Vakar, 16. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt personu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra”. 

Noteikts, ka, ja notikusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz attiecīgo personu no apliekamo personu reģistra vienas darbdienas laikā pēc Uzņēmumu reģistra lēmuma saņemšanas. Ja notikusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācija, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sadaloties vairākos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde desmit darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts apliekamās personas motivēts iesniegums par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra un reorganizāciju apliecinošie dokumenti, izvērtē katra uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) paredzamo apliekamo darījumu apjomu un lemj par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Ja paredzamais apliekamo darījumu apjoms nesasniedz 10 000 latu, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu.

Ja apliekamā persona triju mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām neiesniedz nodokļa deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma saņemšanas neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pirms lēmuma pieņemšanas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde veic šādas darbības: ja apliekamā persona noteiktajā termiņā neiesniedz nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu vai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde desmit darbdienu laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa vai noteiktā dokumentu iesniegšanas termiņa beigām nosūta personai atgādinājumu par nodokļa saistību izpildi vai dokumentu iesniegšanu; ja apliekamā persona noteiktajos termiņos neiesniedz nodokļa deklarācijas par diviem taksācijas periodiem pēc kārtas vai šajos noteikumus minētajā atgādinājumā noteiktajā termiņā neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde desmit darbdienu laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa vai noteiktā dokumentu iesniegšanas termiņa beigām apseko personu saimnieciskās darbības veikšanas vietā; ja apliekamā persona noteiktajos termiņos neiesniedz nodokļa deklarācijas par trim taksācijas periodiem pēc kārtas vai desmit darbdienu laikā pēc šajos noteikumus minētās apsekošanas neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde desmit darbdienu laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa vai noteiktā dokumentu iesniegšanas termiņa beigām nosūta personai brīdinājumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.

Noteikts, ja apliekamā persona desmit darbdienu laikā pēc šajos noteikumus minētā brīdinājuma nosūtīšanas nav iesniegusi nodokļa deklarācijas vai dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.

Ja apliekamā persona nodokļa deklarācijās sniedz nepatiesu informāciju un šāda informācija tiek konstatēta Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē (pārbaudē, revīzijā), personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu.

Paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu Valsts ieņēmumu dienests iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” desmit darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra vai, ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir likvidēts, — desmit darbdienu laikā pēc Uzņēmumu reģistra lēmuma saņemšanas.

Akceptēti grozījumi Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumā par vīzu atcelšanu.

Grozījumi nosaka, ka Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem ir derīgas Latvijas Republikas pases, var bez vīzas ieceļot Somijas Republikas teritorijā, šķērsojot jebkuru robežpunktu, kur tas atļauts, un uzturēties Somijas Republikas teritorijā laika periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Šo trīs mēnešu periodu aprēķina, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas jebkurā Šengenas valstī. Iepriekšminēto trīs mēnešu un sešu mēnešu periodu aprēķināšanā ņem vērā uzturēšanos jebkurā Šengenas valstī.

Noteikts, ka grozījums stājas spēkā dienā, kad saņemta pēdējā nota, ar ko līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par visu to nacionālajos normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi, kas nepieciešamas, lai tas stātos spēkā.

Akceptēts likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem”.

Starptautiskās krimināltiesas Statūti tika pieņemti 1998.gada 17.jūlijā Romā. 1999.gada 22.aprīlī Valdis Birkavs Latvijas Republikas vārdā parakstīja Starptautiskās krimināltiesas Statūtus. Statūti stāsies spēkā, kad tos ratificēs 60 valstis. Līdz 2002.gada 25.martam Statūtus ir ratificējušas 56 valstis, no kurām 13 ir Eiropas Savienības un 15 NATO dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Islande, Itālija, Francija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

2001.gada 11.jūnijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Kopējo nostāju (2001/443/CFSP) par Starptautisko krimināltiesu. Šī dokumenta mērķis ir pēc iespējas ātrāka Statūtu spēkā stāšanās un Starptautiskās krimināltiesas nodibināšana. Savukārt 2001.gada 15.decembrī Baltijas asambleja pieņēma deklarāciju, kurā aicina Latvijas un Lietuvas parlamentus iespējami īsākā laikā ratificēt Statūtus. Igaunijas parlamentā Statūti ratificēti 2001.gada 5.decembrī. Ratificējot statūtus, Latvijas Republika kļūs par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti.

Starptautiskā krimināltiesa būs pastāvīga institūcija ar atrašanās vietu Hāgā, kura būs tiesīga īstenot jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos, un tā būs papildinājums nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai. Tiesai būs jurisdikcija pār šādiem noziegumiem: genocīds, noziegumi pret cilvēci, agresija un kara noziegumi, kas izdarīti pēc Statūtu spēkā stāšanās. Tiesa varēs īstenot savu jurisdikciju pār noziegumiem, kas izdarīti dalībvalsts teritorijā vai tos izdarījuši tās pilsoņi, ja: dalībvalsts vai ANO Drošības padome informēs tiesas prokuroru par iespējami izdarītu tiesas jurisdikcijā esošu noziegumu vai tiesas prokurors pats ierosinās izmeklēšanu. Lieta tiesai nebūs piekritīga, ja: lietu izmeklē vai ir ierosinājusi valsts, kuras jurisdikcijā tā ir, izņemot gadījumus, kad valsts nevēlas vai nav spējīga pilnīgi veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu; lietu ir izmeklējusi valsts, kuras jurisdikcijā tā ir, un valsts ir nolēmusi neuzsākt kriminālvajāšanu pret attiecīgo personu, ja vien lēmums nav radies, valstij nevēloties vai nespējot pilnīgi veikt kriminālvajāšanu; attiecīgā persona jau ir tiesāta par nodarījumu, kas ir sūdzības priekšmets. Tiesa nevarēs tiesāt nevienu, kurš ir tiesāts citā tiesā, par to pašu nodarījumu, izņemot gadījumus, kad tiesvedība citā tiesā tika veikta ar nolūku pasargāt attiecīgo personu no kriminālatbildības par tiesas jurisdikcijā esošajiem noziegumiem vai netika vesta neatkarīgi un objektīvi saskaņā ar starptautiskās tiesībās atzītām procesuālajām normām un tika vesta tādā veidā, kas noteiktos apstākļos ir pretrunā ar mērķi saukt attiecīgo personu pie atbildības. Tiesai būs jurisdikcija pār fiziskām personām, kas ir sasniegušas 18 gadu vecumu.

Katras dalībvalsts teritorijā tiesa baudīs tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās mērķu sasniegšanai. Tiesneši, prokurors, prokurora vietnieks un sekretārs, pildot tiesas darbu vai attiecībā uz to, baudīs tādas pašas privilēģijas un imunitātes, kādas ir piešķirtas diplomātisko misiju vadītājiem. Zināmas privilēģijas un imunitātes baudīs arī citas personas saskaņā ar Statūtiem.

Tiesa varēs piespriest vienu no šādiem sodiem personai, kas notiesāta par Statūtu 5.pantā minēto noziegumu: brīvības atņemšana uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz 30 gadus, vai mūža ieslodzījumu. Papildus brīvības atņemšanai tiesa varēs izdot rīkojumu par naudas sodu; ienākumu, īpašuma un aktīvu, kas iegūti tieši vai netieši no nozieguma, konfiskāciju.

Dalībvalstis pilnībā sadarbosies ar tiesu, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiesas jurisdikcijā esošajiem noziegumiem, tai skaitā izpildīs lūgumus par aizdomās turētās personas apcietināšanu un nodošanu. Lielāko daļu izmaksu par tiesas lūgumu izpildi segs tiesa saskaņā ar Statūtu 100. pantu.

Akceptēts rīkojums “Par Informācijas sistēmu augstskolas Satversmes apstiprināšanu”.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversme pieņemta Satversmes sapulcē 1998.gada 25.septembrī, grozījumi Satversmē pieņemti 2002.gada 18.janvārī un 20.martā, kad tika mainīts augstskolas nosaukums.

Informācijas sistēmu augstskola ir juridiskās personas bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības nams” dibināta augstskola. Tā sāka darbību 1997.gada 17.jūlijā, saņemot Izglītības un zinātnes ministrijas licenci. Augstskola akreditēta 2000.gada 25.februārī.

Augstskolas mērķis ir sniegt Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kā arī ārvalstniekiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību uzņēmējdarbības jomā atbilstoši informācijas laikmeta šodienas un nākotnes prasībām, integrējot informācijas sistēmas un vadībzinības, lai sagatavotu jaunu līderu paaudzi, kas spētu ne tikai pielāgoties sarežģītajām Latvijas ekonomikas pārmaiņām, bet būtu pārejas perioda straujas attīstības veicinātāji un veidotāji.

Augstskolas uzdevumi ir: nodrošināt studējošiem iespēju iegūt augstāko profesionālo izglītību un akadēmisko izglītību, atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus; nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; īstenot nepārtrauktas izglītības koncepciju, veidojot saskaņotu mācību un metodiskā darba sistēmu ar vispārizglītojošām skolām, koledžām un citām mācību iestādēm; izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas atbilstoši augstskolas profilam; veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus un izmēģinājumu un konstruktoru darbus, lai attīstītu vadības zinības un informācijas tehnoloģiju; piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, kā arī informēt sabiedrību par augstskolas darbību.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nedod tiesības Valsts militārā dienesta pārvaldēm un to nodaļām veikt operatīvus pasākumus par administratīvo soda veidu piemērošanu attiecībā uz personām kas izvairās no obligātā militārā dienesta vai tā uzskaites.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir nepieciešami, lai dotu tiesības Militārā dienesta iesaukšanas centram, tā teritoriālo struktūrvienību— Valsts militārā dienesta pārvalžu — vadītājiem (rajonu Militārā dienesta nodaļu) vadītājiem uz vietām izskatīt administratīvos pārkāpumus (izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu) par obligātajam militārajam dienestam vai tā uzskaitei reģistrācijai vai iesaukšanai pakļautas personas izvairīšanos ierasties pēc uzaicinājuma Militārā dienesta iesaukšanas centrā, tā reģionālās struktūrvienības — Valsts militārā dienesta pārvaldē (rajona Militārā dienesta nodaļā). Tas dos iespēju minētajām struktūrvienībām likumā noteiktā termiņā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, līdz ar to zināmā mērā disciplinēs personas, uz kurām attieksies Obligātā militārā dienesta likums.

Akceptēts likumprojekts “Par konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”.

Latvijas Republikai, iestājoties Eiropas Savienībā, jābūt gatavai ieviest Eiropas Savienības dalībvalstīm spēkā esošās konvencijas. Visus dokumentus, uz ko attiecas šī konvencija, līgumslēdzējas valstis atbrīvo no jebkādas legalizācijas vai kādas citas tādas pašas vai līdzīgas formalitātes (tātad starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kad tā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti).

Akceptēts likumprojekts “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”, kura mērķis ir noteikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Šobrīd ugunsdrošības un ugunsdzēsības tiesiskos un organizatoriskos pamatus regulē 1992.gada likums “Par ugunsdrošību”, kas vienlaikus arī nosaka ugunsdrošības dienestu funkcijas. No 1994. līdz 2001.gadam likumā izdarīti septiņi grozījumi. Ar šo likumu noteiktā ugunsdrošības nodrošināšanas sistēma neatbilst mūsdienu prasībām un prasa aktualizāciju saskaņā ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības tendencēm. Minētais likums regulē arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, bet nesatur pilnīgu šī dienesta funkciju uzskaitījumu. Laika posmā no 1992.gada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots veikt arī glābšanas darbus un realizēt civilās aizsardzības funkcijas valstī. Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, kas stājās spēkā 2001.gadā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar speciālām dienesta pakāpēm ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Līdz ar to nepieciešams saskaņot likuma “Par ugunsdrošību” un Valsts civildienesta likuma normas.

Akceptēti noteikumi “Dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanas kritēriji un principi”, kuri sagatavoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 27.panta ceturto daļu.

Noteikumi attiecas uz dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanu gadījumos, ja, pārstrādājot radioaktīvos atkritumus ārvalstī, nav iespējams atdalīt tieši no Latvijas ievestos radioaktīvos atkritumus un no ārvalsts ieved Latvijā ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu. Ja radioaktīvie atkritumi radušies, īstenojot zinātnisku vai tehnisku projektu atbilstoši Latvijas un attiecīgās ārvalsts līgumam, radioaktīvo atkritumu ekvivalenci nosaka līgumā.

Dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanā ievēro šādus principus: iedzīvotāji un vide ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanas brīdī un nākotnē; jonizējošā starojuma avotu izmantošana (piemēram, medicīnā, tautsaimniecībā, zinātnē) neapdraud nākamo paaudžu dzīves kvalitāti (piemēram, iespēju izmantot radioaktīvi nepiesārņotu vidi, pārtiku un būvmateriālus) un tiek nodrošināta vides ilgtspējīga attīstība; tiek nodrošināts abpusējs izdevīgums Latvijai un valstij, no kuras radioaktīvos atkritumus ieved. Novērtējot izdevīgumu, ņem vērā visus tiešos un netiešos izdevumus, kas saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai pārvaldību; radioaktīvo atkritumu ekvivalenci nosaka tikai tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas satur radionuklīdus, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 100 dienām, vai radionuklīdus, pēc kuru sabrukšanas rodas radionuklīdi, kuru pussabrukšanas periods ir ilgāks par 100 dienām.

Akceptēti noteikumi “Valsts darba inspekcijas nolikums”, kuri nosaka, ka inspekcija ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Inspekcijas uzdevumus un funkcijas, kā arī amatpersonu kompetence ir noteikta Valsts darba inspekcijas likumā.

Īstenojot Valsts darba inspekcijas likumā minētās funkcijas, inspekcijai ir šādas tiesības: izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem un bīstamo iekārtu valdītājiem darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā; kontrolēt, vai darba devēji un bīstamo iekārtu valdītāji veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu inspekcijas rīkojumu izpildi un ņemtu vērā izteiktos brīdinājumus, kā arī pieņemt lēmumus par administratīvā soda piemērošanu un uzņēmuma darbības daļēju vai pilnīgu apturēšanu; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēs materiālus par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumiem.

Noteikts, ka inspekcijas struktūrvienību vadītāji saskaņā ar inspekcijas direktora apstiprinātajiem struktūrvienības nolikumiem un amatu aprakstiem plāno un organizē struktūrvienību darbu, kā arī ir atbildīgi par struktūrvienībai noteikto uzdevumu izpildi.

Akceptēts rīkojums “Par pievienošanos Mazo uzņēmumu Eiropas hartai”, kas paredz pievienoties 2000.gada 13.jūnija Mazo uzņēmumu Eiropas hartai, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš pilnvarots parakstīt Deklarāciju par pievienošanos hartai.

Harta paredz Eiropas Savienības dalībvalstu un Komisijas rīcību atbalsta sniegšanā mazajiem uzņēmumiem 10 darbības virzienos (piemēram, “Izglītība un uzņēmējdarbības mācības”, “Lētāka un ātrāka uzņēmumu dibināšana”, “Efektīvāka likumdošana un normatīvie akti” u.c.). Hartā ir noteikti mazo uzņēmumu atbalsta principi, kuru izpilde tiks nodrošināta ar līdzdalību Eiropas Savienības uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadējā programmā. Memorandu par dalību šajā programmā Eiropas Komisija ar ES kandidātvalstīm gatavojas parakstīt šī gada pavasarī. Eiropas Savienības kandidātvalstu dalība šajā hartā ir nozīmīga, lai sagatavotu uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumus integrācijai Eiropas Savienībā.

Akceptēts rīkojums “Par Dabas aizsardzības pārvaldes izveidošanu”, kas paredz ar 2002.gada 1.maiju izveidot valsts pārvaldes iestādi — Dabas aizsardzības pārvaldi.

Noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.

Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 25.panta sestajai daļai Dabas aizsardzības pārvaldi nepieciešams izveidot, lai nodrošinātu efektīvu ar dabas aizsardzību saistīto normatīvo aktu izpildi, kā arī lai veicinātu vienotas dabas aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas realizēšanu.

Akceptēts rīkojums “Par akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem”.

Atbalstīts akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” investīciju projekts, ievērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.1 panta ceturtajā daļā noteiktos kritērijus: akciju sabiedrība “Latvijas Unibanka” atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veic ieguldījumus, kuri pārsniedz 10 miljonus latu un kuru kopējā summa ir 13225000 lati; šajā rīkojumā minētos ieguldījumus veic laikposmā no 2002.gada 31.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim; akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” investīciju projekta īstenošana pozitīvi ietekmēs valsts ekonomiku un neradīs konkurences ierobežojumus (Atbalstāmo investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanas komisijas 2002.gada 13.marta atzinums Nr.3).

2002.gada 31.janvāris noteikts par akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” atbalstāmo investīciju projekta īstenošanas sākuma datumu.

Akciju sabiedrībai “Latvijas Unibanka” uzdots 30 dienu laikā pēc atbalstāmo investīciju projekta pabeigšanas iesniegt Ekonomikas ministrijā un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pārskatu par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem.

Akceptēts rīkojums un likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. Finansu ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kurš pēc parakstīšanas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” ir nepieciešams, lai izpildītu 1994.gada 13.janvāra likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības attiecībā uz starptautisko līgumu spēkā stāšanos.

Ar likumprojektu apstiprinātais līgums veidos līgumtiesisko pamatu savstarpējai administratīvajai palīdzībai starp abu valstu nacionālajām muitas administrācijām, kas izpaudīsies savstarpējā sadarbībā normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumu novēršanā, sekmējot un attīstot operatīvās informācijas apmaiņu. Līgumā īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības starp nacionālajām muitas iestādēm, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī lai korekti tiktu aprēķināti maksājumi par preču eksportu un importu. Turklāt jāņem vērā, ka ir jābalstās uz stingra tiesiska pamata, lai nodrošinātu to, ka dati, dokumenti un cita informācija, kas tiek iegūta vai tiek sniegta, tiktu likumīgi izmantota otras līgumslēdzējpuses muitas administrācijas darbā.

Akceptēti “Noteikumi par privatizētiem uzņēmumiem izsniegtā Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta kapitalizāciju”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek kapitalizēts privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izsniegtais un valsts budžetā ieskaitāmais Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts un ar to saistītie procentu maksājumi un soda naudas, tajā skaitā kapitalizācijas rezultātā radušos valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas specifiku un vispārīgos principus rīcībai ar ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot valstij piederošās kapitāla daļas.

Maksājumus kapitalizē privatizētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir privatizēti likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” vai citos likumos un normatīvajos aktos, kuri reglamentēja vai reglamentē valsts, pašvaldības vai valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju, noteiktajā kārtībā un atbilst likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” 35.pantā noteiktajiem kritērijiem.

Maksājumi netiek kapitalizēti uzņēmumam, ja ir pieņemts lēmums par uzņēmuma likvidāciju vai tā bankrota procedūras uzsākšanu.

Maksājumus pēc finansu ministra lēmuma kapitalizē Privatizācijas aģentūra. Finansu ministrs pieņem lēmumu par maksājumu kapitalizāciju, pamatojoties uz kapitalizāciju veicošās institūcijas iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina privatizētā uzņēmuma atbilstību likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 35.pantā noteiktajiem kritērijiem.

Noteikts, ka uzņēmumam maksājumu kapitalizē: ja pēc kapitalizācijas uzņēmuma pašu kapitāls būs pozitīvs; ja pēc kapitalizācijas uzņēmuma pamatkapitāla palielinājums nepārsniedz uzņēmuma pašu kapitālu vairāk kā par likumā noteikto lielumu; ja pēc kapitalizācijas uzņēmuma rīcībā esošo apgrozāmo līdzekļu (bilances aktīva 2.iedaļas kopsumma) attiecība pret īstermiņa saistībām (bilances pasīva 3.iedaļas otrās daļas kopsumma) būs ne mazāka par 1,0 (turpmāk tekstā — kopējais likviditātes koeficients); ja uzņēmumam nav aizdevumu meitas uzņēmumiem, kā arī citu ilgtermiņa aizdevumu, ieskaitot aizdevumu radniecīgiem uzņēmumiem, uzņēmuma līdzīpašniekiem, vadībai un darbiniekiem; ja pēc kapitalizācijas uzņēmuma pašu kapitāla (bilances pasīva 1.iedaļas kopsumma) un ilgtermiņa ieguldījumu (bilances aktīva 1.iedaļas kopsumma) starpības attiecība pret uzņēmuma rīcībā esošajiem apgrozāmajiem līdzekļiem (bilances aktīva 2.iedaļas kopsumma) būs ne mazāka par 0,1 (turpmāk tekstā – pašu kapitāla nodrošinājuma koeficients) vai pašu kapitāla (bilances pasīva 1.iedaļas kopsumma) un ilgtermiņa parādu (aizņēmumi no kredītiestādēm pamatlīdzekļu iegādei un pamatlīdzekļu noma ar izpirkumu (līzings)) summas un ilgtermiņa ieguldījumu (bilances aktīva 1.iedaļas kopsumma) starpība būs pozitīva (lielāka par 0).

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Likumprojekts paredz, ka akcīzes preču noliktavas turētājs, kas ieved naftas produktus Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izved no akcīzes preču noliktavas vai izmanto akcīzes preču noliktavā, aprēķināto nodokli valsts budžetā maksā atbilstoši attiecīgajai muitas procedūrai Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi likumā ir izstrādāti, lai uzlabotu akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanu un novērstu iespēju izvairīties no atbilstošas akcīzes nodokļa nomaksas, kā arī lai savstarpēji saskaņotu likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” normas un muitas lietas regulējošo normatīvo aktu normas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments