Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Saeimas dok. Nr.4324; likumprojekts Nr.1232

Satiksmes ministrijas izstrādāts,Ministru kabineta

2002. gada 26. marta sēdē akceptēts (prot. Nr.13, 6.§)

un 27. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus “Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla”;

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

“26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;”.

2. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.”

3. 4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrija” ar vārdiem “Valsts policija”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod pielaidi ceļu satiksmei, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”;

izslēgt sestajā daļā vārdus “un tās ieķīlājumus”;

izslēgt devīto daļu.

4. 6.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “ceļu kvalitatīvos rādītājus un”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārējo autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanu atbild to īpašnieki.”

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām un kuriem ir dota pielaide ceļu satiksmei. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās.”

6. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, piekabes un mopēdus, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehniku un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Latvijā aizliegts reģistrēt:

1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;

2) mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts izgatavotāja starptautiskais identifikācijas kods. Latvijā izgatavotāja starptautisko identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standartu LVS 88:1997 “Transportlīdzekļu marķēšana”. Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.”

7. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punkta otro teikumu.

8. Izslēgt 12.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “citai juridiskajai personai”.

9. 16.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un to aprīkojumu, aktualizētu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistru un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu citas normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate.

(2) Ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām (vai arī tam konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas tieši neietekmē satiksmes drošību un vidi) un ja ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, transportlīdzeklim tiek dota pielaide ceļu satiksmei.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši pielaidē ceļu satiksmei norādītajam termiņam. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā.

(6) Pielaide ceļu satiksmei tiek dota uz laiku līdz 13 mēnešiem atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņam.

(7) Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību un transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles kārtību, kā arī prasības transportlīdzekļiem un to aprīkojumam nosaka Ministru kabinets.”

10. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

Transportlīdzeklim aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos:

1) transportlīdzeklim ir bojājumi, ar kādiem Ceļu satiksmes noteikumi aizliedz braukt;

2) nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos noteiktos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos noteiktās kravas nostiprināšanas prasības.”

11. Papildināt 19.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura viņu apstādinājusi.”

12. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota pielaide ceļu satiksmei vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.”

13. 22.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vadītāja apliecību izsniedz uz noteiktu termiņu, kas atbilst nākamās kārtējās veselības pārbaudes datumam. Personām, kuras mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas tiesības iegūst pirmo reizi, izsniedz vadītāja apliecību ar derīguma termiņu ne ilgāku par diviem gadiem. Transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas nosaka Ministru kabinets.”

14. Izslēgt 23.panta pirmo daļu.

15. 25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “traktortehnikas vadītājam — arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma”;

papildināt panta pirmās daļas 5.punktu aiz vārda “īpašnieka” ar vārdiem “valdītāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas vai anulētas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet vadītāja apliecība nav izņemta, vadītājam 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas ir pienākums nodot nederīgo vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.”

16. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.”

17. 27.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājs paziņo Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti zaudējumi trešās personas mantai (izņemot negadījumā iesaistītos transportlīdzekļus) un tajā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji vienojušies par visiem negadījuma būtiskajiem apstākļiem, kā arī aizpildījuši saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu. Saskaņotais paziņojums ir dokuments, ko ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstiem apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ceļu satiksmes negadījumu uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”

18. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet transportlīdzekļu vadītājiem, kuru mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles;

2) atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu un uzmanību;

4) ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

5) ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir apturētas.”

19. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav piešķirtas šādas tiesības un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko ir paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

(2) Aizlieguma termiņu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

20. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atņemt uz noteiktu laiku, uz nenoteiktu laiku vai atņemt pavisam (anulēt).

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz šajā likumā noteikto laiku kā administratīvo sodu par šajā likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz nenoteiktu laiku, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam radušās medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(4) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības anulē par šo tiesību izmantošanas kārtības ļaunprātīgu un sistemātisku pārkāpšanu atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli.

(5) Ja tiesības ir anulētas, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā atkārtoti var iegūt ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.

 

30.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību apturēšana

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības aptur (aizliedz vadīt transportlīdzekļus) Valsts policijas amatpersonas pēc pārkāpuma izdarīšanas līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā vai procesa virzītāja lēmumam krimināllietā, ja par izdarīto pārkāpumu ir paredzēta tiesību atņemšana vai personu par noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību var saukt pie kriminālatbildības.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir apturētas, ja:

1) uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas brīža, — līdz naudas soda samaksai;

2) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

3) transportlīdzekļa vadītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav veicis veselības pirmstermiņa pārbaudi.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības aptur, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā par tiesību apturēšanu un aizturot vadītāja apliecību.”

21. Izteikt 30.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas, kuras Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā nosūta transportlīdzekļa vadītāju uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.”

22. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Administratīvās atbildības īpatnības par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu”.

23. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Administratīvais pārkāpums ceļu satiksmē

(1) Lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu, par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie šajā likumā noteiktās administratīvās atbildības, un vainīgajām personām ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(2) Šajā likumā noteiktā ar nodomu vai aiz neuzmanības veiktā darbība vai bezdarbība, kura ir pretrunā ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai neatbilst tiem, ir administratīvais pārkāpums, par kuru personu sauc pie šajā likumā noteiktās administratīvās atbildības.

(3) Šajā likumā noteikto izdarīto pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja paredzētais naudas sods par šo pārkāpumu nepārsniedz desmit latu un ja pārkāpums nav radījis draudus citiem satiksmes dalībniekiem vai mantai, ņemot vērā kādu no šādiem apstākļiem:

1) satiksmes intensitāti;

2) diennakts laiku;

3) ceļa un laika apstākļus;

4) citus apstākļus, kas mazina pārkāpuma iespējamos draudus satiksmes drošībai.”

24. Papildināt likumu ar 43.1, 43.2, 43.3, 43.4, 43.5 , 43.6, 43.7 un 43.8 pantu šādā redakcijā:

“43.1 pants. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī pēc iespējas mazāk apdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, norādot atbilstošu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu.

(2) Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti — pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

(3) Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.

(4) Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā no diviem līdz pieciem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

(5) Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

1) brīdinājumu, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par punktu skaitu un rosinot transportlīdzekļa drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē;

2) apmācības kursu (semināru) apmeklēšanu ceļu satiksmes drošības jautājumos;

3) eksāmena kārtošanu par ceļu satiksmes drošības jautājumiem;

4) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz gadu, ja sasniegts maksimālais punktu skaits;

5) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību anulēšanu, ja 10 gadu laikā no pirmās tiesību atņemšanas piemērošanas atkārtoti piemēro tiesību atņemšanu kā administratīvo sodu vai ja atbilstoši uzskaites punktu sistēmai atkārtoti sasniegts maksimālais punktu skaits.

(6) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumus, nosakot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumam atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un reģistrā esošās informācijas paziņošanas kārtību transportlīdzekļa vadītājam, kā arī ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.2 pants. Lēmuma par naudas soda samaksu piespiedu izpildes kārtība

(1) Ja par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ir uzlikts naudas sods, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpumu izdarījušās personas transportlīdzekļu vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpumu izdarījušai personai piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

3) veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un/vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā;

4) izbraukt no Latvijas ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums.

(2) Uzliktais naudas sods, kas nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā (10 dienu laikā), pieaug 10 % apmērā par katru nokavēto samaksas mēnesi, sākot ar trešo mēnesi no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(3) Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no lēmuma par naudas soda uzlikšanu stāšanās spēkā, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir apturētas, un transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem.

(4) Ja saskaņā ar šo likumu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis neatradās īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(5) Kārtību, kādā noformē paziņojumu par uzlikto naudas sodu un nosūta informāciju transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.3 pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

(1) Administratīvo pārkāpumu lietas izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja pārkāpējs ir gājējs vai persona, kuras vadītais transportlīdzeklis ir apturēts vai stāv pārkāpuma izdarīšanas vietā, un par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir fiksētais naudas sods.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietās, kuras izskata cita amatpersona vai kompetenta iestāde, pārkāpuma izdarīšanas vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu šai amatpersonai vai iestādei nogādā triju darbdienu laikā pēc protokola sastādīšanas, un šīs lietas izskata, kad ieradusies pārkāpumu izdarījusī persona. Ja pārkāpumu izdarījusī persona neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez viņas.

 

43.4 pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

(1) Administratīvā pārkāpuma protokolu par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīgi sastādīt:

1) šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto institūciju darbinieki, kas ir tiesīgi apturēt transportlīdzekļus un pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus;

2) Latvijas Autoceļu direkcija, veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, — par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(2) Ja saskaņā ar šo likumu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, administratīvā pārkāpuma protokolu sastāda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nenorādot ziņas par pārkāpēju. Šajā gadījumā protokolu ir tiesīgas sastādīt arī pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

 

43.5 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

(1) Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu var veikt šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, kā arī citos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(2) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Transportlīdzekli var novietot īpašā stāvvietā šādos gadījumos:

1) transportlīdzeklis tiek vadīts alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai bez vadīšanas tiesībām;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

3) transportlīdzeklim ir bojājumi, ar kādiem Ceļu satiksmes noteikumi aizliedz braukt;

4) nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

5) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

6) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos noteiktos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

7) pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumos paredzētie kravas nostiprināšanas noteikumi;

8) pārkāpti Ministru kabineta noteiktie apstāšanās un stāvēšanas noteikumi;

9) transportlīdzeklis saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

(4) Ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja viņš pilnvaro pasažieri vai citu klātesošu personu, kurai ir attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk.

(5) Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis šā panta trešās daļas 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, transportlīdzekli uz speciālu stāvvietu nedrīkst pārvietot, ja viņš attiecīgos trūkumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai likumā noteiktajā kārtībā transportlīdzekli pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu.

(6) Ja nav iespējams transportlīdzekli nogādāt īpašā stāvvietā, amatpersona novērš iespēju transportlīdzekli neatļauti izmantot ceļu satiksmē, taču pēc iespējas ievērojot vadītāja intereses.

 

43.6 pants. Braukšanas ātruma kontrole

Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

 

43.7 pants. Alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu konstatēšana

(1) Lai noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka vadītājs ir alkohola reibumā, bet vadītājs atsakās no izelpotā gaisa pārbaudes. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

43.8 pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

(1) Pārkāpumus, kas noteikti, izmantojot tehniskus līdzekļus, neapturot transportlīdzekli (izdarītais pārkāpums ir fiksēts ar foto vai video iekārtu), izskata teritoriālajā iestādē (pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas), kuras amatpersonas ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt sodu.

(2) Ja nav noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, kas vadīja transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, administratīvo sodu par konstatēto pārkāpumu nepiemēro.”

25. 47.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “ja viņam ir klāt” ar vārdiem “Eiropas Savienības valsts izsniegta vadītāja apliecība vai”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz ārvalstu bruņotajos spēkos esošajām personām, kuras Latvijas Republikā pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros.”

26. Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

 

“IX nodaļa

Atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē

49.pants. Vispārējo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) dokuments, kas apliecina atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) dokuments (uzlīme) par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) dokuments (uzlīme) par noteiktā kārtībā veikto valsts tehnisko apskati;

5) citi vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot attiecīgu kravu (negabarīta, smagsvara);

7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);

8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par tādas vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna vadītāja apliecība, vai vadītāja apliecības izmantošanu, kurai beidzies derīguma termiņš, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apturētas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

(6) Par vadītāja vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(7) Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju —

transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskai vai juridiskai personai — uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt latiem.

(8) Par runāšanu pa tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad vadītājs, lai sarunātos, neņem rokā tālruņa klausuli), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmās transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(10) Par transportlīdzekļu vadītāju noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(11) Par transportlīdzekļu vadītāju noteiktā darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt latiem.

(12) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu, vai darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(13) Par citu ceļu satiksmes dalībnieku apdraudēšanu vadītāja neuzmanības dēļ vai šajā likumā neminētu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(14) Par agresīvu braukšanu, izrādot necieņu un radot traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas izpaužas:

1) vairākkārtējā braukšanas joslu maiņā, apdzenot (apsteidzot) transportlīdzekļus no dažādām pusēm un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu;

2) vairāku stāvošu vai lēni braucošu transportlīdzekļu apdzīšanā pa pretējā virziena joslu vai apbraukšanā pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai;

3) tramvaja apdzīšanā pa pretējā virziena sliežu klātni, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt latiem.

 

50.pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(4) Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kas ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kas ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

 

51.pants. Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana

(1) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka brīdinājuma signāla došanas kārtību, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(4) Par trolejbusu un autobusu vadītāju uzsākšanu braukt no pieturas vietas, nepārliecinoties, vai viņiem tiek dots ceļš, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par nogriešanos tā, ka, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena joslā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par tramvaja sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(8) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem, kā arī uz gājēju pārejām —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā tuneļos vai vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(10) Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

 

52.pants. Transportlīdzekļu izkārtojuma uz brauktuves noteikumu pārkāpšana

(1) Par iebraukšanu pretējā virziena joslā uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, vai kreisajā malējā joslā uz ceļa, kur ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, no kurām vidējā josla izmantojama braukšanai abos virzienos, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(2) Par iebraukšanu vidējā joslā, kas izmantojama braukšanai abos virzienos, ja tā nav saistīta ar apdzīšanu, apbraukšanu, nogriešanos pa kreisi vai apgriešanos pretējā virzienā, uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu pa joslu, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu gadījumos, kad tas ir aizliegts, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu klātni gadījumos, kad tas nav atļauts, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par braukšanu pa pretējā virziena tramvaja sliežu ceļa klātni —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem un iekārtota brauktuves labajā pusē (tā paša braukšanas virziena josla) gadījumos, kad tas ir aizliegts, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem un iekārtota brauktuves kreisajā pusē (pretējā braukšanas virziena josla) gadījumos, kad tas ir aizliegts, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par nebraukšanu pa apzīmētām joslām (braukšana starp joslām) —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(9) Par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

 

53.pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

(1) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 15 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 16 km/h līdz 25 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 26 km/h līdz 35 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 36 km/h līdz 45 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(5) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 46 km/h līdz 60 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(6) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 km/h ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(7) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 15 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(8) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 16 km/h līdz 25 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(9) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 26 km/h līdz 35 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(10) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 36 km/h līdz 45 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(11) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 46 km/h līdz 60 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(12) Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, autobusiem un traktoriem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

(13) Par drošas distances vai intervāla neievērošanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

54.pants. Apdzīšanas un samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli noteikumu pārkāpšana

(1) Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(2) Par apdzīšanas uzsākšanu, ja pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs rāda kreisā pagrieziena signālu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, mainot braukšanas trajektoriju, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(5) Par apdzīšanu regulējamos krustojumos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, ja apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(7) Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(8) Par apdzīšanu tuvāk par 100 m pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(9) Par apdzīšanu uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml., —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(10) Par ceļa nedošanu pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

 

55.pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekoši tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram transportlīdzekļa brauktuves malai tuvāko sānu elementam pārsniedz 0,5 m), ja ceļam nav nomales;

4) otrajā rindā;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

7) uz gājēju pārejām vai tuvāk par 5 m pirms tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534., 535., 536. vai 538. ceļa zīmes vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai stāvvietas rādītāja;

10) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

11) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

12) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

13) 326. ceļa zīmes darbības zonā;

14) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. ceļa apzīmējumu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par apstāšanos uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par apstāšanos tuneļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, ja tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekoši tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram transportlīdzekļa brauktuves malai tuvāko sānu elementam pārsniedz 0,5 m), ja ceļam nav nomales;

4) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

5) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

6) uz gājēju pārejām un tuvāk par 5 m pirms tām;

7) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas;

8) tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534., 535., 536. vai 538. ceļa zīmes vai sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas vai stāvvietas rādītāja;

9) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

10) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

11) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

12) 326. ceļa zīmes darbības zonā;

13) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. ceļa apzīmējumu;

14) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 m no tās;

15) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522. ceļa zīmi;

16) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944. ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(6) Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par stāvēšanu tuneļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(9) Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.— 832.papildzīmēm un ceļa apzīmējumiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(10) Par vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

56.pants. Braukšanas kārtības krustojumos pārkāpšana

(1) Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par iebraukšanu krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju piespiež apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucē braukt citiem transportlīdzekļiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

57.pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana dzīvojamā zonā

(1) Par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

 

58.pants. Gājēju pārejas un sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu pieturas

(1) Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, pabeidz to šķērsot, neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par uzbraukšanu uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucē gājēju pārvietošanos, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

59.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par ceļa nedošanu vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(2) Par uzbraukšanu uz pārbrauktuves, ja:

1) uzbraukšanu aizliedz pārbrauktuves dežuranta žests;

2) luksoforā deg aizlieguma signāls, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.

(3) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par uzbraukšanu uz pārbrauktuves, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves, vai ja uz tās stāv transportlīdzeklis, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka vadītāja rīcību piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves, vai dzelzceļa sliežu ceļu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(6) Par transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(7) Par barjeras patvaļīgu atvēršanu, apbraukšanu vai dzelzceļa sliežu ceļu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

(8) Par transportēšanai nesagatavotu lauksaimniecības mašīnu, ceļu būves mašīnu, celtniecības mašīnu u.tml. vešanu pāri pārbrauktuvei —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

(9) Par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu bez dzelzceļa distances priekšnieka atļaujas ar transportlīdzekli, kura gabarīti vai faktiskā masa pārsniedz noteiktos lielumus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

 

60.pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, —

transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(2) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudes rezultātā konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

(3) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —

velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem.

(4) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —

velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(5) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —

velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(6) Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja ir traucētas darbspējas pēc tādu medikamentu lietošanas, kuru lietošanas rekomendācijās norādīts, ka tās samazina lietotāja reakcijas ātrumu un uzmanību, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

(7) Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes —

velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(8) Par atteikšanos no alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā, citu transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

 

61.pants. Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos

(1) Par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu, ja tas nav saistīts ar neatliekamu dienesta uzdevumu pildīšanu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(2) Par bākuguņu un speciālo skaņas signālu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem.

(3) Par operatīvajiem transportlīdzekļiem noteiktā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu atbilstoši šā likuma 53.panta pirmajā līdz divpadsmitajā daļā noteiktajām sankcijām.

(4) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka gadījumus, kad, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, jāaptur transportlīdzeklis, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par ceļa nedošanu noteiktajā kārtībā operatīvajam transportlīdzeklim —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(6) Par oranžo (dzelteno) bākuguņu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par oranžo (dzelteno) bākuguņu neieslēgšanu gadījumos, ja tās obligāti jāieslēdz, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību pēc ceļu satiksmes negadījuma, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divdesmit četriem mēnešiem.

(9) Par aizbraukšanu bez atļaujas ar robežkontrolē esošu transportlīdzekli —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

(10) Par brauktuves neatbrīvošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

62.pants. Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par braukšanu bez iedegtiem dienas gaitas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm nepietiekamas redzamības apstākļos vai diennakts tumšajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots vai ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem noteiktajā attālumā vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par apstāšanos pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par stāvēšanu pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(7) Par apstāšanos apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties vai stāvēt aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(9) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka gadījumus, kad atļauts iedegt pakaļējos miglas lukturus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(10) Par priekšējo miglas lukturu iedegšanu kopā ar tālās gaismas lukturiem, braucot diennakts tumšajā laikā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(11) Par prožektora vai grozāmluktura iedegšanu transportlīdzeklim, kam nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(12) Par avārijas gaismas signalizācijas vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts gaišajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(13) Par avārijas gaismas signalizācijas vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

63.pants. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka gadījumus, kad atļauts lietot skaņas signālu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts gaišajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme, diennakts gaišajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par avārijas gaismas signalizācijas iedegšanu, apstājoties vietās, kur tas aizliegts, ja nav piespiedu apstāšanās apstākļu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

64.pants. Transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par transportlīdzekļa vilkšanu, ja pie tā stūres nav vadītāja, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(2) Par noteiktā attāluma neievērošanu starp velkošo un velkamo transportlīdzekli —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par transportlīdzekļu vilkšanas aizlieguma neievērošanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

 

65.pants. Mācību braukšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par braukšanas mācīšanu, ja noteiktajos gadījumos instruktoram nav instruktora apliecības vai personai, kura mācās, nav braukšanas mācību atļaujas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par braukšanas mācīšanu individuāli, ja atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir mazāks par trim gadiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par braukšanas mācīšanu individuāli ar tādas kategorijas transportlīdzekli, ar kuru nav atļauta individuālā braukšanas apmācība, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par braukšanas mācīšanu personai, kura nav sasniegusi noteikto vecumu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par braukšanas mācīšanu uz ceļiem, ja mācāmā persona nav pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par braukšanas mācīšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots atbilstoši noteiktajām prasībām, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

66.pants. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

67.pants. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem, —

pajūga vadītājam, jātniekam, dzīvnieku dzinējam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

68.pants. Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi

Par gājējiem un pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu —

gājējam vai pasažierim uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

69.pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana

(1) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(3) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu simt latu apmērā.

(4) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(5) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(9) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(10) Par braukšanu diennakts gaišajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(11) Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(12) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi neļauj vadītājam izdarīt manevru, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(13) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura darba bremžu sistēma vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(14) Par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(15) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(16) Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(17) Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(18) Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(19) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar spoguļstikliem, — transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(20) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kura var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(21) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt latiem.

(22) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, ar kuriem aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

 

70.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes

(1) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kas nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm, kāda no tām ir aizsegta vai nav salasāma, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm, tās ir aizsegtas vai nav salasāmas, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz simt latiem.

(5) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tam paredzētajā vietā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(6) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(7) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(9) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, —

personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

 

71.pants. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

(1) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir netīras pazīšanas zīmes, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(2) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam piestiprināta jebkāda cita informācija vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav uzstādīta noteiktā pazīšanas zīme (zīmes) vai uzstādīta neatļauta pazīšanas zīme, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram neatļauti uzstādīta vadītāja invalīda pazīšanas zīme, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

72.pants. Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana

(1) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 206., 207. vai 208.ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļu vadītājiem, kam ir priekšroka), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

(2) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši noteiktajā vietā), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

73.pants. Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

(1) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 302., 303., 304., 306., 307., 308., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 331., 332., 333. vai 334.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(3) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 305., 309. vai 325.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam vai gājējam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

 

74.pants. Rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

(1) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(2) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(3) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 409.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa loku), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(4) Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 418.ceļa zīmi, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

 

75.pants. Norādījuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par prasības neizpildīšanu, kas noteikta ar 501., 503. vai 504.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

 

76.pants. Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana

(1) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu četrdesmit latu apmērā.

(2) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(3) Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(4) Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā.

(5) Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(6) Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu piecu latu apmērā.

(8) Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav vadītāja invalīda pazīšanās zīmes, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

 

77.pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa klātbūtnes —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(3) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(4) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(6) Par personu, kas ir jaunākas par 14 gadiem, pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, ja tā konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(7) Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kas aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

 

78.pants. Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 5 % —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(2) Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 20 % —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

(3) Par kravas novietošanas drošības noteikumu pārkāpšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(4) Par kravas konteineru vai kokmateriālu pārvadāšanu ar transportlīdzekļiem, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam un nav attiecīgi reģistrēti, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(5) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts gaišajā laikā —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

(6) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(7) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 t vai ass slodzi līdz 0,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divdesmit latu apmērā.

(8) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 t līdz 4 t vai ass slodzi no 0,5 t līdz 1 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt latu apmērā.

(9) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 4 t līdz 6 t vai ass slodzi no 1 t līdz 1,5 t, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.

(10) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 t vai ass slodzi par 1,5 t vai vairāk, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu divsimt piecdesmit latu apmērā.

(11) Par transportlīdzekļa vadīšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) pieļaujamos gabarītus, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu simt piecdesmit latu apmērā.

(12) Par neatļautu bīstamo kravu pārvadāšanu —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, nosūtītājam – fiziskai personai — uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, nosūtītājam – juridiskai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz pieciem tūkstošiem latu.

(13) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja tiek konstatēta bīstamo kravu noplūde cisternu vai iesaiņojuma nehermētiskuma dēļ, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(14) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa vadītājam nav normatīvajos aktos noteikto bīstamo kravu autopārvadājumu dokumentu, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(15) Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar nepieciešamajiem bīstamo kravu autopārvadājumu dokumentiem —

nosūtītājam – fiziskai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai — uzliek naudas sodu no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(16) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja nav ievērotas transportlīdzekļa aprīkojuma prasības vai transportlīdzeklim nav uzstādītas pazīšanas un bīstamības zīmes, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(17) Par bīstamas kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām, —

transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem, nosūtītājam – fiziskai personai — uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, nosūtītājam – juridiskai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz pieciem tūkstošiem latu.

(18) Par bīstamās kravas iesaiņojuma vai apzīmēšanas prasību neievērošanu —

nosūtītājam – fiziskai personai — uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, nosūtītājam – juridiskai personai — uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz pieciem tūkstošiem latu.

 

79.pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

(1) Par ceļa zīmju, luksoforu vai citu ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu noņemšanu vai uzstādīšanu —

fiziskai vai juridiskai personai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(2) Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī satiksmes organizācijas līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu —

fiziskām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz diviem tūkstošiem latu.

(3) Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

fiziskām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, juridiskām personām uzliek naudas sodu no trīssimt līdz diviem tūkstošiem latu.

(4) Par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu autoceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

fiziskām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem, juridiskām personām uzliek naudas sodu no trīssimt līdz trim tūkstošiem latu.

(5) Par noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi, pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļus pievienojot valsts autoceļiem, —

fiziskām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz diviem tūkstošiem latu.

(6) Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot lauksaimniecības vajadzībām) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar ceļiem bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

fiziskām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskām personām uzliek naudas sodu no piecsimt līdz diviem tūkstošiem latu.

(7) Par autoceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —

ceļa pārvaldītājam — fiziskai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai ceļa pārvaldītājam — juridiskai personai — uzliek naudas sodu no piecsimt līdz pieciem tūkstošiem latu.

(8) Par pasākumu neveikšanu, lai aizliegtu vai ierobežotu transportlīdzekļu satiksmi, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —

ceļa pārvaldītājam — fiziskai vai juridiskai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(9) Par noteikumu par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem pārkāpšanu —

darbu veicējam — fiziskai vai juridiskai personai — uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.”

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas paredzēti šā likuma 3.panta otrajā daļā, 10.panta pirmajā daļā, 16.panta septītajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.1 panta pirmajā daļā, 43.1 panta sestajā daļā, 43.2 panta piektajā daļā, 43.4 panta otrajā daļā, 43.5 panta pirmajā un otrajā daļā un trešās daļas 8. un 9.punktā, 43.6 un 43.7 panta pirmajā un otrajā daļā.

5. Līdz pārejas noteikumu 4.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumi Nr.472 “Alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumi Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods”.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra sēdē tika akceptēta Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas koncepcija un Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra sēdē akceptēts Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas koncepcijas ieviešanas mehānisms. Koncepcijas izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta Valdības deklarācijas 16. sadaļas “Iekšlietas” 16.1.9.apakšpunktā (summēto (soda) punktu sistēma) un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā, kas akceptēta 2000.gada 25.janvāra Ministru kabineta sēdē. Likumprojekts risina arī Valdības deklarācijas 16.1.7.apakšpunktā paredzēto administratīvo sodu uzlikšanas un iekasēšanas kārtības vienkāršošanu. Pašreizējais normatīvo aktu regulējums ir novecojis un nepieciešams veikt uzlabojumus nozares pilnveidošanai.

2001.gada 5.februārī tika pieņemts likums “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un 6.pants tika izteikts jaunā redakcijā, kur noteikts, ka Ministru kabinets nosaka ceļu kvalitatīvos rādītājus.

Likuma 47.pants pašreizējā redakcijā ir attiecināms arī uz ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras Latvijas Republikā starptautiskās sadarbības ietvaros pilda dienesta pienākumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē un tiem atbilstošie sodi ir iestrādāti Ceļu satiksmes likumā un līdz ar to attiecīgās normas tiek izslēgtas no Latvijas APK sevišķās daļas. Detalizēti un precīzi definēti ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu sastāvi, kā arī tiem atbilstoši sodi, kuri sakārtoti tematiski — atbilstoši pārkāpumu veidiem. Administratīvo pārkāpumu un atbilstošo sankciju uzskaitījums Ceļu satiksmes likumā būtu daudz pieejamāks un saprotamāks transportlīdzekļu vadītājiem, tam būtu nozīmīga audzinoša loma. Bez tam šāda apjoma administratīvo pārkāpumu iekļaušana Latvijas APK ir apgrūtinoša no juridiskās tehnikas viedokļa.

Pēc pārkāpuma bīstamības ceļu satiksmei, satiksmes organizācijai, transportlīdzekļu reģistrācijas un uzskaites kārtībai lielākajai daļai pārkāpumu noteikts fiksēts naudas sods (paredzēti seši fiksēto naudas sodu veidi — 5, 10, 20, 30, 40 un 50 latu apmērā), kuru transportlīdzekļa vadītājam var uzlikt pārkāpuma izdarīšanas vietā, un tikai par atsevišķiem rupjākiem pārkāpumiem vai pārkāpumiem, kur bez transportlīdzekļa vadītāja atbildība iespējama arī citai personai, noteikts diferencēts naudas sods vai tiesību atņemšana noteikta termiņa robežās.

Sašaurināts to pārkāpumu loks, par kuriem paredzēta tiesību atņemšana. Tas izslēgs vadītājam draudu sajūtu zaudēt tiesības viena nejauša pārkāpuma gadījumā, savukārt sistemātiskiem pārkāpējiem būs iespēja piemērot tiesību atņemšanu kā ietekmēšanas līdzekli pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros.

Likumprojektā atbilstoši 2001.gada 17.septembra Ministru kabineta komitejas sēdē nolemtajam ir precizēts jautājums par ceļu drošības audita veikšanu.

Likumprojektā ir precizēti jautājumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu reģistrāciju un transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanu. Likumprojektā iestrādāti pilnvarojumi Ministru kabinetam noteikt transportlīdzekļu reģistrācijas un valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību.

Precizēta jēdziena “transportlīdzekļu vadīšanas tiesības” būtība, kā arī noteikta šo tiesību atņemšanas un apturēšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecina ieraksts transportlīdzekļu un vadītāju reģistrā un vadītāja apliecība. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana nozīmē, ka personai nav tiesību vadīt transportlīdzekli, savukārt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību apturēšana nozīmē, ka tiesības nav atņemtas, bet vadītājam aizliegts braukt līdz noteiktas darbības izpildei, piemēram, lēmuma pieņemšanai. Likumprojektā ir noteikti transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņemšanas un apturēšanas gadījumi.

Likumprojektā ir iestrādāti pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas pamatprincipi un Ministru kabineta kompetence izdot attiecīgus noteikumus par minētās sistēmas piemērošanu.

Katra transportlīdzekļa vadītāja izdarītie administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek reģistrēti transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā ar noteiktu, pārkāpuma bīstamībai atbilstošu punktu skaitu. Pārkāpumu uzskaites punkti ir paredzēti tikai par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā tieši var tikt izraisīts ceļu satiksmes negadījums. Pārkāpumu uzskaites punkti nav paredzēti par formalitāšu neievērošanu, neprecīzu noteikumu prasību izpildi un citiem mazāk bīstamiem pārkāpumiem. Reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumam atbilstošos uzskaites punktus un citus jautājumus par šīs sistēmas piemērošanu atbilstoši likumprojektā iestrādātajam pilnvarojumam noteiks Ministru kabinets.

Izdarīti grozījumi soda piemērošanas procesuālajā kārtībā, jo Latvijas APK noteiktā vispārējā kārtība administratīvo sodu piemērošanā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav efektīva, ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām.

Izstrādāta procedūra administratīvā naudas soda piemērošanai bez transportlīdzekļa vadītāja apliecības aizturēšanas kā nodrošinājuma naudas soda samaksai. Pārkāpuma izdarīšanas vietā ceļu policijas amatpersona varēs pieņemt lēmumu par fiksētā naudas soda piemērošanu, un pārkāpējam tiks izsniegts lēmuma izraksts, kurā noteikts termiņš soda naudas samaksai bankā vai citā institūcijā vai lēmuma pārsūdzēšanai. Pārkāpējam nevajadzēs atkārtoti ierasties pie ceļu policijas amatpersonas, lai, uzrādot samaksas kvīti, atgūtu vadītāja apliecību. Šādas sistēmas darbību nodrošinās aizliegums veikt pārkāpējam piederošo transportlīdzekļu un transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrāciju, bet ārvalstniekiem — arī izbraukt no valsts.

Izmainīts to personu loks, kuriem ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē lietas. Šādas tiesības turpmāk paredzētas tikai ceļu policijas amatpersonām un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī pašvaldības pilnvarotām amatpersonām.

Likumprojektā līdz trīs darba dienām samazināts administratīvo lietu izskatīšanas termiņš. Ņemot vērā, ka izskatāmo lietu skaits vairākkārt samazināsies, šāds termiņš ir reāli izpildāms.

Administratīvās atbildības vispārīgie principi, kā arī sodu par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē piemērošanas procesuālā kārtība un lietvedība arī turpmāk būs noteikta APK, tomēr atsevišķas, tikai ceļu satiksmes pārkāpumiem raksturīgas procesuālās normas, piemēram, minētā lēmumu par naudas sodu izpildes kārtība, noteiktas Ceļu satiksmes likuma grozījumu projektā. Šādu iespēju pieļauj arī Latvijas APK, piemēram, 9.pants nosaka, ka paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos.

Ar izstrādāto likumprojektu izdarītas vairākas citas būtiskas izmaiņas. Sagatavota normatīvā bāze pārkāpumu fiksēšanai ar maksimāli efektīvām metodēm, izmantojot tehniskos līdzekļus (video, fotoradarus u. tml.) un neapturot transportlīdzekli. Lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, paredzēts, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums pēc policijas pieprasījuma sniegt ziņas par viņam piederošā transportlīdzekļa tiesisko lietotāju.

Likumprojektā iestrādāti pamatprincipi transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas sistēmas ieviešanai.

Lai izpildītu Ceļu satiksmes likuma 6.panta otrās daļas prasības, Satiksmes ministrija uzsāka Ministru kabineta noteikumu projekta “Ceļu kvalitatīvo rādītāju noteikšanas kārtība” izstrādi. Darba gaitā nācās secināt, ka termins “ceļu kvalitatīvie rādītāji” ir pārāk plašs — tajā ietilpst gan prasības autoceļu ikdienas uzturēšanai, gan prasības autoceļu un tiltu būvniecībai un rekonstrukcijai, gan citi tehniskie standarti. Prasības autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanai ir parametru kopums, ko izmanto autoceļu ikdienas uzturēšanas kvalitātes novērtēšanai. Tādēļ Satiksmes ministrija uzskata, ka likumprojektā būtu jāprecizē, ka Ministru kabinets nosaka prasības valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanai un to izpildes kontroles kārtību. Lai novērstu radušos situāciju, nepieciešams izdarīt projektā iestrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Lai uz ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras Latvijas Republikā starptautiskās sadarbības ietvaros pilda dienesta pienākumus, nebūtu jāattiecina vispārējā Ceļu satiksmes likuma 47.pantā noteiktā kārtība, ir izstrādāts grozījums, kas nosaka, ka uz minētajām personām nav piemērojami Ceļu satiksmes likuma 47.panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

Šajā nolūkā tiek paredzēta atvieglotu autovadītāju apliecību atzīšanas kārtība Latvijā atbilstoši 1951.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumam par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA), kura noteikumus Latvijā piemēro ar 1995.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līguma par to bruņoto spēku statusu starpniecību (spēkā no 1996.gada 29.februāra), kā arī lai nerastos tiesību normu pretrunas ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

3. Cita informācija.

—

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

—

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Jāpieņem grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ievērojot šajā likumprojektā noteikto. Likumprojekts jau ir sagatavots un vienlaicīgi ar šo projektu ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Abiem likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

2. Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi:

1) Ceļu satiksmes noteikumi, kas noteiks ceļu satiksmes kārtību Latvijā. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

2) Transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

3) Transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas kārtība un prasības transportlīdzekļiem un to aprīkojumam. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

4) Transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

5) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas veic transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

6) Ceļu satiksmes negadījumu uzskaites kārtība. Jāizstrādā līdz 2002.gada 1.augustam.

7) Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz veselības pirmstermiņa pārbaudi. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

8) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi, nosakot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumam atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un reģistrā esošās informācijas paziņošanas kārtību transportlīdzekļa vadītājam, kā arī ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

9) Kārtība, kādā noformē paziņojumu par uzlikto naudas sodu un nosūta informāciju transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtība. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

10) Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas kārtība, ja atbildība iestājas par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

11) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtība un gadījumi. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

12) Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

13) Alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanas kārtība un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanas kārtība. Jāizstrādā līdz 2003.gada 1.janvārim.

14) Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanai un to izpildes kontroles kārtība”. Šo noteikumu mērķis ir noteikt valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības, kā arī valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes kontroles kārtību. Ministru kabineta noteikumu projekts tiks iesniegts Valsts kancelejā viena mēneša laikā no likumprojekta pieņemšanas brīža.

3. Pēc likuma spēkā stāšanās spēku zaudēs Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumi Nr.438 “Transportlīdzekļu vadītāja apliecības aizturēšanas kārtība”.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgums par to bruņoto spēku statusu.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas par izstrādāto likumprojektu notikušas ar Latvijas Auto moto biedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Atbalsta, iestrādāti tās izteiktie priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Jau vairāk nekā gadu sabiedrība par izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu tiek informēta ar dažādu televīzijas un radio raidījumu starpniecību, kā arī ar preses izdevumu starpniecību. Noteikumu teksts ir ievietots tīklā “Internet”.

Sabiedriskās domas pētījumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Vācijas Federatīvās Republikas speciālistiem.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas. Izvirzītos mērķus ir iespējams sasniegt ar esošajām institūcijām.

Mainot procesuālo kārtību, mainās atsevišķu funkciju veicējs. Tiesas turpmāk neizskatīs administratīvās lietas kā pirmās instances institūcija, šo funkciju pamatā veiks policija. Policijas funkcijas pamatā nemainās, bet mainās to izpildes kārtība. Ceļu satiksmes drošības direkcijai būs jāizveido un jāuztur pārkāpumu uzskaites punktu sistēma.

Pašvaldību funkcijas netiek mainītas vai paplašinātas.

Paredzēts, ka likuma spēkā stāšanās laikam ir noteikts sešu mēnešu pārejas periods. Pārejas periodā ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, sagatavot ar likuma piemērošanu saistītās informatīvās sistēmas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Publicējot likumprojektu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Par likuma ieviešanu apmācību laikā tiks informētas personas, kas vēlēsies iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju. Par likuma ieviešanas mehānismu sabiedrība tiks informēta ar televīzijas starpniecību, kā arī publicējot rakstus preses izdevumos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.

Indivīds lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu naudas soda veidā var pārsūdzēt augstākai institūcijai (amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs. Lēmumu par cita administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt augstākai institūcijai (amatpersonai), bet pēc tam sūdzību var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

Satiksmes ministra vietā ārlietu ministrs I.Bērziņš