Lai būtu vienota licencēšanas kārtība

12. aprīlī preses konferencē iepazīstinot ar marta beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomē (SPRK) apstiprināto vienoto licencēšanas kārtību visām regulējamām nozarēm, padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka jaunā kārtība nāks par labu gan pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem. Šis dokuments ļaus SPRK īstenot tās izvirzīto vienotības principu.

SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis atgādināja, ka šis nav pirmais solis, ko padome sper vienotības virzienā, — 20. martā tika apstiprināta kārtība, kādā sabiedrisko pakalpojumu lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem un iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus. E. Karnītis pastāstīja, ka padome īpašu uzmanību veltījusi tam, lai līdz šim krietni dažādos spēles noteikumus licenču saņemšanā dažādos sektoros padarītu iespējami unificētus. Protams, katram sektoram ir arī zināmas atšķirības. Vispilnīgāk vienveidošanu bija iespējams panākt procedūrā, kas ietver licences pieprasītāja dokumentu iesniegšanas kārtību, SPRK lēmuma pieņemšanas gaitu un laika grafiku. Grūtāk bijis vienādot licences saņemšanai iesniedzamo dokumentu kopumu, atzina E. Karnītis, tomēr prasības sniegt informāciju par uzņēmuma biznesa plāniem, tehnoloģisko nodrošinājumu, darbinieku kvalifikāciju, vides aizsardzības jautājumiem vienlīdz attiecas uz visām regulējamām nozarēm. Tie specifiskie jautājumi, ko nav iespējams vienādot, dokumentā ietverti kā atsevišķi paragrāfi.

Raksturojot licences saturu, E. Karnītis norādīja, ka uz visām nozarēm attiecas nosacījumi par tarifiem, pakalpojumu kvalitāti un drošību, personas un komercinformācijas aizsardzību, kā arī prasības ievērot nediskriminējošu pieeju pret lietotājiem, veikt atdalītu grāmatvedības uzskaiti, sniegt informāciju par licences saņēmēja darbību un izmaiņām tajā. Īpaši nosacījumi enerģētikā attiecas uz jaudām, kurināmo un enerģijas avotiem, bet telekomunikācijās — uz numerācijas un frekvenču lietošanu, starpsavienojumiem un datu aizsardzību.

Visas licences tiks identificētas pēc vienotiem principiem. SPRK izsniegtajām licencēm tiks piešķirtas sešu simbolu identifikācijas zīmes, turklāt pirmais būs burts, kas norāda uz valsts regulējamo nozari, piemēram, enerģētika tiek apzīmēta ar “E”, telekomunikācijas — “T” un tamlīdzīgi, bet pārējie pieci būs cipari, pēc kuriem zinātājs varēs pateikt, ar ko tieši nodarbojas konkrētais uzņēmums. Identifikācijas numurs šifrētā veidā it kā ietver licences saturu.

Visas licences tiks reģistrētas vienotā licenču reģistrā, un informāciju par tām varēs gūt SPRK interneta mājaslapā www.sprk.gov.lv  , kas interesentiem ir pieejama kopš 12. aprīļa.

Kā atzina SPRK padomes priekšsēdētāja I. Šteinbuka, komisijai pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams uzzināt sabiedrības domas par to. Ir viegli to pateikt, bet grūti īstenot. SPRK ilgi diskutējusi par to, kādā veidā tā varētu uzturēt dialogu ar sabiedrību. Sabiedrisko pakalpojumu lietotāju skaits ir milzīgs — elektroenerģijas patērētāju ir vairāk nekā viens miljons, gāzes lietotāju skaits pārsniedz astoņsimt tūkstošus, bet telekomunikācijas pakalpojumus saņem vairāk nekā septiņi tūkstoši klientu. Objektīvi vērtējot, izzināt visu pakalpojumu saņēmēju domas nav iespējams. Arī pakalpojumu sniedzēju skaits ir liels. Ņemot vērā šo situāciju, SPRK nolēmusi pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas rīkot “uzklausīšanas sanāksmes” — tās būs atklātas sanāksmes, kurās, iepriekš piesakoties, varēs piedalīties un paust savu viedokli ikviens interesents. Savu viedokli ir iespējams iesniegt SPRK arī rakstiski. Izanalizēti tiks tikai argumentēti viedokļi, bet emocijas netiks ņemtas vērā, uzsvēra I. Šteinbuka. SPRK ir izstrādājusi procedūru, kā šīs sanāksmes notiks. Tās būs nevis diskusiju, bet gan viedokļu apkopošanas sanāksmes. Paustajiem viedokļiem būs ieteikuma raksturs, padomei pieņemot lēmumu. Sanāksmju norises laiks un iztirzājamā tēma tiks izsludināta plašsaziņas līdzekļos. Viens no pirmajiem atklātajā sanāksmē apspriežamajiem jautājumiem varētu būt dabasgāzes tarifu aprēķināšanas metodika, informēja I. Šteinbuka.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore