Kad pavasaris atvēris savu zaļo pasauli

Piektdien, 12.aprīlī: finansu ministrs Gundars Bērziņš, Mārupes siltumnīcas direktors Jānis Bērziņš, Saeimas deputāts Andris Bērziņš un Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: A.F.I.

Ar Mežu dienu sākumu Dobeles rajona Ukru pagastā

Sekojot tradīcijai, akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis Dobeles rajona Ukru pagasta Menučos atklāja šogad ātri atnākušā pavasara Meža dienas. Jau par tradīciju kļuvis, ka mūsu lauku apzaļumošanā savu roku pieliek valsts galvenās amatpersonas, tādējādi atjaunojot trīsdesmitajos gados iedibināto aicinājumu skolu jaunatnei un visai tautai. Arī šogad Menučos lāpstu cilāja premjerministrs Andris Bērziņš un finansu ministrs Gundars Bērziņš. Pēc zaļi baltā karoga pacelšanas un dažiem labiem vārdiem, kas arī nepieciešami koku stādīšanas laikā, kuplais talcinieku pulks izklīda pa Leišmales laukiem. Skolēnu vidū, kas arī bija čaklākie bērziņu stādītāji, līkņāja sabiedrībā pazīstami ļaudis — Latvijas Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovskis, Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, pazīstami meža audzēšanas un kokapstrādes speciālisti.

Stādīsim bērzus!

A/s “Latvijas finieris” kopā ar Latvijas Kultūras fondu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Kalsnavas mežu pētīšanas staciju, Valsts meža dienestu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti un citiem speciālistiem jau kopš 1996.gada strādā pie programmas par bērzu audzēšanu neizmantotajās lauksaimniecības zemēs. Par šīs programmas krusttēvu pamatoti tiek uzskatīts a/s “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis, viņš pirms diviem gadiem aicināja: “Neļausim aizaugt Latvijas zemei ar nezālēm un krūmiem! Gādāsim visi kopā par tās nākotnes vērtību un savas dzimtas turību! Stādīsim bērzus! Un pat ja arī jūs pats, kurš kopā ar bērniem un mazbērniem, atlocījis piedurknes, savus ar krūmiem aizaugušos laukus būsit pārvērtis par skaistām jaunaudzēm, laikam ritot, nepagūsit sabērt savā makā savu audzēto bērzu “nestos” sudraba latus, tad ziniet droši, ka to izdarīs jūsu bērni un mazbērni. Vieniem varbūt tā būs iespēja izdzīvot, otriem — skoloties, trešajiem — vairot turību un piepildīt savus sapņus. Un, tāpat kā jūs šodien godājat savu vectēvu, viņa mežu zāģēdams, jūsu bērni un mazbērni godās un atcerēsies jūs!”

Meža dienu atklāšanā 12.aprīlī: akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis un Ministru prezidents Andris Bērziņš

Un šogad Meža dienu atklāšanas reizē Lietuvas pierobežā uz “LV” jautājumu, vai agrākos gados stādītos bērziņus nav nomākušas nezāles un vai aicinājums stādīt bērzus guvis atsaucību, J.Biķis atbildēja:

— Aug labi! Bērzs ir ļoti izturīgs. Pat tie ir labi ieaugušies, kurus pirms trim gadiem iestādījām Gaigalavā, lai gan lietus nelija veselu mēnesi pēc stādīšanas un mēs vairs nelolojām nekādas cerības. Savulaik šīs idejas mērķis bija vairāk demonstratīvs, lai pierādītu, ka bez tradicionālās priedes un egles arī bērzs ir labs būvkoks. Programmas ietvaros izvēlējāmies Latvijas četros reģionos atbalsta punktus — šeit, Dobeles rajonā Zemgalē, Liepājas pusē Kurzemē, Valkas rajonā Vidzemē un Gaigalavā Latgalē. Šajās vietās notiek lauku ierīkošana un vides sakopšana ar vietējo iedzīvotāju un skolēnu piedalīšanos, pēc tam brauc studenti un zinātnieki. Man ir liels prieks un gandarījums, ka šī programma ir ieguvusi atsaucību mūsu laukos, jo pēdējos gados pieprasījums pēc bērzu stādiem tā pieaudzis, ka kokaudzētavas to nespēj apmierināt.

Jura Biķa sacīto apstiprināja Lauksaimniecības ministrijas Mežu politikas departamenta direktors Jānis Birģelis:

— Saskaņā ar SAPARD programmu šogad plānojām apmežot 600 ha, galvenokārt ar bērziem. Diemžēl trūkst ap 300 tūkstošu bērziņu stādu. Ja stādu būtu pietiekami, šī programma attīstītos vēl straujāk. Jura Biķa ieviestā un atbalstītā tehnoloģija ar konteinerstādu audzēšanu vēršas plašumā, un tomēr stādu šogad nepietiks. Zemnieki jau saprot, ka zemi labāk izmantot, nevis turēt atmatā un, ja valsts atbalsts zemes izmantošanai tiks mērķtiecīgi likts lietā, tad pēc pieciem gadiem Latvijā būs apstādīti 10 tūkstoši hektāru.

Lai redzētu, kā maniem kokiem klājas

Ka Meža dienām ir daudz dziļāka jēga par gluži materiālām vērtībām, saprata jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados šīs tradīcijas aizsācēji. Centrālā meža dienu komiteja par Meža dienu uzdevumiem uzskatīja ne tikai lauku sētu, vēsturisku vietu, baznīcu un citu celtņu izdaiļošanu ar kokiem un košuma krūmiem, lauksaimniecībā nepiemērotu zemju apmežošanu, bet arī jaunatnes audzināšanu dabas daiļuma izpratnē, savas zemes mīlestībā un dzimtās puses vēstures zināšanās.

Mūsdienās, atjaunojot šo vectēvu svētīgo tradīciju, gadu no gada pieaug skolēnu līdzdalība tajā. Viņi būs tie, kas piedzīvos šo mazo stādiņu pārtapšanu šalkojošā mežā. Ukru pagasta čaklākie talcinieki bija sešu apkārtējo skolu jaunatne. Anita Ozoliņa un Baiba Petralevica no Bukaišu pamatskolas atzina, ka Meža dienas sniedz gandarījumu ne tikai par kopējā darbā paveikto, bet paplašina arī zināšanas par sava novada vēsturi. Tā, stādot kokus Bukaišu Lielstrikaišos, viņas uzzinājušas, ka tur dzimis ievērojamais būvuzņēmējs Kristaps Morbergs, kas ar centību un savu talantu no būvstrādnieka izaudzis par uzņēmēju, kļuvis par vairāku namu īpašnieku Rīgā, iedibinājis vairākas stipendijas studentiem, atvēris lauksaimniecības skolu Bukaišos.

Savukārt Bēnes vidusskolas ārpusklases darba organizatore Inese Garbile stāsta, kāds neviltots prieks ir skolas absolventu acīs, kad viņi, ierodoties skolā salidojumā, iet tikties ar pirms vairākiem gadiem stādītajām eglēm. I.Garbile ar nožēlu atzīst, ka tagad Bēnes mežniecība aicina bezdarbniekus stādīt kokus. No vienas puses, tas ir labi, jo bezdarbnieki stāv rindā, lai vismaz kaut ko nopelnītu. No otras puses, vidusskolēniem iet secen audzinošs notikums, jo katru gadu desmitās un vienpadsmitās klases skolēni piecas līdz septiņas dienas aizvadīja, stādot kokus. Bēnes vidusskolas audzēknis Jānis Miļauskis savu skolēna zinātniskās pētniecības darbu “Mežs – Latvijas bagātība” uzdāvināja akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidentam Jurim Biķim. Klausoties Jāņa stāstījumu par darba tapšanu, par literatūras lasīšanu, par rakšanos internetā, par Bēnes mežniecībā izpētīto, par iecerēm darba turpināšanā praktiskajā virzienā, rodas pārliecība — ja no Jāņa neiznāks meža zinātnieks, tad vismaz vīrs, kas uz mežu raudzīsies ar mīlestību.

Aizsāktā programma turpināsies

Pirms diviem gadiem “Latvijas finieris” noslēdza ilgtermiņa līgumus ar Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes zinātniekiem par desmit gadu programmu, lai veiktu pētījumus par kvalitatīvu bērzu finierkluču paātrinātas izaudzēšanas iespējām Latvijā. Akciju sabiedrība atvēlējusi arī līdzekļus bērzu plantāciju ierīkošanai dažādos mūsu valsts novados, lai pētītu bērzu piemērotību un augšanas apstākļus dažādās augsnēs un klimatiskajos apstākļos. Balstoties uz mežzinātņu doktora Gunāra Gērķa datiem, šim nolūkam nopirkti 1905 ha lauksaimniecībā neizmantotas zemes. No 1999. gada līdz 2001.gadam šajās platībās jau ierīkoti 403,3 ha bērzu plantāciju stādījumu. Līdz 2004.gadam šī platība palielināsies par aptuveni 600 ha. Akciju sabiedrība izveidojusi savu stādu audzētavu “Zābaki”, kurā paredzēts izaudzēt pusmiljonu bērza konteinerstādu gadā.

Pavasaris agri atvēris meža durvis. Ieiesim tajās ar cieņu, apbrīnu un — darbu!

Foto: Aivars Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim” Meža dienās Dobeles rajona Ukru pagastā 12.aprīlī: Mārtiņš Grīnbergs novieto Bēnes vidusskolas septītās klases zēnu meistarotos būrīšus Menuču kokos (attēlā pa kreisi); zinātniskā darba autors Jānis Miļauskis no Bēnes vidusskolas (vidējā attēlā); Bukaišu skolnieces Anita Ozoliņa un Baiba Petrelevica

Andris Kļaviņš — “ Latvijas Vēstnesim”