Kad mēģinājums pievērt Rīgas vārtus laimes meklētājiem cieta neveiksmi

Par migrācijas ierobežošanas 1957.–58. gada centieniem Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums —

“LV” Nr.55, 11.04.2002., “LV” Nr.56, 12.04.2002.

Izvilkums no “Nolikuma par pasēm”

Slepeni

Apstiprināts

ar PSRS Ministru Padomes

1953.gada 21.oktobra lēmumu

Nr.2666–11241s

 

Nolikums par pasēm

I. Vispārējā daļa

1. PSRS pilsoņiem vecumā no 16 gadiem un vecākiem, kuri dzīvo pilsētās, rajonu centros, pilsētas tipa ciematos, kā arī visā Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR teritorijā, Maskavas apgabalā, Vsevolžskas, Gatčinas, Kingisepas, Krasnoseļskas, Lomonosovas, Aginskas, Pargolovas, Primorskas, Roščinas, Toskenskas rajonos Ļeņingradas apgabalā, visos apdzīvotajos punktos noteiktās aizliegtās robežapsardzības zonas robežās un robežapsardzības joslā, ir jābūt pasēm.

2. Šā Nolikuma 1.punktā nosauktajās vietās dzīvo bez pasēm:

a) militārpersonas — ar dokumentiem, kurus izsniedz karaspēka daļas pavēlniecība;

b) personas, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu un kuras dzīvo atsevišķi no vecākiem, vai personas, kuru apgādībā tās atrodas, — ar dzimšanas apliecībām;

c) personas, kuras ārstējas ārstnieciskajās iestādēs vai atrodas invalīdu namos — ar viņiem esošajiem dokumentiem vai ar dokumentiem, kurus izsniedz šīs iestādes;

d) lauku iedzīvotāji, izņemot dzīvojošos Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR, Maskavas apgabalā, Ļeņingradas apgabala desmit rajonos, visas aizliegtās robežapsardzības zonas robežās un robežapsardzības joslā, kuri iesaistīti pagaidu sējas, ražas novākšanas un citos darbos, kokmateriālu sagatavošanā, kūdras izstrādē šā apgabala, novada, republikas, kurai nav apgabalu dalījuma, robežās, ar ciema padomju izziņām, kuras izdotas pastāvīgajās dzīvesvietās;

e) ārvalstu pilsoņi un pavalstnieki un personas bez pavalstniecības — ar norādi par dzīvošanu, kuru izsniedz saskaņā ar Sevišķajiem noteikumiem.

3. Pastāvīgie lauku iedzīvotāji, izņemot vietas, kuras ir norādītas šā Nolikuma 1.pantā, dzīvo bez pasēm.

Izbraucot uz citām PSRS vietām aiz šā rajona robežām, šīm personām pases ir jāsaņem milicijas iestādēs pēc dzīvesvietas, izņēmums ir tās personas, kuras izbrauc uz laiku līdz 30 dienām, kā arī tās, kuras brauc uz sanatorijām, atpūtas namiem, sanāksmēm, kongresiem, komandējumos un kuras uz laiku tiek iesaistītas sējas, ražas novākšanas un citos darbos (..), šajos gadījumos viņām ir jābūt attiecīgām ciemu padomju izziņām, kuras apliecina viņu personību un izbraukšanas mērķi. (..)

5. Pēc darbības termiņa pases tiek noteiktas: beztermiņa, desmit gadu, piecu gadu un īslaicīgās. (..)

 

II. Pasu izsniegšanas kārtība

7. Pases izsniedz milicijas orgāni pēc pilsoņu dzīvesvietas.

8. Pases tiek izsniegtas:

beztermiņa — personām, kuras sasniegušas 40 gadu vecumu;

desmit gadu — personām vecumā no 20 līdz 40 gadiem;

piecu gadu — personām vecumā no 16 līdz 20 gadiem;

īstermiņa uz laiku ne vairāk par 6 mēnešiem — gadījumos, kad pilsoņi pases saņemšanai nevar iesniegt dokumentus, kuri uzskaitīti šā Nolikuma 9.pantā, kā arī nozaudējot pases.

Personām, kuras izbraukušas no lauku vietām uz sezonas darbiem, pagaidu darbā rūpniecībā pēc līgumiem vai tiek iesaistīti citos pagaidu darbos ārpus šā apgabala, novada, republikas, kurai nav apgabalu dalījuma, arī tiek izsniegtas īslaicīgās pases uz līguma darbības laiku, kuras var tikt apmainītas pret īslaicīgām pasēm tikai tajā gadījumā, ja tās līgumu noslēdz no jauna.

9. Pasu saņemšanai pilsoņi iesniedz:

a) personīgu iesniegumu pēc formas, kuru nosaka PSRS Iekšlietu ministrija. Pasu saņēmēja parakstu uz šā iesnieguma apliecina:

tiem, kuri dzīvo vietējo padomju mājās un resoru mājās, persona, kura atbild par pierakstīšanu un izrakstīšanu;

tiem, kuri dzīvo mājās, kuras pilsoņiem pieder ar personīgā īpašuma tiesībām, — pilsētu, rajonu, ciemu padomes;

tiem, kuri dzīvo laukos, — lauku padomes;

b) dzimšanas apliecību vai izrakstu no metriku grāmatas. (..)

Personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas vai izsūtījuma, pases tiek izsniegtas uz atbilstošu izziņu pamata par atbrīvošanu.

 

III. Pierakstīšanas un izrakstīšanas kārtība

15. Pilsoņiem, kuri ieradušies uz dzīvi no vienas vietas citā uz laiku ilgāk par trijām diennaktīm, kuri apmainījuši dzīvojamo platību vienas un tās pašas apdzīvotās vietas robežās, kuri pasi saņēmuši no jauna vai to apmainījuši, diennakts laikā ir jānodod savas pases vai dokumenti, kuri minēti šā Nolikuma 20.panta “a”, “b”, “c” punktos, tām personām, kuras ir atbildīgas par pierakstīšanos, lai tos iesniegtu milicijas orgāniem pierakstīšanai.

Tiek noteikta pastāvīgā un pagaidu pierakstīšana. Pastāvīga pierakstīšana ir atļauta personām, kurām ir beztermiņa, desmit gadu vai piecu gadu pases vai dokumenti, kādi paredzēti šā Nolikuma 2.punktā.

Uz laiku tiek pierakstītas personas, kuras ir ieradušās uz pagaidu dzīvošanu šajā vietā, vai arī tās, kurām ir īstermiņa pases. (..)

20. Tiek pierakstīti bez pasēm:

a) militārpersonas, kuras dzīvo ārpus kazarmām un kuģiem, — ar izziņām, kuras izsniedz karaspēka daļas pavēlniecība;

b) personas, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu, dzīvo atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem), — ar dzimšanas apliecībām, bet, ja dzimšanas apliecību nav, — ar citiem dokumentiem, kuri apstiprina dzimšanas laiku un vietu;

c) personas, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu, dzīvo kopā ar vecākiem (aizbildņiem), — ierakstot tās vecāku vai aizbildņu, kuru apgādē viņas atrodas, adresu lapiņās;

d) slimie, kuri tiek uzņemti ārstniecības iestādēs (..);

e) pastāvīgie lauku iedzīvotāji, kuriem nav pasu, kuri ieradušies uz laiku līdz 30 dienām; kā arī tie, kuri atbraukuši uz sanatorijām, atpūtas namiem, uz apspriedēm, kongresiem, komandējumos, —ar lauku padomju izziņām, kuras apliecina viņu personību un ierašanās mērķi. (..)

22. Nav atļauta to personu pierakstīšana, kuras ieradušās uz pastāvīgu dzīvi, ja viņu pasēs nav atzīmes par izrakstīšanu no agrākās dzīvesvietas.

Tāpat nav atļauta to personu pierakstīšana, kuras ieradušās uz pastāvīgu vai pagaidu dzīvi (ilgāk par pusotru mēnesi) pilsētā vai pilsētas tipa ciematā, ja dzīvojamā platība, uz kuru viņi pierakstās, neatbilst sanitārās normas prasībām, izņemot gadījumus, kad viens no laulātajiem pierakstās uz otra platības, darbanespējīgie vai gados vecie vecāki uz bērnu platības, nepilngadīgie bērni uz vecāku platības. Visos citos gadījumos pierakstīšanās uz platības, kura neatbilst sanitārās normas prasībām, var tikt atļauta tikai ar sanitārās uzraudzības orgānu ziņu. (..)

24. Personām, kurām pierakstīšanās ir atteikta, šis apdzīvotais punkts ir jāatstāj triju dienu laikā, par ko viņiem tiek paziņots pret parakstu. (..)

27. Izrakstīšanai ir paredzētas:

a) personas, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi citā vietā vai uz laiku ilgāk par pusotru mēnesi (izņemot tos, kuri brauc komandējumā, atvaļinājumā, ārstēties vai uz vasarnīcu), — pirms aizbraukšanas;

b) aktīvajā karadienestā iesauktie — pēc aizbraukšanas;

c) tie, kas maina dzīvesvietu viena un tā paša apdzīvotā punkta robežās, — triju dienu laikā;

d) mirušie — pēc nāves reģistrācijas;

e) ar brīvības atņemšanu, trimdu un izsūtījumu notiesātie — pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. (..)

29. Par pierakstīšanu un izrakstīšanu atbild: namu pārvaldnieki, namu un kopmītņu komandanti, viesnīcu, sanatoriju, atpūtas namu, slimnīcu, bērnu un invalīdu namu administrācija, personas, kuras tam speciāli ir pilnvarojušas ciemu (ciematu) padomes, māju īpašnieki, kā arī citas personas, kuru pārziņā atrodas dzīvojamās mājas un telpas.

Šīm personām tajos termiņos, kādi ir noteikti ar šā Nolikuma 16. un 27. pantu, ir jāiesniedz milicijas orgāniem pierakstīšanai un izrakstīšanai attiecīgie dokumenti.

30. Dzīvojamo telpu (dzīvokļu, istabu) īrniekiem diennakts laikā ir jāpaziņo personām, kuras ir atbildīgas par pierakstīšanu un izrakstīšanu, par tiem, kuri ir ieradušies dzīvot uz šo dzīvojamo platību vai aizbraukušajiem, iesniedzot dokumentus, kuri ir nepieciešami pierakstīšanai vai izrakstīšanai. (..)

32. Kontrole pār to, kā šo Nolikumu izpilda amatpersonas un pilsoņi, tiek uzdota milicijas orgāniem.

 

IV. Atbildība par “Nolikuma par pasēm” pārkāpšanu

33. Pases viltošana, dzīvošana ar svešu pasi, tāpat kā viltotas vai svešas pases izmantošana rada kriminālatbildību pēc KPFSR Kriminālkodeksa 72. panta un attiecīgiem citu savienoto republiku kriminālkodeksu pantiem (brīvības atņemšana uz laiku līdz trijiem gadiem vai labošanas darbi uz laiku līdz vienam gadam, vai sods līdz 100 rubļiem).

34. Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju amatpersonas par pilsoņu pieņemšanu darbā bez pasēm un ar nepierakstītām pasēm tiek sodītas administratīvā kārtībā ar sodu līdz 100 rubļiem.

35. Namu pārvaldnieki, komandanti, māju īpašnieki un citas par pierakstīšanu atbildīgas personas par atļaušanu dzīvot bez pierakstīšanas, bez pasēm vai ar pagarināmām pasēm, kā arī dzīvokļu īrnieki par šo pārkāpumu pieļaušanu administratīvā kārtībā tiek pakļauti sodam līdz 100 rubļiem, bet Maskavas pilsētā — līdz 200 rubļiem.

36. Ja namu pārvaldnieki, komandanti, māju īpašnieki un citas par pierakstīšanu atbildīgās personas atkārtoti pieļauj dzīvošanu bez pasēm vai arī ar pagarināmām pasēm, kā arī ja amatpersonas atkārtoti pieļauj pieņemšanu darbā bez pasēm vai pagarināmām pasēm — tiek sauktas pie kriminālatbildības pēc KPFSR KK 192.a panta 1. daļas un attiecīgiem citu savienoto republiku kriminālkodeksu pantiem (sodītas ar labošanas darbiem uz laiku līdz 6 mēnešiem).

Piezīme: iestāžu, organizāciju un uzņēmumu amatpersonas nenes šā Nolikuma 34. un 36. pantā paredzēto atbildību par pieņemšanu darbā bez pasēm (ar citiem dokumentiem) tajos gadījumos, ja darbā pieņemamajiem nav jābūt pasēm. (..)

PSRS iekšlietu ministrs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1254. l., 211., 212., 213., 216., 217., 218., 219., 220. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieka vietnieka J.Cimdiņa ziņojums par LPSR Ministru Padomes lēmuma projektu “Par pilsoņu pierakstīšanas ierobežošanu, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām”

Slepeni

Latvijas KP CK sekretāram biedram V.Krūmiņam Nr.643s

1958. gada 17. jūlijā

 

Pēc Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra M.Plūdoņa norādījuma Jums tiek nosūtīts Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projekts “Par pilsoņu pierakstīšanas ierobežošanu, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām”.

Vienlaicīgi paziņoju, ka šis projekts ir saskaņots ar Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju biedru Baumani, LPSR prokuroru biedru Ļipinu, Latvijas PSR tieslietu ministri biedreni Veinbergu un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku biedru Berklavu.

Pielikumā: minētais uz 2 lapām.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu

pārvaldnieka vietnieks

J.Cimdiņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1200.l., 236.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par iebraucēju pierakstīšanas ierobežošanu Rīgas pilsētā

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr.376–41s

1958. gada 30. jūlijā

Rīga

 

Par pilsoņu pierakstīšanas ierobežošanu, kuri Rīgas pilsētā ierodas no citām vietām

Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētā ir izjūtams krass dzīvojamās platības trūkums, ir liels skaits to personu, kuras ir dzīvokļu piešķiršanas uzskaitē, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uz laiku aizliegt to personu pastāvīgo pierakstīšanu, kuras Rīgā ierodas no citām vietām.

2. Noteikt, ka šis aizliegums par pierakstīšanas aizliegumu Rīgas pilsētā neattiecas uz tām personām, kuras paredzētas “Nolikuma par pasēm” 22. punktā, ja tās pierakstās pie dzīvokļa pamatīrnieka vai apakšīrnieka, kuram ir izolēta istaba ar nepieciešamo sanitāro normu, uz demobilizētajiem no padomju armijas kareivjiem, seržantiem un staršinām, kuri karadienestā iesaukti no Rīgas pilsētas, kā arī tām personām, kuras izcietušas sodu pēc tiesas lēmuma, kurām nav pasu ierobežojumu un kuras līdz tiesai ir dzīvojušas Rīgas pilsētā.

3. Aizliegt Latvijas PSR Tautas saimniecības padomei, Latvijas PSR ministrijām un resoriem un uzņēmumu un organizāciju vadītājiem pieņemt no jauna darbā personas, kuras nav pierakstītas Rīgas pilsētā. Izņēmuma kārtā ar Rīgas pilsētas rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju piekrišanu pieļaut to personu pieņemšanu darbā, kuras pierakstītas Rīgas, Baldones, Tukuma, Jelgavas, Ogres un Siguldas rajonos, pastāvīgi dzīvo minētajos rajonos un ja tām tur ir dzīvojamā platība, bez tiesībām pierakstīties Rīgas pilsētā.

4. Noteikt, ka Latvijas PSR Tautas saimniecības padome, ministrijas un resori izņēmuma veidā var uzaicināt darbā tiem pakļautajos uzņēmumos un iestādēs tikai ļoti deficīto profesiju kvalificētus speciālistus, ar nosacījumu, ka tos apgādās ar dzīvojamo platību un ar Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas piekrišanu.

5. Uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai un Latvijas PSR iekšlietu ministrijai:

a) noteikt sistemātisku kontroli pār šā lēmuma izpildi;

b) nodrošināt visu to personu atrašanu un izraidīšanu no Rīgas pilsētas, kuras ilgāk nekā trīs mēnešus nenodarbojas ar sabiedriski derīgu darbu, izņemot invalīdus, pensionārus, gados vecos (vīriešus, vecākus par 55 gadiem, sievietes, vecākas par 50 gadiem), sievietes, kurām ir bērni līdz 10 gadiem, kā arī sievietes, kuras ir stāvoklī, un aprūpējamos darbaļaudis;

c) izlemjot jautājumu par dzīvojamās platības sanitāro normu, pēc kuras tiek veikta pierakstīšana, par pagaidu pierakstīšanu, kā arī citus jautājumus, kuri nav minēti šajā lēmumā, vadīties no “Nolikuma par pasēm” un Instrukcijas, kuru PSRS iekšlietu ministrs apstiprinājis 1954. gada 24. aprīlī ar Nr.0240.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu

pārvaldnieka vietnieks J.Cimdiņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1200.l., 220., 221.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Atcelts ar LPSR MP 1959. gada 15. jūlija lēmumu Nr.378–28.

 

Izvilkums no LKP CK pirmā sekretāra J.Kalnbērziņa 7. jūlija runas LKP CK 1959. gada 7.–8. jūlija VII slēgtajā plēnumā

(..) Nopietnas kļūdas tika pieļautas, ierobežojot pierakstīšanos Rīgā. Latvijas PSR Ministru Padome un Rīgas pilsētas izpildu komiteja ar CK ziņu, atsaucoties uz nepieciešamību stingri ievērot pasu režīmu Rīgā, visādi kavēja pierakstīties cilvēkus, jo sevišķi nelatviešus. (..) Visādi šķēršļi tika radīti karavīru ģimeņu locekļu, kā arī uz Rīgu darbā nosūtītu speciālistu pierakstīšanā. Šķiet, pierakstīšana būtu tīri tehnisks jautājums, taču nepareizas īstenošanas rezultātā tā mums izvērtusies par tīri politisku jautājumu un ieguvusi nacionālistisku nokrāsu.

Pašlaik, pēc nepilnīgiem datiem, Rīgā bez pierakstīšanās dzīvo vairāk nekā 20 000 cilvēku. Milicijas darbinieki uzliek naudas sodus un pastāvīgi izsaka brīdinājumus, ka nepierakstītām personām Rīga jāatstāj. (..)

LVA, PA — 101. f., 22. apr., 15. l., 11., 12. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums — seko