No 10. līdz 12.aprīlim Viļņā, Lietuvā, notika Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes organizēta konference “Lauksaimniecības politika, pārtikas drošība un ekoloģijas problēmas”. Konferences dalībnieki strādāja trīs sesijās, pirmajā sesijā pārrunājot aktuālākās lauksaimniecības problēmas, otrajā sesijā spriežot par pārtikas drošību, bet trešajā — par cīņu pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos. Konferences ietvaros tika apmeklēts arī Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests, kā arī Lietuvas Nacionālā veterinārijas laboratorija.

Ceturtdien, 11.aprīlī, dienas pirmajā pusē konferences dalībnieki apmeklēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienestu, kur tā direktors Kazimirs Lukausks pastāstīja par Lietuvā izveidoto pārtikas preču drošības kontroli atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un akcentēja labvēlīgo situāciju dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas jomā.

“Kontrole pār dzīvnieku veselību, barību, ķīmiskajiem preparātiem, kurus izmanto veterinārijā, kā arī sadarbība ar Veterinārijas akadēmiju un institūtu devusi labus rezultātus dzīvnieku aizsardzības jomā,” teica K.Lukausks. Konferences dalībnieki noskatījās videofilmu par Lietuvas robežapsardzes dienesta veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanā Medininku robežpunktā, kā arī iepazinās ar dienesta telpu iekārtojumu un laboratoriju.

Pēc vizītes Valsts pārtikas un veterinārijas dienestā konferences dalībnieki devās uz Lietuvas Republikas Nacionālo veterinārijas laboratoriju, kur iepazinās ar tās darbību un pētījumiem mikrobioloģijā.

Pulksten 13.30 notika konferences atklāšana Lietuvas Seimā. Tās dalībniekus uzrunāja Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, kurš uzsvēra konferences tēmas svarīgumu starpvalstu sakaru attīstībā. “Līdz 2006.gadam ir jāizveido jauna lauksaimniecības stratēģija, paredzot izmaiņas likumdošanā un nosakot Lietuvas politiku ekoloģijas jomā,” teica A.Paulausks.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja un Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Ģiedre Purvaneckiene, kā arī Ziemeļu padomes Vides un dabas resursu komitejas priekšsēdētājs Asmunds Kristofersons un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidents Žans Marī Haparts.

Konferences pirmajā sesijā tās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar lauksaimniecības problēmas.

Luksemburgas lauksaimniecības ministrs Fernands Bodens uzsvēra, ka ekonomiskajam sektoram jābūt stipram. Produktiem ir jākonkurē pasaules tirgū tīrības un daudzveidības ziņā, turklāt lēmumi jāpieņem, ņemot vērā piedāvājumu un ražošanas iespējas. F.Bodens arī akcentēja, ka līdz 2006.gadam jāsamazina gaļas un graudaugu cenas. “Politika visur nevar būt vienāda, kandidātvalstīm ir jābūt pārejas periodiem, kā arī jāņem vērā to ekonomiskā situācija,” sacīja Luksemburgas lauksaimniecības ministrs.

Savukārt Beļģijas lauksaimniecības ministrs Žozē Haparts savā ziņojumā akcentēja, ka, izskatot lauksaimniecības politikas jautājumus, ir būtiski ievērot visu valstu vienlīdzīgas tiesības, kā arī uzsvēra stingra lauksaimniecības kontroles mehānisma izveides nepieciešamību.

Norvēģijas Lauksaimniecības departamenta pārstāvis Atle Sorheims norādīja, ka pārtikas drošībā ir nepieciešami augsti standarti un Ziemeļu valstis, koordinējot savu darbību un ietekmi Eiropas Savienībā, veicinās drošu produktu izveidi. Viņš arī atzina, ka sadarbība ar Baltijas valstīm ir svarīgs faktors Ziemeļu valstu politikā, tāpēc konferencē pieņemtajai rezolūcijai būs būtiska nozīme.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis savā ziņojumā pastāstīja par Lietuvas valdības programmas plānu lauksaimniecības jomā līdz 2004.gadam un iespējām mazo uzņēmumu atbalstīšanā.

Savukārt Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks pastāstīja, ka, lai konkurētu Eiropas Savienības (ES) tirgū, Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamas jaunas tehnoloģijas un zināšanas un ka ES lēmums piešķirt jaunajām dalībvalstīm tikai 25% no tiešajiem maksājumiem vecajām dalībvalstīm neapmierina Latvijas lauksaimniekus. Arī desmit gadu ilgais pārejas periods neveicinās godīgu konkurenci kopējā tirgū, uzsvēra M.Sprindžuks.

Pirmās sesijas noslēgumā Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas Lauksaimniecības attīstības departamenta ģenerālsekretāra vietnieks Tomass Kevajs informēja par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, norādot uz pieaugošo bezdarbu laukos un subsīdiju trūkumu. “Lauksaimniecības politikai jādod iespēja attīstīt arī citas Igaunijai izdevīgas sfēras un sasniegt kopējo līmeni Eiropas Savienībā,” sacīja T.Kevajs.

Piektdien, 12.aprīlī, konferences dalībnieki strādāja otrajā un trešajā sesijā, kā arī pieņēma rezolūciju.

Izskatot otrās sesijas tēmu – “Pārtikas drošība: dzīvnieku un graudaugu produkcija” —, ar referātiem uzstājas Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Kazimirs Lukausks, Latvijas Pārtikas un veterinārijas dienesta direktora vietnieks Ernests Zavadskis un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas Veterinārijas un pārtikas departamenta vadītājs Henrikss Kusks, kā arī Norvēģijas Ekoloģiskās lauksaimniecības centra pārstāvis Livs Solemdals, Zviedrijas Biodinamikas izpētes institūta profesors Arturs Gransteds un Beļģijas lauksaimniecības ministrs Žozē Haparts.

Konferences trešās sesijas laikā tās dalībnieki apsprieda cīņu pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos. Par šo jautājumu referēja Dānijas Veterinārijas un pārtikas uzraudzības dienesta direktors Hans Jensens, Luksemburgas lauksaimniecības ministrs Fernands Bodens, kā arī Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienesta direktora vietnieks Petrs Mačulskis, Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta direktora vietnieks Ingus Celms un Igaunijas lauksaimniecības ministrijas Veterinārijas biroja vadītāja Pille Tamemagi.

Saeimas preses dienests

Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa valstu Starpparlamentu konsultatīvās padomes konferences “Lauksaimniecības politika, pārtikas drošība un ekoloģijas problēmas” rezolūcija

2002. gada 12. aprīlī Viļņā

Nopietni domājot par vispārējo pārtikas un lauksaimniecības politiku Eiropā, ieskaitot Eiropas Savienību,

apzinoties faktu, ka dialoga laikā par integrāciju ES kandidātvalstis kļūst par partneriem ekonomikā un politikā,

atzīstot pārtikas drošības nozīmīgumu Eiropā, kā arī drošas pārtikas stratēģijas, ko sagatavojušas Eiropas valstis,

esot pārliecināti, ka sadarbība, īpaši informācijas apmaiņa un finansiālais atbalsts, prasa kopīgas pūles no Eiropas ekonomiskās zonas valstīm un kandidātvalstīm, lai nodrošinātu pārtikas drošību, ieskaitot dzīvnieku un augu veselības augstos standartus, kā arī dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi,

apzinoties drošas pārtikas infrastruktūras svarīgumu, ieskaitot dzīvnieku un augu veselības aizsardzības sistēmu, kas nodrošina drošu pārtiku, un harmonizējot kopīgās īpašnieku pūles visā pārtikas ķēdē,

saprotot, ka pārtikas drošība, ieskaitot augu un dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos, nevar ierobežot administratīvās robežas,

saprotot ekoloģiskās izpētes nozīmīgumu saistībā ar lauksaimniecības un vides aizsardzību,

nopietni aplūkojot Eiropas ekonomiskās zonas pūles par drošu pārtiku kandidātvalstīs ar mērķi palīdzēt ātri modernizēt un restrukturizēt lauksaimniecības sektoru, ieskaitot pārtikas drošības infrastruktūru, ar pieeju no lauka uz galdu,

konference izsaka priekšlikumus Eiropas Komisijas,  kā arī Eiropas ekonomiskās zonas valstīm un Baltijas valstīm:

1) iedzīvināt vispārējo lauksaimniecības politiku, atbalstīt kandidātvalstu lauksaimniecības un pārtikas sektora pārkārtošanu un modernizēšanu, par pamatu ņemot vienlīdzības principu, kā noteikts Eiropas līgumā, radīt apstākļus konkurētspējīgam pārtikas sektoram un modernizēt pārtikas drošības infrastruktūru;

2) stiprināt zinātnes izmantošanu, kas balstās uz piesardzības principu, novērtējot risku veselībai saistībā ar pārtikas drošību, ieskaitot risku veselībai no ģenētiski modificētām vielām;

3) stiprināt regulēšanas un kontroles programmas saistībā ar cīņu pret dzīvnieku infekcijas slimībām, ieskaitot salmonelozi, un ierobežot antibiotiku lietošanu un izmantošanu pārtikas ražošanā;

4) sadarboties un veikt informācijas apmaiņu pārtikas drošības un kvalitātes sfērās, veikt informācijas apmaiņu par dzīvnieku, augu slimību un parazītu novēršanu ar mērķi nodrošināt drošu pārtiku visā ķēdē no lauka līdz galdam;

5) paplašināt sadarbību starp visām attiecīgajām institūcijām minētajās valstīs, kas iesaistītas pārtikas ķēdē, ieskaitot dzīvnieku slimības, dzīvnieku labklājību, transportēšanu un pārtikas drošību;

6) nodrošināt dzīvnieku infekcijas slimību kontroli un izskaušanu, kā arī informācijas apmaiņu ar mērķi novērst slimības izplatīšanos citās valstīs;

7) ar mērķi novērst bīstamo augu kaitēkļu izplatīšanos, intensificēt informācijas apmaiņu un sadarboties fitohigiēnas laukā, nodrošināt visu pušu beznosacījumu piekrišanu Eiropas Savienības prasībām fitohigiēnas jomā un atbilstību prasībām, kas norādītas Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā;

8) stiprināt sadarbību ekoloģiskajā lauksaimniecībā, publiskās informācijas un zinātnes sertificēšanu, veicināt zemkopības attīstību;

9) veikt informācijas apmaiņu minēto valstu starpā par visu programmu izpildi saistībā ar dzīvnieku un augu slimību monitoringu, laboratorijas diagnosticēšanu un profilaksi, ieskaitot govju sūkļveidīgo encifalopātiju.