Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Latvijas Nacionālās operas likums” otrajam lasījumam, iekļaujot minēto likumprojektu 18.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā un iekļaut minētos likumprojektus 25.aprīļa sēdes darba kārtībā. Nav iebildes.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un iekļaut to 18.aprīļa sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā. Iebildumu nav.

Ir saņemts piecu deputātu jautājums labklājības ministram Andrejam Požarnovam: “Cik liels ir Latvijas valsts ieguldījums Pasaules bankas atbalstītajā projektā 1999.—2001.gadam, cik liela daļa sastāda Pasaules bankas līdzdalību projekta realizācijā, cik liels ir aizņēmums no valsts budžeta, kad, kādiem mērķiem, cik lielā apjomā un kādās administratīvajās teritorijās tiek izlietoti Pasaules bankas projekta līdzekļi, kas finansēja un cik liels ir Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras telpu Rīgā, Baznīcas ielā 25, remonta izmaksas, lūdzam norādīt remonta izmaksas pa atsevišķam pozīcijām, tajā skaitā darba algas, materiālu izmaksas, remontdarbi, projektēšanas izmaksas, cik nekustamo īpašumu, kas atrodas Labklājības ministrijas valdījumā, šobrīd netiek izmantoti veselības aprūpes vajadzībām, kurās vietās atrodas minētie nekustamie īpašumi?” Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Zvejsalnieka, Soldatjonokas, Freimaņa, A. Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Labrīt, augsti mācītie kolēģi! Šodien atkal kārtējo reizi mums ir runa par tik ļoti nepatīkamo, bet visiem neizbēgamo vecumu. Kur ir būtībā šī jautājuma pamats? Kā viens no kontrargumentiem, kas tiek izvirzīts šī 65 gadu cenza atcelšanai, parasti tiek minēta kadru nomaiņa. Taču situācija faktiski būtībā ir pilnīgi pretēja. Jaunie nemaz nelaužas šajās durvīs. Un tāpēc arī vecajiem nav nekāda vajadzība ieķerties stenderēs un turēties šajās durvīs. Augstskolās ir brīvas profesoru vietas. Vaina, kāpēc jaunie nelaužas šajās durvīs, nav vis vecajos, vaina ir algās. Būtībā šodien augstskolas lektors reāli saņem mazāk nekā vidusskolas skolotājs. Visi šie akadēmiskie amati ir nepietiekami, nepiedodami zemi atalgoti. Būtībā pirmā normālā alga ir profesoram. Un tāpēc šo algu bedri jauns cilvēks pēc augstskolas beigšanas nemaz nevar un nevēlas ciest. Tāpēc risinājums ir ļoti vienkāršs. Ir jāpaceļ algas.

Otrs. Akadēmiskie amati ir vēlēti uz laiku, tāpēc, atceļot šo ierobežojumu, runa var būt tikai un vienīgi par iespēju kandidēt uz attiecīgo amatu arī pēc 65 gadiem. Nevar būt runa par šī amata saglabāšanu, paturēšanu un tā tālāk. Atkārtoju. Runa var būt un vienīgi par iespēju kandidēt.

Tik tiešām nav noliedzams fakts, to mēs visi zinām un kuri vēl nav paspējuši pārliecināties, tas tiem nākotnē noteikti būs, vecums un gadi ietekmē cilvēka veselības stāvokli un arī prāta spējas.

Taču, piemēram, lidotājiem tomēr pārbauda veselības stāvokli, nevis pasi. Veselības stāvokli, kā vispār ir zināms, ietekmē ne tikai gadi, bet arī, piemēram, liekais svars. Ja mēs gribam pieņemt muļķīgus likumus, tad vajag iet līdz galam un pieņemt ierobežojumu ne tikai līdz 65 gadiem, bet arī, teiksim, virs 100 kilogramiem.

Un pats pēdējais. Šis ierobežojums ir pretrunā ar Satversmes 106. pantu un ir pretrunā arī ar Darba likumu, kas nosaka, ka vienādas tiesības uz darbu ir visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, rases un, pasvītroju, vecuma. Ja mēs gribam turpināt šo tagad pēdējā laikā populāro tiesu staigāšanas ceļu, tad būtībā ir pilnīgs pamats atkal griezties Satversmes tiesā kādām it kā aizskartām personām un tā tālāk.

Tāpēc aicinu, kolēģi, padomāt un izšķirties un šo nevajadzīgo lieko ierobežojumu atcelt!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās pret.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Patiesa cieņa Osvaldam Zvejsalniekam, un tomēr es oponēšu viņam pret. Kāpēc?

Būtībā jautājums ir daudz nopietnāks nekā pirmajā brīdī liekas... kā mēs skatāmies. Nenoliegsim to, ka ir ļoti daudz cienījamu profesoru, rektoru, prorektoru un dekānu, kuru darbs ir un paliek ļoti ievērojams ieguldījums Latvijas zinātnes, izglītības un tautsaimniecības attīstībā, un to es saku bez ironijas.

Un ja Bojāra partijas deputāti šo priekšlikumu būtu izvirzījuši dažus gadus ātrāk kopā ar normu, kura līdzīgi Saeimas un pašvaldības deputātiem liedz šajos amatos ielikt cilvēkus, kuri ir bijuši dažādu slepenu un neslepenu represīvu aparātu darbinieki, tad es noticētu šo savu kolēģu nesavtīgām rūpēm par pieredzējušās profesūras saglabāšanu. Šobrīd stāvoklis ir mainījies. Viens otrs profesors un akadēmiķis, turklāt bez akadēmiskas izglītības, var drīz palikt bez tiesībām uz institūta vadību. Zaudēt tiesības izsniegt diplomus par maģistra grādu personām bez augstākās izglītības, kā tas atklājās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Un ja raugās no šī aspekta, tad Bojāra partijas biedru rūpes man ir saprotamas.

Savā laikā šī norma tika iestrādāta ne tikai priekš tam, lai dotu iespējas atjaunot profesūru arī pēc gadiem. Bija arī rūpes par to, lai izslēgtu VDK ietekmē esošo mācību spēku ietekmi uz studentu prātiem, dotu iespējas jaunajiem spēkiem jau neatkarīgi virzīties uz priekšu zinātnē, izglītībā, vadīt to.

Tagad beidzot šis brīdis ir pienācis arī vienam otram ļoti ģeniālam akadēmiķim ar pilnām tieksmēm nomainīt Latvijas valsts iekārtu, nodrošināt ietekmi tām struktūrām, kas agrāk viņu mācīja un viņam uzdāvināja bez akadēmiskās izglītības profesora grādu.

Tāpēc es šobrīd ierosinātu atturēties no šī jautājuma izskatīšanas, lai pie šī jautājuma atgriežas un nopietni pastrādā 8.Saeimas deputāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 48. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav ie-bildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otro protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Straumes kungs! Lūdzu varētu nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10. aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva iedarbība””, nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un Finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti ir iesnieguši pastāvīgo priekšlikumu par lēmuma projektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām”. Vai ir iebildes par šī lēmuma projekta ieļaušanu darba kārtībā? Viens deputāts ir cēlis iebildumus. Mums ir jālemj par to, vai iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Viens var runāt par, viens pret. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

Imants Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Protams, ļoti laba vēlme ir mainīt īpašuma attiecības valstī. Un tieši tāpēc man gribētos atbalstīt šo lēmuma projekta izskatīšanu. Bet es gribētu atzīmēt arī tos aspektus, kam garām ir pagājuši iesniedzēji. Kādā veidā ir veidojusies situācija, ka apmēram 50 procenti no akcijām, tur drusku mazāk par 50 procentiem, nonāca valsts rokās. Tie ir tie parādi, kas bija iekrājušies “Rīgas siltumam”, kaut kāds nieks, tur ap 30 miljoniem, un tāpēc tieši šī akciju daļa palika valsts rokās. Tā nebija kaut kāda bezgaisa nauda, tā bija nodokļu maksātāju un “Rīgas Siltuma” patērētāju nauda. Un tieši tāpēc valsts uzņēmās uzraudzību pār to naudu kas nonāk “Rīgas siltuma” rokās pārvaldījumā. Iesniedzēji aizmirsa arī tādu pagātnes pieredzi, ar ko beidzās Rīgā to siltumpiegādātāju liktenis, kuri bija pašvaldību rokās. Ja kāds ir aizmirsis, es atgādināšu, ka bija arī Pārdaugavā viens otrs siltumobjekts, kas piederēja tikai un vienīgi pašvaldībai. Un visas tās problēmas pēc tam bija spiesti risināt “Rīgas siltuma” speciālisti kopā ar valdības pārstāvjiem. Un pats galvenais, ko varbūt nepamanīja iesniedzēji! Šī uzņēmuma atrašanās vieta pēc īpašumtiesībām dažādās rokās ļoti apgrūtina šī uzņēmuma privatizāciju. Rīgas pašvaldības rokās nonākot kā vienās rokās, protams, būs daudz vieglāk privatizēt šo uzņēmumu, uz ko acīmredzot arī iesniedzēji mērķē. Tanī pašā laikā viņi varbūt ir aizmirsuši, ka, ieslēdzot šo privatizācijas procesu, kā ķēdes reakcija noteikti sāksies jautājums par “Latvenergo” privatizāciju. Un acīmredzot Bojāra partijas biedru viedoklis neilgā laikā, kaut kāds gads, ir krasi mainījies pretī tai tautas daļai, kura tur referendumā pateica — nē “Latvenergo” privatizācijai. Un tieši tāpēc es domāju, ka, ja jau Rīgā pie varas esošie Bojāra partijas biedri uzskata, ka ir nepieciešams privatizēt “Rīgas siltumu”, tad šo lēmuma projektu vajag atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

Juris Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es lūdzu ieskatīties dokumentā. Šķiet, ka dokumenta sastādītājiem nodarbošanās ar siltumproblēmām ir skārusi arī ķermeni. Jo, ja es apskatos, ka Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.aprīlim ir jāizstrādā rīkojumprojekts, tad man jāpadomā par kādu 31.aprīli iesniedzēji ir domājuši. Bet tagad vēl tālāk. Vai tad tiešām Saeimai būtu jākrāmējas ar akcijām? Mēs tagad balsosim par vienām akcijām, pēc tam mums būs citā sēdē atkal jābalso par citām akcijām. Kolēģi, tas galīgi nav Saeimas jautājums vispār. Tas ir jautājums, kas jākārto valdībai ar attiecīgajiem iesniedzējiem. Un tāpēc es neredzu nekādu jēgu tērēt laiku plenārsēdēs un nodarboties ar tīri materiāltehnisku jautājumu risināšanu. Es aicinu neizskatīt šo jautājumu arī nākamajā plenārsēdē un aiznākamajā arī!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu, balsosim par to, lai šo lēmuma projektu iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 42, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nobalsot par to, lai nosūtītu šo projektu uz Tautsaimniecības komisiju, lai viņi ar to varētu strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai lēmuma projektus nosūtītu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 37, atturas — 23. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Oskara Grīga, Jāņa Čevera, Arņa Kalniņa, Osvalda Zvejsalnieka, Violas Lāzo un Leona Bojāra pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska un pārējo deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Par pārtikas aprites uzraudzību un tā likuma izpildi Latvijā. Pārtikas uzraudzība 8—10 gadu laikā tika pārveidota un reformēta visdažādākā veidā. No sākuma tas bija sanepiddienests, pēc tam diezgan aktīvi iestājās Veterinārais dienests, un visas tās veiktās reformas, kas notika, veica to nelabo darbību, ka Latvijā tika ievesti nekontrolēti un nezināmas izcelsmes pārtikas produkti. Un katrs pārtikas produkts, kurš nav kvalitatīvs, izsauc visdažādākās slimības un visdažādākās parādības, kas nav vajadzīgas ne latviešu iedzīvotājiem, un it sevišķi, ja tās vēl skar bērnus. Galvenais ir produktu pilnvērtība. Bet par cik Latvija ir pārdota valsts, kā to atzina starptautiskās iestādes, tad nav nekāds brīnums, ka Latvijā ieved lielā daudzumā kontrabandu. Un kontrabandas veidā Latvijā tiek ievesta gaļa, piens, spirts, cukurs, olas, graudi. Visas šīs pozīcijas kontrolē Zemkopības ministrija. Un kas tad ir veikts desmit gadu laikā, lai apkarotu šo negatīvo parādību, lai samazinātu kontrabandu, un pats galvenais, lai pakļautu visu ievedamo Latvijā produktu striktai un kārtīgai kontrolei? Diemžēl tas viss ir izlaists no redzesloka. Ja finansu ministrs atzina ražotājiem, ka ēnu ekonomika Latvijā pārsniedz 40%, tam, protams, var piekrist, jo tas tik tiešām tā ir. Tad šie pārtikas produkti ieņem galveno pozīciju šinī procentu daudzumā. Un tad arī nav saprotams, kāpēc Zemkopības ministrija savā laikā, it sevišķi tas attiecas uz Veterināro dienestu un sanitāro robežkontroli, atļāva ievest nezināmas izcelsmes maltu gaļu, gabaliņos sagrieztu gaļu pa 100 gramiem, tālāk tika ievesti visdažādākie spirta produkti, kurus arī nekontrolē, un pats interesantākais ir tas, ka Zemkopības ministrija vēlējās un patiesībā arī panāca, ka kvalitātes un drošības kontroli veic tikai Zemkopības ministrija ar izveidoto Pārtikas un veterinārā dienesta palīdzību. Par cik Pārtikas un veterinārais dienests sastāv galvenokārt no veterinārajiem ārstiem, tad kā viņi var atbildēt par cilvēku veselību, ja veselības aprūpē ir pavisam citi nosacījumi nekā aprūpē, ar ko nodarbojas veterinārārsti?

Un ja mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu slimnīcās, pansionātos, skolās, bērnudārzos, mūsu armijas vienībās, tad redzam, ka tur notiek zarnu infekciju slimību uzliesmojumi, un diemžēl kontrole neko nedara, lai atklātu īstos vaininiekus, no kurienes parādās šīs slimības un kāpēc notiek tādas lietas, ka šajā laikmetā, kad laboratorijas ir apgādātas ar labākajām ierīcēm, ir nokomplektētas ar labas kvalitātes speciālistiem, tiek pieļautas tādas rupjas kļūdas, kuru rezultātā cieš mūsu iedzīvotāji.

Un visinteresantākais ir tas, ka Zemkopības ministrija arī savos pārskatos mierīgi var norādīt, ka Latvijā tiek ievesta nezināmas izcelsmes cūkgaļa, 2001. gadā 15 tonnu apmērā, nezināmas izcelsmes olas 38 miljoni gabalu, putnu gaļa pāri par tūkstoš tonnām, piens — pie simts tonnām, un cena par ievestajiem produktiem ir smieklīgi maza. Teiksim, cūkgaļa maksā no 40 santīmiem kilogramā līdz 70 centiem kilogramā. Tad kas tas var būt par produktu, kura cena, ja salīdzina ar Latvijas produkcijas pašizmaksu, ir par divām trešdaļām zemāka, nekā tas notiek Latvijā? Tātad ir kaut kas saistīts ar kvalitāti. Bet diemžēl tas neko nemāca, lai mūsu Zemkopības ministrija novērstu šīs kļūdas.

Ventspilī, veicot kontroli, viena gada laikā tika konstatēts, ka 36 % produktu ir piesātināti ar smagajiem metāliem. Un tajā pašā laboratorijā pārbaudītiem dārzeņiem un augļiem arī tika konstatēts liels daudzums nitrātu. Kinnas kungs nezin kāpēc pateica, ka nevar ticēt šīm analīzēm. Nevar arī saprast, ja laboratorijā veica, analizē, strādā speciālisti, neviens nav ieinteresēts paaugstināt vai samazināt rādītājus, kuri ir vienā vai otrā produktā.

Un tāpēc, par cik ir samazināta kontrole pār ievestajiem pārtikas produktiem, mēs pieprasām, lai Zemkopības ministrija, un sevišķi kas attiecas uz Veterināro dienestu, uz robežkontroli, kontroli pastiprinātu, lai mūsu cilvēki nebūtu pakļauti riskam saslimt ar infekcijas slimībām.

Un vakar es jau atgādināju, ka, neskatoties uz to, ka visā Eiropā tika aizliegts liellopu gaļu ievest no Lielbritānijas, jo tur bija trakumsērga liellopiem, Latvijā tā tika ievesta, un tad Kinnas kungs melo, ka tāda netika ievesta.

Cienījamie kolēģi! Ar tādu attieksmi pret Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīviem produktiem mēs tālu neaiziesim, ja nebūs veikta strikta kontrole. Un, ja ir slikta kontrole, tad, protams, arī rādītāji ir slikti. Un, ja jau mēs paši neprotam kaut ko darīt, tad ir jāpaskatās, kas notiek Vācijā un, teiksim, kā notiek Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūs pamēģiniet ievest tur kādus nekvalitatīvus produktus, it sevišķi kas attiecas uz gaļas produktiem. Tad ne tikai būsiet sodīti ar lieliem naudas maksājumiem, bet arī var nokļūt diezgan nepatīkamā situācijā, ka vairāk ierasties vispār šinī valstī nevarēs. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisijā, izskatot mūsu pieprasījumu, nevienam no dalībniekiem nebija šaubu, ka mūsu tirgū pārtikas apritē nonāk produkcija, kura neatbilst nekaitīguma prasībām. Un pacēlās jautājums, protams, ko darīt, vai būt pieprasījumam vai jautājumam. Nu, protams, jautājums ir labāks nekā nekas.

Bet es jūs gribētu informēt par dažām lietām, kādēļ man šķiet, ka pieprasījums būs par vāju, lai šo jautājumu sakārtotu. Pirmām kārtām mūs uztrauc tas, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam nav izstrādāta sistēma, kā nepieļaut vai samazināt risku, ka mūsu apritē nonāk nekvalitatīva pārtika. Presē parādās ziņas gan par jau gatavas pārtikas nonākšanu tirgū, kura neatbilst prasībām, gan par to, ka kaimiņvalstīs tiek apturēta virkne importa produkcijas ievešana sakarā ar to, ka ir pārkāptas izaudzēšanas prasības, bet mūsu Pārtikas un veterinārais dienests it kā to nemaz nejūt un absolūti nepievērš tam vērību. Mēs prasījām: “Cik februāra mēnesī ir veiktas analīzes uz robežas?” Izrādījās, ka viņiem ir kaut kādi dati tikai par pagājušo gadu un par šo gadu pat nevarēja pateikt, kas ir darīts. Pēc komisijas datiem mēs redzam, ka ir aktivizējušies, tiek ... Lietuvas pārtika ir konstatēta nekvalitatīva. Bet tomēr, sekojot līdzi, kur tad ir tā vaina? Vai tas ir Pārtikas un veterinārais dienests vai cits, mēs konstatējām, ka mūsu pieņemtais likums tomēr ir nepilnīgs un tam ir nepieciešama virkne labojumu. Un tādā sakarībā mēs domājam, ka pieprasījuma forma būtu labāka, lai stimulētu šā likuma labojumus.

Pavisam nepieņemams ir tas, ka Ministru kabinets arī nepilda šī Pārtikas aprites likuma prasības. Tā Ministru kabinetam līdz šā gada 31.martam bija jāizstrādā noteikumi, kas noteiktu pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrēšanas kārtību. Vecie noteikumi zaudēja spēku 31. martā. Šodien ir 11.aprīlis, un šie noteikumi joprojām nav izstrādāti. Tas nozīmē, ka Veterinārajam dienestam vairs nav juridiska pamata veikt ne novērtēšanu, ne atzīšanu, ne reģistrāciju pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem.

Šādā sakarībā es tomēr lūgtu jūs atbalstīt mūsu pieprasījumu, lai šīs te kļūdas pēc iespējas varētu novērst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tā vai savādāk, būtībā Pieprasījumu komisija atbalsta viedokli par to, ka likums ir pārkāpts. Ja paskatāmies šo dokumentu, tad redzam, ka saskaņā ar izmeklējumu statistiku gandrīz vai ceturtā daļa no ievestajiem produktiem būtībā ir kaitīga patērētājiem. Dzīvē, iespējams, pat vairāk. Valdošā koalīcija šobrīd noraida pieprasījumu, ko iesniegusi opozīcija. Vēlētos to pārvērst par jautājumu. Bet cik ilgi ir jāuzdod jautājums par ministra nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem? Laikam būs jāsagaida kaut kāds letāls gadījums, nevis veselības pasliktināšanos šo produktu patērētājiem. Un tā nav pirmā reize, kad valdošās koalīcijas ministri būtībā apzināti neveic savus pienākumus. Būtībā veicina pārtikas produktu kontrabandu, nekvalitatīvas produkcijas, veselībai kaitīgas produkcijas ievešanu Latvijā. Un, tā vai savādāk, viņi to dara, paļaujoties uz savu partijas biedru, valdošās koalīcijas deputātu atbalstu. Es domāju, ka viņi saprot, bet vai jūs to saprotat, nezinu, ka jūs atbalstāt darbu, kurš ir kaitīgs Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Un tāpēc domāju, ja jūs to sapratāt, tad jūs atbalstīsiet opozīcijas priekšlikumu par pieprasījumu ministram.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Tā kā pieprasījuma iesniedzēji nepiekrīt Pieprasījumu komisijas ierosinājumam pieprasījumu pārveidot par jautājumu lūdzu zvanu, balsosim par desmit deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Atim Slakterim “Par pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 33, atturas — 21. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valda Lauska, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Gunāra Freimaņa, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Jāņa Čevera un Oskara Grīga pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bēziņam “Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Valda Lauska, Violas Lāzo un pārējo kolēģu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam “Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā”, uzklausīja Ministru prezidenta pilnvaroto ministru šinī jautājumā — izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalna kungu un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, nav nekas jauns, ka jūs noraidiet to, kas jums nepatīk, un it sevišķi to, ko ir veikuši jūsu ministri vai dažādas pilnvarotās personas. Varbūt jau atradīsies kāds jauns barons, kurš vēlēsies privatizēt pat Doma laukumu, un par to nevarēs brīnīties. Astoņu gadu laikā privatizē visu, ko vien var, — bērnudārzus, bibliotēkas, kultūras namus, ceremoniju zāles, kurās notika laulību reģistrācijas, kopmītnes, un kas tad tagad notiek? Tagad ir attapušies, ka — jā, to privatizēt tā kā nevajadzēja. Tagad tas viss ir vajadzīgs. Un tagad tas viss ir jāatpērk. Protams, ka te bija veikta ļoti lielā mērā spekulācija, paņemot par santīmiem, izmantojot privatizācijas sertifikātus, kuru cenu no 28 latiem nolaida līdz 40 santīmiem, tad jau varēja iedzīvoties ļoti labi. Tā kā Jūras medicīnas aprūpes centru nopirka par 45 tūkstošiem, kurš ar visu aprīkojumu maksā vismaz 2 miljoni latu. Un tā tas turpinās arī tagad.

Saulesdārzs. Saulesdārzs — tas ir katra rīdzinieka īpašums. Jūs varat smieties vai nesmieties, bet mūsu priekšteči bija gudrāki. Viņi savāca naudu pagājušā gadsimta sākumā un nopirka to zemes pleķi. Un tagad, protams, ka atradās Ministru kabinetā, ministrijās, gudrākie, kuri gribēja to Saulesdārza teritoriju paņemt, viņu noprivatizēt par tiem pašiem sertifikātiem, kuru uzpirkts ir miljoniem, un tad, attiecīgi to aprīkojot, pārdot tūkstoš reižu dārgāk. Nu, protams, ka pie tiem 150 miljonāriem, kuri ir Latvijā, pievienosies vēl varbūt kādi viens vai desmit. Bet tas ir rīdzinieku īpašums. Un nevienam nevajag sildīt nagus tur, kur nevajag. Un tagad arī ir jāzina, ka ja jau mūsu priekštečiem, kuriem nebija tādas izglītības, kāda tagad ir tiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar privatizāciju Latvijā, bija saprotams, ka pie pilsētas izveidošanās ir jābūt teritorijām, kur var atpūsties paši rīdzinieki un kur var atpūsties bērni. Un ja mēs tagad paskatāmies Vērmanes dārzu, kur atnāk bērni atpūsties un veci cilvēki, bet viņi nezina tikai vienu, ka ekoloģiski tā ir viena no pārsātinātākajām ar automobiļu izpūtēju gāzēm vieta Rīgā un tādā veidā ekoloģiski visnetīrākā. Jūs paskatieties, kādā veidā tur aug koki, pat puķes negrib ziedēt. Tāpēc Saulesdārzs un tā teritorija bērniem ir vajadzīga. Bērniem ir jāatpūšas, un jāatpūšas arī pieaugušajiem. Visi nevar aizbraukt uz Jūrmalu, jo cenas uz elektrisko vilcienu ir palikušas lielākas, un otrkārt, arī Jūrmalā parādās cilvēki, kuri grib jau arī jūras krastu noprivatizēt. Un tagad mēs arī paskatāmies uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārraudzībā ir pāri par 225 objektiem par summu 7,5 miljonu vērtībā, nezin kāpēc 2001.gadā bija aizmirsusi, ka tādas vērtības viņai ir. Un jau arī pirms tam tas bija tā kā aizmirsts, un pie viena tas arī tika noslēpts. Tā ka Saulesdārza liktenis ir jālemj, un tam ir jāpaliek visu rīdzinieku īpašumā un jānodod apsaimniekošanai Rīgas domei, bet ne mistiskām personām, kuras tā jau ir paņēmušas diezgan daudz apsaimniekošanā un ne vienmēr tiek galā.

Ļoti interesants jautājums arī bija par Daugavas sporta namu. Tikai ļoti lielā darbība, ko Misas kungs veica, Rīgas domes deputāts, ļāva šim namam palikt rīdzinieku īpašumā. Jo tur arī bija parādījušās prominentas personas, kurām ļoti gribējās par dažiem tūkstošiem latu paņemt šo skaisto ēku un pēc tam izmantot savām vajadzībām. Tas, ka bērniem ir vajadzīgas sporta zāles, sporta laukumi, baseini, tas nevienu diemžēl neinteresē, it sevišķi tos, kas nodarbojas ar privatizāciju. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatbalsta tas, ka Saulesdārzam ir jāpaliek valsts īpašumā un jādod apsaimniekošanā Rīgas domei. Tas ir jāsaved kārtībā, lai bērni var aizbraukt ar saviem vecākiem atpūsties šinī skaistajā vietā. Tiem cilvēkiem, kuri cenšas visas labākās vietas pārķert, nopirkt, noprivatizēt, vajadzētu kādreiz varbūt apstāties un padomāt. Nevar jau visus rīdziniekus pārvērst par tādiem abižotiem cilvēkiem. Kaut kas ir jāatstāj arī rīdziniekiem, jāatstāj arī nākamajām paaudzēm. Un ļoti interesanti ir mācīties no Austrijas. Austrija nekautrējas, ka tās valsts vai pašvaldību īpašumā ir 60% visdažādāko īpašumu. Tās ir celtnes, tie ir parki, tās ir atpūtas vietas. Un pie pirmās varbūtības viņi iepērk. To viņi atstāj nākamajām paaudzēm, jo ne vienmēr tas, kas ir privatizējis, godprātīgi izlietos savu mantu, un vienmēr viņš ir barons, jo to, ko viņš ir nopircis, viņš, protams, ka nedos koplietošanai. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt deputātu pieprasījumu, lai mēs panāktu to, lai valsts īpašumā paliktu Saulesdārzs un lai to apsaimniekotu Rīgas dome. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godājamie Saeimas deputāti! Cienījamais izglītības un zinātnes ministr Kārli Greiškalna kungs! Un cienījamais bijušais izglītības un zinātnes ministr Māri Vītola kungs! Visa Latvijas prese, visi plašsaziņas līdzekļi, radio un televīzija pēdējā laikā runā par šo jautājumu, cik nepieciešami ir ieklausīties to sabiedrisko organizāciju viedoklī, to atsevišķo gan Saeimas deputātu viedoklī, gan jebkura Latvijas iedzīvotāja viedoklī, kas ir pret Saulesdārza privatizāciju. Vēl vairāk! Ja mēs skatāmies uz savu vēsturi, un tā bija vēsture visā Eiropā, tad 19. un 20.gadsimta mijā sabiedrība, demokrātiskā sabiedrība, kas toreiz sāka vēl veidoties, saprata, ka sabiedrībai pašai ir nepieciešami savā rīcībā, savā apsaimniekošanā brīvi zemesgabali, it sevišķi tajās vietās, kur pati daba bija, kā mēdz teikt, ielikusi dieva rokās ar savu skaistumu, un šis skaistums būtu jāredz visai sabiedrībai, ne tikai atsevišķiem sabiedrības locekļiem, kuriem kabatā ir pietiekami daudz naudas, lai baudītu gan dabas skaistumu, gan citus jaukumus.

Līdz ar to šī vēsturiskā atmiņa visos laikos mums varētu būt par pamatu rīcībai arī šodien.

Raugoties uz to, kas notiek Latvijas Republikā pašlaik, mēs jūtam, ka ir sācies lūzuma punkts. Proti, ja šāda situācija ar šādas vietas privatizāciju būtu notikusi deviņdesmito gadu vidū, es gandrīz vai varu saderēt, ka ne gailis pakaļ nedziedātu un šis gabals tiktu noprivatizēts, un mēs tad pēc laika varētu tiesāties, cik gribētu, bet nebūtu mūsu spēkos tur vērst kaut ko atpakaļ.

Nupat pēc 12 gadu ārkārtīgi smagas pieredzes redzot, ka gan tā politiskā elite, kas atrodas pie likumdevēju varas, gan pie izpildvaras, norobežojas no sabiedrības viedokļa un diemžēl neievēro sabiedrības viedokli. Nupat, jāteic, šīs sabiedriskās organizācijas un arī katra persona atsevišķi jau savlaicīgi mēģina panākt savu taisnību.

Šoreiz par to, ka mēs dzirdējām, ka arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns publiski Latvijas televīzijā pauda savu vēlmi tomēr ievērot sabiedrības viedokli , un mēs varam teikt lielu paldies daudziem cilvēkiem, bet it sevišķi tiem entuziastiem Mežaparka attīstības biedrībā, kas jau pirms diviem gadiem, es uzsveru, pirms diviem gadiem sāka cīnīties nevis par savām personiskajām interesēm, bet par tās dzīves telpas interesēm, kurā viņi paši dzīvo un kurā prot novērtēt, cik tas ir būtiski, es gribētu teikt, ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Iedomāsimies vienkāršu situāciju. Ja Dziesmu svētku laikā, kad Mežaparka Lielajā estrādē sapulcējas desmitiem un desmitiem tūkstošu dziedātāju no visas Latvijas un skatītāji no visas Latvijas, ja nebūs iespējas piekļūt Ķīšezera krastam, līdzīgi kā tas šodien ir Lielupes krastā, līdzīgi kā daudzviet Latvijas jūras piekrastē, bet cilvēkiem būs jānoskatās pāri sētām, un atcerēsies, kā kādreiz senos laikos gadsimta sākumā, 1913. gadā, Latvijas iedzīvotāji ziedoja līdzekļus, lai varētu visa sabiedrība lietot dabas skaistos stūrīšus.

Līdz ar to te ir kaut kas vairāk par šīs milzīgās dokumentu paketes izvērtēšanu, kas bija mūsu rīcībā, kad mēs sniedzām deputātu pieprasījumu.

Ļoti godātie kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu šī mūsu deputātu pieprasījuma saturu. Un es ļoti aicinātu balsot par šo deputātu pieprasījumu un nerādīt to cinismu Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs pilnīgi nerēķināmies ar sabiedrības viedokli. Un, proti, es vēlreiz atgādināšu, kas tur ir rakstīts. Tātad mūsu deputātu pieprasījums skan sekojoši: “Likvidējot jauno dabas draugu centru “Saulesdārzs” un nododot privatizācijai tā ēkas un teritoriju, netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 105. pants — īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Privatizācijai nodotā Saulesdārza teritorija sadalīta vairākos gruntsgabalos nelikumīgi. Šajā teritorijā pirms zemesgabalu dalīšanas un teritorijas izbūves nav izstrādāts detālais plānojums, tātad netiek ievērota kārtība, ko nosaka Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi “Par teritorijas plānojumu”. “

Mūsu jautājumi ir sekojoši: kāpēc netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 105. pants un tādējādi arī sabiedrības intereses Saulesdārza privatizācijas jautājumā?

Otrai jautājums. Kāpēc tika pieļauta nelikumīga Saulesdārza teritorijas gruntsgabalu dalīšana?

Un trešais jautājums. Kāpēc situācija par Saulesdārza nodošanu privatizācijā netiek izvērtēta pēc būtības? Es uzsveru — pēc būtības, un kāpēc valdības lēmums ir pretrunā ar vairākiem tiesību aktiem?

Es pieļauju, ka arī šodien no Saeimas tribīnes droši vien izglītības un zinātnes ministrs nāks klajā ar to, ka šis jautājums ir pārskatāms un zemesgabals privatizācijai nebūtu nododams. Un tomēr es atgādinu, ka ministrs Māris Vītols pirms diviem gadiem 2000. gada 4. aprīlī apgalvoja sekojošo, atbildot Mežaparka attīstības biedrībai, proti, pieteikumi, kas ir pieteikti uz Saulesdārza teritorijas apsaimniekošanu, tiks izskatīti un izvērtēti. Priekšroka tiks dota projektiem, kuri paredz arī turpmāk iespējas šajā teritorijā un ēkās organizēt darbu ar bērniem un pedagogiem vides izglītībā un nodrošināt telpas un teritoriju mazpulku darbībai. Un es uzsveru: tālāk pēdējais teikums, Vītola kungs, jūs rakstījāt: “Saulesdārza teritoriju nav plānots pārdot vai nodot privātīpašniekiem.” Tāda bija toreizējā iecere. Juridiski jā, jūs neesat grasījušies pārdot vai nodot privātīpašniekiem, un tomēr notiek privatizācija. Juridiski jums ir taisnība, bet, ja jūs šādi atbildat Mežaparka attīstības biedrībai, kura ir sabiedriska organizācija bez izcila jurista līdzdalības, tad principā jūs toreiz nebijāt šiem cilvēkiem skaidrojis reālos nodomus, kādi bija Izglītības un zinātnes ministrijai. Šajā situācijā es pieņemu, ka sabiedrības viedoklis gūs virsroku. Un tomēr. Vai šī situācija nav mums visiem par mācību, ka nedrīkstētu ciniski izturēties pret sabiedrības interesēm?

Es ļoti labi saprotu, es labi saprotu tos cilvēkus no SIA “Ķeizarmežs”, kuri vēlējās iegūt savā īpašumā zemesgabalu. Ja šis nebūtu ziedojums, kas par sabiedrības līdzekļiem tika iegādāts pirms 100 gadiem, tādā gadījumā mums būtu daudz, daudz grūtāk aizstāvēt. Principā teorētiski gan valstij, gan pilsētai ir tiesības pat visskaistākos stūrīšus nodot privatizācijai un ļaut tur darboties cilvēkiem, kas ar privāto iniciatīvu, kas ar augstiem investīciju līdzekļiem spēj tur darīt visdažādākās lietas un tomēr tas nav izspriežams tikai vienā ministrijā ļoti šaurā cilvēku lokā. Ja šajā situācijā jūs būtu konsultējušies kaut vai ar Mežaparka iedzīvotājiem, kaut vai ar tiem cilvēkiem, kas ir visplašāk pārstāvētās sabiedrības grupas, kas apciemo šos Ķīšezera krastus, tad varbūt varētu būt iespējams kompromiss par to, ka šie zemesgabali, ne šie, bet citās vietās, tiek pārdoti, līdzekļi ieguldīti Mežaparka attīstībai, bet šādā veidā, praktiski par ļoti lētu cenu uzdāvinot vienam privātīpašniekam zemi, mēs varam nonākt tiktāl, ka tas kauns to acīs, kas to būs darījuši, būs ļoti liels, bet tajā pašā laikā es redzu, ka nevienam jau arī tā īsti sirds nesāp, jo tie cilvēki, kas ir izdarījuši šādas lietas, viņi acīmredzot uztver citādi tās ētiskās kategorijas, par kurām pašlaik pirms vēlēšanām ļoti daudz tiek runāts.

Nu jāteic tā. Paldies Dievam, ka tuvojas vēlēšanas. Ja netuvotos vēlēšanas, es esmu pārliecināta, ka arī šis Mežaparka stūrītis tiktu privatizēts tāpat, kā mēs to esam pieredzējuši daudzas reizes ar visdažādākajām lietām.

Sarakste starp ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, tajā skaitā “Delna”, “Sorosa fonds”, kas ir iesaistījušies šajā lietā, ir pietiekami nopietna. Tie ir biezi sējumi. Tur ir izvērtēta visdažādāko darbību likumība. Un tomēr es aicinātu domāt par sekojošo: varbūt ka mēs domāsim arī par ētiskām kategorijām, ne tikai par to, vai viss simtprocentīgi atbilst likumam. Jā, likumā patiešām nekur nav ierakstīts, ka kādreizējie sabiedrības ziedojumi, arī zemes īpašuma veidā, arī ēku veidā, nebūtu privatizējami. Un tomēr likumam ir ne tikai burts, bet ir arī gars.

Es aicinu šajā gadījumā domāt ne tikai par burtu, izvērtējot šī darījuma likumību, bet arī par tā garu, par to, ka mums būtu jāstrādā, jādzīvo un jādomā ne tikai par šā mirkļa interesēm, bet jāmēģina iet uz priekšu un domāt arī par saviem bērniem, mazbērniem un neiznīcināt to, ko darīja mūsu vectēvi un vecmāmiņas divdesmitā un deviņpadsmitā gadsimta mijā, ejot līdzi visai Eiropas tendencei, domājot par visas sabiedrības interesēm. Pateicos!

Aicinu atbalstīt mūsu deputātu pieprasījumu, lai patiešām tās institūcijas, kas ir atbildīgas par situācijas tālāko risinājumu, pieņemtu sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Greiškalns — izglītības un zinātnes ministrs.

K.Greiškalns (TP). Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šodien šīs izvērstās debates... Es domāju, ka jautājums par Saulesdārza privatizāciju ir atrisināts, jo valdība drīzumā lems par manis ierosināto privatizācijas procedūras apturēšanu. Dabīgi, ka demokrātiskā valstī arī notiek debates, un notika ļoti plašas debates un sarunas un tā tālāk, un šodien es uzskatu, ka privātais apsaimniekotājs to var izdarīt efektīvāk nekā valsts, un tiem, kuri vēl tur nav bijuši un apskatījušies, īpaši mani iepriekšējie runātāji, būtu jāaizbrauc un jāapskatās, kā tiek nodrošinātas vairāk nekā 500 bērniem sporta nodarbības, vides nodarbības un tā tālāk — visiem tiem, kuri tur vēlas nodarboties ar interešu izglītību, tajā skaitā arī sportu.

Es domāju, ka šodien nevajadzētu vēsturiskas apceres izskaidrot deputātiem. Tieslietu ministrija ir devusi savu atzinumu par likumisko, juridisko izvērtējumu, es domāju, ka šis jautājums jau ir atrisināts, un aicinu deputātus balsot pret sociāldemokrātu iesniegumu.Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Jā, šis jautājums ir izraisījis ļoti nopietnu rezonansi sabiedrībā, un tiešām tas nav viennozīmīgs. Šeit izskanēja ierosinājums, ka varētu varbūt nodot Rīgas pašvaldībai. Es domāju, ka šobrīd tas nebūtu iespējams divu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Par cik Izglītības un zinātnes ministrija jau šobrīd ir noslēgusi līgumu uz 25 gadiem, tad izjaukt šo sistēmu un maksāt kaut kādas kompensācijas, manuprāt, būtu nepareizi.

Otrais. Pie pašreizējās Rīgas valdības nododot šo īpašumu, es domāju, ka labākajā gadījumā tiks privatizēts, sliktākajā gadījumā, iespējams, izvietoti kaut kādi objekti, kurus nebija iespējams izvietot Rīgas centrā. Varbūt tas būs zirgs vai kādas citas memoriālas lietas, un absolūti aizmirsīs par šiem te bērniem, kas šobrīd tur strādā.

Tā ka, manuprāt, jāpaliek ir valsts īpašumā, lai būtu garantijas, ka tiešām šī privatizācija nenotiktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Par atsevišķām lietām.

Pirmkārt, gribētu pateikt paldies sabiedriskajām organizācijām un cilvēkiem, ka viņi pa druskai, solīti pa solītim gan apzina savas tiesības, gan sāk cīnīties par savām tiesībām. Un mēs visu laiku runājām, ka mūsu valsts var būt ļoti spēcīga, ja būs spēcīga pilsoniskā sabiedrība. Nu tad mēs beidzot saņemam arī augļus. Pilsoniskā sabiedrība solīti pa solītim veidojas. Un tas, ka sabiedriskās organizācijas tik daudz, jau gandrīz pussimts, uzskatīja par iespējamu apvienoties, apvienot savu vēlējumu un savu šo vēlmi arī rakstiski noformulēja, un faktiski panāca savu, tas ir apliecinājums tam, ka normāli procesi, demokrātiski procesi mūsu valstī notiek.

Bez tā visa gribētu vēl pateikt par atsevišķām lietām, kuras, man liekas, arī ir pašsaprotamas. Un viena no tām ir rīdzinieku vēlme, kādreiz konkrēti juridiski apliecināta, un rīdzinieku vēlme bija zemi uzdāvināt Rīgas pilsētai. Tur nebija rakstīts: uzdāvināt valdībai, parlamentam vai kādai citai juridiskai personai. Bija pateikts — uzdāvināt Rīgas pilsētai.

Kāpēc mēs attiecīgo rīdzinieku vēlmi uzskatām par iespējamu traktēt atbilstoši savam prātam?

Es gribētu pateikt, ka šodien Rīgas pilsētu pārvalda sociāldemokrāti līdz ar citiem politiskajiem spēkiem. Sociāldemokrātu programmai Latvijā atbilstoši programmatiskajām iestrādēm citās valstīs nav nekā kopēja ar lozungu, ka viss ir jāprivatizē. Sociāldemokrāti ir par to, lai ar valsts palīdzību regulētu daudzus jautājumus valstī, ar pašvaldības palīdzību regulētu daudzus jautājumus. Līdz ar to pārmetums mums, sociāldemokrātiem, ka mēs varētu uzdrošināties nerespektēt rīdzinieku vēlmi un savu interešu pēc dot iespēju pelnīt jebkuram cilvēkam, es esmu pārliecināts, ka tas ir absolūti nepamatoti un nepelnīti. Sociāldemokrātu pieprasījums, manuprāt, ir ļoti loģisks. Dot rīdziniekiem realizēt savu vēlmi un kopā ar savu pašvaldību apsaimniekot savu zemi.

Mēs uzskatām, ka nav šī lēmuma. Un tam nav jābūt atkarīgam no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Ministru kabineta vēlmes... gribu — privatizēšu, gribu — neprivatizēšu. Kā sarunāsim, tā būs. Tā nav objektīva saruna, tas nav politisks risinājums. Mēs piedāvājam pašu vienkāršāko ceļu. Varbūt arī dažreiz šis vienkāršākais ir arī ģeniālākais. Lai rīdzinieki paši tiek galā ar savu jautājumu, un rīdzinieki izteica vēlmi šo jautājumu sakārtot. Netraucēsim lūdzu viņiem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Greiškalna kungs! Godājamie deputāti, Latvijas Republikas iedzīvotāji, pilsoņi!

Šeit es gribētu uzsvērt to, kāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti nepiekrīt Tautas partijas izglītības ministram Greiškalna kungam. Pašreiz ir iesniegts Ministru kabinetā lēmums šo privatizāciju apturēt, nevis atcelt. Un šis lēmums nav pieņemts. Tajā brīdī, kad Ministru kabinets atcels šo lēmumu, tajā brīdī mēs varētu arī neizskatīt un neatbalstīt šo deputātu iesniegto pieprasījumu. Tā ka šeit nav nekāda pamata šo deputātu pieprasījumu noraidīt. Tas ir pamatots, un, protams, visa šī lieta ar Saulesdārzu neapšaubāmi ir pretrunā ar tautas un valsts interesēm, un par to ir skaidri formulēts arī nevalstisko organizāciju viedoklis, tajā skaitā “Delnas”, tajā skaitā Mežaparka attīstības biedrības viedoklis. Tajā skaitā arī politisko partiju viedoklis vairākumā. Tas ir viens. Tāpēc šis deputātu pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāuztur spēkā. Tas ir pamatots, Ministru kabinets nav spējis operatīvi rīkoties un šo lēmumu atcelt. Viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Tas, ka, protams, mums nav nekādu iebildumu pret interešu izglītību. Mēs esam gatavi atbalstīt sportu un neredzam nekādu pamatu, kāpēc nevarētu sportu atbalstīt tad, ja, teiksim, šis īpašums ir iznomāts. Kāpēc sporta atbalsts ir iespējams tikai privatizācijas gadījumā, ceļot sportistu kotedžas? Tāds īpatnējs termins, tikai sportisti pirks šīs kotedžas. Un tikai no šiem sportistiem arī būs šie ienākumi. Es domāju, kolēģi, ka tas, protams, ir mazliet dīvaini, lai neteiktu savādāk. Mēs ļoti labi saprotam, ka aiz šiem sportistiem visdrīzāk būs cilvēki ar ļoti augstu labklājības līmeni. Rezultāts būs tieši tāds, kādu mēs redzam bieži vien Lielupes krastā, ka cilvēki nevar pieiet pie Lielupes. Un arī ilgstoši pašvaldībām ir jācīnās par to, lai nojauktu žogus, lai varētu cilvēki piekļūt Lielupes krastam. Tādas ir šīs situācijas. Un pat, ja Rīgas pilsētā šis jautājums tiks sakārtots un būs šī pieeja, tik un tā praktiski šis Saulesdārzs jau tajā situācijā, kāds tas ir pašreiz, vairs neeksistēs.

Bet ir vēl viena lieta. Ja mēs uzmanīgi paskatījāmies vienu no nopietnākajiem raidījumiem politisko diskusiju tēmā Latvijas pirmajā televīzijā, Jāņa Dombura raidījumu “Kas notiek Latvijā”, tad es gribētu uzsvērt to, ka arī no Rīgas domes jaunās administrācijas pārstāvja Viļņa Štrama, attīstības departamenta vadītāja, jaunā administrācijas pārstāvja tāpēc, ka tas ir iecelts šīs domes laikā, mutes atskanēja visnotaļ dīvainas lietas, visnotaļ dīvaini apgalvojumi.

Pirmām kārtām, ka tās kotedžas varētu atrasties uz tā dēvētajiem ezera krasta uzskalojumiem un neskart vēsturiskās Saulesdārza zemes. Tas ir viens.

Un otrs, ka Saulesdārzu varētu savā vēsturiskajā teritorijā saglabāt arī valsts vai pašvaldības īpašumā un paliktu neskarts. Bet problēma pašreiz ir ne tikai šajā Saulesdārzā, kā līdz šim oratori uzsvēra, bet lielā mērā arī šajā jautājumā par Ķīšezera krastu. Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka daudz kas no tā, kas šeit var attīstīties un notikt, ir atkarīgs arī no Rīgas domes, un jābūt ir precīziem, un Rīgas domē pašreiz ir četras komitejas: Vides komiteja, Attīstības komiteja... Kultūras un izglītības komiteja ir pieņēmusi lēmumu, ka tiks saglabāta dabas pamatne, nevis mazstāvu apbūve šajā teritorijā, par kuru ir visvairāk strīdu, — piekrastes zona. Ja šāds galalēmums tiks arī pieņemts Rīgas domē, tad visi šie strīdi par šīm kotedžām atkritīs kā tādi un paliks realitātē tikai šī iespēja praktiski uzturēt šīs interešu izglītības lietas, bet katrā ziņā mums ir jābūt skaidram, ka tas, kas ir ziedots no tautas līdzekļiem, no ievērojamām personībām, to mēs nedrīkstam privatizēt, nedrīkst notikt tāpat, kā savulaik notika ar Vērmanes dārzu, lai arī, protams, privātīpašnieki var sakārtot labāk, ja pašvaldības un valsts darbiniekiem nav labās gribas un vēlēšanās šīs lietas darīt. Tā tas reāli ir! Tā ka mans viedoklis ir skaidrs un viennozīmīgs — šāda privatizācija nav pieļaujama. Privatizācija, kā mēs redzam, ir paredzēta jau pašā sākumā, jau reālā šajā plānā, kā rīkoties koncepcijā, biznesa koncepcijā. Nu, ko es varu teikt? Mans viedoklis ir, ka tik tiešām mēs nevaram zemi, ko gatavojas pārdot par 30 latiem par kvadrātmetru, atdot par sertifikātiem. Tāda situācija, protams, ir pret sabiedrības un pret valsts interesēm.

Tajā pašā laikā es esmu gandarīts par Greiškalna kunga rīcību, ka viņš ir sadūšojies vismaz apturēt šo lēmumu. Es ceru, ka viņš savu lēmumu vēl radikalizēs un aicinās arī šo jautājumu atcelt. Un labi, ka Tautas partijas viens ministrs labo otra ministra — šinī gadījumā — Māra Vītola pieļautās kļūdas. Un es domāju, ka, ja tas būs konsekventi, tad mēs varēsim arī Ministru kabineta rīcību atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Nav jau tai pasaulē nekā jauna, jo būtībā jau arī Latvijā ne tik sen atpakaļ viss bija privatizēts. Muižnieki bija privatizējuši zemi pilnīgi kopā ar tautu. Un jāsaka, lai gan tiešām mēs esam viena no senām tautām, un baltu valodas ir vienas no senākajām dzīvajām indoeiropiešu valodām, kā moderna kultūras tauta mēs esam jauna. Tikai pirms 150 gadiem piedzima Auseklis. Šajā totālajā privatizācijā, kāda valdīja Latvijā, mēs bijām, mūsu senči bija vergu stāvoklī, jo būtībā dzimtbūšana nav nekas cits kā vienkārši maskējošs verdzības apzīmējums. Taču pārsteidzoši īss izrādījās šis ceļš no verga līdz savai valstij. Un arī tagad, pēc šīs vispārējās atkal atkārtotās privatizācijas, paldies Dievam, izrādījās ļoti mazs periods, kamēr tauta atkal sāka mosties. Un, skatoties uz sabiedrības reakciju pret šo Saulesdārza privatizācijas mēģinājumu, jau ir skaidrs, ka tas, ko izdarīja vispārējā privatizācija desmit gadus un šajā periodā, to šodien vairs uzsākt nebūtu iespējams.

Tāpēc es uzskatu, ka pirmkārt Saulesdārza iznomāšana bez atklāta konkursa ir pretrunā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, Saulesdārza nodošana privatizācijai ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un privatizācijas jēgu. Un valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis “Mežaparks” ir saglabājams tā vēsturisko zemesgabalu robežās. Tāpēc es aicinu atbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvu un nobalsot par šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Es nevēlētos, lai Saulesdārzu nodotu Rīgas domei. Tas ir tas pats, kas atdot Maskavai. Un es negribu, lai Ķīšezera krastā būtu krieviem mazais Sarkanais laukums. Es aicinu balsot pret sociāldemokrātu pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc tik saturīgas uzstāšanās, kā teica Palmira Lāces kundze par to, ka Ķīšezera krastā būs Sarkanais laukums, tad man gandrīz jāturpina it kā ar labējo ideoloģiju, man jau bail, vai tur neatvērs Amerikas Savienoto Valstu Kapitoliju. Bet nu, tādi argumenti ir. Bet, cienījamie kolēģi, mani vairāk uztrauc cits jautājums. No vienas puses, es atklāti saku, savā veidā pie tās valdošās doktrīnas, kas ir 10 gadus proponēta Latvijā, visu pārdot, pārdot pēc iespējas lētāk un atzīt to, ka valsts nav spējīga vai pašvaldība nav spējīga apsaimniekot, bet spējīgi apsaimniekot ir tikai uzņēmēji. Mēs šodien saskaramies ar šo Saulesdārza variantu. No vienas puses, varbūt patiešām jāpasaka paldies, pie valsts un iepriekšējās pašvaldības ierēdņu mazspējas, intelektuālā trūkuma smadzeņu darbībā patiešām labi, ka parādījās kāds uzņēmējs, kas ir kaut ko arī veicis. Un šeit būtu jāpaplašina šis jautājums, ko cienījamie sociāldemokrāti uzdod Greiškalna kungam. Ir jāuzdod visai valdībai. Kāda ir šodien Latvijas valsts koncepcija jaunatnes sporta attīstībā? Vai tāda vispār kādreiz Latvijas valdībā ir izskatīta? Vai cienījamais Greiškalna kungs var pastāstīt, kā plāno nomainīt kaut vai to pašu slaveno Latvijas hokeja izlasi ar jauniem kadriem, kur parādīsies jaunie hokejisti? Var jau ministri kūrēt jaunatnes hokeju, bet īstenībā tas Latvijā neeksistē. Var ministri kūrēt vai arī cienījamie valdošā vairākuma politiķi kūrēt arī jaunatnes futbolu. Bet savā veidā tas balstās tikai uz atsevišķu uzņēmēju mecenātismu. Vai tā ir valsts politika? Tā nav valsts politika. Tā ir vienkārši slēpšanās. Un īstenībā viss šis jautājums nav atrisināts valstī.

Un varbūt patiešām šeit vajadzētu kopā gan sociāldemokrātiem, gan mums pastrādāt, padomāt. Mums nav jākaunas valdošā vairākuma vietā. Es domāju, mēs varam šodien pateikt to, ka mēs esam gatavi uzņemties atbildību, mēs esam gatavi piedāvāt programmas, mēs esam gatavi šīs programmas realizēt. Un tādēļ, cienījamā Palmira Lāces kundze, jūs, kas esat arī jūsu partijā atbildīga par to katastrofālo situāciju, kāda ir šodien valstī, it sevišķi jaunatnes noziedzības vidū, tā ir jūsu atbildība. Un tad runāt par Kremli Ķīšezera krastā ir diez vai jēdzīgi. Mēs jau vakar ļoti labi parunājām par jūsu ministra atbildību. Diemžēl valdošais vairākums ieslēdza podziņu, lai neklausītos. Nu nav vajadzīgs. Mēs labi zinām un tauta arī labi zina, kāda ir situācija. Mēs varam miljoniem latu tērēt Latvijas tēla spodrināšanai ārvalstīs. Tanī pašā laikā daudz svarīgāk varbūt būtu veicināt jaunatnes sporta attīstību, kas daudz vairāk nākotnē spodrinās Latvijas tēlu nekā uzaicinātie leģionāri no ārzemju klubiem. Un šinī jautājumā man patiešām ir sava veida duāls jautājums.

Būtu jāuzzin jau arī vēl viens moments. Kas notiktu, ja šis līgums tiks lauzts? Cik Latvijai kārtējo reizi būs jāmaksā uzņēmējam par līguma laušanu? Jo līdz ar to cilvēks, teiksim, ieguldīs savus finansu resursus noteiktā, teiksim, sporta attīstībā. Tiek lauzts līgums. Neviens par to nerunā. Vai mēs nenokļūsim pie vēl viena Trojas zirga, kad šinī brīdī cienījamais Leiškalna kungs kā labdaris, tas ir, Greiškalna kungs kā labdaris pirms vēlēšanām, lauzīs šo līgumu. Un pēc vēlēšanām jaunā valdība būs spiesta maksāt tiesas izdevumus. Tas ir nopietns jautājums. Jā, šinī brīdī es uzskatu, ka mums ir jāuzdod pieprasījums Greiškalna kungam, lai viņa labā iniciatīva neizčākstētu ar oktobra datumiem, kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti. Ir vajadzīgs varbūt jautājums, bet ir nopietni šis jautājums jādiskutē, un vēlreiz es atkārtoju, ka būtu nopietni vienreiz jāuzdod jautājums Ministru kabinetam — kāda ir valsts politika jaunatnes sporta jomā? Kas ar to nodarbojas? Sporta federācija? Nenodarbojas. Vai arī Olimpiskā komiteja vai hokeja federācija Lipmana vadībā? Diez vai. Viņi risina savus biznesa jautājumus un kā Latvija olimpiādē pēc četriem gadiem maksimāli labi vinnēs vai nevinnēs kārtējo reizi. Un es zinu, ka šeit ir pedagogi. Varbūt tāpat kā es esmu griezies pie ārstiem deputātiem, beigsim vienreiz melot. Un tanī brīdī, kad mēs beigsim melot, mēs varbūt sāksim arī dzīvot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Vēlreiz gribētu uzsvērt, kāda ir šinī jautājumā pozīcija Sociāldemokrātu savienībai. Arī zināmā mērā diskutēt ar kolēģi Modri Lujānu.

Tātad mēs šeit neviens neesam prasījuši... neviens, ka Saulesdārzam vajadzētu atcelt šo nomas līgumu. Tā ka nevajadzētu Lujāna kungam par to satraukties. Runa ir par to, ka Saulesdārzs nebūs privatizējams. Skaidra un viennozīmīga nostāja.

Otrs, ko es gribētu teikt godājamai Palmiras kundzei... sekojošo, ka mēs saprotam viņas emocijas un jūtas, bet šeit runa ir par Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu šajā Saulesdārza privatizācijas procesā, un Sociāldemokrātu savienība neapšaubāmi atbalstīs Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu arī šajā konkrētajā gadījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo. Otro reizi.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es pat nolasīju pieprasījumu šeit no tribīnes. Pieprasījums runā tikai un vienīgi par privatizācijas atcelšanu. Nav šajā pieprasījumā runa par nomas līguma laušanu vai nodot kādam citam īpašumā. Tātad, godātie kolēģi, tie, kas domā, kā tālāk rīkoties ar šo jautājumu, tas ir nākamā pieprasījuma vai nākamo darbu solis. Šajā gadījumā tie cienījamie Saeimas deputāti, kas neatbalstīs pieprasījumu, būtībā atbalstīs privatizāciju. Šo pieprasījumu es pat nolasīju Saeimas sēdē, visiem ir izdalīts dokuments. Ir runa tikai par to, lai šajā gadījumā tiktu pildīts Satversmes 105. pants, lai netiktu pieļauta nelikumīga gruntsgabalu dalīšana, un visbeidzot, lai nodošana privatizācijā tiktu izvērtēta pēc būtības, nevis tikai pēc formāliem juridiskiem kritērijiem. Mūsu mērķis ir atcelt privatizāciju, nevis tikai apturēt.

Godātie kolēģi! Lasiet šo dokumentu, par ko mums jābalso. Pateicos, cienījamais priekšsēdētāja kungs, vēlreiz par vārdu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā”. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 20, atturas — 34. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valda Lauska, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova, Leona Bojāra, Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Lejas un Imanta Burvja pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu Ministru prezidentam un atzina, ka pieprasījums noraidāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Pieprasījumu komisija pirmssvētku gaidās nedaudz kļūdījās, un šo pieprasījumu pēc diskusijām, kas bija komisijā, vismaz varēja pārveidot par jautājumu, nerunājot jau par pašu būtību.

Es sākšu varbūt ar vēsturi, kā radās šis pieprasījums. Mana sarakste ar Privatizācijas aģentūru un Ekonomikas ministriju sākās 2000.gada janvārī. Pēc Privatizācijas aģentūras un ekonomikas ministra atbildēm mēs, Sociāldemokrātu frakcijas deputāti, uzdevām jautājumu Ministru prezidentam par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu. Atbildei uz jautājumu bija atnākuši divi cilvēki. Mēs ar Bojāra kungu un ... Atbildi mēs praktiski uz šo jautājumu nesaņēmām. Un tāpēc arī radās mūsu pieprasījums. Un es domāju, ka šis pieprasījums ir nopietns, un mums arī ir jāiedziļinās šajā situācijā. Tātad pirmais jautājums, ko uzdevuši Sociāldemokrātu frakcijas deputāti, pieprasījumā ir: kad Ministru kabinets akceptēs Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku iesniegto prasību apmierināšanu? Informācijai es jums gribētu teikt, ka pēc Ekonomikas ministrijas atbildes Pieprasījumu komisijai, tātad šādu uzņēmumu valstij uz šodienu, sākot ar 2000.gadu, ir 28. Šī summa sastāda 877 tūkstošus 69 latus. Un neapmierināto darbinieku prasības ir 2 299 cilvēkiem.

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, cienījamie strādnieki, kuru prasības līdz šim laikam jau pusotru gadu mūsu valdība nevēlas apmierināt. Es negribu citādi teikt un nevaru citādi teikt, jo esmu izanalizējusi visu situāciju, kāda ir pašlaik šajā jautājumā. Un situācija ir tāda. Uz šo brīdi ir beiguši darbību Ministru kabineta noteikumi nr. 352, kas noteiktu kārtību, kādā maksātnespējīgiem uzņēmumiem ir jāapmierina darbinieku prasījumi.

Tāpat nestrādā uz šo laiku arī Ministru kabineta noteikumi nr.34 “Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu, maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”. Tātad Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz valdībai šis te noteikumu pagarinājuma termiņa konceptuālais ziņojums. Ekonomikas ministrija to ir izdarījusi, un 11.martā valdība savā sēdē izskatīja šo konceptuālo ziņojumu, bet neakceptēja.

Un neakceptēja to tādēļ, ka papildus bija jānodod Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai un jāsagatavo savi priekšlikumi par finansiālo avotu. Kaut gan pēc manas saprašanas finansiālais avots ir Privatizācijas aģentūras līdzekļi. Valstij pašlaik jau gandrīz pusgadu ir izveidojies vakuums, jo tikai no 2003.gada 1.janvāra stāsies spēkā jaunais likums par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Un veselu gadu šo te uzņēmumu darbinieki nevar zināt, kad valdībai ienāks prātā, es citādi nevaru to pateikt, atrisināt viņu problēmas.

Cienījamie deputāti! Vai jūs esat kādreiz uz savas ādas izjutuši to, ka jums nav algas? Ka jūs nevarat stāties Nodarbinātības dienestā, jo par jums netiek samaksāts sociālais nodoklis? Vai jūs esat izjutuši uz savas ādas to, ka par jums nav samaksāta slimības lapa? Šie visi cilvēki to ir izjutuši uz savas ādas. Un es gribētu teikt pretēji Valda Lauska apgalvojumam, ka Latvijas cilvēki ir diezgan aktīvi savu tiesību aizsardzībā attiecībā uz Saulesdārzu. Tad šoreiz, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, pamostieties un sāciet aizstāvēt savas darbinieku tiesības, savas Satversmē noteiktās tiesības. Jo nedrīkst valdība bez iemesla atlikt šā jautājuma risināšanu.

Tātad uz pirmo mūsu jautājumu principā Ministru kabinets nav devis apmierinošu atbildi. Otrais mūsu jautājums — kādā termiņā tiks apmierinātas šo maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības? Un Ekonomikas ministrija mums atbild — pēc noteikumu nr.352 termiņa pagarināšanas. Kad tas konkrēti būs, atkal neviens nezina.

Trešais jautājums — kāpēc netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 107. un 109.pants, kā arī Ministru kabineta noteikumi nr.34 — Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu, maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība. Ekonomikas ministrija atbild — nav iespējams piemērot, jo 2001.gada 31.decembrī ir beidzies šo noteikumu termiņš.

Cienījamie deputāti! Vai jūs neuzskatāt, ka šis pieprasījums nav noraidāms? Tas ir atbalstāms, jo atrakstīšanos un situācijas nepaskaidrošanu un nepamatošanu es nevaru nosaukt kā šīs situācijas risinājumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 7, atturas — 50. Pieprasījums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Robertu Jurdžu 39 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Paziņojums deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija aicināta uz Juridiskās komisijas telpām sakarā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Egils Baldzēns, Linards Muciņš, Silva Golde, Ērika Zommere, Māris Sprindžuks, Arnis Razminovičs, Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Likumpārkāpējs jāsoda!”)

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4302. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Jānis Jurkāns. Ceļu policijas pārvalde lūdz Saeimu izvērtēt jautājumu par atļauju deputāta saukšanai pie atbildības.

Jums ir izdalīts dokuments, kurā ir redzama šī pārkāpuma būtība, kā norādīts protokolā, tātad pārkāpums ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Deputāts Jānis Jurkāns tika aicināts arī uz komisijas sēdi, mēs saņēmām rakstisku iesniegumu no deputāta, kurā viņš apstiprina, ka protokolā minētais atbilst notikušajam.

Tādēļ komisija vienprātīgi nolēma sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības, un es jūs lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 1155.

Atgādinu, ka esam atbalstījuši likumprojekta steidzamību, un šodien iepazīstināšu jūs ar priekšlikumiem, kuri ir izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Atgādinu, ka priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā iesniedza Eiropas lietu komisija, un pamatargumentācija bija balstīta uz to, ka arī īpašu uzdevumu ministriem, līdzīgi kā tas ir pārējiem Ministru kabineta locekļiem, būtu nepieciešama parlamentāro sekretāru institūcija. Un šī jautājuma saistībā komisija izskatīja divus priekšlikumus, kur 1. priekšlikums pēc būtības ir redakcionālas dabas, ņemot vērā, ka Ministru kabineta iekārtas likumā tika piedāvāts tikai viens priekšlikums, tad atbildīgā komisija nolēma likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu izteikt šādā redakcijā: grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā.

Aicinu atbalstīt šo redakcionālo labojumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par 1. priekšlikumu vai par 2.? Atklājam debates par 1. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir saprotams, ka ir vajadzīgs jauns krēsls, noteiktam cilvēkam ir jāatrod darba vieta ar 450 latu mēneša algu, un interesanti, ko tad tajos īpašu uzdevumu ministru sekretariātos darīs, jo tā jau tie ir pārsātināti ar ierēdņiem, un tagad mēs atrodam vēl vienu vietu. Nu, protams, ka var jau arī vēl kādus piecus ministru vietniekus iecelt, valsts budžets jau to visu izturēs, un mēs jau nerūpējamies par darba vietām, lai būtu parastajiem strādniekiem, bet lai būtu ierēdņi. Un tāpēc es nekādā veidā nevaru atbalstīt tādu priekšlikumu, kurš tik tiešām... Es vēl saprotu Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, kur tik tiešām ir darbs un liels apjoms, bet īpašu uzdevumu ministram vēl atrast parlamentāro sekretāru un ielikt iekšā, tas ir par daudz. Atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ir iebildes par 1. priekšlikumu? Nav.

Tālāk, lūdzu.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums paredz izteikt pirmajā lasījumā pieņemto 12. panta otro daļu šādā redakcijā: Ministru prezidents pēc šā likuma 2.pantā minētā īpašu uzdevumu ministra ieteikuma var iecelt īpašu uzdevumu ministra parlamentāro sekretāru, kuram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ministrijas parlamentārajam sekretāram. Un es ceru, ka pēc šāda grozījuma pieņemšanas īpašu uzdevumu ministru sadarbība ar Latvijas Republikas Saeimu, neapšaubāmi, kļūs aktīvāka, produktīvāka un abām pusēm lietderīgāka.

Es aicinātu atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Eiropas lietu komisija bija iniciatore šim priekšlikumam viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir tāds, ka parlamenta un valdības sadarbība nedaudz kliboja jautājumos, kas skar mūsu starptautisko finansiālo sadarbību, un jautājumos, kas skar reģionālo attīstību un kas skar administratīvo kapacitāti jeb jaudu. Un bieži vien bija tādas situācijas, ka Saeimas komisijās nevarēja piedalīties konkrētais īpašu uzdevumu ministrs tāpēc, ka viņš bija darba pienākumos, veicis savus darba pienākumus vai nu komandējumā, vai arī kādā citā svarīgā pasākumā. Līdz ar to mēs būsim novērsuši šo trūkumu, par kuru mums regulāri pārmet. Daļēji būsim mēģinājuši novērst to trūkumu, par ko mums regulāri pārmet atzinumos par mūsu stāvokli eirointegrācijās procesā. Un tomēr, es nevaru palikt parādā, nevaru palikt atbildi parādā Bojāra kungam. Bojāra kungs, es jūs lūdzu: turpmāk rūpīgi izlasiet anotācijas un tad runājiet par kādu likumu vai par kādu likumprojekta normu.

Saeimā ļoti daudzi ir tādi parlamentārie sekretāri, kuri vienlaikus ir deputāti un kuri ietaupa mēnesī 450 latus no budžeta. Viņi saņem algu tikai parlamentā. Līdz ar to, lūdzu, padomājiet, par ko jūs runājat arī turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir iebildumi pret otro priekšlikumu? Iebildumu nav. Tas ir atbalstīts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav. Un es aicinātu balsot par visu likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu rezultātu. Par — 69, pret — 12, neviens neatturas. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Šis likumprojekts ir saistīts ar to likumu kopu, kas skar “Patvēruma likumu”.

Pirmais priekšlikums, ko ieteica Juridiskais birojs, ir redakcionāls un maina nedaudz projekta struktūru, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Otrais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, līdzīgs pirmajam. Tātad arī redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Trešais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji turpmākajā — ceturtajā Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Šāds ir arī ceturtais — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

Dz.Rasnačs. Piektais, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par piekto un sesto priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Paldies! Turpmāk seko septītais — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta septīto pantu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ar kuru tiek ieteikts likuma spēkā stāšanās datums šā gada 1.septembris. Juridiskā komisija atbalsta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu...

Dz.Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 72, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījuma komisijai.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, trešais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

Vents Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti!

Strādājam ar dokumentu 4319. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi pirmo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija tāpat ir atbalstījusi 2., 3. un 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 5., 6. un 7. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. Komisija tāpat ir atbalstījusi arī 8., 9. un 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 11., 12., 13., 14., 15. un 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat ir arī atbalstīts 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā nr.19.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu arī deputātus atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4330. 1. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 2. — Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Balodis. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.7.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 9. — LSDSP frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. Ir atbalstīts 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekš-likums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts 12. un 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

V.Balodis. Ir atbalstīts 14. un 15. — komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. 17.priekšlikums ir 43.lappusē.

V.Balodis. Ir atbalstīts 17. un 18. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Un atbalstīts 20. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt arī grozījumus Kredītiestāžu likumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija lūdz akceptēt otrajā lasījumā minēto likumprojektu, bet akceptējot arī Juridiskā biroja ierosinātos redakcionālas dabas priekšlikumus.

1.priekšlikums — aizstāt nosaukumā vārdu “vadītāju” ar vārdu “vadītāja”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 2.priekšlikums — arī redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 3.priekšlikums — tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. 4.priekšlikums — mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Labanovskis. 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts.

R.Labanovskis. 6...

Sēdes vadītājs. 5. un 6.priekšlikums tiek atbalstīts.

R.Labanovskis. Par 5., 6. un arī 7.priekšlikumu arī apmēram tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. Lūdzu pieņemt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”.

Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Ārlietu komisija lūdz apstiprināt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā komisijas 19.marta sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” ar reģistrācijas numuru 1209. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt, jo mums ir ļoti svarīgi pieņemt šo normu, kur ir teikts, ka par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu kārtošanu, apsardzes sertifikāta iegūšanu, iekasējama valsts nodeva un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas pirms tam nebija. Lūgums ir Saeimai atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 17.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 13.marta sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Reģistrācijas numurs 1200, pirmajam lasījumam. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augšminēto likumprojektu un nolēma, teiksim, lūgt arī iekļaut kopā ar likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Tas arī tika izdarīts, jo nākamais apspriežamais likumprojekts ir tieši šis. Komisija lūdz atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 17.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 17.aprīlis. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4174. Pievienojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai par bērnu tiesībām, Latvijas valsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikti galvenie principi bērnu tiesību aizsardzībai, tāpat arī grozījumi citos likumos.

Ja arī bērns ir pārkāpis kriminālo likumdošanu, tad, izejot no starptautiskajām tiesību normām, viņam jābūt tiesībām uz tādu apiešanos, kas palīdz attīstīt bērna pašcieņu un savas vērtības apziņu, kas nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un sekmē viņa reintegrāciju. Uz nepieciešamību pilnveidot likumus un prasmi attiecībā uz nepilngadīgo tiesvedības sistēmu ar mērķi to pilnībā saskaņot ar konvenciju par bērnu tiesībām ir norādījusi arī ANO Bērnu tiesību komiteja savās rekomendācijās Latvijā. Starptautiskajā praksē ir vērojama tendence pēc iespējas samazināt to gadījumu skaitu, kad bērns tiek iesaistīts tiesvedībā un ievietots slēgta tipa iestādēs. Tā vietā tiek piemēroti dažādi alternatīvi līdzekļi, ar kuru palīdzību, kā rada prakse, ir iespējams panākt daudz pozitīvāku rezultātu. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nav sodi, tā ir alternatīva sodam, pēc to piemērošanas nepaliek arī sodāmība. Likumprojekta mērķis šodien, ko izskatām pirmajā lasījumā, ir pievērst nepieciešamo uzmanību bērnu likumpārkāpējiem jau pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī piedāvāt alternatīvu kriminālprocesam.

Kā zināms, Latvijā pie kriminālās un administratīvās atbildības var saukt personas, kuras noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarījušas pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas. Pašreiz spēkā ir 1993. gada 1. jūnija likums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Atšķirībā no spēkā esošā likuma šis likumprojekts, pirmkārt, paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu arī par administratīviem pārkāpumiem. Otrkārt, paplašina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus. Treškārt, dod tiesības audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemērot tiesai, tiesnesim vienpersoniski un administratīvajai nepilngadīgo lietu komisijai.

Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, lielākajā daļā gadījumu bērns netiek šķirts no savas dzīvesvietas un viņam ir iespēja nepārtraukt saikni ar savu ģimeni. Tātad likumprojekts paplašina audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus. Piemēram, 7. pantā, kas nav spēkā esošajā likumā, uzlikt par pienākumu atvainoties nodarījumā cietušajām personām, ja tam piekrīt pati cietusī persona. 11. panta 3. daļā ir: uzlikt bērnam noteiktus uzvedības ierobežojumus, piemēram, aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskas vietas, aizliegt satikties ar noteiktām personām, uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā. Atsevišķā pantā, tas ir, pirmā daļā 6. pantā, ir noteikts, ka ar bērna vecāku vai personas, kas to aizstāj, piekrišanu var uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citādas atkarības, ja tā bijusi par pamatu noziedzīga nodarījuma vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanai. Šādu līdzekļu nepieciešamību atbalsta gan nevalstiskās organizācijas, gan tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem par bērnu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vislielākais lietu skaits saistīts tieši ar neatļautu alkohola lietošanu vai atrašanos sabiedriskajās vietās dzēruma stāvoklī. Ārstēšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un noteikumi ir jāizstrādā Labklājības ministrijai.

Lēmumu par piespiedu līdzekļu piemērošanu par administratīvajiem pārkāpumiem pieņem pašvaldību administratīvās komisijas. Materiālus tām nosūta institūcijas, kas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir tiesīgas uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiek paplašinātas arī pašvaldību administratīvo komisiju funkcijas. Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka lietas par bērnu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem izskatīs katrā Latvijas rajonā un republikas pilsētā izveidota nepilngadīgo lietu administratīvā komisija. Bet, izskatot projektu Ministru kabinetā, pieeja tika mainīta, nosakot, ka minētās funkcijas veic katras pašvaldības teritorijā jau esošā pašvaldības administratīvā komisija, pieaicinot kompetentus speciālistus no bāriņtiesas, nepilngadīgo lietu inspekcijas un citām bērnu tiesību aizsardzības iestādēm.

Tāpat likumprojektā ir noteikts, ka profilakses darbu ar bērniem attiecīgajās pašvaldībās koordinē pašvaldību administratīvā komisija, kas arī veicina sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmas izstrādi un izpildi 15. pantā.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma likumprojekts paredz lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas uzraudzības kārtību, kas noteikts 33. pantā. To veic vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, vai pašvaldības nozīmēta iestāde vai sociālās korekcijas iestādes vadītājs.

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir nepieciešams pieņemt arī grozījumus likumprojektā “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā” un arī likumprojektā “Grozījumi Latvijas Krimināllikumā”, kā arī likumprojekta “Grozījumi vispārējās izglītības likuma” 16. pantā. Tāpat likumprojekts prasīs likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem” atzīšanu par spēku zaudējušu, kas noteikts pārejas noteikumu 1. punktā.

Tas arī man viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami apzināties, ka mūsu valdība, parlaments, pieņemot vai pievienojoties un ratificējot vienu vai otru konvenciju, izstrādā un arī pieņem attiecīgos likumdošanas aktus. Un tas skar arī šo te likumprojektu, kuru mēs šodien izskatām. Pēc savas būtības tas mērķis, tā ideja ir ļoti laba un pareiza, un tā visnotaļ būtu atbalstāma. Bet šajā gadījumā tāpat kā ar diviem likumprojektiem, kurus šodien, paldies Dievam, noņēma no izskatīšanas šajā plenārsēdē, tas ir “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un likumprojekts “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kuri ir absolūti negatavi, lai tos varētu pieņemt un izskatīt parlamentā, un es ceru, ka arī Juridiskā komisija pieņems lēmumu, ka viņa nevar steidzamības kārtā pieņemt. Analoģijas var novilkt un arī paralēles ar šo te likumprojektu, kuru mēs šodien izskatām. Kā es jau teicu, pats nosaukums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” ir ļoti skaists. Un it kā likumprojektā ir ietvertas tās normas, kādos gadījumos tās tiek piemērotas. Bet kārtējo reizi valdība, iesniedzot šo te likumprojektu, ir parādījusi savu nespēju vispār sagatavot normālus, kvalitatīvus likumprojektus izskatīšanai parlamentā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijā ļoti nopietni un rūpīgi tika izskatīts šis likumprojekts, un izrādījās, ka atbildīgās amatpersonas, kuras bija ieradušās, lai aizstāvētu attiecīgo likumprojektu, nav spējīgas vispār sniegt absolūti nekādu informāciju par to, cik bērniem ir nepieciešama attiecīgi šī te likumprojekta piemērošana, cik ir vajadzīgas speciālās mācību iestādes mūsu valstī, un pats galvenais — kāds ir tas mehānisms, kādā veidā šis likumprojekts tiks īstenots dzīvē. Vēl trakāk. Šī likumprojekta autori par to, kas skar budžeta izmaiņas, viennozīmīgi pasaka, ka, pieņemot šo likumprojektu, šī likumprojekta pieņemšana, likuma pieņemšana neparedz nekādu papildus budžeta finansējumu ne no pašvaldību budžeta, ne no valsts budžeta. Bet cik tad mums ir nepieciešamas tāds pāraudzināšanas iestādes? Paskatāmies, kas šeit šajā likumā ir pateikts? Ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri ir izdarījuši attiecīgus Krimināllikuma pārkāpumus vai administratīvā likuma pārkāpumus. Ļoti skaisti.

Tālāk 7.pants paredz. Bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus: izteikt brīdinājumu, uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, un tālāk kā tekstā. Viss ir ļoti jauki, bet uz elementāru jautājumu, kurš tika uzdots attiecīgiem speciālistiem, kuri ieradās no ministrijām, neviens nevarēja atbildēt — bet kurš tad īstenos šo te piespiedu pāraudzināšanu? Kurš kontrolēs? Kurš kontrolēs tos gadījumus, kad saskaņā ar likumu un pieņemto tiesas lēmumu vai attiecīgās institūcijas pieņemto lēmumu bērniem būs aizliegts tikties ar vienu vai otru personu, kad viņiem būs aizliegts apmeklēt tur, pieņemsim, diskotēkas vai kādus citus publiskus pasākumus? Kur ir tas kontroles mehānisms? Cik mums ir vajadzīgi papildus nepilngadīgo lietu inspektori? Kas viņus finansēs, un vai šis te finansējums ir paredzēts? Cik ir nepieciešams papildu finansējums Izglītības ministrijā, Labklājības ministrijā, lai varētu īstenot šīs te normas? Manuprāt, ja mēs šodien atbalstām šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, es aicinātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju tomēr iestrādāt šajā te likumā arī šīs te normas, kuras paredzētu arī visu šo te kontroles mehānismu, kā arī, pats galvenais, finansējumu, lai tik tiešām likums varētu efektīvi strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ilmāram Geigem. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Geige. Priekšlikumus iesniegt līdz 25.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4298. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais Pārtikas uzraudzības likums nosaka: lai pārtikas uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē, tam nepieciešams saņemt novērtējumu no Ministru kabineta pilnvarotas inspicēšanas institūcijas. Līdz likuma grozījumu izdarīšanai, 2001.gada 13. decembrim, pārtikas uzņēmumu novērtēšanu bez maksas veica Valsts veterinārais dienests. Ministru kabineta pilnvaroto institūciju prognozējamās pakalpojumu izmaksas attiecībā uz uzņēmumu novērtēšanu un uzņēmumu izmaksas sadārdzinās, un attiecīgi paaugstināsies produkcijas pašizmaksa, tādēļ jādod iespēja pārtikas uzņēmumus novērtēt arī valsts iestādēm, kas arī būtu šā likumprojekta būtība. Un līdz ar to mēs varētu atrisināt arī ļoti jutīgu jautājumu, kas ir visas uzraudzības pamatnosacījums, tā ir uzņēmumu izvērtēšana un turpmākā atzīšana, atzīto uzņēmumu reģistra veidošana un uzturēšana, un šo ļoti jutīgo jautājumu strikti regulē 14 Eiropas Savienības likumdošanas akti, kas nosaka, ka valsts kompetenta institūcija veic veterinārās pārbaudes uzņēmumos, novērtē un atzīst uzņēmumus, veido uzņēmumu reģistru un ar savu apliecinājumu tirdzniecības attiecībās garantē, ka saražotā un izplatāmā produkcija atbilst Eiropas Savienības likumdošanas aktos noteiktajām prasībām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minētos grozījumus likumprojektā un atbalstījusi, un lūdzu arī deputātus atbalstīt pirmā lasījumā redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Lūdzu referents, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēģināsim izmantot paņēmienus, kurus te ir ieviesis Saeimā cienījamais deputāts Leiškalns Kārlis. Tātad jūsu uzmanībai dokuments nr. 4303, kas nāk no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Un šajā te dokumentā ir viens Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un es aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. Līdz ar to, kā jūs paši redzat, dokumentā citu priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Bunkšs. Trešajam lasījumam, tātad septiņas dienas klāt. Tas būtu 18.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”, nr.4304.

1.priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 2. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums — ir daļēji iestrādāts 1. un 3. — atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 3.priekšlikums — atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 4. priekšlikums — atbildīgā komisija piedāvā savu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 5.priekšlikums — arī atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 6. priekšlikums. Arī atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 7. priekšlikums. Atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Deputāta Mitrofanova priekšlikums — 8.priekšlikums tas ir, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Ir atbalstīts arī 9. priekšlikums, kur atbildīgā komisija precizē 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 11. priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 12. priekšlikums — ir atbildīgās komisijas piedāvājums izslēgt šajā pantā daļu, taču tā daļa pēc satura tiek izvērsta 4. panta 1. daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 13. priekšlikums — atbildīgās komisijas 5. daļas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 14. priekšlikums — atbildīgās komisijas panta jauna redakcija. Papildināta ar jaunu daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums precizē virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 16. — atbildīgās komisijas panta daļas jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts. 17. priekšlikums, kas daļēji atbalstīts 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 18. — deputāta Mitrofanova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Bunkšs. 19. priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 20. priekšlikums — atbildīgās komisijas 5. panta 3. daļas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Atbalstīts 21.— deputāta Mitrofanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 22. priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 23. priekšlikums. Atbildīgā komisija neatbalsta pirmā lasījumā pieņemto ideju par to, ka deklarēšanas dokumentus varēs iesniegt arī pa pastu. Tātad šie vārdi ir svītroti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 26. — deputāta Mitrofanova priekšlikums daļēji iestrādāts 31. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Līdzīgs ir 27. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī ir iestrādāts 13. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat 28. — deputāta Lujāna priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 13. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 29. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 30. priekšlikums — atbildīgā komisija izteikusi jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat 31. priekšlikumu — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 32. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums daļēji atbalstīts 12. panta 1. daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 33. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 34. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums daļēji atbalstīts 12.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Līdzīgi šīs pašas komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, 35. priekšlikums iestrādāts 12. panta 5. daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Nav atbalstīts 36. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Mitrofanovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. 37. priekšlikums — atbildīgās komisijas jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 38. priekšlikums — atbildīgā komisija precizē termiņus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 39. — deputāta Lujāna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 40. — deputāta Lujāna priekšlikums arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 41. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Bunkšs. 42. — deputāta Lujāna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 43. priekšlikums — ir atbildīgās komisijas precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 44. priekšlikums — arī ir atbildīgās komisijas sagatavots precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 45., 46. ... es atvainojos, 45. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pantu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir sagatavojusi jaunu pārejas noteikumu 1., 2., 3. punktu — attiecīgi 46., 47. un 48. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. Tāpat ir izteikts jaunā redakcijā 49.priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumu 2.punktu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Un atbildīgā komisija arī iesaka 50.priekšlikumā, ka likums stātos spēkā ar nākošā gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!

J.Bunkšs. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Bunkšs. 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 24.aprīlis. Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts. Atvainojiet, šis likumprojekts... ir ierosinājums par... Mēs to neesam izskatījuši.

Ir ierosinājums par šī likumprojekta atsaukšanu no darba kārtības. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.4172. Minēto likumprojektu ir sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz iespēju piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par nepilngadīgu personu izdarītiem administratīviem pārkāpumiem. Tāpat netiek paredzēta iespēja izskatīt administratīvos pārkāpumus, ko izdarījuši bērni līdz administratīvās atbildības iestāšanās vecumam, respektīvi, līdz 14 gadu vecumam. Šis likumprojekts paredz izdarīt grozījumus attiecīgajos Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos, nosakot, ka nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem iespējams piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par administratīva pārkāpuma izdarīšanu. Un personas, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvos pārkāpumus, var izlemt jautājumu par materiālu nosūtīšanu izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem pamatā ir preventīvs raksturs. To mērķis ir orientēt bērnu uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām, kā arī palīdzēt bērnam ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrēties sabiedrībā.

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka, ka šāda veida prevenciju var sākt realizēt attiecībā uz bērniem, kas sasnieguši 11 gadu vecumu un ir izdarījuši mazāk bīstamus likumpārkāpumus.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu, taču norādīja uz veselu virkni trūkumu, kuri būtu jānovērš otrajā lasījumā, un līdz ar to jāsaka, ka pirmajā lasījumā šis projekts konceptuāli ir atbalstāms, bet ar to vēl būs nopietni jāstrādā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. PaldiesĮ

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija pulksten 12.30 ierodas Juridiskās komisijas telpās. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Aleksandrs Bartaševičs to izdarīs.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Romāns Mežeckis un Jānis Gailis. Paldies!

Pēc 2002.gada 11.aprīļa sēdes

— “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ. nr.970) (Dok. nr.4318) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. (Reģ. nr.1112) (Dok. nr.4319) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ. nr.604) (Dok. nr.4330) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. (Reģ. nr.1155) (Dok. nr.4066, nr.4066B) Balsojums: 69 par, 12 pret, 0 atturas.

 

— “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”. (Reģ. nr.1145) (Dok. nr.4024, nr.4306) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. (Reģ. nr.1123) (Dok. nr.3957, nr.4307) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ. nr.1197) (Dok. nr.4153, nr.4303) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. (Reģ. nr.686) (Dok. nr.2283, nr.4304) Balsojums: 83 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. (Reģ. nr.1209) (Dok. nr.4201, nr.4295) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ. nr.1200) (Dok. nr.4171, nr.4290) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. (Reģ. nr.1203) (Dok. nr.4174, nr.4297) Balsojums: 81 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ. nr.1213) (Dok. nr.4205, nr.4298, nr.4298A) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.1201) (Dok. nr.4172, nr.4322) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ. nr.1223) (Dok. nr.4309, nr.4309A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. (Reģ. nr.1224) (Dok. nr.4310, nr.4310A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. (Reģ. nr.1225) (Dok. nr.4311, nr.4311A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ. nr.1226) (Dok. nr.4312, nr.4312A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”. (Reģ. nr.1227) (Dok. nr.4313, nr.4313A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

—“Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. (Reģ. nr.1228) (Dok. nr.4314, nr.4314A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””. (Reģ. nr.1229) (Dok. nr.4315, nr.4315A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par aviāciju””. (Reģ. nr.1230) (Dok. nr.4316, nr.4316A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ. nr.1231) (Dok. nr.4317, nr.4317A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. (Reģ. nr.1232) (Dok. nr.4324, nr.4324A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. (Reģ. nr.1233) (Dok. nr.4325, nr.4325A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Ārlietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.123)(Dok. nr.4326, nr.4326A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. (Reģ. nr.1235) (Dok. nr.4327, nr.4327A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. (Reģ. nr.1236) (Dok. nr.4331, nr.4331A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

 

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Dok. nr.4302) Balsojums: 56 par, 2 pret, 5 atturas.

 

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. nr.1222) (Dok. nr.4308, nr.4308A) Balsojums: 38 par, 1 pret, 48 atturas.

 

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok. nr.4300) Balsojums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā: 25 par, 37 pret, 19 atturas; balsojums par nodošanu komisijai: 26 par, 37 pret, 23 atturas.

 

— deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Bērziņam par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi.(Dok. nr.4339)

 

— zemkopības ministram A.Slakterim par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi.(Dok. nr.4271, nr.4271A, nr.4271B) Balsojums: 30 par, 33 pret, 21 atturas.

— Ministru prezidentam A.Bērziņam par Latvijas Republikas Satversmes neievērošanu centra “Saulesdārzs” privatizācijas procesā. (Dok. nr.4278, nr.4278A) Balsojums: 32 par, 20 pret, 34 atturas.

— Ministru prezidentam A.Bērziņam par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu. (Dok. nr.4283, nr.4283A) Balsojums: 35 par, 7 pret, 50 atturas.

Saeimas preses dienests

Pēc 2002.gada 11.aprīļa sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

E.Inkēns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeimas sēde bija īsa. Iespējams, ka tas saistīts ar vakardienas divām ārkārtas sēdēm. Šodien pieņemtie likumi ir ļoti nepieciešami, bet to izskatīšana nebija īpaši strīdīga. Cerējām, ka sēde būs ar nopietnām diskusijām, bet divi svarīgākie likumprojekti — “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — tehnisku iemeslu dēļ tika atlikti, lai tos labāk sagatavotu galīgajam lasījumam. Šādai situācijai nav nekādu politisku zemtekstu, un Saeima ir ieinteresēta šo likumprojektu ātrākai virzībai.

Gribu informēt, ka šodien notika arī parlamenta un valdības pārstāvju Eiropas konventā tikšanās. Šī gada vasarā notiks īpašs jauniešu konvents, tāpēc aicinu vecākus un pašus jauniešus domāt par piedalīšanos šajā konventā. Mēs spriedām, ka katrs it kā varējām piedāvāt savas kandidatūras, bet tomēr nolēmām, ka būs godīgi, ja tiks rīkots publisks konkurss, kurā ikviens varēs pieteikties. Konkursā uzvarējušiem sešiem jauniešiem būs iespēja braukt uz Briseli un tur paust savu viedokli par Eiropas nākotni.

Gribu runāt par vēl vienu svarīgu jautājumu — par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Ingrīdas Podkolzinas lietā. Šis jautājums ir svarīgs kontekstā ar izmaiņu nepieciešamību mūsu konstitūcijā un vēlēšanu likumos. Uzskatu, ka šīs tiesas galvenais rezultāts ir tāds, ka, kaut arī mēs it kā formāli tajā esam zaudējuši – zaudēti 9000 eiro —, tomēr praktiski esam ieguvuši nesitamu “trumpi”, kas ir apstiprināts ar starptautisko tiesu jebkurām iespējamām diskusijām vai par vienu, vai otru darba valodu Saeimā. Nākotnē šis “trumpis” mums būs noderīgs 20, 30 un vairāk gadus, kaut gan, es domāju, pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā šādas diskusijas vairs nebūs iespējamas.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Vispirms gribu runāt par Saeimas darba šīs nedēļas svarīgāko jautājumu. Tie ir vakar Saeimas ārkārtas sēdē otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē par valsts valodas pozīciju nostiprināšanu. Ar lielu gandarījumu jāsaka, ka šie grozījumi guva ļoti labu atbalstu: 76 balsis “par”. Un tas ir pilnīgi saprotams, jo arī konceptuāli grozījumi Satversmē tika atbalstīti ar nopietnu balsu vairākumu. Otrajā lasījumā grozījumu koncepcija pēc būtības nekādā veidā nav grozīta, grozījumi vienīgi ir slīpēti un uzlaboti, un darbs turpināsies, arī sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

No Saeimas sēdes darba kārtības šodien tika izslēgti vairāki likumprojekti, kas saistīti ar korupcijas novēršanu. Te gan jāsaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums patiešām prasa ļoti nopietnu darbu. Atbildīgajā Juridiskajā komisijā uz otro lasījumu ir iesniegti ap 200 priekšlikumu, kas tiek rūpīgi izvērtēti. Ar gandarījumu jāsaka, ka ir pieņemts Tautas partijas priekšlikums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusa maiņu, padarot to neatkarīgāku, nosakot tā pakļautību nevis vienai ministrijai, bet valdībai. Ir pieņemts arī mūsu ierosinājums, ka šis birojs nodarbosies ar visiem pārējiem korupcijas novēršanas jautājumiem, kā arī ar politisko partiju finansu pārbaudi. Kā zināms, šis jautājums ir sabiedrības uzmanības lokā, un, mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgs. Darbs ar likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” un “Par interešu konflikta novēršanu valsts un amatpersonu darbībā” sagatavošanu turpināsies, kopīgi strādājot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Vēl gribu vērst uzmanību jautājumam, kas šodien saistībā ar deputātu pieprasījumu bija uzmanības lokā. Proti, Saulesdārza tālākais liktenis. Pēc vispusīgām konsultācijām un diskusijām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, kā zināms, ir ierosinājis grozīt Ministru kabineta lēmumu par Saulesdārza nodošanu privatizācijai. Tautas partija pilnībā atbalsta šo lēmumu un cer, ka arī Ministru kabinets atbalstīs izglītības un zinātnes ministra pozīciju un savu lēmumu grozīs, tas ir, nenodot Saulesdārzu privatizācijai.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka Saeimai kopumā šī nedēļā ir bijusi ražīga.

Pirmajā Saeimas ārkārtas plenārsēdē tika izskatīts lēmuma projekts par iedzīvotāju nodrošināšanu ar ārstniecības pakalpojumiem valstī. Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi, tāpēc TB/LNNK frakcija to arī atbalstīja. Ar mūsu partijas ministra Andreja Požarnova un arī ar mūsu frakcijas ļoti kategorisko nostādni veselības aprūpei papildu tika piešķirti 20 miljoni latu, tādējādi veicinot šīs sistēmas sakārtošanu. Bet veselības aprūpes un sociālo jautājumu risināšana ir ļoti sarežģīta un arī turpmākajos gados nebūs viegli. Tāpēc esam gandarīti par katras frakcijas un katra deputāta ierosinājumiem, meklējot risinājumus šīm problēmām.

Esam gandarīti arī par Satversmes grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir iestājusies par valsts valodas stiprināšanu.

Svarīgs jautājums Saeimas šīs nedēļas darbā bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Ingrīdas Podkolzinas lietā. Šis gadījums kārtējo reizi apstiprināja, ka nebūt nav nepieciešams grozīt vēlēšanu likumus. Protams, vispirms ir jāiepazīstas ar šī sprieduma tekstu. Esmu pārliecināts, ka apstiprināsies mūsu pozīcija un tā būs pausta arī no Eiropas puses, ka vēlēšanu likumos nav nepieciešama valodas prasmes noņemšana. No tā var secināt, ka tēvzemiešiem šajā jautājumā būs atbalsts.

Vēl gribētu runāt par diviem būtiskiem no Saeimas šodienas darba kārtības izslēgtiem likumprojektiem. Tie ir “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. Šos likumprojektus skatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā un atzinām tos par ļoti vāji sagatavotiem. Ministru kabinets šos likumprojektus ilgstoši nespēja kvalitatīvi sagatavot. Saeimā tie bija jāiesniedz jau pagājušā gada rudenī, bet tas tika izdarīts tikai šogad. Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga izteikumi, ka tieši Saeima šobrīd kavē šo likumu pieņemšanu, ir nekorekti. Ja likums praktiski ir jāpārstrādā, lai tas tiešām normāli darbotos un korupcija tomēr tiktu apkarota, tad tā sagatavošanai ir vajadzīgs laiks. Tāpēc es domāju, ka likumprojekta izskatīšanas atlikšana ir pilnīgi normāla. Sagatavojot to daudz labākā kvalitātē, arī tā ieviešana dzīvē būtu daudz efektīvāka.

Vēl gribu vērst uzmanību tam, ka šodien no darba kārtības tika izslēgts arī likumprojekts “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. Principā mūsu frakcijā nav vienota viedokļa par nāvessoda atcelšanu, bet šajā paktā runa ir par nāvessoda atcelšanu kara gadījumā. Eiropā ir valstis, kas ir atcēlušas nāvessodu, teiksim, krīzes vai kara gadījumā, bet ir arī tādas valstis, kas šajā starptautiskajā paktā ir iestrādājušas atrunu, ka nāvessods kara gadījumā nav atceļams. Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskata, ka nāvessods kara gadījumā nav atceļams.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Zīmīgi, ka valdošās koalīcijas partiju pārstāvji ne ar vienu zilbi nerunāja par vakar ārkārtas sēdē izskatīto ļoti svarīgo lēmuma projektu “Par iedzīvotāju nodrošināšanu ar ārstniecības pakalpojumiem”.

Tas ir pazemojoši un nožēlojami, ka par šiem jautājumiem līdz šim pamatīgi un dziļi nav runāts plenārsēdēs. Arvien samazinot līdzekļus veselības aizsardzībai, esam nonākuši līdz tādam stāvoklim, ka Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, kurai ir gandrīz divreiz vairāk līdzekļu atvēlēts iedzīvotāju nodrošināšanai ar ārstniecības pakalpojumiem, ir vismazākais iekšzemes kopprodukta procents veselības aizsardzībai. Turklāt arī Lietuvā un Polijā veselības aizsardzība ir ievērojami augstākā līmenī.

Mēs kopā gan ar vecajiem, gan jaunajiem sociāldemokrātiem, gan arī ar politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iestājamies par radikālām izmaiņām veselības aizsardzības politikā. Sagatavotajā lēmuma projektā mēs prasām valdībai līdz 1.septembrim izstrādāt ārstniecības finansēšanas likumprojektu, kā arī nodrošināt tiesības ikvienam izvēlēties ārstniecības iestādi un ārstu, kā arī izstrādāt standartus valsts garantētās medicīniskās palīdzības saņemšanai. Es tikai ar nožēlu varu teikt, ka šis lēmuma projekts tradicionāli tika nodots izskatīšanai komisijām, tādā veidā ejot garo ceļu, nevis uzreiz pieņemts, tādējādi uzliekot par pienākumu valdībai strādāt pie šī jautājuma sakārtošanas. Saeima šīs tiesības atkal neizmantoja.

Vēl gribu runāt par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Sociāldemokrātu Savienība priekšlikumu par grozījumu nepieciešamību, šādā veidā nostiprinot latviešu valodas statusu Satversmē, atbalstīja jau pašā sākumā. Šajā sakarā gribu novērst kādu pārpratumu, kas šodien izskanējis masu informācijas līdzekļos. Sociāldemokrātu Savienība esot piedāvājusi izslēgt teikumu Satversmes 21.pantā, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Mēs jau sākumā esam konceptuāli atbalstījuši šīs izmaiņas. Tas, ka Saeimā un pašvaldībās valsts valoda ir latviešu valoda, izriet no visiem pārējiem secinājumiem un no Satversmes lakoniskā, ļoti ietilpīgā 4.panta, kas nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Taču mūsu būtiskais uzlabojums ir papildināt 101.pantu, ko Saeimas vairākums arī pieņēma, kas nosaka, ka Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā piedalīties valsts un pilsoņu vēlētu pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, papildināt ar šādu teikumu: valsts un pašvaldību institūcijās lietojamā darba valoda lietvedībā un dokumentos ir valsts valoda. Tātad ne tikai vēlētajos orgānos — Saeimā un pašvaldībās — noteikt par darba valodu latviešu valodu, bet arī izpildinstitūcijās nevēlētajos orgānos — Ministru kabinetā, Valsts kontrolē, tiesā, Valsts prezidenta kancelejā un citur. Tāda ir būtība.

To es gribēju uzsvērt, lai novērstu jebkādus pārpratumus šajā jautājumā, kas ir parādījušies presē. Arī plenārsēdē viens no Tautas partijas deputātiem demagoģiski centās šo jautājumu pagriezt par 180 grādiem pilnīgi pretēji.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Mēs patiešām atbalstījām cienījamo abu sociāldemokrātu grupu iniciatīvu, ierosinot ārkārtas sēdē izskatīt jautājumu par situāciju medicīnas jomā Latvijā. Laikam tikai gads pagājis, kopš Rīgā notika medmāsu un ārstu piketi, kuri tajos prasīja darba algas palielinājumu. Ir notikušas kārtējās reformas, un liekas, ka medicīnā tās notiek tikai reformu pēc. Drīzāk tiek veidotas jaunas reformas, tādējādi palielinot tikai birokrātijas slāni, bet būtībā medmāsu un ārstu atalgojuma sistēma gandrīz nemainās. Labi, ja atalgojums tiek palielināts par 10 latiem, bet daudzviet pat tas nenotiek.

Šīm nopietnajām problēmām, kuras radušās savienības “Latvijas ceļš”, pēc tam arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK laikā, nav ne sākuma, ne beigu. Nav redzams arī tas, kā šī medicīnas sistēma darbojas sabiedrības labā, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos. Tieši tāpēc arī bija nepieciešama ārkārtas sēde. Diemžēl valdošais vairākums, redzot, ka šī problēma patiešām ir samilzusi, diezgan ātri pārtrauca jebkādas diskusijas. Tomēr patīkami, ka vismaz šis lēmuma projekts tika nodots Sociālo un darba lietu komisijai, lai to varētu pilnveidot. Ceru, ka agri vai vēlu tas Saeimā tomēr tiks pieņemts un arī labklājības ministrs Andrejs Požarnovs būs atbildīgs par to, lai šīs reformas vienreiz beigtos un lai Latvijā būtu tiešām reāls iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabojums, kā arī visas medicīnisko pakalpojumu sfēras uzplaukums.

Otrs svarīgākais izskatāmais jautājums bija grozījumi Satversmē. Es nevaru piekrist ne Inkēna, ne arī Kuduma kungam. Man nav tā optimisma, kas ir šiem “Latvijas ceļa” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjiem. Mūsu frakcija laikam ir vienīgā, kas kategoriski iestājas pret to, ka Satversme jāgroza. Satversmē ir pietiekami izteikts, kas Latvijā ir valsts valoda.

Jautājums ir cits. Jāgroza ir vēlēšanu likumi. To savā veidā arī norāda Ingrīdas Podkolzinas lieta Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo Latvija pēc būtības tomēr šo lietu ir zaudējusi. Gan NATO pārstāvji, gan arī Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā norādījuši, ka vēlēšanu likumi ir jāmaina, lai tie būtu demokrātiski un atbilstoši starptautiskajām normām. Domāju, ka arī valdošais vairākums pēc tam, kad tiks pieņemti grozījumi Satversmē, pievērsīsies arī vēlēšanu likumiem. Žēl, ka mūsu frakcijas vairākkārtējā iniciatīva jau divas reizes ir noraidīta. Bet mēs no šī jautājuma neatkāpsimies, un tas tomēr tiks virzīts tālāk.

Žēl, ka arī cienījamā prezidentes kundze, kura šo jautājumu sākotnēji centās pacelt Saeimas līmenī tad, kad mūsu frakcija veica šo iniciatīvu, šos savus iepriekšējos vārdus ir aizmirsusi.

Vēl gribu teikt, ka manis vadītā Vides apakškomisija tuvākajā laikā atkal pievērsīsies bīstamo atkritumu dedzināšanas rūpnīcas celtniecībai un ķīmisko atkritumu poligonam Olainē. Tādēļ 16.aprīlī pulksten 14.30 mēs šo jautājumu atkal izskatīsim apakškomisijas sēdē, uzaicinot uz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un ieinteresēto pašvaldību pārstāvjus, kuriem rūp šīs rūpnīcas celtniecība. Uz sēdi uzaicināsim arī tos sabiedrības pārstāvjus un pašvaldību deputātus, kuri kategoriski iebilst pret šādas rūpnīcas celtniecību. Pašlaik ir parādījusies informācija, ka šīs rūpnīcas jaudas būs ļoti lielas un tomēr ar darbu tā būs nodrošināta tikai pusgadu, jo Latvijā nav tik daudz bīstamo atkritumu. Tāpēc ir jautājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — kur radīsies otra pusgada darba apjoms, vai tāpēc Latvijā nākotnē ievedīs bīstamos atkritumus, no kādām valstīm un kā tas ietekmēs Latvijas vidi?

Pēc sesiju starplaika darbs Saeimā turpinās. Sesiju starplaikā es kā Vides apakškomisijas priekšsēdētājs biju Maskavā, kur piedalījos diskusijās par iepakojuma materiālu un tā pārstrādes attīstību.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vērtējot Saeimas šīs nedēļas darbu, man, protams, visvairāk gribas izteikt savu viedokli un pārdomas par vakar ārkārtas plenārsēdē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu kā atbildīgajai komisijai nodoto Saeimas lēmuma projektu “Par iedzīvotāju nodrošināšanu ar ārstniecības pakalpojumiem”. Uzmanīgi klausījos savu pašreizējo kolēģu deputātu runātajā, tomēr Latvijas iedzīvotājiem gribu teikt, ka lēmuma projektā, ko Saeima vakar absolūtā vienprātībā, arī varas partijām balsojot “par”, nodeva izskatīšanai komisijās, ir viens fakts, par kuru šodien mums visiem kopā vajadzētu satraukties. Tas ir — opozīcija neko papildus tam, ko jau nosaka no 1997.gada Latvijā spēkā esošais Ārstniecības likums un kurš pēdējo reizi tika grozīts 2001.gadā, neizdomāja. Un šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kuras priekšsēdētājs ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Vents Balodis, gatavojas skaitīt, cik tad naudas vajadzēs, lai šo Saeimas lēmumu varētu izpildīt, ja to Saeima pieņems.

Mēs visu laiku runājam par to, ka Latvijas Republikas iedzīvotāji šos veselības aprūpes pakalpojumus jau ir tiesīgi saņemt. Mēs runājam par to, kas jau šodien ir tiesīgs saņemt naudu pēc Ministru kabineta veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem. Mēs visu laiku runājam par to, par ko mums jau sen vajadzēja būt absolūtai skaidrībai. Tādēļ Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valde deva uzdevumu frakcijai, kuru savukārt izpildīt vajadzēja man, sagatavojot un iesniedzot Saeimā šo lēmuma projektu, kā arī sniegt ziņojumu Saeimas ārkārtas plenārsēdē.

Vēl mani satrauc tas, ka vakar, plenārsēdē klausoties labklājības ministra Andreja Požarnova uzstāšanos, es dzirdu, ka pēc taisnības viss jau it kā esot kārtībā. Līdz šim brīdim neviens neesot norādījis, ka veselības aprūpei Latvijā vajadzīgi uzlabojumi un ka valdība veselības aprūpi nav izvirzījusi kā prioritāti. Redziet, par to mums neviens no ārzemēm nav norādījis, tajā skaitā arī Pasaules bankas eksperti.

Mani tas skumdina, un Latvijas Republikas iedzīvotājiem varu teikt, ka sociāldemokrātiem būs konkrēti viedokļi. Pašlaik arī gatavojam savus priekšlikumus Saeimas lēmuma projekta uzlabošanai, jo to pēc lēmuma projekta nodošanas izskatīšanai komisijās atļauj darīt Saeimas Kārtības rullis. Mēs pieprasīsim no valdības un atbildīgās partijas, arī no ministra, politisko atbildību par to, kādēļ situācija ārstniecībā šodien Latvijā ir tāda, kāda tā ir. Medicīnas māsas un ārsti saņem ļoti niecīgu atalgojumu, jo par padarīto darbu netiek pienācīgi samaksāts, slimnīcas slīgst parādos, kas pārsnieguši 20 miljonus latu piegādātājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Un šī jau ir ārkārtēja krīzes situācija.

Gribu pievērsties vēl vienam svarīgam jautājumam, ko pašlaik izskata Sociālo un darba lietu komisija. Diskutējot un izskatot arī LSDSP frakcijas iesniegtos priekšlikumus, komisija nākamajam lasījumam nopietni gatavo likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Mani visvairāk satrauc tas, ka tuvojas 2003.gada 1.janvāris, kad valstī jānosaka valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu likme darba ņēmējiem un darba devējiem. Manuprāt, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut situāciju, ka 35% kopējās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek sadalītas divās daļās. Šādā gadījumā strādājošie, arī tie, kuri saņem minimālo darba algu, ievērojami zaudēs. Sociālo un darba lietu komisijā ir nolemts atbalstīt sociāldemokrātu un TB/LNNK frakcijas deputāta Roberta Jurdža priekšlikumu par 9% sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes nepaaugstināšanu darba ņēmējiem. Es ceru, ka arī Saeima šo priekšlikumu atbalstīs.

Saeimas preses dienests