Kādi mūsu apcirkņi un laidari

26.janvārī zemkopības ministrs Aigars Kalvītis preses konferencē raksturoja aizvadītā gada lauksaimniecības produkcijas ražošanu

Rezultāti ir krietni zemāki nekā iepriekšējos gados. Produkcijas ražošanas lejupslīdi ministrs skaidroja ar to, ka pērn bijuši īpaši nelabvēlīgi tirgus apstākļi, nestabila ekonomiskā situācija Krievijā. Šie apstākļi veicināja lauksaimniecības produkcijas cenu kritumu.

1999.gadā ievērojami — par 40 tūkstošiem — samazinājies slaucamo govju skaits. Tas ietekmē arī gada izslaukumu rādītājus. Valstī pašlaik reģistrēts 375 900 liellopu, 403 500 cūku. Liellopu skaits visu veidu saimniecībās samazinājies par 13,5 procentiem, cūku skaits — par 4,2 procentiem. A.Kalvītis atzīmēja, ka situācija cūkkopības nozarē ir stabilizējusies galvenokārt pēc tam, kad valstī tika ieviesti cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi. Šīs darbības rezultātā ievērojami samazinājās cūkgaļas imports. Šobrīd cūkgaļas iepirkuma cenas ir augstākas nekā 1998.gadā. Stāvoklis cūkgaļas ražošanā būtiski uzlabojās tikai 1999.gada oktobrī, lai gan aizsardzības pasākumi veikti kopš aizvadītā gada jūnija. Tas nozīmē, ka nebūt ne visi procesi notiek strauji.

Līdzīgi kā cūkkopība, arī piensaimniecība atlaba pērnā gada oktobrī, kad piena iepirkuma cenas pamazām pieauga. Decembrī tā sasniedza 95 latus par piena tonnu. Jāatzīmē, ka īpaši zema vidējā piena iepirkuma cena bija jūlijā — tikai 71 latu par tonnu piena. A.Kalvītis prognozēja, ka janvārī piena iepirkuma cenas nebūs zemākas par 1998.gada cenām. Tomēr, neraugoties uz nozares šībrīža stabilitāti, ir grūti prognozēt piensaimniecības perspektīvu, jo ārējos tirgos pašlaik ir ļoti zemas piena cenas. Ja situācija būs stabila pasaules un Eiropas tirgū, tad arī mūsu piensaimnieki var sasniegt labākus rezultātus, attīstīt ražošanu. Piena iepirkumā visveiksmīgākais bija 1998. gads, nākamajā gadā jau vērojams kritums, tomēr tad piens ir iepirkts vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu.

Pērn cukurbiešu kopraža samazinājusies par 145,5 tūkstošiem tonnu. Cukurbiešu audzētāji neieguva cerēto peļņu galvenokārt divu iemeslu dēļ — sakarā ar maksātnespēju tika slēgta Jēkabpils cukurfabrika, un uzņēmumi pirmoreiz paši sāka kvotēt ražošanu, slēgt līgumus ar zemniekiem par konkrētiem biešu apjomiem.

Arī graudkopībā vērojama lejupslīde, visvairāk tā skārusi vasarāju kultūras. Te gan nav vainojama ekonomiskā krīze, bet nelabvēlīgie laika apstākļi. Ministrs atzina, ka graudu tirgus ir stabils.

Cūkaudzētāju asociācija izteikusi bažas par to, ka trūkst lopbarības graudu, un ieteikusi atļaut ievest tos Latvijā bez ievedmuitas. A.Kalvītis paskaidroja, ka šo jautājumu neizlems Zemkopības ministrija, tā esot Saeimas kompetence.

— Atcelt ievedmuitu lopbarības graudiem — mēs neuzņemamies tādu atbildību, — teica ministrs. — Arī graudu audzētāju savienība ir pret šādu rīcību. Vienīgi varētu meklēt citas iespējas un iegādāties graudus Baltijas valstīs, kur mums nav ievedmuitas. Būtībā tā ir audzētāju problēma, ka nepareizi prognozē savus lopbarības krājumus. Zemkopības ministrija nevar atbildēt par saimnieciskām neveiksmēm. Eiropas Savienības līguma ietvaros ir iespēja ievest 30 tūkstošu tonnu lopbarības graudu ar pazeminātu ievedmuitu.

Vienīgā lauksaimniecības nozare, kurā palielinājušies ražotāju ieņēmumi aizvadītajā gadā, ir putnu gaļas ražošana. Ja visā valstī strauji samazinājies mājlopu skaits, tad putnu skaits ir palielinājies par 1,2 procentiem jeb 38,4 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Zemnieku ieņēmumi 1999.gadā ievērojami samazinājušies gan cūkkopībā, gan piensaimniecībā. Tas ir negatīvs rezultāts. 2000.gadā ir jāaptur šī lejupslīde, jāpanāk, lai ražotāju ienākumi pieaugtu. Tomēr jāņem vērā, ka ne visu tirgu var regulēt valsts.

A.Kalvītis kritiski vērtēja aizkavēto iespēju laikus saņemt un izmantot ES piešķirtos SAPARD programmas līdzekļus. Ir jau janvāra beigas, taču solītās naudas vēl nav un šķiet, ka tik drīz arī nebūs. Šoreiz tā nav Latvijas vaina. ES politisku lēmumu par kandidātvalstu atbalstīšanu jau sen pieņēma, tomēr administrēšanas jautājumi tur ir iestrēguši. Aizvadītā gada beigās tika pieņemta pirmā SAPARD programmas direktīva par tās ieviešanas noteikumiem. Šī direktīva ir izanalizēta, uz tās pamata ir jāizstrādā savi nacionālie ieviešanas noteikumi, taču līdz galam šo darbu Latvijā nevar pabeigt, jo no ES vēl nav saņemta finansu noteikumu direktīva, norādījumi par projektu finansēšanas kārtību. ES solījusi sagatavotu dokumentu Latvijai atsūtīt martā. Kamēr nav saņemts dokuments, nevar akreditēt lauku atbalsta dienestu, kurš turpmāk apkalpos ES strukturālos fondus. Zemkopības ministrs minēja, ka SAPARD līdzekļus zemnieki labākajā gadījumā varētu saņemt jūnija beigās, tomēr ticamāk, ka tas notiks vēlāk. Ir cerība, ka ES komisija atzīs savu aizkavēšanos un šajā gadā paredzētie, bet neizmantotie līdzekļi tiks pārnesti uz nākamo gadu. Neviena no kandidātvalstīm vēl nav saņēmusi SAPARD paredzētās finanses. Pašlaik neatkarīgi eksperti izvērtē Latvijas Nacionālo lauku attīstības plānu, tiek gaidīts vērtējums no Briseles, kā arī visi nepieciešamie normatīvie dokumenti.

Ministru kabinets janvāra sākumā akceptēja 2000. gada subsīdiju programmas. Lai tās pildītu, nepieciešams nolikums. Preses konferencē zemkopības ministrs iepazīstināja ar 2000. gada subsīdiju nolikumu. Izstrādātais dokuments atšķiras no iepriekšējo gadu nolikuma, tajā ir vairākas būtiskas izmaiņas.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"