Par tīru gaisu visiem netālu no Mažeiķiem

Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde (VHMP) modernizējusi Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai vistuvāk esošo gaisa piesārņojuma kontroles staciju Latvijā — Saldus rajona Nīgrandes pagastā. Līdz ar to Latvijas pierobežas pagastiem tagad ir iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju par rūpnīcas radītā piesārņojuma apmēriem. Modernās tehnoloģijas atjaunotajā stacijā atbilst Eiropas Savienības (ES) un Latvijas vides aizsardzības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem. Specializēto mērījumu rezultāti dod iemeslu skumjam salīdzinājumam — pierobežas rajonu gaisa piesārņojums pēc vairākiem parametriem ir tuvs Rīgas industriālo rajonu gaisa piesārņojuma līmenim.

Lietuvas teritorijā tuvu Latvijas robežai ir izvietoti vairāki objekti, kas ir potenciāli bīstami Latvijas videi un tās iedzīvotājiem: Mažeiķu naftas pārstrādes kombināts, Būtiņģes naftas termināls, Ignalinas atomelektrostacija, Jaunakmenes cementa rūpnīca. Šo objektu potenciālo bīstamību nosaka gan to tuvums Latvijai, gan valdošo vēju virziens.

Īpaši būtiski Saldus rajona vidi un iedzīvotāju veselību ietekmē Mažeiķu naftas pārstrādes kombināts, kura piesārņojošo vielu izmeši atmosfērā, pat saglabājot pašreizējo, samazināto jaudu, ir tikpat lieli kā no visiem Rīgas siltumenerģētikas uzņēmumiem kopā. Tā kā Mažeiķu kombināts un Būtiņģes termināls ir tehnoloģiski saistīti, palielinoties pārkraušanas apjomiem Būtiņģē, Mažeiķu radītais vides piesārņojums vēl vairāk palielināsies.

Tāpēc VHMP veikusi modernizācijas darbus gaisa piesārņojuma kontroles stacijā Saldus rajona Nīgrandes pagasta Kalnos — Mažeiķu naftas kombinātam vistuvāk esošajā gaisa kontroles stacijā. Stacijā uzstādīts jauns gaisa piesārņojuma analizators, spektrometrs un gaismas avots. Stacijā tiks kontrolēta galveno gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija, kuru novērtējumu un robežlielumu pārsniegšanas novēršanu pieprasa Latvijas un Eiropas Savienības likumdošana:

sēra dioksīds — bezkrāsaina gāze, kas, šķīstot ūdenī, veido t.s. skābos lietus. Lielā koncentrācijā sēra dioksīds kairina elpošanas ceļus un acu gļotādu;

slāpekļa dioksīds — ūdenī labi šķīstoša sarkanīgi brūna gāze, kas paaugstinātā koncentrācijā negatīvi iespaido elpošanas ceļus;

ozons — bezkrāsaina gāze, kas rodas saules gaismas iedarbībā reakcijā ar slāpekļa dioksīdu. Tā kaitē elpceļu normālai darbībai, kā arī negatīvi ietekmē lauksaimniecības kultūras;

benzols — aromātiskais ogļūdeņradis, ūdenī slikti šķīstoša, viegli iztvaikojoša viela. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas informācijai ilgstošā paaugstinātā koncentrācijā benzolam ir kancerogēna, tātad — vēzi izraisoša iedarbība. Lielos vairumos benzols rodas koksnes sadedzināšanas procesā, taču galvenais benzola avots atmosfērā ir šķīdinātāju lietošana un autotransports.

Papildus šiem parametriem Nīgrandes gaisa piesārņojuma kontroles stacijā ir iespējams kontrolēt arī divu citu aromātisko ogļūdeņražu — toluola un ksilola piesārņojumu. Abi minētie ir benzola atvasinājumi ar potenciāli vēzi izraisošu iedarbību.

Līdz šim uzkrātie mērījumu rezultāti liecina, ka Latvijas un Lietuvas pierobežas rajonos nereti tiek pārsniegta sēra dioksīda pieļaujamā koncentrācija. Lai arī tā nepārsniedz normatīvos robežlielumus, tomēr ir tuva lielo pilsētu sēra dioksīda piesārņojuma līmenim. Analizējot sēra dioksīda vienas stundas maksimālās vērtības, nākas secināt, ka tās ir augstākas nekā Rīgā un liecina par epizodiskiem paaugstinātiem izmešiem Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā.

Taču sevišķi augsts Saldus rajonā ir benzola un citu aromātisko ogļūdeņražu piesārņojums. Vairāku gadu novērojumi liecina, ka Nīgrandes pagastā benzola piesārņojuma līmenis ir tuvs datiem, kas iegūti Rīgā, Ķengaragā, tipiskā pilsētas fona stacijā. Arī ksilola piesārņojuma līmenis Nīgrandē un Rīgā ir vienāds.

To, ka Latvijas un Lietuvas pierobežas rajonu piesārņojuma līmeni galvenokārt nosaka no Lietuvas atnestais gaisa piesārņojums, apliecina daudzu gadu novērojumu “vēja roze”: Saldus rajonā pārsvarā vērojami dienvidu un dienvidrietumu virziena vēji no Lietuvas puses.

Secinājumi: kaut arī līdz šim novēroto gaisa piesārņojuma rādītāju robežlielumi formāli nav pārkāpti, Nīgrandes pagasta piesārņojuma līmenis salīdzinājumā ar Rīgas, Ķengaraga, piesārņojuma līmeni, liecina par pilsētu teritorijām raksturīgu vides kvalitāti, ko nenoliedzami izraisa pārrobežu piesārņojums.

Saldus rajonā dzīvo ap 39 000 iedzīvotāju. No tiem 33% jeb 12 637 dzīvo Saldus pilsētā. Visvairāk Mažeiķu rūpnīca ietekmē Nīgrandes (2010), Ezeres (1459), Rubas (1158), Kursīšu (1057), Zaņas (892) un Pampāļu (981) pagasta iedzīvotājus.

Modernizētā Nīgrandes gaisa piesārņojuma nepārtrauktās kontroles stacija nodrošinās arī iegūto datu pārraidi uz Rīgu. Pierobežas pašvaldības iegūto datu analīzi — pārskatu par gaisa piesārņojumu — regulāri saņems no VHMP bez maksas. Savukārt gaisa kvalitātes straujas pasliktināšanās gadījumā saskaņā ar noteikto kārtību ir iespējams operatīvi informēt arī visas atbildīgās institūcijas.

Andris Leitass, Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes vadītājs