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . Tāpat kā 116. — precizējošais un 117. — precizējošais priekšlikums. Tie ir abi atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīti.

I.Ūdre . 118. — deputātes Ūdres precizējošs priekšlikums, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 119. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zvērināto revidentu un komercsabiedrību civiltiesiskās atbildības un zaudējumu piedziņām. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 120. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Tāpat kā divi precizējoši, likumu precizējoši priekšlikumi — 121. un 122. —arī komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I.Ūdre . 123. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Tāpat kā 124. un 125. priekšlikumi.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīti.

I.Ūdre . 126. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tātad ir arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I.Ūdre . Tāpat kā 127. priekšlikums, kas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka minimālās civiltiesiskās atbildības summas, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

I.Ūdre . 128. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . Tāpat kā komisijas 129. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

I. Ūdre . Deputātes Ūdres 130. priekšlikums arī ir atbalstīts , un tas attiecas uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

I. Ūdre . Tāpat kā 131. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

I. Ūdre . 132. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

I. Ūdre . Tāpat kā 133. un 134. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīti.

I.Ūdre . 135. un 136. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par pārejas noteikumiem arī ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 136. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 9, atturas — 68. Priekšlikums noraidīts.

I.Ūdre . Paldies! Trešajā lasījumā šis likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Komerclikuma — spēkā stāšanās kārtības likums” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu, kuri tika izskatīti apakškomisijā un kuri tika izskatīti arī Juridiskajā komisijā, un faktiski uz konsensa principa šādā vai savādākā redakcijā visi tie tika, izņemot vienu, pieņemti.

1. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts daļēji un iestrādāts 5.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecīgi apvienots ar 3. — Tautas partijas priekšlikumu un atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 5. — Tautas partijas priekšlikums, atbalstīts Juridiskās komisijas 6. redakcijā, kura ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 12. —Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 13. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts, iestrādājot to Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 16. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts, iestrādājot to attiecīgi 5.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 19. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 20. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 23. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts, iestrādājot to Juridiskās komisijas 24. priekšlikuma redakcijā, kura ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 26. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 27. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 29. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 31. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 32. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 33. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 34.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 35. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts daļēji 36. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu.

L.Muciņš . 37. — Juridiskās komisijas redakcionālais priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 38. — Juridiskās komisijas redakcionālais priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 39. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 41. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 42. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 43. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 44. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

L.Muciņš . 45. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 46. — Juridiskās komisijas priekšlikums, redakcionāli ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 47. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 48. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 49. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 50. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 51. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 52. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 53. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 54. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 55. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 56. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums. Šis ir vienīgais priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Cienījamie kolēģi! Aicinu izlasīt un iedziļināties Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā, kurš skan, ka vārdus “Komerclikumā noteiktos noilguma termiņos” jāaizstāj ar vārdiem: “Darījuma rašanās brīdī Civillikumā vai citos likumos noteiktos noilguma termiņos”. Nevar būt, ka Komerclikums nosaka kaut ko ārpus, kā tas ir Civillikumā. Tas nozīmē, ja darījums ir noticis uz vieniem noteikumiem, tad tam uz tiem noteikumiem arī jāpaliek, nevis jāpārliek tie noteikumi uz kaut kādām citām lietām.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš . Cienījamie deputāti! Kādēļ netika atbalstīts šis priekšlikums? Šis priekšlikums netika atbalstīts, tādēļ ka pēc būtības šeit tiek piedāvāta komersantiem labāku termiņu izvēle. Ja Komerclikumā ir termiņš garāks, tad piemēro Komerclikumā noteikto noilguma termiņu. Un attiecīgi nosaka šo te, ja tas ir īsāks, tad šo Komercilikuma noilguma termiņu skaita no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Pēc mūsu pārliecības bija tā un arī Juridiskā biroja pārliecība bija tāda, ka šis noteikums ir labvēlīgāks uzņēmējiem, tādēļ mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, jo darījumu rašanās brīdis “Civillikumā vai citos likumos noteiktos noilguma termiņos”, — tas bija pietiekami nekonkrēts un neskaidrs priekšlikums. Bet nu visādā ziņā tāds bija mūsu lēmums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 5, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš . 57. — Juridiskās komisijas priekšlikums bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 58. — Juridiskās komisijas priekšlikums, bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 59. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums atbalstīts 60. — Juridiskās komisijas — priekšlikuma redakcijā, kurš tika at-balstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

L.Muciņš . 61. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 62. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 63. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Ir atbalstīts.

L.Muciņš . 64. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 65. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 66. — Juridiskās komisijas priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Par 66.priekšlikumu? Atklājam debates. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tas ir pēdējais punkts. Un principā es aicinātu kopumā neatbalstīt. Pateikšu, kādēļ. Nevar atbalstīt tādēļ, ka šinī tā saucamajā pārejas likumā ir trīs jautājumu bloki, kas nav atrisināti, nav pierādīti. Pirmais — reāli mēs neesam šinī likumā atrunājuši precīzi mazākumakcionāru tiesību aizsardzību. Otrais jautājumu bloks, ko neesam mēs precizējuši šinī likumā, ir valdes un padomes locekļu juridiskā un ekonomiskā atbildība. Trešais jautājumu bloks ir šī koncerna likuma atbilstība Komerclikumam. Un pats galvenais, kādēļ nevaram balsot par, tas ir tādēļ reāli, ka šinī likumā mēs esam devuši tādu zināmu it kā skaidrojumu, ka “komersants” — tas ir cilvēks, kas veic saimniecisko darbību. Un tajā pašā laikā mēs esam atrunājuši likumā pantu, tas ir, 1.panta pirmā daļa, kurā mēs esam paredzējuši komersanta likvidāciju.

Cienījamie kolēģi! Kurš šinī zālē ir ar mieru balsot par komersanta, uzņēmēja likvidāciju? (Starpsauciens: “Visi!”) Lūdzu atturēties.

Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, mums arī apakškomisijā ļoti emocionāli bija daži izteikumi, taču tad, kad pieci Latvijā zināmākie un gudrākie komerctiesību un arī saistību tiesību speciālisti izskaidroja Tiesneša kungam, tad šīs emocijas noplaka. Žēl, protams, ka tās tagad ir parādījušās. Tātad es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt par pašu svarīgāko, par ko te ļoti maz runāja, bet par ko arī aizmirsa cilvēki, kuri varbūt pagājušajā naktī mēģināja sazvanīties pa telefoniem un ietekmēt vienas vai otras frakcijas lēmumu. Un pats būtiskākais ir tas, ka Valsts prezidente pagājušā gada 29. decembrī ir izsludinājusi mūsu pašu pieņemtos grozījumus Komerclikumā. Un tie ir spēkā vēl šobaltdien. Un es citēšu jums šo grozījumu 1.punktu: “Likums stājas spēkā 1.aprīlī”. Ja mēs akceptējam to, ko tagad aicināja Tiesneša kungs, tad mēs izveidojam tiesiskai valstij neatbilstošu situāciju. Respektīvi, tādu, ka ir spēkā likums, taču tiek nobloķēti spēkā stāšanās noteikumi. Tādējādi uzņēmējiem tiek radīta haotiska un nestabila vide, jo, ja uzņēmējam būs jāiet uz reģistru reģistrēt savu komercsabiedrību, tādā gadījumā Uzņēmumu reģistram būs jāpiemēro Komerclikums, nevis likums par uzņēmējdarbību, kurš vēl joprojām būs spēkā, nevis likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, nevis pārējie 13 uzņēmējdarbību regulējošie likumi. Un tas būtu jāzina ikvienam juristam, jo ir speciālais likums, kurš nosaka likumu vietu savstarpējā hierarhijā. Un Komerclikums ir jaunāks likums. Līdz ar to jūs, kolēģi, kas balsos pret šā likuma pieņemšanu, nostādīsiet gan valdību, gan arī Uzņēmumu reģistru tādā situācijā, ka viņi būs spiesti piemērot Komerclikumu bez šiem pietiekami precīzi un perfekti izstrādātajiem pārejas noteikumiem. Tā ka es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un atbalstīt arī civilizētu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Es sapratu, ka jūs esat Latvijā izcilākais speciālists uzņēmējdarbības tiesību jautājumos, un varbūt tas tā arī ir. Bet tomēr, cienījamais Rasnača kungs, mums derētu ieklausīties tajos cilvēkos, kuri, manuprāt, tomēr saprot varbūt nedaudz vairāk no uzņēmējdarbības, jo ar to nodarbojas. Un tie ir Tautsaimniecības padomē, kuru vada Viktors Kulbergs, un šajā padomē ietilpst rūpniecības, tirdzniecības kamera, Darba devēju konfederācija, arodbiedrības, tāpat arī Ārvalstu investoru padome. Šodien, braucot uz darbu, es dzirdēju radio uzstāšanos, kur Tautsaimniecības padomes vadītājs noteikti griezīsies pie Valsts prezidentes ar lūgumu neizsludināt likumu 1.aprīlī, jo nevar izsludināt negatavu likumu, Rasnača kungs, un nostādīt mūsu uzņēmējus kārtējo reizi idiotiskā situācijā tikai tāpēc, ka mums šeit ir daži izcilākie juristi, kuriem liekas, ka likums ir perfekts.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr respektēt tos cilvēkus, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un nepārsteigties un nesagādāt viņiem 1. aprīļa joku, kas izvērtīsies nevis par joku, bet par traģēdiju pret daudziem uzņēmējiem. Tāpēc paldies Saeimai kopumā par to, ka Saeima atbalstīja Tautas partijas priekšlikumu, ka ir jāizdara grozījumi Krimināllikumā... (Zālē smiekli.) es atvainojos, Komerclikumā. Man tikai bija liels izbrīns, ka “Latvijas ceļa” frakcija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nerespektē visas šīs cienījamās organizācijas, kas kaut ko saprot no uzņēmējdarbības, un to neizdarīja. Bet paldies Saeimai kopumā! Un šobrīd no loģikas izriet tas, ka, ja jau Saeima kopumā atbalstīja to, ka grozījumi Komerclikumā ir nepieciešami, tad mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut, ka 1. aprīlī stājas spēkā negatavs likums. Aicinu balsot pret šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs . Paldies Dzintaram Ābiķim! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātiem! Lūdzu nejaukt ar Saimniecisko komisiju. Sarkanajā zālē sēde, atkal sēde. Atkal jāpabeidz kāds jautājums. Bet Saimnieciskās komisijas deputāti var būt brīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam jubilejā deputāti Vandu Keziku. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Jānis Čevers, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Debatēs par 66.priekšlikumu nākamajam vārds Arnim Razminovičam.

A.Razminovičs (TP). (No zāles deputāts J.Dobelis: “Arni, tikai divus vārdus!”) Godātie kolēģi! Ir vairāki argumenti, kāpēc vajadzētu balsot pret to, lai Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums netiktu atbalstīts šodien. Un pirmām kārtām noteikti visi esat izlasījuši un iepazinušies ar pārejas noteikumos minēto normu, ka Tieslietu ministrijai ir jāizstrādā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” kapitālsabiedrību statūtu paraugi. Es neesmu dzirdējis un neesmu arī redzējis nekādas darbības no Tieslietu ministrijas, ka šie te paraugi, statūtu paraugi varētu tikt publicēti “Latvijas Vēstnesī”. Un līdz ar to ar to varētu iepazīties mūsu uzņēmēji. Tas ir viens.

Otrs. Skatoties pa termiņiem, kad reāli Komerclikuma šis te spēkā stāšanās likums var stāties spēkā, tad tas ir vienu dienu pirms tam, kad Komerclikums stājas spēkā. Tas nozīmē, ka mēs saviem uzņēmējiem dodam tikai vienu dienu laika iepazīties ar visiem grozījumiem, ar visu to, ko mēs esam iebalsojuši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā. Tas ir viens.

Tālāk ir noteikts Komerclikuma pārejas noteikumos, ka tas stājas spēkā ar 1.aprīli, bet tas stājas kopā spēkā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Ja šis likums nav apstiprināts, tad tas nav tā, kā teica Rasnača kungs, kad uzņēmējs, ejot uz Uzņēmuma reģistru, nezinās, kādā veidā un pēc kā ir jāreģistrējas. Jāreģistrējas būs pēc veciem likumiem, nevis pēc Komerclikuma, jo Komerclikums nebūs stājies spēkā, ja mēs neakceptēsim šo te Komerclikuma spēkā stāšanās likumu.

Un pēdējais, ko es gribētu piebilst, ka man bija patiess prieks redzēt balsojumā par to, ka jāgroza Komerclikums, sociāldemokrātu balsis. Kāpēc? Tāpēc, kad noteikti sociāldemokrāti paši ir runājuši ar uzņēmējiem un to arī televīzija rādījusi, ka sociāldemokrātu pārstāvētie uzņēmēji iebilst par to, ka Komerclikumam būtu jāstājas spēkā ar 1.aprīli. Es ceru, ka sociāldemokrāti turpinās būt tikpat konsekventi un sadarbosies ar saviem uzņēmējiem, kas viņus pārstāv. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Cienījamie kolēģi! Par cik nesenā pagātnē man ir bijusi tieša saskare ar uzņēmējdarbību, attiecībā uz Komerclikumu es lielākās problēmas saskatu ne jau tajā apstāklī, kas kurā brīdī stāsies spēkā, bet problēma ir tā, ja mēs neizmainām Tautas partijas iesniegtos likuma grozījumus, tad veidojas situācija, ka pēc 1.aprīļa praktiski visiem uzņēmējiem, kas griezīsies komercreģistrā, nāksies visu statūtu reģistrāciju publicēt “Latvijas Vēstnesī”, jo es savā dzīvē esmu lasījis ļoti daudz akciju sabiedrību statūtus un tādi vārdi kā “uzņēmējs”, “uzņēmējdarbība” praktiski figurē gandrīz vai katrā teikumā, gandrīz vai katrā lapā. Un atbilstoši šim likumam šie visi grozījumi, kas ir saistīti, tie ir jāpublicē pilnā apjomā “Latvijas Vēstnesī”. Un tās naudas summas, ko būs spiests katrs uzņēmējs samaksāt par šīm publikācijām, tās nav vairs mērojamas desmitos latu, kā tas ir saistīts ar uzņēmējdarbības pārreģistrāciju komercreģistrā, tas ir jau simti un tūkstoši latu. Tā ir pirmā lieta.

Bet pats būtiskākais manā skatījumā, ka mēs pašlaik visu akcentējam uz to, ka tiesību zinātņu speciālisti ir uzrakstījuši likumu, bet manā skatījumā šis likums ir uzrakstīts priekš viņiem, bet ne jau priekš uzņēmējiem. Manā skatījumā tik būtisks jumta likums ir jāraksta priekš uzņēmējiem, un, ticiet man, Rasnača kungs, tas nav rakstīts priekš jums, ne priekš manis kā deputāta, nav rakstīts šis likums arī priekš komercreģistra, bet tas likums ir rakstīts varbūt priekš rabarberu audzētājiem, lai viņi veiksmīgi varētu attīstīt savu biznesu, maksāt nodokļus un līdz ar to balstīt Latvijas valsts ekonomiku. Un mani pārsteidz, ka mēs akcentējam tikai to, ka tiesību speciālisti ir uzrakstījuši, mēs visam piekrītam, tajā pašā laikā to, ka lielākā daļa Latvijas redzamāko uzņēmēju kategoriski iestājas pret, mēs to izliekamies neredzam. Kas tas ir? Man rodas jautājums. Priekš kam tas likums tad ir domāts? Priekš uzņēmējiem vai priekš tiesību speciālistiem? Es nenoliedzu, ka tas likums bija jāraksta tiesību speciālistiem, bet ar domu — priekš uzņēmējiem. Un tāpēc jebkurā gadījumā visu cieņu tiesību speciālistiem, bet es šādu likumprojektu, kas rada papildu izmaksas uzņēmējdarbībai, nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tā arī nedzirdēju nevienu konkrētu atspēkojumu manis minētajiem argumentiem. Te izskanēja vārdiņš “kopā”. Razminoviča kungs, vārdiņš “kopā” nav šajā likumā rakstīts. Tā ka jūs kļūdāties, viņi nestājas spēkā kopā. Tas ir viens.

Tātad 1.aprīlī neatkarīgi no tā, ko mēs te runāsim, 1.aprīlī stājas spēkā Komerclikums.

Otrkārt, par speciālistiem. Es ceru, ka Ābiķa kungam šādi vārdi un uzvārdi tomēr kaut ko izsaka — Viktors Šadinovs, Jānis Endziņš, Aivars Lošmanis, Aigars Strupišs, Gunta Višņakova, Dina Meistere un vesela virkne arī uzņēmēju, kas līdzdarbojās šī likuma sagatavošanā. Es domāju, kolēģi, ka mēs diskusiju noteikti turpināsim arī preses slejās par šo tēmu, kas tad ir spēkā un kas nav spēkā. Par statūtu paraugiem. Te atkal kārtējo reizi Razminoviča kungs drusciņ samelojās. Es tūlīt sazvanījos ar tieslietu ministri Ingrīdu Labucku, statūtu paraugi ir kārtībā, tie ir gatavi. Viņi ir gatavi apstiprināšanai valdībā. Un, ja nevajadzēs apstiprināt valdībā, kā to nosaka likums, tad tie tiks publicēti. Tā ka es aicinu ieklausīties argumentos, nevis lētā populismā.

Sēdes vadītājs . Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc būtības es gribēju tikai papildināt to, ko nupat teica Rasnača kungs, jo Tieslietu ministrija, kā man ziņoja, ir sagatavojusi absolūti pilnu komplektu, visus nepieciešamos dokumentus, kas ir nepieciešami, lai varētu sākt realizēt šī te likuma reālo darbību no 1.aprīļa. Tas attiecās gan uz paraugstatūtiem, gan uz attiecīgām veidlapām. Viss ir sagatavots, saskaņots ar Uzņēmumu reģistru. Tā ir informācija lēmuma pieņemšanai, pareizā lēmuma pieņemšanai.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienīto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisijas lēmums un man kā ziņotājam mandāts, protams, aprobežojās ar 66.priekšlikuma debatēm, un šajā gadījumā es neko daudz nevaru bilst pret mana augsti godājamā drauga Ābiķa kunga iebildumiem un Tiesneša kunga iebildumiem (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tev baigi daudz draugu!”), jo viņi runāja pilnīgi par citiem jautājumiem, kas šajā priekšlikumā visādā ziņā netiek apskatīti. Līdz ar to, godājamie deputāti, protams, ja mēs izvēršamies plašāk, visas šīs problēmas eksistē, bet tad man jājautā, kuri tad bija tie 85 deputāti, kas nobalsoja par Komerclikuma spēkā stāšanos? Kuri tie deputāti bija, kas no aizmugures sauca, kad pirmajā lasījumā tika ziņots par šo likumprojektu: īsāk, īsāk, Muciņ? Kuri tad bija tie deputāti, kuri iesniedza tos priekšlikumus otrajā un trešajā lasījumā? Gods un slava Tautas partijas finansu ministram Krastiņa kungam, kurš gan iesniedza priekšlikumus, gan ieradās Juridiskajā komisijā un kura priekšlikumi tika rūpīgi izdiskutēti un lielākā daļa arī atbalstīti. Es aicinu sekot viņa piemēram un darboties tikpat aktīvi kā Krastiņa kungs. Ne velti jūs viņu virzāt tālāk uz daudz atbildīgākiem un svarīgākiem posteņiem.

Bet, runājot par pašu būtību, tik tiešām šeit šīs izteiktās piezīmes par to, kad Komerclikums mums stājas spēkā 1.aprīlī. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Noraidīt!”) Tas ir būtisks notikums, tas ir svarīgs notikums, tas ir jau pieci gadi atpakaļ nokavēts notikums, salīdzinot ar Igauniju, kur investīcijas ienāk, kur uzņēmējdarbības vide ir daudz labāk sakārtota un tā tālāk. Un šeit es negribētu izvērst diskusiju par to, kam tas ir izdevīgi vai, teiksim, kas no tā gūs. Bez šaubām, no tā gūs uzņēmēji, uzņēmējdarbība un tā tālāk. Tajā pašā laikā mēs ārpus komercdarbības atstāsim tādas uzņēmējdarbības formas kā zemnieku saimniecības, kā individuāla darbība, kā amatniecība, kura, protams, nevar mēroties ar tām prasībām, kuras, paceļot latiņu ar 1. aprīli, komersantiem, kuri jau būs ierakstījušies Komerclikumā un komercreģistrā, jau izvirzīs šī jaunā likumdošana, pieeja arī tiem darījumiem, kas ir paredzēti nākotnē šajā likumā, kur pilnīgi pretēji Civillikuma principiem ar klusēšanu mēs varēsim paātrināt vai ar citām darbībām, kuras ir jāzina, kur ir jāapgūst šī terminoloģija, šī jurisprudence diemžēl no tās nevar izmainīties, lai paātrinātu komerciālo apriti un sasniegtu tādus pašus rezultātus, kā tas ir Rietumeiropā, kur mēs vēlamies integrēties.

Tādēļ es jūs aicinu kopumā atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir svarīgs pagrieziena punkts Latvijas saimnieciskajā vēsturē. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 44, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 37, atturas — 8. Likums nav pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteiksim!

L. Muciņš . 1.aprīlis. (No zāles: 1.maijs.)

Sēdes vadītājs . Ir divi priekšlikumi: 1. aprīlis un 1. maijs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1. maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 19, atturas — 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. maijs.

Izskatām likumprojektu “Valsts aģentūru likums” , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J. Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu turpmāk pievērst uzmanību dokumentam nr. 2926. Šajā dokumentā 1. priekšlikumu, ko iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Krūmiņa kungs, atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Deputāta Bunkša priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Juridiskā biroja 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Komisija ir atbalstījusi un piedāvā atbalstīt arī Saeimai 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 5. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J. Bunkšs . 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 7. — deputāta Bunkša priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 8. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās — Jānis Krūmiņš.

J. Krūmiņš (īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu izteikt pateicību par konstruktīvajiem priekšlikumiem. Es gribētu īpaši pateikties arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par tiešām veiksmīgu sadarbošanos ar ministriju. Un atļaujiet man tomēr pateikt, ka vairākas reizes šis likums tika izskatīts arī Ministru kabinetā, un man ir uzdots aizstāvēt Ministru kabineta viedokli, un mēs uzskatām šobrīd, ka likumprojektā, paredzot valsts aģentūrām piešķirt pārraudzībā esošu valsts iestāžu statusu, varbūt šeit būs problēmas ar Ministriju iekārtas likuma 16. pantu, un Ministru kabinets uzskata, ka šī ir pārziņas aģentūra, ka aģentūras ir pārziņas iestādes.

Bez tam es esmu informēts par jūsu viedokli par to, vai aģentūras būs publisko tiesību juridiskās personas vai ne, un Ministru kabinets šobrīd uzskata, ka aģentūras būs publisko tiesību juridiskās personas. Tāpēc 8. priekšlikums sasaucas arī ar 100. priekšlikumu, un uzskatu, ka publisko tiesību juridiskās personas statuss ir jāpiešķir arī pašvaldību aģentūrām. Un tāpēc lūdzu atbalstīt Ministru kabineta viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J. Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Tas, ka šī te juridiskās personas problēma publisko tiesību izpratnē ir problēma, par to liecina jau tas, ka šeit bija iesniegti divi priekšlikumi — bija mans priekšlikums un ir ministrijas priekšlikums, taču mēs, komisijā diskutējot, atzinām, ka šis likums nerisina vispārteorētiskus jautājumus, kur diemžēl tiesību speciālistu viedokļi ir dažādi. Praktiski mēs šo problēmu par juridisko personu atrisinām, ņemot palīgā jau Krūmiņa kunga minēto likumu “Ministriju iekārtas likums”, kur ir pateikts, ka pārraudzībā esošas iestādes ir juridiskas personas. Ko nozīmē juridiska persona publisko tiesību izpratnē — par to mums būs vēl iespēja arī šeit, ja nepieciešams, diskutēt, jo atbildīgā komisija strādā pie likuma par valsts pārvaldi, ir sagatavots likums par publiskajām institūcijām, un tie būtu īstie likumi, kuri šos jautājumus teorētiski risinātu. Šajā likumā mēs praktiski šo problēmu esam atrisinājuši, un tāpēc es aicinātu atbalstīt Saeimu tieši komisijas viedokli un 8. priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — ministra Jāņa Krūmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 42, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J. Bunkšs . Tālāk komisija ir atbalstījusi arī 9. priekšlikumu, kuru piedāvā Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 11. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 12. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts atbildīgās komisijas redakcijā 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 15. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 16. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu, komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

J. Bunkšs . 18. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Komisija atbalstīja arī 19. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 20. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Tāpat arī atbildīgās komisijas 22. priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 23. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 24. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, ir atbalstīts, izteikts precizētā redakcijā 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt arī 27. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 28. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums — ir iestrādāts 29. — atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 30. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums — ir iestrādāts 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 32. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt arī 33. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 34. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Tāpat arī 36. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J. Bunkšs . 37. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 38. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Aicinu atbalstīt 39. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 40. — deputātu Urbanoviča, Golubova, Klementjeva priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kā notika okupācija Latvijā?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam, lai šeit būtu noteikts ne tikai aģentūras struktūru un štatu saraksts, bet arī atalgojums saskaņā ar vienoto valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmu. Šajā laikā, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad Ministru kabinetam būtu iespēja izveidot vienotu darba samaksas sistēmu visiem darbiniekiem, kas strādā valsts iestādēs. Un tas būtu arī labi tajā ziņā, ka šeit nebūtu iespējas aģentūras direktoram patvaļīgi pašam noteikt kaut kādu samaksu saviem darbiniekiem. Šajā gadījumā, tā kā Dobeļa kungs neklausās, neiet runa par okupāciju vai vēl par kaut ko. Un viņam nav šķēršļu nobalsot par mūsu priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nē, nebalsošu!”)

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Komisijas lēmums — noraidīt šo priekšlikumu — bija sekojošs: valdība ir iecerējusi plašāku vienotu darba samaksas sistēmu. Ne tikai budžeta iestādēm. Pie kam, ja jūs esat arī iepazinušies ar likumu, tad aģentūra nav vienkārši budžeta iestāde. Aģentūra ir īpaša valsts iestāde ar īpašu pārraudzības režīmu. Un tāpēc šeit vienādības zīmi nevarētu likt. Protams, vienotā darba samaksas sistēma paredzēs arī aģentūras darbinieku un arī tajā skaitā direktora darba samaksu, bet šo konkrēto priekšlikumu aicinu komisijas vārdā noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 40, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Bunkšs . Aicinu atbalstīt 41. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 42. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 43. — deputātu grupas priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Komisija ir noraidījusi deputātu grupas 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Ir noraidīts arī 46. — deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs . Ir atbalstīts 47. priekšlikums, daļēji iestrādājot 49. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 47., 48. un 49. priekšlikumu.

J.Bunkšs . 50. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 51. — deputātu grupas priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 52. — atbildīgās komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs . 53. — deputātu grupas priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Daļēji atbalstīts 54.priekšlikums no tās pašas deputātu grupas un iestrādāts komisijas 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . 55. — deputātu grupas priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 56. ir atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs . Ir jau atbalstīts.

J.Bunkšs . 57. — atbildīgās komisijas priekšlikums, arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Tāpat 58.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 59. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, iestrādāts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . 60. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 61. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Tāpat 62. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Tāpat 63., 64., 65.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . 66. — deputātu grupas priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 67. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 68. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 69. — deputātu grupas priekšlikums, komisija noraida.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Atbildīgā komisija 70.priekšlikumu aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 71. — deputātu grupas priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs . 72. — deputātu grupas priekšlikums, ir daļēji iekļauts jau 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 73. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums — un 74. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāti 75. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Ir atbalstīts 76. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Ir daļēji atbalstīts deputātu grupas priekšlikums un iestrādāts jau 27.priekšlikumā. Nr. 77.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . 78. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iestrādāts 79. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . Atbalstīts 80. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Tāpat 81. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 82. — deputātu grupas priekšlikums, komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam šajā priekšlikumā izslēgt no 17.panta iespēju saņemt finansējumu no ziedojumiem un dāvinājumiem. Kāpēc mēs iesniedzām tādu priekšlikumu? Mēs iesniedzām tādu priekšlikumu, lai izslēgtu iespēju korupcijai. Un tā kā Lagzdiņa kungs kādreiz izstrādāja Antikorupcijas likumu, viņam būtu par mūsu priekšlikumu jānobalso noteikti, jo, ja viņš nenobalsos, tad viņš atvērs durvis korupcijai. Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Boriss Cilevičs.

J.Bunkšs . Atbildīgā komisija neredzēja argumentus, kādēļ... Es atvainojos!

B.Cilēvičs (PCTVL). Jā, cienījamie kolēģi, patiešām man būtu daudz labāk runāt pēc Bunkša kunga, jo vienkārši man skaidrs, kādiem nolūkiem šī norma tiek domāta. Kas un par ko ziedos vai dāvinās naudu valsts aģentūrai, jo tomēr mums ir lielas problēmas tādēļ, ka valsts iestādes funkcijas un darba metodes tiek jauktas ar privāto uzņēmējsabiedrību funkcijām un darba metodēm. Valsts aģentūra nav labdarības fonds. Vismaz tā izriet no šā likumprojekta. Un patiešām tas ir aicinājums korupcijai. Un ja, teiksim, deputāti tomēr uztur tieši šo normu spēkā, tad gan mums, gan arī vēlētājiem noteikti radīsies zināmas aizdomas, kas tiek plānots un kas šos dāvinājumus un ziedojumus saņems un par ko?

Man ļoti gribētos dzirdēt no tiem deputātiem, kas šo normu aizstāv, tomēr kādas konkrētas situācijas šeit ir domātas? Nu bet nerunāsim par kaut kādiem labdariem, kas grib vienkārši ieguldīt naudu, lai Latvija tur plauktu. Nu nav tādas lietas! Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš. (Starpsauciens: “Jāni, sadod!”)

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tā problēma, par kuru runāja iepriekšējie divi mūsu kolēģi, tiešām pastāv, jo šobrīd mūsu valstī nav aizliegts nevienai valsts institūcijai, tajā skaitā Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, tiesību aizsardzības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību iestādēm, tajā skaitā arī aģentūrām, saņemt no privātpersonām dāvinājumus. Katru gadu ministrijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas mūsu zināšanai, proti, deputātu zināšanai, iesniedz ikgadējos pārskatus. Un, ja jūs uzmanīgi izlasītu šos pārskatus, tad šo pārskatu beigu daļā ir garu garie saraksti, kuros ir uzskaitītas tās privātās un arī sabiedriskās institūcijas, kas ir ziedojušas dažādām ministrijām, tajā skaitā, godātie kolēģi, ļoti plašus ziedojumus, piemēram, iepriekšējā gadā ir saņēmušas tiesību aizsardzības iestādes, Iekšlietu ministrija, Valsts policija. Diemžēl šajā jomā, kā pareizi norādīja abi iepriekšējie runātāji Cileviča kungs un Golubovs, šajā ziņā mūsu valstī nav ieviesta vienota kārtība, vienota reglamentācija, prasības un ierobežojumi un citas reglamentējošas normas.

Bet, runājot par konkrēto priekšlikumu, kuru ir iesnieguši kolēģi, es gribētu teikt tā, ka saskaņā ar šā likuma noteikumiem aģentūras formā varēs darboties izglītības, sociālās jomas, veselības aizsardzības jomas visdažādākās institūcijas. Vai tiešām ārsts un deputāts Aleksandrs Golubovs gribētu ieviest mūsu valstī tādu situāciju, ka, piemēram, veselības aizsardzības iestādei nevarētu neviena privātā persona ziedot, sniegt humāno palīdzību, lai nodrošinātu attiecīgās ārstniecības iestādes funkcionēšanu. Es domāju, ka nē. Un faktiski šeit mēs saskaramies ar otru problēmu šajā likumā, jo aģentūras, no vienas puses, var būt tādas institūcijas, kas veic, ja tā varētu teikt, ekskluzīvas funkcijas, piemēram, reģistrē automašīnas. Tās ir funkcijas, ko nevar veikt neviena cita privātinstitūcija. Un es piekrītu, ka varbūt šādām aģentūrām būtu jāliedz tiesības saņemt ziedojumus. Bet pārējā rakstura aģentūrām ziedojumi būtu atļaujami. Un tas ir jautājums šī likuma referentam — kādēļ šajā likumā nav norobežoti šie divi aģentūru veidi? Un tieši tāpēc, ka mēs likumā neesam tos norobežojuši, neesam norobežojuši funkcijas, rodas šīs problēmas, par ko runāja abi iepriekšējie referenti. Tā ir šī likuma lielā nepilnība, nevis šī norma, par ko mēs runājam. Bet diemžēl tā jau ir šobrīd nelabojama kļūda. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka arī cienījamais jurists Lagzdiņa kungs norāda uz šīm problēmām. Tikai, Lagzdiņa kungs, jūs neaizmirstiet, ka tas ir trešais lasījums. Un viss šis moments ar tiem ziedojumiem, man liekas, mēs ļoti labi zinām to lielo skandālu, kas bija ar iepriekšējo Jūrmalas domi, kad Jūrmalas dome arī pieprasīja ziedot un tagad pat nezina, kā lai atdod tos ziedojumus atpakaļ tiem uzņēmējiem, no kuriem viņi bija izspieduši šos ziedojumus. Tāpat arī, teiksim, kaut vai mazā mērogā, tas ir pēdējais, ko mēs varējām vakar pa televizoru skatīties, ka viens ziedojums ir pazudis no prezidentes kundzes pils, nu kādi pāris simts latu vērts pulkstenis. Un tas būs jāmeklē, un tagad krīt neglīta ēna, kurš valkā šo ziedojumu un kas tālāk notiks. Un par aģentūrām tādēļ, kamēr nav izdarīts, Lagzdiņa kungs, šis grozījums, diemžēl mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu. Nu varbūt šinī brīdī nedosim vākt šīm aģentūrām tos ziedojumus. To likumu vēlāk var atvērt vaļā, paskatīties, sadalot šo sfēru. Bet citādāk var rasties patiešām ļoti nepatīkamas situācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā pat Lagzdiņa kungs — Antikorupcijas likuma tēvs — neizslēdz iespēju korupcijai, ja nebūs pieņemts šis mūsu priekšlikums, tad es lūdzu jūs visus vēlreiz pārdomāt, vai dot iespēju korupcijai vai nedot. Vai būs labums no tā, ka kaut kāda slimnīca saņems kaut kādu dāvinājumu vai vēl kaut ko, vai arī būs labums no tā, ka būs iespēja korumpēties. Pārdomājiet vēlreiz to un lūdzu nobalsojiet par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Varbūt ne gluži tajā secībā, kā tie argumenti tika izteikti, bet vispirms par to, vai nepieciešams likumā nodalīt kaut kādus vairākus aģentūru veidus. Protams, tas ir diskutējams jautājums, tādi piedāvājumi var būt. Mana pārliecība ir tāda, ka ne vienmēr mēs tā varēsim jau iepriekš paredzēt, ka būs tikai divi aģentūru veidi. Es domāju, jāpaiet zināmam laikam, jāuzkrāj pieredze, un, ja mums būs iespēja, tad varam palikt pie diviem veidiem, bet, ja laiks rādīs un praktiskā pieredze, ka var arī būt dažādi citi aģentūru veidi, tad tos veidus arī likumā ierakstīsim. Šobrīd īstenībā likums dod iespēju gan likumdevējam, gan kabinetam, aģentūras veidojot, noteikt tos vai citus ierobežojumus attiecībā uz to, cik tālu aģentūras, teiksim, šīs te tiesības sniedzas. Bet, ja runājam par ziedojumiem, tad arī, protams, šis jautājums ir saistīts ar to, ka, kā es jau te pirmīt mēģināju iesākt, mēs īsti neredzējām pamatu, kādēļ ziedojumi būtu izslēdzami no aģentūras finansēšanas avotiem. Nu kaut vai paņemsim pašlaik topošo likumu vai sagatavojamo likumprojektu “Sabiedrības integrācijas fonds” ar šo nosaukumu. Acīmredzot šī ir potenciāli viena no aģentūrām, kuras ziedojumi varētu sastādīt ļoti būtisku sastāvdaļu. Un tāpēc es nedomāju, ka no likuma šo finansēšanas avotu vajadzētu izslēgt, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli par šo 82. priekšlikumu un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. — deputātu Urbanoviča, Golubova, Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 15, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts.

J.Bunkšs . Aicinu atbalstīt 83. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

J.Bunkšs . Komisija ir atbalstījusi īpašu uzdevumu ministra 84.priekšlikumu un iestrādājusi 85. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

J.Bunkšs . Tāpat komisija ir daļēji atbalstījusi īpašu uzdevumu ministra priekšlikumu nr. 86 un iestrādājusi 87. — atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 86. priekšlikumu. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstām ministra Krūmiņa kunga priekšlikumu, kas tālāk ir precizēts, atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, mēs izveidojam pretrunu ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 36.panta trešo daļu, ko es atļaušos nocitēt: “Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finansu vadības nolūkiem finansu ministra noteiktajā kārtībā, nodrošinot aizņēmuma atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums.” Respektīvi, mēs redzam, ka šeit finansu ministra noteiktā kārtība ir aizstāta ar Valsts kases noteikto kārtību, un tātad veidojas pretruna. Pie tam ja mēs šo redakciju atbalstām, tad Valsts kase savu noteikto kārtību tā arī nevarēs realizēt, jo es necitēšu tālāk pārējos 36.panta no likuma “Par budžetu un finansu vadību” nosacījumus, jo tas faktiski ir ārpus šīs te šajā pantā paskaidrotās finansu sistēmas. Tādēļ es lūdzu 86. un turpmāk arī 87. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs . Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es pilnībā gribētu atbalstīt Oskaru Spurdziņu, jo faktiski ir izveidojusies kārtība, ka kasieris, kas ir pēc būtības Valsts kase, valstī pats noteiks sev kārtību, kādā veidā ir izsniedzami un atmaksājami aizņēmumi. Bet problēma, protams, ir tā, ka šis ir trešais lasījums un nav alternatīvas redakcijas. Es varbūt lūgtu stenogrammai piefiksēt manu priekšlikumu, kas pēc būtības varbūt Juridiskajam birojam būtu jāņem vērā, jau sakārtojot likumu galīgajai redakcijai un publicēšanai, un “Valsts kases noteiktā kārtība” aizvietot ar vārdiem “finansu ministra noteiktā kārtībā”. Tas būtu atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”. Ja šāda procedūra tehniski ir iespējama, tas īstenībā nozīmē novērst esošās pretrunas divos likumdošanas aktos, tad es lūgtu to nofiksēt stenogrammā un mēģināt izmantot. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību vēl uz vienu pretrunu, uz kuru nenorādīja abi iepriekšējie runātāji. Pirms brīža, kad mēs akceptējām jaunā likuma 8.pantu, tad šā likuma trešās daļas 9. apakšpunkts skan šādi: “Valsts aģentūras tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajā kārtībā.” Tātad mēs noteicām ar šā likuma 9.pantu to, ka aizņēmumus un garantijas nosaka un to ņemšanas kārtību nosaka speciālais likums “Par finansu un budžeta vadību”. Tagad ar šo normu mēs radām pretrunu ne tik vien ar likumu “Par budžeta un finansu vadību”, bet arī ar nule nobalsoto šā paša likuma attiecīgo normu. Diemžēl iet to ceļu, ko ierosināja Aija Poča, mēs nevaram, jo šāds priekšlikums iesniegts nav, ka aizvietot vārdus “Valsts kase” ar vārdiem “finansu ministrs”. Tātad vienīgais ceļš ir tāds, ka mums ir jānoraida kā 86., tā 87. priekšlikums. Es gribētu vēl informēt jūs, ka Saeimas Juridiskais birojs trīskārt vērsa atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka nav iespējams atbalstīt ne 86., ne 87.priekšlikumu to motīvu dēļ, uz kuriem norādīja kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Oskars Spurdziņš, tā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāja Aija Poča. Es aicinātu abus šos priekšlikumus noraidīt!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Diskutējot par 86.priekšlikumu, komisija lielā mērā ņēma vērā valdības viedokli — to, ka pie 8.panta bija iesniegts šis priekšlikums ar atsauci uz likumu “Par budžetu un finansu vadību”. Mēs, protams, pamanījām dažas neprecizitātes, bet man kā atbildīgajam referentam par šiem diviem priekšlikumiem diemžēl nākas konstatēt, ka atbildīgās komisijas redakcija tik tiešām nav korekta, un, ja Aijas Počas piedāvātais variants nav iespējams, tādā gadījumā, es domāju, mēs šo 86. un 87.priekšlikuma problēmu, nu, viņu šā vai tā likums “Par budžetu un finansu vadību” risinās, un man jāuzstājas pret pašas komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. — ministra Jāņa Krūmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 44, atturas — 40. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas debatēt par 87.priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 87. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 37, atturas — 44. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs . 88. — deputāta Bunkša redakcionāls precizējums, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 89. — deputātu grupas priekšlikums, kuru komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 90. — atbildīgās komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Ir atbalstīts 91. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 92. — deputātu grupas priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 93. — atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs . Ir jau atbalstīts.

J.Bunkšs . 94. — deputātu grupas priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . 95. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Tāpat atbalstīt aicinu 96. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 97. — deputāta Salkazanova priekšlikumu — komisija ir izteikusi precizētā redakcijā 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs . 99. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts. Aicinu at-balstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 100. priekšlikums un tālāk vesela virkne priekšlikumu ir analoģiski tiem priekšlikumiem, kas ir par valsts aģentūrām. 100.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 101. priekšlikums analoģiski arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 102. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 103. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 104. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 105. priekšlikumu aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 106. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 107. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 108. priekšlikumu izsaka atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 109. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 110. priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 111. priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 112. priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 113. priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 114. — atbildīgās komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 115. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 116. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs . 117. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 118. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 119. priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 120. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs . 121. priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 122. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 123. priekšlikums — precizēta atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 124. — deputātu grupas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 125. priekšlikumu — aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs . 126. priekšlikumu — aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . 127. — deputātu grupas priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti vēlas atklāt debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam mūsu 127. priekšlikumā? Mēs piedāvājam dot iespēju pašvaldības domei (padomei), ja pašvaldības aģentūras direktors nepilda savus pienākumus vai veic kaut kādus pārkāpumus, viņu atlaist no amata, jo šajā pašā panta trešajā daļā ir ierakstīts, ka darba līgumu ar pašvaldības aģentūras direktoru pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs slēdz uz pieciem gadiem un pēc tam ir iespēja pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Bet mēs neparedzam nevienu iespēju atlaist to direktoru, kurš nepilda savus pienākumus vai veic kaut kādus pārkāpumus. Tad, ja mēs pieņemsim šo mūsu priekšlikumu, tad mēs dosim domei (padomei) tādu iespēju. Un padomājiet par to, vai pieci gadi vai dot iespēju atlaist.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Ja pēc paša šī priekšlikuma satura, tad īstenībā te ir tikai minēti daži no iespējamiem atlaišanas motīviem. Principā šos jautājumus daudz detalizētāk regulēs Darba likums, tāpat arī darba līgumā var atrunāt visus tos gadījumus un tos nosacījumus, kad attiecīgā amatpersona var tikt atlaista. Pēc formas principā komisija izslēdza šo ceturto daļu no likumprojekta kā tādu, mēs līdz ar to arī nedomājam šeit pilnveidot šo redakciju, bet, ja deputāti uzstāj, protams, var balsot, un tādā gadījumā es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 41. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Bunkšs . Ir noraidīts arī attiecīgo deputātu 128. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kas tev šodien noticis?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit mēs vēlreiz piedāvājam iespēju mūsu valstī ievest vienotu budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmu. Ja nu valsts aģentūras direktoram mēs paredzam iespēju noteikt atalgojumu saskaņā ar vienoto sistēmu, tas ir, direktoru sistēmu, tad šajā gadījumā mēs dodam, ja mēs nepieņemam mūsu priekšlikumu, iespēju noteikt bez jebkādiem nosacījumiem šo atalgojumu. Tāpat noteikt atalgojumu bez kādiem nosacījumiem mēs paredzam, ja nepieņemam mūsu priekšlikumu, arī visiem darbiniekiem. Nu, varbūt būsim konsekventi un, ja valsts aģentūras direktoram mēs paredzam vienotu sistēmu, tad varbūt paredzēsim to pašu vienoto sistēmu arī šeit pašvaldību aģentūru direktoriem.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Vai ir piebilstams kas komisijas vārdā?

J.Bunkšs (LC). Šī redakcija, ko komisija piedāvāja, ir saskaņota ar likumu par pašvaldībām. Bez tam, balsojot par darba samaksu valsts aģentūrās direktoriem, mēs tik striktu, teiksim, šādu kārtību nepiemērojām. Tāpēc man nav argumentu, kādēļ šis priekšlikums būtu atbalstāms. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 8, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J. Bunkšs . 129. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt 130. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Tāpat 131. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 132. — ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 133. priekšlikumu — aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 134. — ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts 135. priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J. Bunkšs . 136. — atbildīgās komisijas redakcija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 137. — deputātu grupas priekšlikums, noraidīts. Aicinu arī šeit noraidīt!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A. Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit mēs piedāvājam no šī 36. panta izslēgt vārdus “ziedojumus” un “dāvinājumus”. Padomājiet vēlreiz! Jūs jau iedevāt iespēju korumpēties valsts aģentūrām. Arī Lagzdiņa kungs iedeva to iespēju. Antikorupcijas likuma tēvs. Varbūt nedosim iespēju šajā gadījumā korumpēties pašvaldību aģentūrām? Un ja jūs dosiet to, nu tā būs arī jūsu izvēle.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J. Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Acīmredzot liekulīgas un asarainas runas vēl bieži skanēs no šīs tribīnes. Es tikai gribētu atbildēt ar to, ka ja mēs pieņemam šādu priekšlikumu, tad neviens muzejs, neviena skola, neviena slimnīca vispār nekādus dāvinājumus un ziedojumus saņemt nevarēs. Lūk, ja jūs gribat, lai aiziet galīgi postā tie, kuri tiešām no šādiem dāvinājumiem vēl var kaut cik sevi uzturēt.... Nupat tika izteikta pateicība Austrālijas latvietei par kārtīgu dāvinājumu tieši veselības aizsardzības iestādei. Tā ka es nezinu, ar vienu roku jūs te taisāties ārstēt un ar otru roku jūs taisāties kaut ko griezt nost. Tā izskatās.

Tā ka, lūdzu, padomājiet tad, kad jūs nākamreiz nāksiet šeit, un pastāstiet, lūdzu, tiem muzeja darbiniekiem, skolu un slimnīcu darbiniekiem, kuri ir izmantojuši šos ziedojumus, pastāstiet, ka jūs vairs tādus ziedojumus viņiem dot negribat. Un nevajag šeit šādas te liekulīgas runas izplatīt. Tas ir viss, ko es gribētu teikt, jo faktiski mēs runājam par to pašu, par ko jau mēs vienreiz esam konceptuāli nobalsojuši.

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A. Golubovs (PCTVL). Nu tad vēlreiz izlasīsim, kas ir pateikts šajā pantā (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nekas nav pateikts.”), ka pašvaldības aģentūra tiek finansēta, un viens no finansējuma avotiem ir dāvinājumi un ziedojumi. Vai tas ir pareizi? Nē. Manā skatījumā. Ja mēs neieliksim šeit ziedojumus un dāvinājumus, tad tai pašvaldību aģentūrai, tam pašam muzejam vai slimnīcai, vai viņai nebūs iespējas saņemt dāvinājumu? Vai viņai nebūs iespējas saņemt kaut kādu ziedojumu? Būs! Būs! Bet neliksim šeit korupcijas normas.

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.

J. Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es šeit nerunāšu par korupciju, jo es ceru, ka godātie šī priekšlikuma iesniedzēji iesniegs, piemēram, arī priekšlikumu Kārtības rullī, un priekšlikums būs tāds, ka Saeimai ir aizliegts pieņemt dāvinājumus un ziedojumus.

Kolēģi, mēs esam liekuļi, ja mēs runājam par to, ka skolām, veselības aizsardzības iestādēm turpmāk būs aizliegts pieņemt humāno palīdzību, tajā pašā laikā attiecībā uz augstāko valsts institūciju — likumdevēju — šādas normas nav, godātie kolēģi! Bet runa nav par to.

Es domāju, kolēģi, ka šeit tā āža kāja ir redzama. Un tā kāja ir sekojoša: ka saskaņā ar mūsu valdības pieņemto sabiedrības integrācijas programmu ir jāizveido jauna aģentūra, un tā būs Sabiedrības integrācijas aģentūra. Tā būs institūcija, kura tiks finansēta galvenokārt no dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu palīdzības, un tie cilvēki, kas aicina svītrot šo finansēšanas veidu, faktiski vēršas pret sabiedrības integrāciju, vēršas pret to, lai mūsu valstī valdītu saskaņa un miers, lai mūsu valstī vienādas tiesības un pienākumi būtu dažādām tautībām. Un es redzu, ka šis ir patiesais iemesls, kādēļ šis priekšlikums ir iesniegts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Aicinu priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. — deputātu Urbanoviča, Golubova, Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 43, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

J.Bunkšs . 138. — īpašu uzdevumu ministra priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 139. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Tāpat 140. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 141. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs . 142. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs . 143. — deputāta Salkazanova priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs . Aicinu atbalstīt 144. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs . Tāpat 145. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 146. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Bunkšs . 147. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs . 148. — ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt 149. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Tāpat 150. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 151. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 152. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J. Bunkšs . 153. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J. Bunkšs . 154. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 155. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 156. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J. Bunkšs . 157. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . 158. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J. Bunkšs . 159. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Ir daļēji atbalstīts 160. — deputātu grupas priekšlikums. Izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 161. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J. Bunkšs . Aicinu atbalstīt 162. — atbildīgās komisijas priekšlikumu

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Un 163. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Arī tiek atbalstīts.

J. Bunkšs . Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aģentūru likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 14. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L. Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, likumprojekta reģistra numurs nr. 848. Šis likumprojekts ir alternatīvi izstrādāts attiecībā pret diviem likumprojektiem. Viens likumprojekts ir ar tādu pašu nosaukumu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar nr. 795, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un otrs likumprojekts, kam Juridiskās komisijas likumprojekts ir alternatīvs, ir “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar likumprojektu nr. 665, ko izstrādāja un iesniedza Tautas partija.

Juridiskā komisija savā alternatīvajā likumprojektā ir apkopojusi gan Ministru kabineta, gan Tautas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu labākās iezīmes un piedāvā jums savu redzējumu uz šo problēmu. Problēma ir smaga un sāpīga. Problēma ir transporta līdzekļu vadīšana alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu iespaidā. Tiek piedāvāti grozījumi vismaz četros pantos, kuri visi skar šo problēmu. Bet pirms tam, balstoties uz Tautas partijas izstrādāto priekšlikumu, mēs, tātad Juridiskā komisija, piedāvājām izdarīt divus grozījumus arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispārējā daļā, ko jūs redzat likumprojekta 1. un 2.pantā. Tātad 24. pantā, kur iet runa par papildu sodiem, mēs piedāvājam to papildināt ar vēl vienu papildsodu veidu, tas ir, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu. Kādēļ šāds papildinājums tiek piedāvāts? Tādēļ, lai varētu ne tikai kā pamatsodu noteikt šo te vadīšanas tiesību atņemšanu, bet arī kā papildsodu kopā ar naudas sodu.

Un 2. priekšlikums 26. pantā Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispārējā daļā — 250 latus. Tātad tas ir soda naudas maksimālais lielums, ko uzliek fiziskām personām saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, palielināt līdz 500 latiem, kas tātad dotu iespēju gan uzlikt lielākus sodus par šādiem smagiem pārkāpumiem, gan arī vairāk diferencēt uzliekamos sodus.

Pašu pantu jaunās redakcijas. Tātad 124. pants. Preambula saskan ar Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kur tātad tiek piedāvāts nošķirt transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā pēc tā, kādus rādītājus uzrāda pārbaude, kura tiek izdarīta attiecībā uz transporta līdzekļa vadītāja izelpojamā gaisā konstatētā alkohola tvaiku koncentrāciju vai attiecīgi asinīs vai citā bioloģiskajā vidē izanalizēto alkohola koncentrāciju. Un attiecīgi no šīs te koncentrācijas pakāpes, ko mums arī attiecīgi sadalīja un piedāvāja Ministru kabinets, šeit mēs neko negrozījām, attiecīgi noteikt diferencētus sodus.

Toties attiecībā pret pašiem sodiem mēs piedāvājam nedaudz sekot Tautas partijas frakcijas priekšlikumiem, kur mēs tātad pastiprinājām, no vienas puses, sodus, no otras puses, mēs atteicāmies no Ministru kabineta piedāvātā viena soda principu nosaukšanas jeb vienas naudas summas principa nosaukšanas. Mēs saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 36. pantu, kurš ir spēkā un kura principi ir jāievēro, dodam iespēju tātad gan tiem, kas soda, gan tiem, kas pārskata šos sodus, tomēr diferencēt soda naudas lielumu un vadīšanas tiesību atņemšanas ilgumu atkarībā no visiem tiem aspektiem, kas ir minēti likumdošanas aktos.

124. panta pirmajā daļā tiek likts akcents uz to, ka tiek uzlikts naudas sods un atņemtas vadīšanas tiesības vai arī neatņemtas. Bet attiecīgi, ja alkohols pārsniedz nu 1,0... vienu promili, tātad otrajā un trešajā daļā izdarītajā pārkāpumā jau paredz obligātu ne tikai soda naudas uzlikšanu, bet arī vadīšanas tiesību atņemšanu, un trešajā daļā pat līdz 36 mēnešiem. Tātad šeit nevajadzēja mums izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispārējā daļā, jo šāds termiņš ir paredzēts vispārējā daļā 36 mēneši, bet attiecībā uz braukšanu dzērumā kaut kā likumdevējs līdz šim tikai savu soda bargumu bija aprobežojis ar 24 mēnešiem.

Nu un šādā veidā mēs vairākkārt Juridiskajā komisijā apspriedām šo likumprojektu, uzklausījām gan Ceļu satiksmes drošības departamenta, gan Ceļu policijas, gan Iekšlietu ministrijas viedokli, arī Satiksmes ministrijas viedokli, gan arī Labklājības ministrijas un Narkoloģijas centra viedokli un visādā ziņā centāmies apkopot visus šos viedokļus savā alternatīvajā priekšlikumā. Attiecīgi līdz ar to saistībā ar šo 124. panta grozījumu attiecīgi grozījās arī 124.1. pants, kas paredz transporta līdzekļa vadīšanu narkotisko un citu apreibinošu vielu iespaidā, šeit tiek piedāvāts maksimālais sods, braucot jau narkotiku iespaidā, un attiecīgi mainījās 126.1. pants, kas paredz sodīšanu, to pašu darot bez vadīšanas tiesībām, bet šeit jau sods attiecīgi pirmajā, otrajā un trešajā daļā pa 50 latiem ir augstāks nekā 124. pantā. Nu un attiecīgi mainās 126.2. un 126.3. pantu sankcijas. Aicinu jūs atbalstīt šo alternatīvo likumprojektu un balsot par to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kāda tad ir likumprojekta būtība? Kāpēc tas radies? Ļoti precīzi tas pamatojums ir rakstīts anotācijā, ka likumpārkāpumi nemazinās. Tieši otrādi, vairojas, un ir nepieciešams šos pārkāpējus sodīt, stingrāk sodīt. Bet diemžēl likumprojekta veidotāji nu rīkojušies tā pa pusei, jo paskatieties, paanalizējiet 124. pantu. Tātad likumprojektā paredzētas trīs gradācijas attiecīgi, kad autovadītājs brauc “kunga dūšā”, attiecīgs sods — naudas sods un autovadītāja tiesību atņemšana. Vai pirmajā gradācijā — atņemt vai neatņemt. Piekrītu, tā tas varētu būt. Bet paskatieties tālāk. Transporta vadīšana bez vadīšanas tiesībām “kunga dūšā”. Šeit ir tikai paredzēti naudas sodi. Drusciņ, drusciņ lielāki. Bet starpība ir dikti neliela. Tātad cilvēki, kuri izdarījuši daudz lielāku pārkāpumu, faktiski bīstamības pakāpe ir krietni, krietni lielāka, toties sodāmība ir visai minimāla. Ja pirmajā gadījumā tātad autovadītājs, kuram ir tiesības, saņem gandrīz tādu pašu sodu un zaudē autovadītāja tiesības, tad tas, kurš uz ceļa ir daudz bīstamāks, saņem tikai attiecīgu naudas sodu, drusciņ lielāku, kā jau es teicu, un viss!

Cienījamie kolēģi! It īpaši tie Juridiskās komisijas speciālisti, kuri ļoti labi orientējas likumdošanā, es aicinātu jūs, varbūt ka es, konsultējoties ar attiecīgajiem speciālistiem, arī iesniegšu attiecīgus priekšlikumus, vajadzētu pastiprināt sodu šajā otrajā kategorijā, vai nu viņiem liegt iespēju iegūt tiesības, pieņemsim, piecu gadu diapazonā, varbūt pat vairāk, varbūt pat piespriest viņiem, kā tagad nāk modē, attiecīgi spaidu darbus, lai viņi pastrādā, kopjot parkus, kapsētas, varbūt pat vēl šo to izdomāt tādu, kas bija kādreiz pielietots. Tā ka šī samērojamība nav īsti izsvērta.

Es jūtu, ka Muciņa kungs piekrītoši māj ar galvu, es domāju, ka nākamajā lasījumā šo manu izteikto domu ņems vērā un pastiprināsiet sodus tiem, kuriem nav autovadītāju tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām Tabūna kunga vērīgā acs, protams, ieraudzīja šo problēmu, kuru mēs nebūt necentāmies slēpt. Mēs par to ilgstoši komisijā debatējām, un, protams, dažiem komisijas locekļiem likās arī nedaudz netaisnīga šī problēma, taču mēs apzināti šo lietu atstājām otrajam lasījumam, lai attiecīgi politiskie spēki vai atbildīgie ministri uzņemas atbildību, nāk ar priekšlikumiem, jo izskanēja priekšlikums, ka tāpat kā 124.1 pantā, tā arī šajā pantā, kur noņem tiesības uz kādu laiku šiem cilvēkiem, kuri brauc dzērumā bez tiesībām, vajadzētu kādu laiku noteikt, kad viņiem nav tiesību iegūt šīs auto vadīšanas tiesības. Bet nu šeit ir, protams, viedokļi dažādi, vai tas ir jāliek Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai tas ir sods, vai tas ir jāieliek tur — Ceļu satiksmes likumā, mēs tagad nosūtām atkārtotai medicīniskai pārbaudei personas, kuras alkohola reibumā vada transportlīdzekli.

Bez tam es atgādināšu cienījamiem kolēģiem, ka spēkā joprojām ir Krimināllikums, kurš nosaka, ka, atkārtoti gada laikā vadot trasportlīdzekli reibumā, draud kriminālatbildība. Nu, es aicinu tomēr to atcerēties. Tas arī ir tāds diezgan spēcīgs atturošs pants, ko dažreiz bija ierosināts šajā desmitgadē parlamentā atcelt, bet tā arī tas nav atcelts, un tiem, kas mīl braukt dzērumā, ir jāņem vērā. Bez šaubām, mums Juridiskajā komisijā jādiskutē, vai šī te nepielaišana ir administratīvs sods vai tas ir organizatorisks pasākums, bet visādā ziņā šobrīd, lai saskaņotu dažādus viedokļus un izveidotu kompromisa likumprojektu starp dažādiem priekšlikumiem, kur vieni bija pretrunā otram, jā, Dobeļa kungs, tik tiešām, bet tas noved pie smagām kļūdām, kā mēs šodien redzējām.

Līdz ar to es domāju, ka otrajā lasījumā šādus priekšlikumus mēs saņemsim, un attiecīgi, ja nepieciešams, arī var izdarīt un ierosināt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kur, manuprāt, šie priekšlikumi vairāk iederētos. Paldies! Aicinu balsot par alternatīvo — Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 11, atturas — 53. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 28.marts.

Sēdes vadītājs . 28.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, kuru saturs un būtība ir tāda, kā efektīvāk varētu cīnīties ar auto zagļiem un citiem, kas vēlas, nu, piesavināties cita mantu — konkrēti transporta līdzekli. Konceptuāli komisija atbalstīja, bet vēršam uzmanību uz “d” apakšpunktu, kur zināmā veidā varētu būt problēmas sakarā ar to, ka jāpierāda būtu īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, kas ir izplūdis jēdziens, jo mēs zinām, ka reģistrācijas tehniskā apliecība... mums nav vajadzīgs šobrīd pilnvarojums, mēs varam vienkārši šo apliecību nodot citam un transporta līdzekli ekspluatēt. Tā kā šeit varētu būt problēmas. Tātad es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums . 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs . 10.aprīlis. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir vairāk tehniska rakstura un saistīts ar to, ka ir paredzama Privatizācijas aģentūras likvidācija, un arī, ņemot to vērā, mēs neesam saņēmuši komisijā nevienu priekšlikumu, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vienprātīgi aicina Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis . Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 27. martam.

Sēdes vadītājs . 27. marts. Paldies!

Nākamais — l ikumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Dokumenta nr. 2922. Komisija izskatīja grozījumus likumā “Par ugunsdrošību”. Mēs saņēmām tikai vienu priekšlikumu — Čevera kunga priekšlikumu. Un jāsaka ar nožēlu, ka mēs noraidījām, cienot Čevera kungu.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ.

Dz.Kudums . Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums . 10. aprīlis.

Sēdes vadītājs . 10. aprīlis. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (TP). Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūdaļ pēc plenārsēdes beigām šeit pat blakus — Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs . Violai Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamie Saeimas darba grupas locekļi, kas aplūko radio un televīzijas finansējuma problēmas! Desmit minūtes pēc sēdes noslēguma Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz sēdi lūdzu!

Sēdes vadītājs . Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti, kuri ir Administratīvā procesa likuma sagatavošanas apakškomisijā, lūdzu pulksten 13.45 Juridiskās komisijas telpā uz sēdi.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar ekonomikas ministra un zemkopības ministra atbildēm uz rakstiskajiem jautājumiem, jautājumu — atbilžu sēde šodien 17.00 nenotiks.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Jānis Čevers, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Juris Sinka, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Slakteris

Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, sniedzam sekojošas atbildes:

1. 2001. gada 13. martā pieņemts lēmums izdarīt grozījumus 2001. gada 26. janvāra rīkojumā “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai.

1.a) Nolemts palielināt finansējumu nolikumā Nr. 7 “Lauksaimniecības ražošanas tehniskā modernizācija” no Ls 1000 tūkst. līdz 4000 tūkst., izdarot izmaiņas saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 27. decembra sēdes protokola Nr. 61 1.¤ “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2001. gadam” apstiprinātajās programmās.

2001. gada 15. martā grozījumu projekts nosūtīts saskaņošanai Finansu un Tieslietu ministrijai, kā arī saskaņā ar noslēgto līgumu nosūtīts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei.

Pēc grozījumu akceptēšanas Ministru kabineta sēdē un finansējuma apstiprināšanas Zemkopības ministrija izdarīs grozījumus nolikumā Nr. 7, t. sk. paredzot subsīdijas arī par Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražoto tehniku.

1.b) Šobrīd nav juridiska pamata samazināt finansējumu programmai “Līdzfinansējums “Sapard” programmai Ls 4402 tūkst.”, notiek Lauku atbalsta dienesta akreditācijas process “Sapard” programmas administrēšanai, tāpēc līdzekļu palielinājums programmai Nr. 8 “Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija” plānots izmantot no programmas Nr. 2 “Lopkopības attīstība” un programmas Nr. 3 “Augkopības attīstība”.

1.c) No “Sapard” līdzekļiem projektu apmaksa tiek segta 50% apmērā, bet no nacionālajām subsīdijām tiek izmaksātas subsīdijas 25–30% (izņemot nolikumu Nr. 1 “Lauksaimniecības zemes ielabošana” 80%) no projektu izmaksām.

Tomēr vienādot atbalsta īpatsvaru no nacionālajām subsīdijām nav iespējams, jo:

1) nacionālajās subsīdijās ir ierobežots finansu resursu apjoms;

2) nacionālo subsīdiju izmaksa notiek pasākumu veikšanas laikā, atsevišķos nolikumos avansā var izmaksāt līdz 50% no kopējās subsīdiju summas;

3) “Sapard” finansu līdzekļi tiek izmaksāti pēc stingrākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, izvērtējot projektus prioritārā atlasē un tikai pēc pilnīgas pasākumu veikšanas.

2. Latvijā faktiskais subsīdiju izlietojums kopumā ir sekojošs:

2.1. Valsts subsīdiju faktiskais izlietojums 1999. gadā

Nr.	&n	Izlietoti	Izlietoti
		līdzekļi	līdzekļi,
		Ls, tūkst.	%
1.	Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā
	ielabošana	1388,7	7,4
2.	Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehniskā
	modernizācija	3628,9	19,3
3.	Lopkopības attīstība	4960,1	26,4
4.	Sēklkopība	1664,2	8,9
5.	Augstas kvalitātes produkcijas ražošana un glabāšana	5016,2	26,7
6.	Lauku vides un netradicionālo nozaru atbalsts	252,3	1,4
7.	Zemnieku izglītošana	441,5	2,4
8.	Kredītu garantijas fonds	770,0	4,1
9.	Rudens lauku darbiem saņemtā kredīta % daļēja
	dzēšana	74,9	0,4
10.	Sējumu riska apdrošināšana	6,4	0,0
11.	Mežsaimniecība	35,4	0,2
12.	Zivsaimniecība	410,0	2,2
13.	Pārējie	123,9	0,6
	Kopā	18 772,5	100

2.2. Valsts subsīdiju faktiskais izlietojums 2000. gadā

Nr.	&n	Izlietoti	Izlietoti
		līdzekļi	līdzekļi,
		Ls, tūkst.	%
1.	Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā
	ielabošana	1640,0	8,2
2.	Valsts atbalsts saimniecību darbības efektivitātes
	kāpināšanai	816,25	4,1
3.	ES prasībām atbilstošu piensaimniecības fermu
	atbalsts	361,22	1,8
4.	Lopkopības attīstība	5529,49	27,8
5.	Augkopības attīstība	5784,19	29,0
6.	Zemnieku izglītošanai	356,94	1,8
7.	Līdzfinansējums ārzemju kopprojektiem	98,71	0,5
8.	Sējuma riska mazināšanai	13,30	0,1
9.	Zivsaimniecībai	400,00	2,0
10.	Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehniskā
	modernizācija 2000. g. 1. pusgadā	1735,48	8,7
11.	Cūkgaļas ražošanas nozares stabilizēšanai	1000,01	5,0
12.	Agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu
	kompensācija augkopībā	630,08	3,2
13.	Rezerve	87,83	0,4
14.	Norēķini par 1999. gadu	1384,27	7,0
15.	Vienreizējie maksājumi	89,45	0,4
	Kopā	19 927,22	100

2001. gada 19. martā Zemkopības ministrs A.Slakteris

Ministrs

A.Kalvītis

Ekonomikas ministrija izskatīja Saeimas Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegtos jautājumus par galvojumu izsniegšanas kārtību privātuzņēmējiem un sniedz šādu skaidrojumu.

Par Ekonomikas ministrijas 83 piešķirtajiem kredītiem no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem ministrija vienlaikus izsniedza arī galvojumu saskaņā ar LR Ministru Padomes 12.04.1993. lēmumu Nr. 183 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” un Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu (4.6. punkts), kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 14. janvāra lēmuma “Par atvieglojumiem zemnieku saimniecībām, piešķirot tām kredītus un daļēji tos norakstot” 5. punktu.

Šādas kārtības noteikšana bija vērsta uz labvēlīgas vides veidošanu privātuzņēmējdarbības attīstībai valstī.

Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” (pieņemts 09.12.1992.) Valsts īpašuma privatizācijas fonds ir Latvijas Republikas Ministru Padomes ārpusbudžeta naudas līdzekļu fonds, un izsniegtā galvojuma nodrošinājums ir fonda naudas līdzekļi, nevis valsts budžeta līdzekļi.

Kredītņēmēja iespējamā bankrota gadījumā attiecīgā vēl neatmaksātā kredīta summas daļa jāsedz no fonda līdzekļiem.

Lai uzlabotu no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem piešķirto kredītu administrēšanu, kā arī realizētu tajā laikā spēkā esošā likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” 3. panta normu, kas nosaka, ka privatizācijas fonda līdzekļus var izlietot “hipotekāro aizdevumu sistēmas attīstības stimulēšanai un ilgtermiņa kredītresursu veidošanai Latvijas Hipotēku un zemes bankā”, šo kredītu “portfeli” saskaņā ar 1996. gada 27. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 541 nodeva 01.01.1997. pilnā šīs bankas valdījumā (ar šo aizdevumu atgūšanas un atgūto līdzekļu izmantošanas tiesībām). Šajā situācijā kredītņēmēju iespējamā bankrota gadījumā zināmus zaudējumus varētu nest Latvijas Hipotēku un zemes banka.

Laikā, kad tika pieņemts likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” un sākta minēto kredītu piešķiršana, līdz brīdim, kad izsniegto kredītu “portfelis” tika nodots Latvijas Hipotēku un zemes bankai, tas ir, no 1993. gada līdz 1997. gadam, par ekonomikas ministriem strādāja A.Kalniņš, A.Kreituss, O.Kehris, J.Zvanītājs un G.Krasts.

2001. gada 16. martā Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Kopsavilkums

2001. gada 22. marta sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par ostām””. (Reģ.nr.714) (dok.nr.2918) Balsojums: 82 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Reģ.nr.612) (dok.nr.2919) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par zvērinātiem revidentiem”. (Reģ.nr.537) (dok.nr.2920) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Valsts aģentūru likums”. (Reģ.nr.507) (dok.nr.2926) Balsojums: 71 par, 0 pret, 14 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. (Reģ.nr.828) (dok.nr.2804; nr.2916) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.794) (dok.nr.2678; nr.2922) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.848) (dok.nr.2897) Balsojums: 80 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.842) (dok.nr.2873; nr.2915) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.851) (dok.nr.2913; nr.2913A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. (Reģ.nr.852) (dok.nr.2917; nr.2917A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. (Reģ.nr.853) (dok.nr.2924; nr.2924A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. (Reģ.nr.854) (dok.nr.2925; nr.2925A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumu:

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.2910) Balsojums: 71 par, 1 pret, 5 atturas.

Nepieņēma 3.lasījumā likumprojektu:

—“Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. (Reģ.nr.733) (dok.nr.2923) Balsojums: 40 par, 37 pret, 8 atturas.

 

 

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, J.Čevera, R.Labanovska un O.Zvejsalnieka jautājumu par Ekonomikas ministrijas izsniegtajām garantijām privātuzņēmējiem. (dok.nr.2927)

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu A.Kalniņa, J.Lejas, O.Grīga, P.Salkazanova un J.Čevera jautājumu par SAPARD programmas finansējumu. (dok.nr.2936)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 22. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija): Saeimas darbadiena nebija gara, bet vairāki likumi, kurus šodien izskatīja, pieņēma vai noraidīja, bija pietiekami būtiski.

Šodien izveidojās netradicionāla situācija, kas uz īsu brīdi nojauca robežu starp pozīciju un opozīciju. Tā attiecās uz diviem likumiem, no kuriem viens ir “Grozījumi Komerclikumā”. Šeit Tautas partijas iniciatīva kopumā guva Saeimas atbalstu, līdz ar to Saeimas deputāti vēlreiz caurlūkos Komerclikumu. Es ceru, ka ne tikai Tautas partijas, bet arī citu deputātu priekšlikumi tiks ņemti vērā un likums tiks būtiski uzlabots.

Šodien trešajā lasījumā Saeima neatbalstīja likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, kurš regulētu Komerclikuma spēkā stāšanos, tādējādi vēlreiz apstiprinot to, ka Komerclikumā ir daudz vāju vietu un tas ir jāuzlabo. Tautas partija uzskata, ka šim Komerclikumam, kas kopumā ienesīs daudzas un vajadzīgas pārmaiņas, jābūt rūpīgāk noslīpētam, stājoties spēkā. Domāju, ka tuvākajā laikā deputāti vēlreiz lems par Komerclikuma spēkā stāšanās datumu, jo šobrīd bija vērojamas zināmas pretrunas, lai šo likumu varētu iedarbināt.

Gribētu teikt, ka svarīgs bija šodien pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām”. Varbūt ne viss bija tā, kā to konkrēti vēlas Tautas partija, bet kompromisi vajadzīgi, lai likumi virzītos uz priekšu.

Ar šodienas Saeimas darba kārtību nesaistīta priecīga informācija — Tautas partija tikusi pie devītā mēra Latvijas rajonos — tātad Tautas partijai šobrīd ir deviņi mēri no 24, un mēs ceram, ka šodien varētu būt arī desmitais. Līdz ar to labējās partijas pārliecinoši svin pašvaldību vēlēšanu uzvaru ārpus Rīgas. Vērosim, kas notiks Latvijas galvaspilsētā un vai te izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms izsaku lielu paldies visiem tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri atbalstīja mūsu partiju vēlēšanās. Protams, visi jūsu vēlējumi tiks izpildīti, cik nu to varēsim.

Šodien nebija pārāk lielu strīdu un plenārsēde beidzās diezgan ātri. Par likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” gribu teikt, ka likumprojektā būtu jāpārstrādā daudzas pozīcijas, kuras nesaskan ar sīko un vidējo uzņēmēju interesēm, it sevišķi jautājumi, kas attiecas uz maksājumiem par dokumentu noformēšanu. Tādas naudas mūsu mazajam uzņēmējam nav, un tas var radīt problēmas.

Likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” arī bija sagatavots, lai gan dažas pozīcijas tajā ir apstrīdamas. Domāju, ka, likumu lietojot, būs nepieciešami jauni grozījumi.

Kas attiecas uz likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”, tad uzskatu, ka tas pieņemts savlaicīgi un tāds likums ir vajadzīgs, lai valstī šo jautājumu varētu atrisināt.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, domāju, ka problēmas, kas saistītas ar šo likumu, līdz 1.maijam neatrisināsim.

Uzskatu, ka likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, norma, kas attiecas uz transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vēl jāpārskata, jo laika posmā no 2000. līdz 2001.gadam bijuši daudzi gadījumi, kad transportlīdzekļi vadīti alkoholisko vai narkotisko vielu iespaidā. Diemžēl jāiemet akmens mūsu tiesnešu dārzā, jo vairums atbildīgo par satiksmes negadījumos bojāgājušajiem cilvēkiem saņēmuši minimālus sodus. Nesen presē izlasīju, ka mūsu tiesneši bagātākos soda mazāk, bet nabagākos — vairāk. Izskatās, ka likums visiem nav vienāds.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Gribētu teikt, ka šodien mūsu frakcija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” nodošanu komisijām, jo domāju, ka atsevišķi labojumi šajā likumprojektā ir nepieciešami. Tas, ka Komerclikums stāsies spēkā nevis 1.janvārī, bet paredzētajā laikā, sarežģīs uzņēmēju likteni un būs problēmas valsts iestādēm saistībā ar uzņēmumu jauno pārreģistrāciju.

Lielāku uzmanību gribu pievērst likumprojektam “Par zvērinātajiem revidentiem”, kas ir tuvāks manai sirdij, jo es pati strādāju likumprojekta sagatavošanas darba grupā kopā ar Finansu ministrijas, Latvijas Bankas, apdrošinātāju un Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas pārstāvjiem, kā arī mūsu parlamentāriešiem. Domāju, ka pieņemtais likumprojekta variants šodien Saeimā bija vislabākais.

Taču gribas atzīmēt vismaz divas lietas, kuras, kā es uzskatu, savas nezināšanas un neprofesionalitātes dēļ deputāti tomēr atbalstīja nepareizi. Pašreiz likuma tekstā ir norma, kas nosaka, ka zvērināto revidentu kvalifikācijas prasības pretendentiem ir jābūt Latvijas Republikā vai ārvalstīs iegūtai augstākajai izglītībai, ko apliecina diploms, kas apstiprināts valsts akreditētas ekonomikas vai vadības studiju maģistra programmas apguves revīzijas jomā. Ko faktiski šī norma nosaka? Samazinot vai ierobežojot to cilvēku skaitu, kas varētu iegūt zvērināta revidenta kvalifikāciju, vēl lielāka būs sabiedrības neapmierinātība ar zvērināta revidenta eksāmena norisi. Turklāt augstākā izglītība ir arī bakalaura grāds — maģistra grāds ir zinātniskais grāds. Tātad te jau ir viena pretruna. Ārvalstīs iegūto augstāko izglītību ne vienmēr apstiprina ar diplomu, jo noteikti ir kāds cits šo izglītību apstiprinošs dokuments. Domāju, ka vajadzētu atgriezties pie šī paša likuma un vēlreiz pārskatīt atsevišķu pantu redakciju. Es arī aicinu sakarā ar šodien nobalsoto redakciju par licences izsniegšanas kritērijiem tādas sabiedrības kā “BDO Invest Rīga”, KPMG un “Ernst & Young”, “Arthur Andersen”, “Price Waterhouse” un citus uzņēmumus domāt par to, kā varēs atdot revidentiem 50% balsstiesīgo kapitāldaļu. Savukārt zvērinātos revidentus aicinu krāt naudu, lai jaunajos uzņēmumos varētu šīs daļas nopirkt.

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien skatīja tādus svarīgus un nozīmīgus likumprojektus kā likumu “Par zvērinātiem revidentiem”, tāpat “Grozījumus likumā par ostām”. Lieli strīdi, protams, bija saistīti ar komerclikumdošanu — par Komerclikuma spēkā stāšanos, kā arī daudz kritizēto Komerclikumu. Domāju, ka jebkuru likumu vienmēr var uzlabot vai uzrakstīt vēl labāku, tajā pašā laikā deputātiem jācenšas parlamenta darba kārtībā strādāt ar to, kas jau ir, nevis pieņemt citu likumu, pret kuru faktiski šodien iebildumu nebija. Komerclikuma spēkā stāšanās likuma pieņemšanu tomēr noraidīja tā iemesla dēļ, ka cits ar viņu saistīts likums, iespējams, būtu jāprecizē vai jāpārskata, vai arī likumprojektā jāizdara grozījums par tā spēkā stāšanās laiku, pagarinot to vēl par dažiem mēnešiem. Uzņēmējgrupu un dažādu deputātu partiju ideoloģija šeit var atšķirties. Vieni atbalsta mazos uzņēmējus, otri — lielās akciju sabiedrības, trešie atbalsta algotus menedžerus. Protams, nevar savākt savu interešu aizstāvībai balsu vairākumu, bet, lai atliktu kaut ko vai gremdētu, šie pilnīgi pretējie politiskie vai ekonomisko interešu izteicēji apvienojas un veiksmīgi to dara. Tā ka es domāju, ka darbs vēl priekšā.

Vēl gribētu akcentēt uzmanību uz diviem likumprojektiem, kas man liekas ļoti svarīgi. Viens no tiem ir Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kur precīzi un stingri tiek reglamentēta atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu dzērumā. Atkarībā no reibuma pakāpes ir pastiprināti sodi par transporta vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā, kā arī saistīts naudassods un kopā ar to uzliekamais sods — vadītāja tiesību atņemšana, pie tam ne tikai uz 12 vai 24 mēnešiem, bet jau līdz 36 mēnešiem. Aicinu sekot gan preses, gan televīzijas informācijai par smagām avārijām dzēruma stāvoklī, jo šeit arī likumdevējs iesaistījies cīņā pret to, lai vadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Tad ir jāņem taksometrs, jāguļ vai kaut kā citādi jārīkojas, bet nedrīkst braukt dzērumā, jo sekas ir ļoti smagas.

Vēl viens likumprojekts, kas šodien tika pieņemts trešajā lasījumā, bija Valsts aģentūru likums, kas saistās ar dažādu bezpeļņas uzņēmējsabiedrību vai arī vienkārši valsts budžeta iestāžu pārveidošanu par aģentūrām; par aģentūru zināmu brīvību un precīzu reglamentēšanu, jo tās būs valsts institūcijas un iestādes, kas nodarbosies ar pakalpojumu sniegšanu. Nevis ar valsts pārvaldi, bet tieši ar pakalpojumu sniegšanu; tātad kultūra, sports, izglītība, veselības aizsardzība un citas. Šeit pieņemts jauns regulējums, kurš atšķiras no pārvaldes iestāžu vai no budžeta iestāžu stingrā regulējuma, tiek dota brīvāka rīcība iestāžu vadītājiem un viņu pārraudzības iestādēm, bet tajā pašā laikā mēs centāmies novērst, lai šī plūsma būtu mazāka dažādu komercbiedrību virzienā.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Kaut arī šodienas sēde bija neilga, tika pieņemts diezgan nozīmīgs likums — Valsts aģentūru likums. Šis likums tālāk reglamentēs aģentūru darbību, kā arī kontrolēs to mehānismus. Pieņemot šo likumprojektu, saskatījām divas problēmas, kuras nedeva iespēju mums pilnībā atbalstīt šo likumu. Pirmā problēma — par darba samaksu. Galīgajā lasījumā likumā pieņemta norma, ka darba samaksu darbiniekiem valsts vai pašvaldību aģentūrās no aģentūras finansiālajiem līdzekļiem noteiks direktors. Šajā gadījumā bagātākās aģentūrās darbinieki saņems lielāku algu, bet nabadzīgās — mazāku. Piedāvājām risināt šo problēmu šādā veidā: izveidot vienotu darba samaksas sistēmu visiem darbiniekiem, kas strādā valsts vai pašvaldību iestādēs, un saņem algu no budžeta.

Otrā problēma, kuru mēs saskatījām, ir ziedojumi un dāvinājumi kā finansējuma avots. Neviens likums patlaban neaizliedz nevienai institūcijai saņemt dāvinājumus vai ziedojumus. Šajā likumā ielikta norma, ka dāvinājumi un ziedojumi ir pamatfinansējuma avots, un to nenoliedz arī antikorupcijas likuma tēvs J.Lagzdiņa kungs — šeit paveras korupcijas iespēja. Mēs nekādā gadījumā nevarējām atbalstīt dāvinājumus un ziedojumus. Bija izteikts, ka slimnīcas, kuras būs pārveidotas par pašvaldību vai valsts aģentūrām, nesaņems kādus dāvinājumus un ziedojumus, pat ja neviens likums to neaizliedz. Tāpēc mēs nevarējām pilnībā atbalstīt šo likumu un tālākajā laikā ceram, ka varbūt izdosies labot tās problēmas, kuras mēs tur saskatījām.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Ļoti raiba nedēļa, tāda kā Lieldienu ola, jo Lieldienas jau ir visai tuvu. Un arī šīs sarunas, kas risinās dažādos līmeņos par pašvaldību vadības ievēlēšanu, protams, aizņem ārkārtīgi lielu laiku. Gribu teikt tikai vienu, ka TB/LNNK nenodos savu vēlētāju vēlmes, neizmainīs savu programmu un neies tādās koalīcijās, kuras būtu prettautiskas un Latvijas pilsoņiem neizdevīgas.

Ja runājam par šodienas sēdi, tad, manā vērtējumā, vissmagāk veicās likumam “Par ostām”, jo to pieņēma trešajā lasījumā, un visi labi domātie kompromisi, kuri tika skaņoti gan ar ostu pārvaldēm Ventspilī, Liepājā un Rīgā, gan ar pašvaldību vadītājiem, ostu pārstāvjiem un deputātiem, tomēr netika pieņemti. Jāsaka, ka zaudētāji šajā gadījumā atkal būs bezcerīgā situācijā atstātie zemes īpašnieki, kuriem ir zemes īpašumi pilsētu ostu teritorijās un kuriem nav nekādas izredzes uz labākiem noteikumiem, lai viņiem tiktu izsniegtas kompensācijas no ostu pārvaldes līdzekļiem.

Mani ļoti uztrauc, ka mazās ostas šajā cīņā zaudējušas — vēl tikai vienu gadu tām būs iespējas saņemt zināmu kompensāciju no ostu fonda vai tā saucamo līdzdalības naudu situācijas izlīdzināšanai arī mazajās ostās, kuras nav ne spēcīgas, ne bagātas. Tas nebija prātīgs balsojums par šo ostu likumu. Diemžēl mūsu frakcija šajā likumā atkal palika mazākumā, un mēs apsveram iespēju ierosināt jaunas izmaiņas likumā par ostām.

Ja runājam par Komerclikumu, jāsaka, ka šis tiešām bija ārkārtīgi pretrunīgs balsojums par to, kad Komerclikumam stāties spēkā. Par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību netika nobalsots, un priekšlikumu termiņu noteica līdz 1.maijam.

Ļoti nepārdomāti rīkojās Tautas partija, kas balsoja kopā ar frakciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, tādējādi nepieļaujot šīs izmaiņas Komerclikumā, kuras būtu devušas lielākas tiesības mazajiem akcionāriem, un tad nebūtu situācijas, ka “Staburadze” piedalās “Laimas” iztirgošanā norvēģiem un mazajiem akcionāriem šajā situācijā nav nekādas teikšanas.

Saeimas preses dienests